Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma, atzinis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Ministrs kļuvis par vienu no pirmajām šāda ranga amatpersonām, kas atzinusi, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais aizdevums. Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt nesen pavēstījusi, ka vēl ir pāragri, runāt par papildu starptautisko palīdzību Grieķijai. V. Šeible gan nav atklājis detaļas par to, cik liels varētu būt aizdevums.

Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā. Jūlijā SVF aplēsa, ka Grieķijai būs nepieciešama papildus nauda aptuveni 11 miljardu eiro apmērā.

Nākamajā gadā Grieķijas problēmas netiks atrisinātas un nāksies izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes māktajai valstij, atzinis Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Tādējādi Eirogrupas vadītājs kļuvis par kārtējo augsto eirozonas amatpersonu, kas publiski atzinusi, ka ar esošo starptautiskā aizdevuma programmu Grieķijai nepietiks un, iespējams, Atēnām nāksies piešķirt jaunu aizdevumu.

Sarunā ar laikrakstu Het Financieele Dagblad J. Dijselblūms norādīja, ka «Grieķijas problēmas 2014. gadā netiks atrisinātas un būs jānotiek kaut kam vēl». Vienlaikus Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka jebkuras palīdzības veids un izmērs būs atkarīgs no Grieķijas veikto reformu progresa.

Iespēju, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais starptautiskais aizdevums, atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible. Vācijas ministrs jau iepriekš brīdinājis gan Vācijas parlamentu, gan masu medijus, ka Eiropas nodokļu maksātājiem vajadzēs Grieķijai aizdot papildus naudu. Runas par gaidāmo trešo starptautiskās palīdzības programmu Grieķijai Vācijā līdz šim bijušas visai pieklusinātas, jo Berlīne vēlas izvairīties no nepopulāru tēmu pārspriešanas pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām.

Brazīlija nav atbalstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu par finanšu palīdzības maksājuma piešķiršanu parādu māktajai Grieķijai, atklājis Brazīlijas pārstāvis SVF valdē, kurš arī atturējies no plānotā maksājuma apstiprināšanas.

Paulo Nogeiras Batista paziņojums izskanējis vienlaikus ar SVF atzinumu, ka Grieķijai būs nepieciešami papildus 10,9 miljardi eiro. «Pēdējo laiku notikumi Grieķijā apstiprina mūsu lielākās bažas,» sacījis Paulo Batista.

«Grieķijas reformu programmas ieviešana ir bijusi neapmierinoša gandrīz visās jomās, bet valsts parāda ilgtspējas un ekonomikas izaugsmes tempu aplēses ir pārāk optimistiskas,» Brazīlijas pārstāvja IMF sacīto citē Euobserver.

«Bezgalīgā ekonomiskā depresija un augstais bezdarba līmenis novedis pie politiskām nesaskaņām. Vienlaikus vispārējā pārliecība, ka smagais taupības režīms situāciju padara tikai sliktāku un nav atmaksājies, iznīcinājusi jebkuru sabiedrības atbalstu reformu programmai,» pauda P. Batista.

Eirozona bloķējusi daļu summas no starptautiskā aizdevuma kārtējā maksājuma Grieķijai. Monetārās savienības līderi vienojušis par viena miljarda eiro aizturēšanu, līdz radīsies skaidrība par Grieķijas politisko nākotni.

Kopumā ceturtdien Grieķijai bija plānots piešķirt kārtējo maksājumu 5,2 miljardu eiro apmērā no 130 miljardu eiro lielā aizdevuma. Pēc eirozonas lēmuma Grieķija saņems tikai 4,2 miljardus eiro. Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms (EFSF) arī norāda, ka Grieķijai maijā visa summa nebūs vajadzīga. Eiropas glābšanas fonds norāda, ka līdzīgi rīkojies arī iepriekš, kad Grieķijai maksājums neesot bijis vajadzīgs pilnībā.

