Aparatūras un programmatūras tirgotājs SIA «MarkIT Latvija» 2018.gadā strādāja ar neto apgrozījumu 10,272 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 216 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā SIA «MarkIT Latvija» apgrozījums pieauga par 13,2% jeb 1,194 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,6% jeb gandrīz 40 tūkstošiem eiro.

2018. gadā uzņēmums bija izvirzījis vairākus mērķus, cita starpā palielināt klientu skaitu un tirgus daļu, un uzņēmumam tos izdevās sasniegt - pasūtījumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 15%, audzis apgrozījums, kas arī atspoguļojies tirgus daļas attīstībā, sacīts SIA «MarkIT Latvija» gada pārskatā.

Uzņēmums gandrīz visus ieņēmumus - 10,186 miljonus eiro guvis no preču pārdošanas, vēl tas sniedzis pakalpojumus 86 tūkstošu eiro apmērā. Preces un pakalpojumi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, sacīts gada pārskatā.

Pēc ikgadējās akcionāru sapulces šā gada 5. maijā kompānijas Philip Morris International (PMI) izpilddirektora amatā apstiprināts Jaceks Olčaks (Jacek Olczak), informē uzņēmums.

J. Olčaks, kurš līdz šim pildīja PMI rīkotājdirektora pienākumus, ir iecelts arī kompānijas Direktoru padomē. Jau pirms akcionāru sapulces par PMI valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Andrē Kalantzopulus (André Calantzopoulos), kurš no 2013. gada līdz 2021. gada 5. maijam bija PMI izpilddirektors.

Stājoties amatā, J. Olčaks apņēmās turpināt un paātrināt 2016. gadā paziņoto uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus. PMI koncentrējas uz mazāk kaitīgu bezdūmu produktu izstrādi, balstoties uz zinātnisko izpēti un atbildīgu uzņēmējdarbību, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzīto mērķi – aizstāt parastās cigaretes ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas izstrādājumu ražotājs Philip Morris International (PMI) paziņojis par plānotajām izmaiņām uzņēmuma vadībā. PMI līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Luijs Kamiljeri (Louis Camilleri) ir paziņojis, ka personisku iemeslu dēļ aiziet no amata, un, ievērojot pēctecības principu, viņa vietā par kompānijas valdes priekšsēdētāju iecelts pašreizējais uzņēmuma izpilddirektors Andrē Kalancopuloss (André Calantzopoulos), kurš amata pienākumus sāks pildīt tieši pirms ikgadējās akcionāru sapulces 2021. gada maijā. Savukārt viņa amatu ieņems Jaceks Olčaks (Jacek Olczak).

Šī plānotā amatu pēctecība nodrošinās vienmērīgu amata pienākumu pārņemšanu un uzņēmuma pārvaldības nepārtrauktību. Kopš PMI kļuvis par neatkarīgu uzņēmumu, Kamiljeri, Kalancopuloss un Olčaks ir strādājuši ciešā sadarbībā. Viņiem ir kopīgs stratēģisks redzējums, un viņu vadībā PMI ir guvis ievērojamus sasniegumus, tostarp biznesa stratēģijas maiņu un neapstrīdamu vadību globālajā tirgū bezdūmu produktu segmentā.

Jaunais PMI valdes priekšsēdētājs Andrē Kalancopuloss uzsver: “Septiņu gadu laikā, kopš esmu bijis šīs kompānijas izpilddirektors, mēs esam iezīmējuši PMI jaunu attīstības kursu un radījuši labākas, zinātniski pamatotas alternatīvas tiem pieaugušajiem, kuri citādi turpinātu smēķēt. Mums pieder pasaulē vadošais produktu portfelis, kurā ietilpst gan tradicionālie, gan bezdūmu produktu, izcila komanda ar augstu veiktspēju, spēju mācīties un pielāgoties tendencēm. Mēs esam gatavi turpināt iesākto un gūt panākumus arī nākotnē. Esmu ļoti priecīgs nodot izpilddirektora atbildību Jacekam Olčakam. Gadu desmitiem cieši sadarbojoties ar Jaceku, es labi zinu, ka viņa aizrautība un uzticība uzņēmumam un mūsu darbiniekiem, kā arī centieni sasniegt rezultātus un dziļās zināšanas par mūsu produktiem, vērtībām un investoriem, padara viņu par ideālu vadītāju, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvīgu izaugsmi un celtu tā vērtību.”

Pirms dažām dienām finanšu informācijas pakalpojumu sniedzējs Markit nosaucis desmit valstis, kurām ir vislielākā iespēja piedzīvot maksātnespējas iestāšanos.

Maksātnespējas riskam pakļauto valstu tops ir veidots, ņemot vērā piecu gadu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) piecenojumu jeb spredu. Markit sarakstu ar desmit maksātnespējas draudos esošām valstīm skatiet augstāk, fotogalerijā.

Patlaban Grieķijas CDS spreds liecina, ka šai valstij nedraud maksātnespēja, tomēr Markit analītiķi atzīst – iespējams, ka CDS mehānismam, kas raksturo invesotru uzticību un brīdina par iespējamiem maksātnepējas draudiem, ir nepieciešami uzlabojumi – lai arī mehānisms ir darbojies saskaņā ar dokumentāciju un Grieķija patlaban nav iekļauta desmit maksātnespējas draudos esošo valstu sarakstā, tomēr «tikai paši optimistiskākie domā, ka problēmas valstī neuzplaiksnīs atkal», teikts Markit apskatā.

SIA MarkIT Latvija, kura pamatdarbība saistīta ar aparatūras un programmatūras tirdzniecību korporatīvajiem klientiem un pakalpojumu sniegšanu IT jomā, pagājušajā gadā pieturējies pie iepriekš izvirzītajiem mērķiem, liecina Lursoft dati.

2014.gadā, neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, salīdzinājumā ar 2013.gadu, SIA MarkIT Latvija aizvadīto gadu izdevies noslēgt ar peļņu. Pērn IT uzņēmums strādājis ar 6,377 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidojusi 106,75 tūkstošus eiro.

2015.gadu SIA MarkIT Latvija paredz kā izaugsmes turpināšanas gadu, izvirzot mērķi gadu noslēgt ar apgrozījuma un peļņas rādītāju pieaugumu, kā arī būtisku lojālo klientu skaita kāpumu. Tiesa gan, uzņēmuma vadība piebilst, ka tirgus daļas palielināšana būs atkarīga no veiksmīgākas un produktīvākas darbības attiecībā pret konkurentiem.

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) ir izsludinājis jau trešo PMI IMPACT projektu konkursu – globālo iniciatīvu, kas vērsta pret nelegālo tirdzniecību un tās radītajām sekām sabiedrībā.

Trešajā finansēšanas kārtā tiks atbalstīts plašs projektu loks, kuru mērķi ir vērsti uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu gan lokālā, gan starpvalstu līmenī – no nelegāliem tabakas izstrādājumiem un citām plaša patēriņa precēm, līdz farmaceitisko izstrādājumu un elektronikas viltošanai.

Kopējais pieejamais finansējums PMI IMPACT programmā pārsniedz 50 miljonus eiro, un projektus var pieteikt gan privātas organizācijas, gan valsts un pašvaldību iestādes un institūcijas arī no Latvijas, piemēram, muita, robežsardze, Valsts policija.

"Nelegālajai tirdzniecībai nav robežu, un ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai cīnītos pret šiem starptautiskajiem draudiem, kas ir arī viena no PMI prioritātēm. Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē legālo biznesu, valstu budžeta ieņēmumus, un arī grauj PMI centienus uzņēmuma transformācijas procesā virzībā uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem," norāda Alviss Žustiniani, PMI Nelegālās tirdzniecības novēršanas viceprezidents. "Pandēmija ir ietekmējusi arī piegādes ķēdes, robežkontroli un pārrobežu sadarbību, un tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgas tādas programmas kā PMI IMPACT, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, apvieno organizācijas, idejas un risinājumus nelegālās tirdzniecības izskaušanai," akcenta A.Žustiniani.

Globālā uzņēmuma Philip Morris International (PMI) grupā ietilpstošajai SIA “Philip Morris Latvia” mainās vadība – par uzņēmuma vadītāju kļuvusi Pārdošanas nodaļas vadītāja Lelde Kļaviņa, nomainot līdzšinējo Philip Morris Latvia vadītāju Jurģi Petri, kurš pievienosies PMI Eiropas Savienības biroja komandai Šveicē.

