Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

"Ukraina ir pabeigusi vairāk nekā 90% no nepieciešamajiem pasākumiem, ko mēs izklāstījām savā pagājušā gada ziņojumā," uzsvēra Leiena.

Viņa norādīja, ka Ukraina ir panākusi progresu tieslietu sistēmas reformā, Augstākās tiesu padomes locekļu atlasē, korupcijas apkarošanas programmā, cīņā pret naudas atmazgāšanu, oligarhu ietekmes uz valsts politiku ierobežošanā, jaunā likuma par plašsaziņas līdzekļiem apstiprināšanā un nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā.

EK rekomendēja sākt iestāšanās sarunas arī ar Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu.

Attiecībā uz Gruziju EK rekomendējusi to oficiāli atzīt par kandidātvalsti, kad tā būs novērsusi trūkumus, arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kā arī nepilnības vēlēšanās.

Tas nenozīmē, ka iestāšanās sarunas ar Tbilisi tiks sāktas drīz.

Gruzijai būs jāīsteno vēl vairāk reformu, līdz tas varēs notikt.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili trešdien pauda gandarījumu par Briseles ieteikumu piešķirt viņas valstij kandidātvalsts statusu.

"Es priecājos kopā ar Gruzijas tautu un atzinīgi vērtēju ES Komisijas pozitīvo ieteikumu piešķirt kandidātvalsts statusu," pavēstīja Zurabišvili.

Zurabišvili aicināja gruzīnus trešdienas vakarā pulcēties uz proeiropeisku mītiņu pie prezidenta pils Tbilisi, "lai vēlreiz pateiktu, ka mūsu nākotne nav ar Krieviju".

Premjerministrs Iraklijs Garibašvili paziņoja, ka "es apsveicu ikvienu Gruzijas pilsoni ar šodienas vēsturisko uzvaru un atzīšanu".

"Mēs esam ieguvuši statusu, ko Gruzijas tauta bija pelnījusi," viņš teica televīzijas uzrunā.

Leiena paziņoja, ka Briseles rekomendācijas sniegtas ar nosacījumu, ka Gruzijas valdība veiks reformas, "kas atspoguļo lielākās daļas tās pilsoņu patiesos centienus pievienoties Eiropas Savienībai".

Dalība Eiropas Savienībā un NATO ir nostiprināta Gruzijas konstitūcijā, un saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām to atbalsta vairāk nekā 80 % valsts iedzīvotāju.

Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza pagājušā gada sākumā, tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, un jau pagājušā gada jūnijā tā tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti.

Tad Kijivai tika iesniegts reformu saraksts septiņās prioritārajās jomās, kas jāīsteno pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas.

Par iestāšanās sarunu uzsākšanu, pamatojoties uz EK ziņojumu, galīgais lēmums pieņemams dalībvalstu līderiem decembrī paredzētajā samitā.

Nav garantiju, ka dalībvalstis pieņems vienprātīgu lēmumu. Ungārija un Slovākija ir īpaši vēsas attiecībā uz Ukrainas vēlmi pievienoties ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Viņš par to pavēstīja sociālajos tīklos, nosaucot to par "skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam".

Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu ir uzvara viņa kara plosītajai valstij un visai Eiropai.

"Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina," viņš raksta tviterī. "Vēsturi veido tie, kas nav noguruši cīnīties par brīvību."

Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija atkārtoti draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par Krievijā ražotu saplākšņu eksportu izmeklēšana veikta LTRK Valmieras nodaļas telpās

LETA, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu izmeklēšanas darbības veiktas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās, informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

Dienests otrdien medijiem paziņoja, ka 2023.gada 24.novembrī sācis kriminālprocesu par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu.

VDD izmeklē ES sankciju pārkāpšanu saistībā ar saplākšņa eksportu uz Ukrainu 

Valsts drošības dienests (VDD) 2024.gada 22.februārī vairākos objektos Valmierā veica kriminālprocesuālas...

Dienests 22.februārī vairākos objektos Valmierā veicis kriminālprocesuālas darbības aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, tomēr plašāku informāciju neprecizēja.

Reaģējot uz informatīvajā telpā izplatītajām spekulācijām, VDD trešdien precizēja, ka kriminālprocesuālās darbības tika veiktas LTRK Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās. Minētajam kriminālprocesam nav saistības ar Valmieras novada domi.

Jau ziņots, ka VDD izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.

Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Zelenskis: Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas

LETA, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas, žurnālistiem preses konferencē uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvijai, gan citām valstīm, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret Krievijas agresiju, arī turpmāk jāstrādā kopā ar Ukrainu maksimāli efektīvi un saliedēti, lai Ukraina uzvarētu Krieviju. Zelenskis norādīja, ka tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu pārrunāti Ukrainas veicamie darbi. Tāpat viņš informēja par situāciju kara frontē, Ukrainas aizsardzības vajadzībām, kā arī par tālākajiem plāniem.

"Mums ir produktīvāk jāstrādā Eiropas valstu aizsardzības jomā. Eiropai ir jābūt pašpietiekamai savā aizsardzībā, lai arī kādā veidā Krievija apdraudētu Ukrainu un lai arī ko Krievija būtu padarījusi par savu mērķi. Eiropai ir jāmāk atbildēt. Tai ir tiesības aizsargāties. Ukraina kopā ar partneriem strādās pie tā, lai Eiropā tiktu izveidots jauns arsenāls un attīstīta militārā industrija, lai nepieļautu Krievijas agresiju pret Eiropu," sacīja Ukrainas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) Ministru sanāksmē 14.februārī IEA dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Latviju iestāties IEA.

Latvija pievienosies IEA saimei, kļūstot par tās 32. dalībvalsti. Šis ir bijis ātrākais uzņemšanas process IEA 50 gadu pastāvēšanas laikā, ko īpaši sarunu procesā akcentēja IEA pārstāvji. Sarunu procesā Parīzē Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“IEA piecdesmitā dzimšanas diena noslēdzās ar Latvijai vēsturiski svarīgu lēmumu. Būt par daļu no IEA ir pagodinājums un apstiprinājums Latvijas ieguldītajam darbam un atbilstībai starptautiskajiem standartiem enerģētikā. Jau drīzumā uzsāksim aktīvu iesaisti IEA darba grupās, un tur gūtās starptautiskās zināšanas izmantosim Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādē 2050. gadam. Dalība IEA mums paver daudz iespēju, kā arī pieredzi, kas ļaus mums pieņemt ilgtermiņa lēmumus, veidojot Latvijas enerģētisko politiku. Tostarp kopā ar pasaules labākajiem analītiķiem varēsim veikt pētījumus par Latvijai aktuālām tēmām, piemēram, par atjaunojamo enerģijas ražošanas iespējām no lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem – ražojot biometānu. Tie ir jautājumi, pie kuriem šobrīd aktīvi strādājam ar sadarbības partneriem, lai sasniegtu klimata un enerģētikas politikas mērķus periodā līdz 2030. gadam,” komentē K.Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

LETA, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija pēc 20 gadu dalības Eiropas Savienībā varēja būt labākā "sportiskā" formā?

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pastāvīgo Budapeštas kritiku par likuma varas pārkāpšanu, Eiropas Komisija (EK) trešdien atbloķējusi 10 miljardus eiro, kas Ungārijai pienākas no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Reformas, kuras veikusi premjerministra Viktora Orbāna valdība, lai palielinātu tiesu neatkarību, ir pilnībā atbilstošas prasībām, par kurām esam vienojušies, paziņojis ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs.

"Esam saņēmuši pietiekamas garantijas, lai sacītu, ka tiesu neatkarība Ungārijā tiks nostiprināta," piebilda Rendērs.

Taču vēl 19 miljardi eiro, kas pienākas Ungārijai no ES fondiem, kā arī līdzekļi, kuri Budapeštai atvēlēti no īpašā fonda, kas izveidots, lai atbalstītu tautsaimniecības atlabšanu no Covid-19 pandēmijas, joprojām ir iesaldēti.

ES šos līdzekļus iesaldējusi, atzīstot, ka Ungārija nav darījusi pietiekami, lai nodrošinātu likuma varu un izskaustu Orbāna varas laikā uzplaukušo korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās ceļā uz Ukrainu, Čerņihivas apgabalu, dosies pirmās no Latvijas valsts humānās palīdzības moduļu mājām Čerņihivas iedzīvotāju izmitināšanai, informē Ekonomikas ministrija.