Līdz šim Vācija, Somija un Luksemburga iebilda par pilnas summas izmaksu Grieķijai, līdz valstī netiks izveidota valdība. «Mums skaidri jāpasaka Grieķijas iedzīvotājiem, ka pašlaik situācija ir ļoti nopietna, ka neviena Eiropas Savienība nedos grieķiem naudu, kamēr tur nav funkcionējošas valdības,» iepriekš izteicās Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.

Vācijā pieaug tādu ekonomistu un analītiķu skaits, kas uzskata, ka Grieķijai vajadzētu pamest eirozonu. Atsevišķi ekonomisti pat uzsver, ka, iespējams, to nāktos darīt arī Portugālei un Itālijai, raksta New York Times.

«Tā būtu labāk visiem, galvenokārt pašai Grieķijai, ja tā uz laiku pamestu eirozonu,» uzskata Hanss – Verners Sins, ietekmīgā Ludviga Maksimiliāna Universitātes Ifo institūta prezidents.

Turpinot piešķirt naudu Grieķijai, tiks panākts tikai tas, ka valstij nebūs vēlmes atjaunot savu ekonomiku, uzskata Vācijas ekonomisti.

Eiropas Savienības (ES) rīcībā nav tādu mehānismu, kas ļautu «izmest» kādu valsti no eirozonas, tāpēc Grieķijai vajadzētu izstāties labprātīgi. Ja Eiropas valstis pārtrauktu to finansiāli atbalstīt – Grieķijai nebūtu citas izvēles.

Tomēr ekonomisti, kas pārstāv citas valstis uzskata, ka ideja par spiediena izdarīšanu uz Grieķiju, lai panāktu valsts labprātīgu izstāšanos no eirozonas ir «pārdroša» un «nežēlīga» - Grieķijā sabruks banku sistēma, valsts bankrotēs un tai nebūs pietiekoši uzticamas valūtas, lai iepirktu vitāli svarīgas preces, kā, piemēram, naftu. Ciestu arī eirozona, jo investoriem būtu bail no tā, ka sabruks eirozona un pat visa ES.

Nākamā gada sākumā finanšu krīzes nomocītajai Grieķijai vajadzēs papildu finansējumu no Eiropas partneriem, secinājusi Vācijas Centrālā banka.

Bankas iekšējās lietošanas dokumentā, kurš nonācis laikraksta Der Spiegel rīcībā, teikts, ka nākamgad Eiropas valstis noteikti vienosies par jaunu starptautiskā atbalsta programmu Grieķijai. Vācijas Centrālās bankas eksperti arī secinājuši, ka ievērojami pieauguši riski, kas ir saistīti ar esošo aizdevuma programmu Grieķijai, bet kārtējā maksājuma kārtas piešķiršana Atēnām jūnijā bijusi politiski motivēta.

Izskanējušās ziņas nav komentējusi ne Vācijas Centrālā banka, ne arī valsts Finanšu ministrija. Analītiķi tikmēr norāda, ka izskanējušās ziņas par Grieķijai nepieciešamo finansējumu, palielinās spiedienu uz kancleri Angelu Merkeli, kas, kā uzskata Vācijas opozīcija, pirms septembrī paredzētajām vēlēšanām nevēlas atklāt Atēnu glābšanas apmērus.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Grieķijai būs nepieciešami vismaz divdesmit gadi, lai bezdarba līmenis samazinātos zem 10%, liecina atklātībā nonākušās šīs valsts lielākās privātā sektora arodbiedrības GSEE aplēses.

Šobrīd bezdarba līmenis Grieķijā sasniedzis 27% un tā atgriešanās pirmskrīzes līmenī aizņems divas desmitgades, atsaucoties uz minētajām aplēsēm, vēsta medijs Kathimerini. Tāpat GSEE pētījumā secināts, ka nākamajā gadā Grieķijas iedzīvotāju pirktspēja veidos tikai pusi no tiem rādītājiem, kādi bija brīdī, kad valstī sākās krīze. Savukārt algas pēdējo trīs gadu laikā parādu krīzes nomāktajā valstī samazinājušās kopumā par 41 miljardu eiro, bet iekšzemes pieprasījums nokrities līdz tādam pašam līmenim, kāds bija 1999. gadā.

Jau izskanējis, ka uzvirmojušas runas par Grieķijai nepieciešamu papildus starptautisko palīdzību. Augustā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzina, ka ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma. Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā.

Parādu nastas nomāktā Grieķija starptautiskajiem kreditoriem lūgs aizdevuma programmas ieviešanas termiņa pagarinājumu, lai uzlabotu perspektīvas atgriezties pie izaugsmes. Ar šādu lūgumu nākamnedēļ, sarunu laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, gatavojas nākt klajā Grieķijas premjers, Antonis Samars, vēsta Financial Times.

Grieķijas vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā, pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP, liecina medija rīcībā nonācis dokuments. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.

Tāpat Grieķijai vajadzēs papildus 20 miljardus eiro, lai segtu savus tēriņus nākamajos divos gados, kad valsts vēlas budžeta deficītu samazināt lēnākos tempos. Tomēr šos finanšu līdzekļus Atēnas apsolījušas sameklēt bez palīdzības lūgšanas eirozonai.

Iepriekš vēstīts, ka šādus Grieķijas plānus eirozonas valstis uzņem bez īpašas sajūsmas. Tā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu iztiecās, ka Grieķijai jābeidz solīt un jāsāk beidzot darīt. «Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents.

Eiropas Savienība (ES) piektdien oficiāli apstiprināja īstermiņa aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 7,16 miljardu eiro apmērā, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs esam panākuši vienošanos par pagaidu finansējumu. Šo vienošanos atbalsta 28 [ES] dalībvalstis,» žurnālistiem norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka šis pagaidu aizdevums nodrošinās Grieķijai iespēju pirmdien veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

ES valstu ziņojumā teikts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti divos maksājumos, ļaujot Grieķijai arī nokārtot savus nokavētos parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

Dombrovskis arī sacīja, ka, visticamāk, būs nepieciešamas vairākas nedēļas, lai noformētu Grieķijas trešo glābšanas programmu, un to būtu ieteicams paveikt līdz 20.augustam, kad Grieķijai jāveic vēl viens parādsaistību maksājums ECB.

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē Latvijas valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi - būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta.

Grieķijai pagaidām nav nepieciešama papildu nauda, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Janis Sturnars, tādējādi atbildot uz izskanējušajiem pieļāvumiem, ka Atēnām nākamgad vajadzēs jaunu starptautiskā aizdevuma programmu.

«Ir pārlieku agri runāt par trešo ekonomiskā atbalsta programmu. Tuvākajā gadā mums nevajadzēs papildu naudu,» sarunā ar britu laikrakstu The Guardian sacījis J. Sturnars. «Visas šīs spekulācijas ir priekšlaicīgas. Aizdevuma programma beidzas nākamā gada jūlijā un tajā brīdī mēs analizēsim radušos situāciju. Šobrīd nekas vēl nav skaidrs,» norādīja Grieķijas finanšu ministrs.

Saskaņā ar amatpersonas sacīto, Atēnas nākamgad iecerējušas mēģināt atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos, ar kuru palīdzību varētu «aizpildīt» iespējamo «finanšu caurumu», kas aplēsts robežās starp 9,5 un 11 miljardiem eiro. «Pastāv iespēja, ka nākamajā gadā mēs atgriezīsimies tirgos, ja spēsim izpildīt divus nosacījumus – budžeta pārpalikumu un pozitīvu ekonomikas izaugsmi,» skaidroja J. Sturnars.

Nav izslēdzama iespēja, ka Grieķijai vajadzēs trešo starptautisko finanšu palīdzības programmu, uzskata Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers un Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Sarunā ar televīzijas kanālu Al Jazeera Ž. K. Junkers atzina, ka «nav iespējams izslēgt šādu iespēju, tomēr mums nevajadzētu uzskatīt, ka trešā programma būs nepieciešama».

«Aizvadītajā otrdienā skaidri norādījām, ka esam gatavi atbalstīt Grieķiju pat pēc [otrās] programmas termiņa beigām, taču man ir iemesli ticēt, ka pašaik nevajadzētu sākt diskusijas par iespējamo trešo programmu,» sacīja Eirogrupas prezidents.

Ž. K. Junkera komentāri izskanēja tikai dienu pēc tam, kad Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible parlamenta deputātiem norādīja, ka Grieķijai varētu būt nepieciešama trešā aizdevuma programma, vēsta Euobserver.

Grieķijas faktors var pārtraukt Eiropas akciju uzvaras gājienu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši Grieķija ievadīja eirozonas parādu krīzi, un arī šobrīd šī valsts joprojām ir viens no lielākajiem rūpju bērniem reģiona ekonomiskajai un finanšu stabilitātei. Grieķijai jau tuvākajā laikā ir jāspēj atslēgt starptautiskā aizdevuma kārtējo naudas piešprici, bet atslēga ir jau agrāk doto solījumu piepildīšana un tālāku reformu veikšana, kam savukārt šajā valstī trūkst politiskās gribas. Rezultātā starptautisko aizdevēju sarunas ar Grieķiju notiek pārāk lēni, lai gan valstij nauda nepieciešama faktiski nekavējoties.

Jāteic, ka, Grieķijas drāmai turpinoties, samērā būtiski pamainījies arī lielas daļas finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs saistībā ar to, kāda būs šīs valsts nākotne. Vēl nesen lielākā daļa spriedumu bija par to, vai šī valsts izstāsies no eirozonas, bet tagad arvien vairāk tiek runāts par to, kad tas varētu notikt. Tādējādi samērā atklāti tiek jau spriests par Grieķijas defolta un izstāšanās no eirozonas ietekmes mazināšanu uz pārējo reģiona tautsaimniecību.

Eirozonas finanšu ministri ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojušies par nākamā aizdevuma kārtas piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, kā arī par daļas valsts parāda «norakstīšanu».

Pēc vairāku stundas ilgām sarunām Grieķijas starptautiskie kreditori vienojās par pasākumiem, ar kuru palīdzību Atēnu parādu kalni tiks samazināti par 40 miljardiem eiro, 2020. gadā sasniedzot 124% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp pasākumiem, kuri tiks izmantoti Grieķijas parādu kalna samazināšanai, ietilpst procentu likmes samazināšana Atēnu kredītiem.

Eirozonas ministri vienojušies arī izmaksāt Grieķijai nākamo starptautiskā aizdevuma daļu – 43,7 miljardus eiro. Nauda Grieķijai tiks izmaksāta vairākās kārtās – eirozonas līdzekļus Atēnas saņems decembrī, bet SVF daļa Grieķijai tiks izmaksāta tikai tad, kad noslēgsies parāda samazināšanas process.

Pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

Austrijas kanclers Verners Feimans sacījis, ka dažas amatpersonas ir par zemu novērtējušas risku Grieķijai pamest valūtu reģionu un tam būtu nepieredzētas sekas. Savukārt Smith & Williamson Investment Management eksperts Robins Maršals minējis, ka Grieķijas lēmums pamest eirozonu ir visticamākā iespēja. Commerzbank analītiķi eirozonas sadalīšanās iespējas risku paaugstinājuši līdz 50%, salīdzinot ar 25% pirms nedēļas.

Visas Eirozonas valstis šovakar atbalstīja jauno aizdevumu programmu Grieķijai, aģentūrai LETA apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Patlaban ir noslēgusies formālā procedūra, un Dombrovskis šovakar parakstījis Saprašanās memorandu par palīdzības programmu Grieķijai.

