Jaunākais izdevums

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē Latvijas valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi - būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta.

Apstiprinātā pozīcija un MK rīkojums ļaus balsot ES Padomes izsludinātajā rakstiskajā procedūrā un pilnvaro finanšu ministru Jāni Reiru balsojumam ESM Valdē 19. augustā par palīdzības sniegšanu Grieķijai.

Kopējais palīdzības finansējums Grieķijai būs 86 miljardi eiro un tā vidējais aizdevuma periods būs 32,5 gadi. Tas tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20. augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai, informē Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija līdz šim Eiropas Stabilitātes mehānismā iemaksājusi 88,48 miljonus eiro

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Parādu varētu stiept

Didzis Meļķis, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.

Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.

Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Starp EK sagatavotajām Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas iniciatīvām minēta ideja finanšu krīžu noregulēšanai paredzēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF). Dombrovskis jauno fondu nodēvēja par ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentu.

«Pārveidojot ESM par EVF varēsim rēķināties ar iespējami mazāku SVF iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF jau nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju - nodrošināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par to, kā rīkoties ar grūtībās nonākušām bankām, bet EVF šādām bankām nodrošinās nepieciešamo garantiju,» stāstīja EK viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Glābjot citus, nevajag aizmirst arī par sevi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdarot eirozonai pakalpojumu Grieķijas nākamās aizdevumu programmas apstiprināšanai, vajadzētu patirgoties arī par savu saistību restrukturizāciju

«Par velti kokos tikai putni čivina» – šī atziņa neattiecas vien uz kinematogrāfiskiem dialogiem, bet gan ir skaudra dzīves patiesība.

Šāda principa ievērošana Latvijai būtu visai lietderīga eirozonas līmenī, risinot jautājumu par jauno aizdevuma kārtu Grieķijai.

Sevišķi vēl tad, ja atgūt aizdoto ir visai mazas cerības, kas savukārt nozīmē to, ka no 86 miljardu eiro aizdevuma garantēšanas no galvotājiem varam paši kļūt par daļas no šī apjomīgā kredīta maksātājiem.

Netiekot pie jauna aizdevuma vai vismaz apjomīgas parāda norakstīšanas un atlikušās aizņēmuma daļas atmaksas termiņa atlikšanas, Grieķija uzreiz kļūtu maksātnespējīga. Tādēļ faktiski var teikt, ka Baltijas valstis, piekrītot jaunajai aizdevuma programmai, zināmā mērā palīdz izstrēbt to, ko Eiropas lielvalstu līderi «savārīja» iepriekšējās desmitgades beigās un šīs desmitgades sākumā. Pie varas esošie Vācijā krietni vien papluinītu savu vēlētāju uzticību, ja izrādītos, ka aizdevumi eirozonas perifērijai ir bijusi simtos miljardu eiro mērāma kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav ilūziju par Grieķijas parāda apkalpošanas ilgtspēju, tomēr jaunais aizdevums paliek dienas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien oficiālajām Atēnām ir spēji jāiedarbina virkne strukturālu ekonomisko un politisko reformu, kas vēl pirms nedēļas pusotras Grieķijas pusē tika uzskatīts par kaut ko pilnīgi neiespējamu. Tāds ir pašreizējais rezultāts Grieķijas valdības blefa spēlei ar starptautiskajiem aizdevējiem – ar sakostiem zobiem pieciesti un ar grāmatvedisku daiļradi paskaidroti aizkavētie maksājumi un paredzēti 82 līdz 86 mljrd. EUR trešajam starptautiskajam aizdevumam apmaiņā pret to, kas līdz šim Atēnu kreiso populistu valdībai bija «nekad un nemūžam».

Arī grieķu pilnīga paklausība īpaši stingrajām reformu prasībām vēl nenozīmēs automātisku aizdevuma stāšanos spēkā caur Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) finanšu instrumentiem, un šāds variants būs jāapstiprina vairāku ES valstu parlamentiem. Nav īsti skaidrs, vai tas tā būs arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas izaugsme būs nedaudz vājāka, nekā tika prognozēts iepriekš

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ministru kabineta sēdēs plānots izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019. gadam. Savukārt līdz 15. aprīlim to plānots iesniegt Eiropas Komisijai (EK), informē FM,

Stabilitātes programmas makroekonomiskās prognozes paredz, ka vidējā termiņā Latvijas izaugsme būs nedaudz vājāka, nekā tika prognozēts rudenī, sagatavojot 2016. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2016.-2018. gadam. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017. un 2018. gadā palielināsies attiecīgi par 3,3% un 3,4% (vidēja termiņa ietvara likumā prognozētais IKP pieaugums minētajos gados bija 3,6%). Lai arī tiek prognozēta pasaules ekonomiskās izaugsmes stiprināšanās, tomēr pastāv augsta nenoteiktība, kas atspoguļojas izaugsmes tempu prognožu samazinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis 11,9 miljoni eiro

LETA, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK piedāvā ieviest ES ekonomikas un finanšu ministra amatu un izveidot Eiropas Monetāro fondu

LETA, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā ieviest Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu ministra amatu, savukārt Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF), paredz šodien Briselē žurnālistiem prezentētais EK piedāvājums Eiropas ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšanai.