EM sarunu procedūras rezultātā ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "CMB Housing Factory" par 12 moduļu māju izgatavošanu un piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam līdz gada beigām.

Kā zināms, š.g. 21.-25.maijā notika ekonomikas ministres Ilzes Indriksones, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas teritorijas plānotāju asociācijas pārstāvju vizīte Ukrainā (Kijivā, Čerņihivā), kuras mērķis bija pārrunāt potenciālā atbalsta sniegšanu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā atbilstoši viņu vajadzībām.

Saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi. Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas 2 skolas, 1 arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, 4 arodskolas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās uzsākšanu ar Bulgārijas nacionālo aviokompāniju Bulgaria Air no 2024. gada 8. maija.

Šī vienošanās dod iespēju abām lidsabiedrībām nodrošināt pasažieriem lielāku elastību lidojumos starp Latviju un Bulgāriju, kā arī citos maršrutos.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Esam gandarīti uzsākt sadarbības lidojumus ar Bulgārijas aviokompāniju Bulgaria Air neilgi pēc tam, kad esam uzsākuši tiešos lidojumus savā pirmajā maršrutā starp Bulgārijas galvaspilsētu un mūsu mājas bāzi Rīgā. Šī sadarbība ir izdevīga vietējiem Baltijas valstu ceļotājiem, kuriem ir pieejams Bulgaria Air daudzpusīgais tīkls. Savukārt vietējie ceļotāji Bulgārijā tagad var ērtāk nokļūt uz airBaltic galamērķiem Eiropā. Mēs ceram uz veiksmīgu un ilgstošu sadarbību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VDD izmeklē ES sankciju pārkāpšanu saistībā ar saplākšņa eksportu uz Ukrainu

Db.lv, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) 2024.gada 22.februārī vairākos objektos Valmierā veica kriminālprocesuālas darbības aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu.

Minētās kriminālprocesuālās darbības VDD veica kriminālprocesā, ko dienests uzsāka 2023.gada 24.novembrī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu.

VDD izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.

Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.

VDD sniegs papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgas ostā uzņēmumā “Rīgas Universālais Termināls” (RUT) saņemts un izkrauts pirmais testa vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem, ko līdz Rīgas brīvostai nogādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO”.

1423 tonnas rapša no Ukrainas tika atvesti 54 konteineros. Konteineri no Ukrainas Rīgas ostā ieradās caur Kauņas intermodālo dzelzceļa termināli, kur tie tika uzkrauti uz SIA “LDZ CARGO” platformām, lai turpinātu ceļu uz Rīgu. Pašreiz Ukrainas rapsis tiek izkrauts un uzglabāts RUT noliktavās.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Ukrainas ātrāku uzvaru. Esmu ļoti gandarīts par Latvijas dzelzceļa, Rīgas ostas un Rīgas Universālā Termināļa veiksmīgo sadarbību, nodrošinot pirmo Ukrainas graudu kravu piegādi pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Arī nākotnē Latvija būs kritisks Ukrainas sabiedrotais, tuvinot un integrējot Ukrainu Eiropas transporta tīklā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VEON un Kyivstar vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām

Db.lv, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VEON un “Kyivstar” vadība Kijivā paziņo par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām. Nākotnes plānos investīciju palielināšana līdz vienam miljardam.

Globālais digitālais operators VEON, kura daļējs īpašnieks ir arī Latvijas pilsonis Pēteris Avens, kopā ar Ukrainas telekomunikāciju uzņēmumu “Kyivstar” paziņojuši par 600 miljonu ASV dolāru investīcijām 2024.-2026. gada periodā Ukrainas atjaunošanai, ziņo Ukrainas medijs РБК-Україна, atsaucoties uz uzņēmuma vadības vizīti Kijivā.

Ukrainas lielākais telekomunikāciju uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem “Kyivstar” 2023. gadā kapitālieguldījumos ieguldīja aptuveni 174 miljonus ASV dolāru, un nākotnē, ja tirgus apstākļi to ļaus, plāno paplašināt savu investīciju apjomu no 600 miljoniem ASV dolāru trīs gadu laikā līdz 1 miljardam ASV dolāru piecu gadu laikā. VEON apņemšanās investēt Ukrainā bija uzmanības centrā augsta līmeņa delegācijas vizītes laikā 5.februārī Kijivā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti ES ierobežos, ieviešot augstus importa tarifus

LETA, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra “Minska” nomnieks un attīstītājs SIA “APEX INVESTMENT” Rīgas domes vicemēram Edvardam Ratniekam apstiprinājis, ka no 14. marta sāksies centra galvenās izkārtnes “Minska” demontāžas darbi, kas varētu ilgt līdz šā gada 18. martam, informē Rīgas domē.

Pēc rīdzinieku saņemtajiem ierosinājumiem un plašsaziņas līdzekļu izrādītās intereses E.Ratnieks vērsās pie viena no tirdzniecības centra “Minska” nomniekiem- SIA “APEX INVESTMENTS” ar aicinājumu mainīt šā centra galveno izkārtni, atbilstoši šā brīža ģeopolitiskajai situācijai un stiprināt Rīgas pilsētvidi nacionālajās vērtībās.

“Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un ņemot vērā to, ka Latvija pēc šī notikuma atbrīvojas no vietvārdiem, simboliem un pieminekļiem, kuri simbolizē padomju varu, agresorvalsti un to sabiedrotos, tad arī Rīgas pilsētvidē nebūtu vēlami šāda veida nosaukumi, kas popularizē un rada šķietamu atbalstu Baltkrievijas ģeopolitiskajai nostājai. Rīgas pašvaldībai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Augsti novērtējam, ka uzņēmums ir vērsts uz sadarbību un apstiprinājis, ka demontēs tirdzniecības centra galveno izkārtni “Minska” un jau plāno darbības, lai šim centram piešķirt jaunu nosaukumu. “Minska” ir nozīmīga iepirkšanās vieta, kuru apmeklē daudz rīdzinieku, tāpēc būtiski ir mainīt šo nosaukumu,” atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) turpina ar materiālu un iekārtu ziedojumiem atbalstīt Ukrainu tās energosistēmas infrastruktūras atjaunošanā, kas būtiski cietusi Krievijas iebrukuma dēļ.

Jau drīzumā Ukrainu sasniegs 66 tonnu liels sūtījums ar dažādām augstsprieguma tīkla iekārtām un transformatoru eļļu, ko ukraiņi varēs izmantot vismaz 20 gadus.

"Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvo kara apstākļos un vairāk nekā puse viņu energosistēmas ir cietusi, ukraiņiem nemitīgi strādājot pie plašo postījumu novēršanas. Energosistēmas atjaunošana prasīs daudz laika un resursu. Sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem regulāri apzinām viņu aktuālās vajadzības un vērtējām, vai mūsu rīcībā ir nepieciešamās iekārtas un materiāli. Esam gandarīti, ka spējam sniegt atbalstu, ziedojot vajadzīgo tūlītējiem risinājumiem pakāpeniskai energosistēmas atjaunošanai. Kopā ar citiem Eiropas energoapgādes uzņēmumiem turpināsim ziedot Ukrainai, apzinoties, ka palīdzība būs nepieciešama vēl ilgi. Svarīgākais, lai atbalsts neapsīkst, un būtisks ir katrs labais darbs, tāpēc aicinām ikvienu izvērtēt savas iespējas palīdzēt Ukrainai," norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir kļuvusi par trešo Baltijas valsti un astoto Eiropas valsti, kurā durvis vaļā vēris ukraiņu loģistikas uzņēmuma Nova Post klientu centrs.

"Jau 22 gadus Nova Post ir bijis uzticams atbalsts ukraiņiem, lai kur viņi atrastos, - jo īpaši kara laikā. Pagājušajā nedēļā mēs piedzīvojām lielu traģēdiju - Krievijas raķetes triecienā Nova Post šķirošanas centram Harkivā gāja bojā seši mūsu darbinieki. Taču mums ir jāturpina strādāt, jo miljoniem cilvēku gan Ukrainā, gan ārvalstīs ir atkarīgi no mūsu darba. Šodien atklājam Nova Post klientu centru Latvijā, lai apvienotu tos, kurus šķīris karš un robežas, lai viņi viegli un ātri varētu nosūtīt daļu sava siltuma, rūpju un atbalsta Ukrainai," stāsta Oleksandrs Lisovecs (Oleksandr Lysovets) Nova Post vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru