Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.
Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.
Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.
Jau pats fakts, ka Eiropai pirmo reizi ir komisāre jaunuzņēmumu jautājumos, apstiprina, ka valstu savienība šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos un arī globālās konkurences apstākļos saredz jaunuzņēmumus kā Eiropas globālās konkurētspējas veicinātājus. Stratēģijā ir skaidri pateikts, ka tieši jaunuzņēmumu un strauji augošu uzņēmumu ekosistēmas attīstīšana ir neatņemama ekonomiskās attīstības veicināšanas sastāvdaļa.
Eiropā šobrīd ir 35 000 agrīnas stadijas jaunuzņēmumi - visvairāk, kā jebkurā citā reģionā. Taču ir identificētas piecas jomas, kas kavē to strauju attīstību. Tajās ir nepieciešami ievērojami uzlabojumi, lai tiešām Eiropu padarītu globāli konkurētspējīgu.
Katra valsts strādā atbilstoši savai likumdošanai
Tā ir problēma uzņēmumiem, kas vēlas mērogot savus pakalpojumus. Vienīgā juridiskā forma, kas ļauj strādāt ES saskaņā ar vairāk vai mazāk vienotiem nosacījumiem, ir "Societas Europea". Lai dibinātu šādu uzņēmumu, ir nepieciešams pamatkapitāls 120 000 eiro apmērā. Līdz ar to ir diezgan skaidrs, ka tikai lielie uzņēmumi var izmantot šo formu. Jaunuzņēmumam tādu finanšu resursu darbības sākumā nav.
Līdz ar to jaunuzņēmumu attīstība ES ietvaros ir diezgan sarežģīta. Katrā valstī ir sava likumdošana. Ir nepieciešams veltīt ievērojamus resursus atbilstošu speciālistu algošanai, kas palīdzētu saprast vietējo nosacījumu specifiku. Eiropai ir plāns nākotnē radīt 28. nodokļu režīmu, kas tad varētu attiekties lielākoties uz jaunuzņēmumiem jeb uzņēmumiem, kas rada inovatīvus risinājumus.
Stratēģijā norādīts, ka daudzās Eiropas valstīs pietrūkst digitālu un skaidri angļu valodā jebkuram saprotamu atšifrējumu, kā kas būtu jādara. Domāju, ka Latvijā saistībā ar šiem jautājumiem varētu būt krietni mazāk sūdzību, jo daudzi pakalpojumi ir digitalizēti. Iespējams gan, ka pastiprināti vajadzētu domāt par angļu valodas plašāku lietojumu valsts pārvaldē, padarot nepieciešamākos dokumentus saprotamus citu valstu iedzīvotājiem.
Un, protams, ir jādomā par kustības ātrumu. Globālajā inovāciju spēlē uzvarētājs reizēm ir tas, kurš kustas visātrāk. To mēs ļoti labi redzam arī Ukrainas kara kontekstā. Tāpēc es pozitīvi vērtēju birokrātijas mazināšanas iniciatīvu Latvijā, kur viena no paredzētajām izmaiņām ir tas, cik ātri valsts iestādes sniegs atbildi. Kā jau publiski ir izskanējis, šobrīd spēkā esošo 30 dienu vietā ir paredzēts noteikt 10 dienas atbildes sniegšanai. Tā jau būtu laba virzība uz jauna kustības ātruma ieviešanu valsts pārvaldē.
Straujai attīstībai ir vajadzīga nauda
Lai jaunuzņēmumi varētu attīstīties, ir ļoti svarīgi, ka tiem ir pieejams gan finansējums, gan partneri. Un šeit es skatos biznesa eņģeļu virzienā, jo uz viņiem gulstas ļoti liela atbildība pirmssēklas stadijas jaunuzņēmumu finansēšanā, kas tiek uzskatīts par ļoti riskantu ieguldījuma veidu. Saskaņā ar datiem, kas iekļauti stratēģijā, Eiropā kopumā 10 gadu laikā biznesa eņģeļu investīcijas ir dubultojušās, 2023. gadā sasniedzot 1,25 miljardus dolāru. Paaudžu maiņas pozitīvas tendences ir vērojamas arī Baltijas valstīs, kur, piemēram, biznesa eņģeļi ir sākuši daudz vairāk sadarboties, nodrošinot apvienotas investīcijas jeb investīcijas sindikāta formā. Un vispār ir nomainījusies paaudze. Vietā nākuši jaunie investori, kas ir gatavi vairāk riskēt.
Un tomēr globālā mērogā Eiropa ievērojami atpaliek. 2023. gadā ASV biznesa eņģeļi ir veikuši investīcijas kopumā 18,6 miljardu dolāru apmērā… Līdzīga situācija ir iespējkapitāla jomā - 2024. gadā ES jaunuzņēmumi ir saņēmuši investīcijas 51 miljarda dolāru apmērā. Labs rādītājs, bet ASV ir par 50% vairāk jaunuzņēmumu, kas ir saņēmuši iespējkapitāla investīcijas un kuru valuācija pārsniedz 50 miljonus ASV dolāru. Skaidrs signāls, ka Eiropas jaunuzņēmumiem kaut kas pietrūkst, lai tie veiksmīgāk mērogotos un spētu piesaistīt papildus investīcijas turpmākai attīstībai. Un tas tieši atspoguļojas “vienradžu” jeb tādu uzņēmumu skaitā, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu dolāru. Eiropā 2025. gada 1. ceturksnī tādi bija 110 uzņēmumi, kamēr ASV 687…
Veiksmīga mērogošana būtu iespējama vienotā tirgū, kas ļautu jaunuzņēmumiem vispirms jau izplesties ES ietvaros. Un tad nākamais solis ir finansējuma pieejamība vēlīnās stadijas jaunuzņēmumos, kas arī Eiropā ir jāuzlabo. Iespējkapitāla investīcijas ASV šādos jaunuzņēmumos ir pat par 80% vairāk kā ES.
Jaunuzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība no malas
ES jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu stratēģijā norādīts, ka nepieciešams ievērojami uzlabot tradicionālo uzņēmumu un arī nozaru iesaisti inovāciju radīšanā. Salīdzinājumam Eiropā 20% korporāciju sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, bet ASV gandrīz puse šādu sadarbību uzskata par vajadzīgu un noderīgu. Attiecīgi arī tradicionālie uzņēmumi tikai 15% gadījumu investē jaunuzņēmumos, kas ir uzskatāmas par riskantām investīcijām, kamēr ASV par iespējkapitāla investoriem kļūst uz pusi vairāk jeb 30% korporāciju. Jāpiebilst, ka jaunuzņēmumiem bieži svarīgākais ir nevis finansējums, bet gan piekļuve nozares specifiskajām zināšanām, ekspertiem un arī iespējas plašā mērogā testēt savus risinājumus.
Te noteikti arī ir jārunā par valsti kā jaunuzņēmumu klientu. Iepirkumos, kur tiek meklēta zemākā cena nevis inovācijas, šāda sadarbība nav iespējama. Līdz ar to arī valstij pašai ir jāgrib testēt un meklēt inovatīvus risinājumus, kas paralēli uzreiz arī dod iespēju jaunuzņēmumiem strādāt lielā mērogā, bet, protams, ir riskanti. Atsaucoties uz stratēģijā minētajiem datiem - tikai 10% iepirkumu Eiropā ir vērsti uz inovatīvu risinājumu iegādi. ASV tādi atkal ir uz pusi vairāk - 20% - un, piemēram, Dienvidkorejā - pat 25%.
Talanta trūkums ir aktuāls visā Eiropā
Viena no būtiskākajām problēma gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Stratēģijā norādīts, ka nespēja šādus darbiniekus piesaistīt ir visas Eiropas problēma. Un gan Latvijā, gan Eiropā izaicinājums ir arī atbilstošas izglītības nodrošināšana. Šeit noteikti ir jāpiemin sabiedrības kopējā digitālā pratība, kas ietekmē jaunākās paaudzes lēmumus attiecībā uz nākotnes profesijas izvēli. Ja ES vidēji sagatavo 203 informācijas un komunikācijas (IKT) nozares profesionāļus uz miljonu iedzīvotāju gadā, tad ASV tādu ir 355. Līdzīga situācija ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā, kur ik gadu Eiropā izglītības iestādes absolvē 845 jaunie speciālisti uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ASV tādu ir 1106.
Īpaši sāpīgi talantu trūkums skar jaunuzņēmumus. Pirmkārt tāpēc, ka sākumā tie nespēj konkurēt atalgojuma ziņā ar lielākajiem nozares uzņēmumiem. Un potenciālie darba ņēmēji nevēlas riskēt, iesaistoties biznesā, kas var izdoties un var arī neizdoties. Šeit gan palīgā nāk instruments, kas ļoti efektīvi tiek izmantots arī Latvijā - akciju opcijas.
Otrais iemesls, kāpēc inovatīvu ideju autorus sāpīgi skar talantu trūkums - riskēt nevēlas arī zinātnieki. Esošā zinātnisko institūciju kultūra daudzviet nav vērsta uz riskanto komercializācijas virzienu jeb uzdrošināšanos savu atklājumu pārvērst pelnošā biznesā. Arī pievienošanās citiem jaunuzņēmumiem tiek uzskatīta par riskantu nodarbošanos.
Un trešais iemesls, kas nav mazāk svarīgs - joprojām sabiedrībā valdošā izpratne par to, ka inženierzinātnes un tehnoloģiju nozares ir vairāk piemērotas vīriešiem. Līdz ar to daudz spējīgu sieviešu pat neapsver došanos šajā virzienā.
Infrastruktūra ir jāpadara pieejama visiem
Dažādu specifisku iekārtu un instrumentu iegāde ir iespējama tikai ar ES finansiālu atbalstu un lielākoties šādus iepirkumus organizē zinātniskās institūcijas. Attiecīgi arī primāri šīs iekārtas var izmantot konkrētās zinātniskās institūcijas vai izglītības iestādes studenti un mācībspēki. Taču patiesībā šī infrastruktūra būtu jāpadara maksimāli pieejama, lai tā būtu maksimāli noslogota un izmantota mūsu kopējam labumam.
Latvijā jau ir labi piemēri - gan augstskolas piedāvā interesentiem izmantot specifiskas iekārtas, gan ir, piemēram, "Riga Maker Space" - moderna prototipēšanas darbnīca, kas pieejama māksliniekiem, dizaineriem, uzņēmējiem un studentiem. Tur iespējams piekļūt modernām tehnoloģijām, tostarp 3D printeriem, lāzergriešanas ierīcēm un citām prototipēšanas iespējām. Šādas vietas ir jārada aizvien vairāk.
Rezumējot visu iepriekš minēto, kopīgā ES rīcība, protams, atvieglos arī Latvijas jaunuzņēmumu dzīvi. Ļoti ticams, ka tieši mazākās valstis būs lielākās ieguvējas no šīs stratēģijas, jo visām būs vienādas iespējas. Tomēr uzskatu, ka viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem ir domāt par to, kā ieinteresēt jauniešus pievērsties uzņēmējdarbībai, meklēt inovatīvus risinājumus un tos komercializēt. Pretējā gadījumā labvēlīga vide un noteikumi būs radīti, bet nebūs, kas šīs priekšrocības izmanto.