“Kā uzņēmuma vadītājs Jurģis ir uzstādījis augstu latiņu darba kvalitātei, mans uzdevums būs turpināt viņa uzsākto darbu uzņēmuma stratēģisko plānu īstenošanā, kā arī komandas stiprināšanā. Tomēr galvenais izaicinājums būs darbs pie kompānijas globālo pārmaiņu ieviešanas un jaunu produktu virzīšana Latvijas tirgū. PMI ir aizsācis visas nozares transformāciju – smēķētājiem tiek piedāvātas arvien jaunas cigarešu alternatīvas – inovatīvi bezdūmu produkti. Mēs paplašinām produktu portfeli un jau tuvākajā nākotnē arī Latvijas tirgū prezentēsim jauna veida tabakas karsēšanas sistēmu LIL Solid,” tuvākos uzdevumus iezīmē jaunā Philip Morris Latvia vadītāja L.Kļaviņa.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās eirozonas ekonomikas izaugsme visdrīzāk uzņēmusi apgriezienus, uzskata Markit Economics eksperti, tomēr piebilstot, ka aizvien pastāv bažas par reģiona ekonomikas veselības stāvokli.

Markit iepirkumu menedžeru indekss, kas apkopo datus par ražošanas un pakalpojumu sektoru, martā paaudzies līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei – 53,7 punktiem, salīdzinot ar 53 punktiem februārī. Tādējādi indekss turas krietni virs 50 punktu atzīmes, kas ir robeža starp kritumu un izaugsmi. Tāpat indekss ir augstāks nekā 53 punkti, ko prognozēja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Tiesa gan, kaut arī eirozonas ekonomikas izaugsme ir stabila, Markit aptauja aizvien norāda uz vājo inflācijas spiedienu, jo martā sarukušas produkcijas izlaides cenas. Jāatgādina, ka šomēnes Eiropas Centrālā banka ziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, mēģinot atjaunot inflāciju vienotās valūtas reģionā.

Aktivitāte Eiropas biznesā šā gada maijā nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā, liecina Markit veiktais pētījums.

Markit indekss aprēķināts par pamatu ņemot ražošanas un pakalpojumu nozares uzņēmumu ieprikumu vadītāju aptauju, vēsta BBC. Maijā šis indekss samazinājies līdz 45,9 punktu atzīmei, kas ir zemākais rādītājs pēdējos trīs gados.

Tā rezutātā eiro vērtība pret dolāru samazinājās līdz 1,2515 ASV dolāriem, kas ir pēdējo 22 mēnešu zemākais rādītājs.

Arī Eiropas līderu tikšanās trešdien nav spējusi palielināt uzņēmēju pārliecību, jo Eiropas valstu vadītāji nav varējuši vienoties par rīcību, kā pārvarēt krīzi.

«Markit biznesa aktivitātes indekss maijā ir skaidrs brīdinājums tam, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pēc stagnācijas gada pirmajos trīs mēnešos gandrīz pavisam droši samazināsies,» norāda bankas ING analītiķis Martins Van Vliets (Martin Van Vliet).

Oktobrī eirozonas biznesa aktivitāte negaidīti palēninājusies, liecina jaunākais Markit iepirkumu menedžeru indekss.

Oktobrī tas sasniedzis 51,5 punktus, kas ir sliktāk nekā prognozēja eksperti. Septembrī indekss sasniedza divu gadu augstāko atzīmi – 52,2 punktus.

Kā paziņojumā norāda Markit, izaugsme līdz trīs mēnešu zemākajam līmenim sarukusi Vācijā, bet Francijā novērots neliels pieaugums. Pārējās eirozonas valstīs novērojams mērens aktivitātes pieaugums, kas šajās valstīs ir pirmoreiz kopš 2011. gada.

Jauno pasūtījumu apjomi pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, tomēr uzrādīja izaugsmes tempa bremzēšanos.

Tiesa gan, Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons uzsver, ka indeksa kritums oktobrī sagādā vilšanos, tomēr nevajadzētu skatīties uz viena mēneša datiem. «Ir pāragri teikt, ka atveseļošanās zaudē savu impulsu, un svarīgāk ir tas, ka indekss aizvien ir virs 50 punktiem jau ceturto mēnesi pēc kārtas un uzrāda, ka eirozonas ekonomika pieaugusi par 0,2% ceturkšņa laikā, kas liecina par, lai arī lēnu, bet atveseļošanās turpināšanos,» saka Markit pārstāvis.

Novembrī eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk, nekā iepriekš tika ziņots, raksta Bloomberg.