EK sagatavotajā EMS ceļakartē ir vairākas iniciatīvas. Viena no tām paredz ieviest EMF, kas tiks veidots uz ESM bāzes. Paredzams, ka jaunā fonda finansiālā un institucionālā struktūra tiks saglabāta, tostarp nacionālo parlamentu lomu būtisku jautājumu risināšanā. Jaunais fonds turpinās atbalstīt grūtībās nonākušas ES dalībvalstis.

Vēl viens priekšlikums paredz izveidot Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu. Plānots, ka minētais ministrs būs EK viceprezidents, Eirogrupas vadītājs, kā arī viņš pārraudzīs EMF darbu.

Iecerēts, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs pārstāvēs ES intereses gan starptautiski, gan iekšējā tirgū. EK ir pārliecināta, ka šāds jauns amats stiprinās caurredzamību un demokrātiju ES un eirozonas ekonomikas politikas izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā aptuveni 40 000 eParaksta lietotāju dokumentu parakstīšana portālā eParaksts.lv būs pieejama, darbam izmantojot jaunu mobilo lietotni eParaksts mobile, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

«Esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – nodrošināt eParaksta lietotājiem iespēju ērti lietot eParakstu trīs dažādos veidos, radot ideālo eParaksta risinājumu komplektu, kāds ir nepieciešams katram ekonomiski aktīvam iedzīvotājiem - ir eParaksts eID kartē, eParaksts viedtālrunī un pieeja portālam eParaksts.lv. Tas garantē gan maksimālas ērtības dokumentu elektroniskā parakstīšanā, gan arī eParaksta izmantošanas nepārtrauktību gadījumā, ja tiek nozaudēts kāds no eParaksta rīkiem, kas ir personas rīcībā. Nākamā gada pirmajā pusē, ieviešot dokumentu eParakstīšanu viedtālrunī, mēs radīsim Eiropas mērogā unikālu piedāvājumu, nodrošinot iedzīvotājiem pilna servisa un drošu eParaksta risinājumu komplektu, un līdz šim paveiktā jaunās platformas izveide, kā arī tehnoloģiskā migrācija, ir būtisks priekšnosacījums izvirzītā mērķa sasniegšanai,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

KNAB par 832,4 tūkstošu eiro izkrāpšanu no valsts rosina apsūdzēt Bior darbinieku un divus Lietuvas pilsoņus

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas lietu komisija apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu

Žanete Hāka, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 13.aprīlī, apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam, informē Saeimas Preses dienests.

Stabilitātes programma ir mūsu valsts finanšu stabilitātes un tautsaimniecības situācijas momentuzņēmums. Esmu gandarīta, ka, pateicoties iepriekšējos gados ieguldītajam darbam, Latvija uz Eiropas Savienības fona demonstrē labus rezultātus – sabalansētu budžetu un salīdzinoši zemu budžeta deficītu, turklāt par spīti ne visai iepriecinošajai ārējai situācijai mūsu valsts tautsaimniecības attīstība paātrinās, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Aizvadītajā gadā augušas teju visas tautsaimniecības jomas, tostarp lauksaimniecība un rūpniecība. Nelielu kritumu piedzīvoja būvniecība, kā arī transporta un uzglabāšanas joma, un tas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā un tās īstenoto politiku starptautiskā tranzīta jomā, deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" joprojām nav reģistrēta, bet turpina sniegt pakalpojumus, Autotransporta direkcija pieņēmusi lēmumu tās bloķēt.

No šā gada 22. janvāra tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuras starpniecību var izsaukt un apmaksāt pārvadājumu pakalpojumus ar vieglo automobili, jābūt reģistrētiem Autotransporta direkcijā. Tie, kuri nav reģistrējušies, Latvijā savus pakalpojumus piedāvāt nedrīkst. Līdz šim reģistrējies ir tikai Igaunijas uzņēmums "BOLT TECHNOLOGY OÜ".

Autotransporta direkcija un kontrolējošās institūcijas ir fiksējušas, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" turpina sniegt pakalpojumus, neskatoties uz to, ka nav reģistrētas, tāpēc direkcija ir vērsusies pie visiem elektronisko sakaru komersantiem ar lūgumu tās bloķēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porsche ražotnē Leipcigā uzsākta jaunā Panamera Sport Turismo modeļa sērijveida ražošana.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Ražošanas process ir īpaši pielāgots jaunajam modelim. «Modeļa ražošanas uzsākšana apliecina Leipcigas vadošo lomu sarežģītu modeļu un tehnoloģisko versiju ražošanā,» stāsta Porsche Leipzig GmbH valdes priekšsēdētājs Gerds Rups (Gerd Rupp).

Infografika: Porsche ražotne Leipcigā

Porsche paplašināja Leipcigas ražotni, pērn atklājot jaunu virsbūvju cehu jaunajam Panamera modeļu klāstam kā pilnīgi jaunu ražošanas vienību. Ieguldījums 500 miljonu EUR apmērā ietvēra arī jauna kvalitātes centra izveidi, kas sniedz būtisku atbalstu jaunu modeļu ražošanas sākuma stadijā. Tas arī kontrolē stingrās Porsche kvalitātes prasības un vada pārejas procesu no izstrādes posma uz sērijveida ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Vairāk nekā puse darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Viņa norādīja, ka VID velta būtiskus resursus ēnu ekonomikas apkarošanai, un šogad viena no prioritātēm ir aplokšņu algu apkarošana. Šādi riski pastāv restorānu jeb ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā.

«Ja kopumā skatās uz uzņēmējdarbību, tad vairāk nekā puse darba devēju valstī nodarbina savus darbiniekus zem minimālās mēnešalgas. Savukārt ēdināšanas jomā 65% darba devēji algu aprēķina zem minimālās algas, bet 20% maksā no minimālās līdz 700 eiro, kas, protams, arī nav liels atalgojumus un pastāv aplokšņu algas riski,» sacīja VID pārstāve.

Viņa stāstīja, ka Rīgas un Pierīgas restorānos biežāk atklātās nepilnības ir - netiek precīzi uzskaitītas darbinieku nostrādātās stundas, netiek reģistrēti visi darījumi ar kases aparātiem, kā arī tiek nodarbināti nereģistrēti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumprojektā «Par akcīzes nodokli». Līdz ar citu cenu kāpumu paredzams, ka nākamgad dārgāks kļūs alus.

Uzņēmuma «Bauskas alus» vadītājs Vladimirs Barskovs reģionālajam medijam Bauskas Dzīve atzinis, ka galīgajā lasījumā deputāti nobalsojuši par iespējami labāko no trim iepriekš piedāvātajiem un izvērtētajiem variantiem.

«Es saprotu, ka nepieciešams kāpināt nodokļu likmes. Taču tas jādara pakāpeniski, paaugstinājumam jābūt prognozējamam. Nozari nākamgad sagaida ļoti sāpīgs apgrūtinājums, kas saistīts ar PET pudeļu ražošanas ierobežojumiem. Klāt vēl nāks akcīzes nodokļa palielinājums. Esam parēķinājuši, ka Bauskā ražotais alus tādēļ varētu kļūt dārgāks par aptuveni desmit centiem. Ja būtu pieņemta deputāta Imanta Parādnieka piedāvātā likmes paaugstināšana, alus pudele sadārdzinātos par pusotru eiro. Labi, ka tā nenotika,» skaidrojis V. Barskovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret Preiļu novada domes amatpersonām

Db.lv, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 3. augustā nosūtījis krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām KNAB papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas.

KNAB konkrēto kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 4. oktobrī pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas, proti, par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt 2019. gada 7. novembrī šī kriminālprocesa ietvaros KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums liecina, ka 2019. gada 6. augustā un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Preiļu novada domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Auto asociācija: 80% lietoto automašīnu Latvijā tiek pārdotas nelegāli

LETA, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 80% lietoto automašīnu Latvijā tiek pārdotas nelegāli, apejot nodokļu nomaksu, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes atzina Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Un lielākais tirdzniecības apjoms notiek portālā «ss.lv», kur nelegālie automašīnu tirgoņi izmanto dažādas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksāšanas shēmas. Pēc Kulberga teiktā, lietotu automašīnu Latvijā legāli ar visiem nomaksātiem nodokļiem iegādāties ir ļoti problemātiski.

Viņš atzīmēja, ka ēnu ekonomika lietoto automašīnu tirdzniecībā ir ievērojami palielinājusies tieši pēdējo trīs gadu laikā, tādēļ ir atzīstama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzsāktā cīņa par to, kas gan notiek ļoti lēni. «Es gan neaizstāvu VID rīcību [saistībā ar «ss.lv» slēgšanu]. Tā varēja būt korektāka un dienests varēja vairāk skaidrot savu rīcību. Taču «ss.lv» ir ēnu ekonomikas spogulis,» teica asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru