Eiropas Savienības līmenī tiek gatavots jauns digitālo pakalpojumu nodoklis 

Eiropas Komisija aktīvi turpina darbu pie jauna nodokļu regulējuma ieviešanas digitālajiem pakalpojumiem visas Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas vispirms, pārejas periodā, tiks ieviests kā vispārējs nodoklis no digitālo pakalpojumu apgrozījuma ar likmi 3%, bet vēlāk tiks ieviests jauns peļņas attiecināšanas mehānisms, balstoties uz jaunu būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju.

Laura Mazbērziņa, 2018. gada 09. aprīlis plkst. 15:27

Foto: pixabay

Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti.

Jaunie nodokļu mehānismi attieksies uz, piemēram, reklāmas pārdošanu internetā, ar interneta vietņu starpniecību iegūtu lietotāju datu pārdošanu, digitālās starpniecības radītiem ieņēmumiem no interneta vietnēm, kas nodrošina lietotāju savstarpēju saziņu, piemēram, sociālajiem medijiem.

«Eiropas Komisija cenšas risināt jau vairākus gadus eksistējošu problēmu, ka nodokļi no digitālajiem pārrobežu pakalpojumiem netiek adekvāti iekasēti tajā valstī, kur tiek radīta šo pakalpojumu ekonomiskā vērtība. Eiropas Komisijas lēš, ka visas Eiropas Savienības mērogā jaunais pārejas perioda digitālo pakalpojumu nodoklis no apgrozījuma radītu ap 5 miljardu eiro ieņēmumus gadā visām Eiropas Savienības valstīm kopā. Šie ieņēmumi tad tiktu pārdalīti dalībvalstīm,» komentē Ilona Butāne, EY partnere Baltijas valstīs un EY nodokļu prakses vadītāja Latvijā.

Jaunais pārejas perioda nodoklis no apgrozījuma gan attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuriem ir vispasaules apgrozījums vismaz 750 miljoni eiro un ieņēmumi Eiropas Savienībā vismaz 50 miljoni eiro, kas tādējādi neattieksies uz maziem jaunuzņēmumiem. Vēlāk, pēc šī pārejas perioda apgrozījuma nodokļa, Eiropas Komisija cer ieviest jaunu digitālo pakalpojumu uzņēmumu peļņas attiecināšanas mehānismu, ieviešot Būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju, kas noteiktu, ka uz uzņēmumu attiecas šis mehānisms, ja tam ir virs 7 miljonu eiro ieņēmumi Eiropas Savienības dalībvalstī, vai tam ir 100 tūkstoši lietotāju, kas izmanto uzņēmuma digitālos pakalpojumus vienā dalībvalstī gada laikā, vai šim uzņēmumam ir 3000 darījumu partneru līgumu gada laikā par tā digitālajiem pakalpojumiem. Šie sliekšņi ir pietiekami zemi, lai attiektos arī uz uzņēmumiem Latvijā.

«Konceptuāli Eiropas Komisija uzsver, ka līdzšinējais nodokļu regulējums neņem vērā, ka liela daļa digitālo pakalpojumu vērtības rodas no pašu lietotāju ieguldījuma, proti, interneta vietņu lietotāji nodod pakalpojuma sniedzējam datus par sevi, kas tālāk tiek izmantoti reklāmas mērķētai izvietošanai vai izmantota citiem komerciāliem nolūkiem. Šobrīd nodokļi no šādiem pakalpojumiem pārsvarā tiek iekasēti tikai interneta vietnes uzņēmuma reģistrācijas vai algoritmu izstrādes valstī, neņemot vērā, ka darījumu ekonomiskā vērtība rodas pilnīgi citā Eiropas Savienības valstī,» stāsta Ilona Butāne.

Šobrīd jaunā nodokļa mehānismi ir izstrādes stadijā, taču jau tuvākajā laikā tiks nodoti Eiropas Parlamentam konsultācijām un virzīti tālākai pieņemšanai.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 14. marts plkst. 8:00

Nodokļu reformas rezultātā grāmatvežu darba apjoms palielinājies par 40 procentiem. Raizes rada...

2018. gada 14. marts plkst. 6:23

Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas, kuru plānots...

2018. gada 13. marts plkst. 9:58

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu...

2018. gada 12. marts plkst. 12:47

Šodien Valsts ieņēmumu dienesta (VID) telpās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās...

2018. gada 12. marts plkst. 10:45

Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietas izpildītāju ir iecelta līdzšinējā...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 18. aprīlis plkst. 0:05

Latvijas uzņēmums Hygen ar ALTUM garantiju un bankas Citadele kredītlīniju šogad sāks...

2018. gada 13. aprīlis plkst. 0:05

Pulverkrāsošanas uzņēmums Arco Color Latvija Salaspilī uzbūvējis 1300 m2 plašu ražošanas ēku....

2018. gada 09. aprīlis plkst. 14:56

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības,...

2018. gada 09. aprīlis plkst. 14:05

Ar zaudējumiem strādājošā Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» nomainījusi vadītāju....

2018. gada 09. aprīlis plkst. 12:53

Krievijas alumīnija giganta «Rusal» akcijas vērtība Honkongas fondu biržā pirmdien nokritusies...

2018. gada 09. aprīlis plkst. 7:49

Šā gada janvārī darba ņēmēju skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus,...

2018. gada 09. aprīlis plkst. 7:24

Nereti tiek runāts par to, kā Latvijā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt. Taču...

2018. gada 06. aprīlis plkst. 16:43

Šobrīd AS «Meridian Trade Bank» no aptuveni 40 000 klientiem ne vairāk kā 600...

2018. gada 06. aprīlis plkst. 13:39

Eiropas Centrālā banka (ECB) piektdien paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt...

2018. gada 06. aprīlis plkst. 9:32

Latvijā apmēram 90% no uzņēmumiem, kuriem bija nepieciešams nomainīt kases aparātus, to...