Novembrī indekss, kas balstīts uz iepirkumu menedžera aptaujas datiem, audzis līdz 51,6 punktiem, salīdzinot ar 51,3 punktiem oktobrī, informē Markit Economics. Tas ir vairāk nekā Markit provizoriskās aplēses – 51,5 punkts. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, un virs šīs atzīmes tas turas jau piekto mēnesi.

«Ražošana reģionā patlaban uzrāda labāko rezultātu 2,5 gadu laikā, bet izaugsmes temps aizvien turas mērenā līmenī,» norāda Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons.

Vācijas ražošanas indekss audzis līdz 29 mēnešu augstākajam līmenim, novembrī sasniedzot 52,7 punktus. Savukārt Francijas indekss samazinājies līdz piecu mēnešu zemākajai atzīmei – 48,4 punktiem.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājies līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija, liecina tirgus izpētes uzņēmuma «Markit» sākotnējie dati.

Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 52 punktiem. Taču, neskatoties uz šo kritumu, indekss joprojām atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

«Markit» analītiķi norāda, ka pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieauga vien par 0,1%.

Jaunākie dati arī liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē septembrī samazinājies no 53,5 punktiem līdz 52 punktiem. Tikmēr ražošanas nozarē indekss sarucis no 47 punktiem līdz 45,6 punktiem.

Ceturtdien eiro cena pret dolāru pieauga līdz gandrīz divu gadu augstākajai atzīmei, pirmo reizi kopš 2011. gada novembra sasniedzot 1,38 dolārus.

Eiro cena pakāpās, reaģējot uz jaunākajiem eirozonas iepirkumu menedžeru datiem, kas, lai arī liecināja par biznesa aktivitātes pieauguma bremzēšanos oktobrī, tomēr aizvien uzrādīja kāpumu jau ceturto mēnesi pēc kārtas.

Ņemot vērā, ka eirozonas reģions ir izkļuvis no recesijas, šajā gadā eirozonas vienotā valūta pret deviņām lielākajām attīstīto valstu valūtām ir pieaugusi par 6,6%, liecina Bloomberg dati.

«Kompānijām, kuras gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinās bāzes procentu likmi no rekordzemā 0,5% līmeņa, lai vājinātu eiro, vidrīzāk kādu laiku nāksies pagaidīt, un eiro cenai, visticamāk, ir vēl vieta izaugsmei,» aģentūrai sacījis Deutsche Bank stratēģis Henriks Gulbergs. Viņš piebilst, ka Eiropas Centrālās bankas uzdevums ir uzmanību vērst cenu stabilitātei, nevis valūtai, un arī inflācija nav tādā līmenī, lai ECB apsvērtu iespēju rīkoties.

Janvārī eirozonas ražošanas aktivitāte sasniegusi 32 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja spēcīgāka ekonomikas izaugsme Vācijā, kā arī Francijas ražošana beidzot sāka atgūties, liecina Markit dati.

Ražošanas sektora iepirkumu menedžera indekss janvārī pieaudzis līdz 54 punktiem, salīdzinot ar 52,7 punktiem decembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Markit norāda, ka janvārī izaugsme bijusi spēcīgākā kopš 2011. gada maija, un galvenais rādītājs audzis jau pēdējos četrus mēnešus.

Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons uzsver, ka eirozonas ražošanas atveseļošanās janvārī ir saņēmusi spēcīgu impulsu. Šādā tempā eirozonas ražošana pirmajā ceturksnī varētu augt par 1%, un Vācijā izaugsme varētu būt pat 3%.

Vācijā ražošanas aktivitāte sasniedza 56,5 punktus, salīdzinot ar 56,3 punktiem decembrī, bet Francijā tā uzlabojās, kaut arī aizvien turējās negatīvajā teritorijā – no 48,8 punktiem līdz 49,3 punktiem.

Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas gaitā saruka par 5,9% līdz 23 553,22 punktiem. Šis indekss tagad ir krities par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar tā nesen sasniegto maksimumu, un šādam kritumam bieži seko ekonomikas recesija.

Jaunā koronavīrusa izplatīšanās ir smagi skārusi pasaules ekonomiku. Bažas par to ir radījušas traucējumus rūpniecībā, pamudinājušas slēgt uzņēmumus un iestādes un atcelt svarīgus pasākumus, un likušas cilvēkiem palikt mājās.