Dombrovskis sacīja, ka pirmais naudas pārskaitījums būs 26 miljardu eiro vērtībā. 16 miljardi eiro no šīs summas nonāks Grieķijas valdības rīcībā, lai veiktu tostarp arī aizdevumu atmaksu. Savukārt vēl 10 miljardi eiro tiks rezervēti atsevišķā kontā Grieķijas banku sektoram, tomēr par šīs summas izmaksu lems tikai pēc banku aktīvu kvalitātes izvērtējuma.

Kopumā atbalsta programmā paredzēti 86 miljardi eiro.

Saprašanās memorandā par palīdzības programmu Grieķijai ietverti tādi nosacījumi kā fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, paredzot, ka nepietiekama banku kapitāla gadījumā zaudējumus jāsedz banku īpašniekiem, ne valstij un iedzīvotājiem. Tāpat Grieķijai jāsekmē izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaiste. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes palielināšana valsts sektorā, sniedzot publiskos pakalpojumus.

Grieķijas finansiālās nedienas 2014. gadā nebeigsies, un tādējādi ir visai reāli gaidīt, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs papildus naudu no eirozonas valstīm pirms tā spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, pavēstījis Eirogrupas vadītājs.

Starptautiskie aizdevēji aplēsuši, ka Grieķijai būs nepieciešami aptuveni desmit līdz vienpadsmit miljardi eiro jau nākamā gada otrajā pusē, lai valsts varētu «izdzīvot», vēsta Reuters. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības ir negatīvi noskaņotas pret turpmākiem aizdevumiem Grieķijai, jo to neatbalsta to iedzīvotāji.

«Kas attiecas uz potenciālo trešo aizdevuma programmu Grieķijai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz panākto progresu, Grieķijas problēmas netiks atrisinātas līdz 2014. gadam,» sacījis eirozonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

«Ir reāli pieļaut, ka [Grieķijai] papildus palīdzība būs nepieciešama ārpus [esošās aizdevuma] programmas. Eirogrupa jau ir skaidri paziņojusi, ka ir apņēmusies nodrošināt adekvātu atbalstu Grieķijai gan esošās programmas ietvaros, gan ārpus tās, līdz valsts atkal spēs atgriezties tirgos,» sacījis J. Deiselblūms.

Pat, ja Grieķijai izdosies vienoties ar privātajiem aizdevējiem par sava parāda norakstīšanas apjomu, tas var nebūt pietiekami, lai valsts atgrieztos uz ilgtspējīgas taciņas, spriež Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Līdz šim oficiāli izskanējušie Grieķijas valsts parāda norakstīšanas apjomi viennozīmīgi nav pietiekoši un situāciju ilgtspējīgu nepadarīs. Piemēram, iepriekš tika minēts, ka privātā sektora investoru īpašumā esošo parādu norakstīs (jeb restrukturizēs - sauciet to, kā gribat) par 50% un tuvākās desmitgades laikā Grieķijas parāds samazināsies līdz 120% no IKP. Nav daudz valstu, kas varētu veiksmīgi tikt galā ar 120% no IKP lielu parādu, kur nu vēl valsts ar tik vāju ekonomiku, kāda tā vēl ilgstoši būs Grieķijai. Tādēļ parāds būs jānoraksta krietni lielākā apjomā - jautājums tikai ir par privātā sektora proporciju. Visticamāk, zināma parāda norakstīšana būs jāuzņemas arī starptautiskajām organizācijām un citiem investoriem. Jautājums ir tikai, vai tas notiks tiešā veidā, parādu fiziski norakstot, vai netieši caur augstāku inflāciju. Jebkurā gadījumā, tuvākajā laikā noskaņojums finanšu tirgos vēl arvien būs piesardzīgs un «drebelīgs», tā bremzējot atgūšanos arī spēcīgajās valstīs,» skaidro Swedbank eksperts.