ASV Baltais nams un Kongress vēl nav panākuši vienošanos par atbalstu ekonomikai koronavīrusa krīzes apstākļos, jo prezidenta Donalda Trampa ierosinājums samazināt nodokļus strādājošajiem neguva plašu atbalstu Kongresā.

Martā eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk nekā iepriekš tika lēsts, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, kā arī spēcīgāka ražošana eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā, raksta Bloomberg.

Markit Economics paziņoja, ka iepirkumu menedžeru indeksa vērtība martā augusi līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 51 punktu februārī. Tas ir augstākais līmenis 10 mēnešu laikā. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

«Pēc pērnā gada lejupslīdes eirozonas ekonomika atgūstas,» saka Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons. Viņš gan piebilst, ka atveseļošanās aizvien ir vāja un kopējais izaugsmes saglabājas mērens.

Vācijā ražošanas indekss pieauga līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 51,1 punktu iepriekš. Itālijā rādītājs palielinājās no 51,9 punktiem līdz 53,3 punktiem, bet Francijā – no 47,6 punktiem līdz 48,8 punktiem.

Janvārī eirozonas ražošanas izlaide augusi straujāk nekā prognozēja ekonomisti, liecinot, ka ekonomikas atveseļošanās reģionā uzņem tempu, raksta Bloomberg.

Iepirkumu menedžetu indekss ražošanas nozarē janvārī pieauga līdz 53,9 punktiem, salīdzinot ar 52,7 punktiem decembrī, liecina Markit Economics dati. Bloomberg News aptaujātie ekonomisti paredzēja, ka indekss būs 53 punkti.

Markit pakalpojumu indekss pieauga no 51 punkta līdz 51,9 punktiem.

Indekss virs 50 punktiem nozīmē izaugsmi.

Pozitīvās Eiropas ekonomikas ziņas kontrastē ar datiem no Āzijas, kas ceturtdien uzrādīja, ka Ķīnas ražošanas apjomi janvārī varētu būt samazinājušies pirmo reizi sešos mēnešos.

Paredzams, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās turpināsies un tas notiks pakāpeniski, tomēr lēnais process un kopējais izaugsmes temps nav īpaši iespaidīgs, norāda ABN Amro Bank eksperts Niks Kounis.

Maijā eirozonas pakalpojumu sektors palīdzēja turēt ekonomikas izaugsmes tempu, jo ražošanas sektorā bija vērojama izaugsmes bremzēšanās, raksta Bloomberg.

Jaunākie Markit iepirkumu menedžeru indeksa dati liecina, ka kombinētais indekss maijā sasniedza 53,9 punktus, kas ir nedaudz mazāk nekā aprīlī, kad tas bija 54 punkti.

Ražošanas sektora indekss saruka straujāk, nekā tika gaidīts, savukārt pakalpojumu sektora indekss pieauga līdz 35 mēnešu augstākajam līmenim.

Kā liecina Markit prognozes, ekonomikas izaugsme šajā ceturksnī varētu sasniegt 0,5%, kas ir straujākais temps kopš 2011. gada sākuma.

Markit indeksa pētījums liecina, ka kompāniju piemērotās cenas maijā atkal samazinājās.

Uzņēmumu aktivitāte eirozonā patlaban ir zemākā kopš 2009. gada jūnija, kas liecina, ka eirozona grasās ieslīgt atpakaļ krīzē, vēsta BBC.

Markit eirozonas PMI indekss šā gada septembrī samazinājies līdz 45,9 punktiem iepretim 46,3 punktiem šā gada augustā. Šajā indeksā iekļauta gan pakalpojumu, gan ražošanas nozares uzņēmumu aktivitāte, un jebkurš cipars, kas atrodas zem 50 punktu atzīmes, nozīmē lejupslīdi.

Markit norāda – zemā uzņēmēju aktivitāte liecina, ka eirozona grasās ieslīgt atpakaļ krīzē. Lai arī ražošanas un pasūtījumu apjomi eirozonā kopumā samazinājušies, Vācijas lejupslīdes apjoms ir būtiski samazinājies, savukārt Francijā septembrī vērojams milzīgs indeksa kritums, sasniedzot 2009. gada aprīļa līmeni – augustā PMI indekss bija 48 punkti, bet septembrī – 44,1 punkts.

Eirozonas ekonomikas atveseļošanās augustā turpinājusies, jo reģiona biznesa aktivitāte piedzīvojusi straujāko mēneša pieaugumu vairāk nekā divu mēnešu laikā.

Markit dati liecina, ka iepirkumu menedžeru indekss (PMI) augustā uzkāpis līdz 51,7 punktiem, salīdzinot ar 50,5 punktiem jūlijā. Rādītājs virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Ražošanas PMI augustā pieauga par 51,3 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem iepriekšējā mēnesī. Tādējādi arī šis rādītājs sasniedzis 26 mēnešu augstāko atzīmi.

Analītiķi iepriekš prognozēja, ka kopējais indekss palielināsies līdz 50,9 punktiem, bet ražošanas indekss – līdz 50,7 punktiem.

«Patlaban izskatās, ka trešais ceturksnis varētu būt labākais kopš 2011. gada pavasara, skatoties pēc biznesa izaugsmes,» saka Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons. Viņš arī uzsver, ka kopējā aina, ko uzrāda aptaujas sakrīt ar politikas veidotāju gaidām, un liecina par mērenu, bet trauslu atgriešanos uz izaugsmes takas.

Ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss Purchasing Managers Index (PMI) eirozonā šā gada septembrī samazinājies līdz 52 punktiem, salīdzinot ar 52,3 punktiem augustā, liecina ceturtdien publiskotie tirgus izpētes uzņēmuma Markit jaunākie dati.

Tādējādi indekss nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējos piecos mēnešos.

Taču PMI indekss, kas pārsniedz 50 punktu atzīmi, liecina par rūpniecības nozares augšupeju.

Indekss virs 50 punktu atzīmes noturējies jau 27 mēnešus pēc kārtas.

Markit analītiķi norāda, ka rūpniecības nozare vispārējai ekonomikai trešajā ceturksnī, visticamāk, sniegs vien nelielu atbalstu.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers' Index (PMI) eirozonā šā gada oktobrī negaidīti palielinājies līdz 54 punktiem, salīdzinot ar 53,6 punktiem septembrī, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.

Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni pēdējos divos mēnešos.

Turklāt šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss samazināsies līdz 53,4 punktiem.

PMI indekss virs 50 punktu atzīmes liecina par aktivitātes augšupeju.

Jaunākie dati liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē oktobrī palielinājies no 53,7 punktiem līdz 54,2 punktiem, kas ir augstākais līmenis pēdējos divos mēnešos.

Savukārt ražošanas nozarē PMI indekss saglabājies 52 punktu līmenī.

Ņemot vērā recesiju Vācijas eksporta tirgos, Eiropas lielākā ekonomika līdz šim brīdim ir bijusi pārsteidzoši noturīga. Tomēr tagad «ekonomikas brīnumam» pienākušas beigas, Vācijas privātajam sektoram pieredzot lielāko lejupslīdi pēdējo trīs gadu laikā, liecina jaunākie Markit dati.

Vācijas vidējais Ražošanas apjomu un Pakalpojumu biznesa aktivitātes indekss (Composit Output PMI, Purchasing Managers’ Index) ir zemākais pēdējo trīs gadu laikā (48,3 punkti), Pakalpojumu aktivitātes indekss (Services Activity Index) ir 50,3 punkti , kas ir pēdējo septiņu mēnešu zemākais rādītājs, savukārt Ražošanas PMI (Manufacturing PMI) ir trīs gadu zemākajā līmenī (45,2 punkti), bet ražošanas apjomu indekss (Manufacturing Ouput Index) ir 44,9 punkti, kas ir pēdējo divu mēnešu augstākais rādītājs.

Jau vēstīts, ka PMI virs 50 punktu atzīmes norāda uz izaugsmi, bet zem 50 punktu atzīmes – uz lejupslīdi.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers' Index (PMI) eirozonā šā gada februārī samazinājies līdz 52,7 punktiem, salīdzinot ar 53,6 punktiem janvārī, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.

Tādējādi indekss nokrities līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada janvāra.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss samazināsies līdz 53,5 punktiem.

Taču, neskatoties uz šo kritumu, PMI indekss saglabājies virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Jaunākie dati liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē februārī samazinājies no 53,6 punktiem līdz 53 punktiem, kas arī ir zemākais līmenis pēdējos 13 mēnešos.

Savukārt ražošanas nozarē PMI indekss sarucis no 52,3 punktiem līdz 51 punktam.

Phillip Morris Latvia mātes kompānijai Philip Morris International (PMI) jau septīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI bija viens no tikai 15 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu. Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute).

Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības tendencēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus faktorus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labsajūta un citus.