Vide

EK rosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

LETA, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Dalībvalstīm būs jāsamazina plastmasas pārtikas taras un dzēriena glāžu un krūžu izmantojums. Valstis to varēs izdarīt, noteicot nacionālus samazinājuma mērķrādītājus, pārdošanas vietās darot pieejamus alternatīvus izstrādājumus vai gādājot, ka vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas.

Tikmēr ražotāji palīdzēs segt ne vien atkritumu apsaimniekošanas un aizvākšanas, bet arī informētības veicināšanas pasākumu izmaksas attiecībā uz pārtikas taru, paciņām un ietinumiem, piemēram, tādām kā čipsiem un saldumiem izmantotie, dzērienu taru, krūzēm un glāzēm, tabakas izstrādājumiem ar filtru, piemēram, cigarešu izsmēķi, mitrajām salvetēm, baloniem un vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem. Ražotāji tiks arī stimulēti šiem izstrādājumiem radīt mazāk piesārņojošus aizstājējus.

Būs prasīts, lai dažiem izstrādājumiem būtu nepārprotams standartmarķējums, uz kura norādīts, kādā veidā no atkritumiem būtu jāatbrīvojas, kāda veida negatīvas vides sekas šādi izstrādājumi rada, un tas, vai tie satur plastmasu. Tas attieksies uz higiēniskajām paketēm, mitrajām salvetēm un gaisa baloniem.

Dalībvalstīm arī būs pienākums panākt, lai patērētāji labāk izprot, kādas negatīvas sekas rada vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku drazas un kādas atkalizmantošanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas risinājumi šajā sakarā pieejami.

Attiecībā uz zvejas rīkiem, kas veido 27% no visa pludmales piedrazojuma, EK mērķis ir līdzšinējo rīcībpolitisko regulējumu papildināt ar ražotāja atbildības shēmām, kuras attiecas uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Plastmasas zvejas rīku ražotājiem būs jāsedz ar atkritumu uzņemšanu no ostu atkritumu uzņemšanas iekārtām, to transportēšanu un apstrādi saistītās izmaksas. Ražotāji segs arī informēšanas pasākumu izmaksas.

Tāpat līdz 2025.gadam EK vēlas panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas dzērienu pudelēm, izmantojot atkritumu savākšanas un nodošanas shēmas.

EK arī skaidro, ka izmantojot visam ES tirgum noteiktos vienotos noteikumus, Eiropas uzņēmumi varēs izmantot šā tirgus mēroga priekšrocības un labāk konkurēt globālajā ilgtspējīgu ražojumu tirgū. Izveidojot atkalizmantošanas sistēmas, piemēram, depozīta atmaksas shēmas, uzņēmumi var sev nodrošināt stabilu apgādi ar kvalitatīvu materiālu. Citos gadījumos stimuls meklēt ilgtspējīgākus risinājumus uzņēmumiem var radīt tehnoloģiskas priekšrocības globālajā konkurencē.

Vairāk nekā 80% jūras drazu ir dažādi plastmasas izstrādājumi. Plastmasas atkritumi sadalās lēni un to pēdas nereti nonāk jūras dzīvnieku organismos un kā arī jūras veltēs, kas nonāk cilvēku ēdienkartē.

EK arī ierosinājusi ideju piemērot sodanaudu ES dalībvalstīm par otrreiz pārstrādājamo plastmasas produktu izmešanu atkritumos.

EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss atzina, ka EK apsolījusi daudz pievērsties lielajiem jautājumiem un pārējos atstāt dalībvalstu ziņā, un plastmasas atkritumi neapšaubāmi piederot pie lielajiem jautājumiem, tādēļ arī eiropiešiem kopīgi jārīkojas, lai šo jautājumu atrisinātu. «Plastmasas atkritumi nokļūst gaisā, ko elpojam, pārtikā, ko ēdam, lauksaimniecības zemē, jūrās un okeānos. Šodien iesniegtie priekšlikumi, ieviešot veselu virkni pasākumu, pakāpeniski samazinās vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apjomu veikalu plauktos. Dažus no tiem mēs aizliegsim un aizstāsim ar videi draudzīgākiem priekšmetiem, gādājot, lai iedzīvotāji joprojām varētu lietot iecienītās preces,» norādīja komisārs.

Savukārt EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens, kas atbild par darbvietām, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju, piebilda, ka plastmasa var būt fantastisks materiāls, taču tā jāizmanto atbildīgāk. «Lietot vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nav nedz ekonomiski, nedz vides ziņā saprātīgi; šodien izteiktie priekšlikumi palīdzēs uzņēmumiem un patērētājiem pāriet uz ilgtspējīgākām alternatīvām. Eiropai šī ir iespēja rādīt piemēru un radīt izstrādājumus, pēc kuriem pasaulē būs pieprasījums vēl desmitiem gadu, tādējādi mūsu dārgos un ierobežotos resursus izmantojot augstākas ekonomiskās vērtības radīšanai. Jaunais plastmasas pudeļu savākšanas mērķrādītājs palīdzēs arī radīt plaukstošai plastmasas pārstrādes rūpniecībai vajadzīgo apjomu,» norādīja Katainens.

Lai EK ierosinājums stātos spēkā, to jāapstiprina ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem. Līdz 2030.gadam šis aizliegums varētu samazināt kaitējumu videi 22 miljardu eiro apmērā. Saskaņā ar prognozēm, ierosinātā direktīva patērētājiem ietaupīs 6,5 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanfrancisko izstrādājusi tiesību aktus, kuri paredz, ka līdz 2020. gadam tajā vairs nebūs pieejami plastmasas salmiņi. Arvien izteiktāka tendence ir vērojama jau bāros, kur plastmasas salmiņus ir nomainījuši papīra, raksta ārvalstu mediji.

Sanfrancisko uzraudzības padomes sēdē tika diskutēts par to, ka pavisam vajadzētu aizliegt plastmasas salmiņu lietošanu. Padomes pārstāvji diskutēja par to, ka vienreizējās lietošanas plastmasas salmiņi ir hronisks atkritumu avots, kas rada lielu piesārņojumu. «Sanfrancisko ir pārāk daudz plastmasas izstrādājumi, kuri atrodas uz ielām. Mums kaut kas ir jādara, lai pēc iespējas ātrāk cīnītos ar lielo piesārņojumu,» norāda padomes pārstāvji.

«Sanfrancisko vienas dienas laikā tiek izmantoti miljons plastmasas salmiņi un 67% no tiem tiek nomesti uz ielām,» informē Vašingtonas vides aizsardzības grupa.

Kompānija «Aardvark Straws» ir lielākais papīra salmiņu ražotājs Amerikā, kurš pagājušajā gadā pārdošanas apjomu paaugstināja par 5000%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, kurus skar ierobežojumi saistībā ar vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu, meklē zaļākus risinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti nule kā atbalstījuši vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu. Tas nozīmē, ka, sākot no 2021. gada aizliegums tiks piemērots no plastmasas darinātiem ēdamrīkiem, vates kociņiem, salmiņiem un maisāmkociņiem. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aizliegto priekšmetu sarakstā iekļāvuši oksonoārdāmas plastmasas un noteikta veida polistirola izstrādājumus. Tas ir materiāls, ko visbiežāk izmanto līdzņemamo ēdiena trauciņu izgatavošanai, līdz ar to ne tikai atsevišķu plastmasas izstrādājumu ražotājiem, bet arī ēdināšanas uzņēmumiem būs jādomā, kādos iepakojumos jau tuvākajā nākotnē ievietot pircējiem paredzēto produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 22.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas no šī gada 3.jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Plastmasu saturošu izstrādājumu likumu, ar ko tiek noteikts vienreizlietojamās plastmasas daļējs aizliegums.

Izmaiņas paredz no 3.jūlija aizliegt laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Saeimas Preses dienestā informē, ka aizliegums netiks attiecināts uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likuma prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.

Likuma izmaiņu mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdeni un cilvēka veselību. Tāpat ar pieņemtajiem grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši pieņemto likuma grozījumu autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.jūlija aizliegts laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikti pasākumi to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Saeima Plastmasu saturošu izstrādājumu likumu, ar ko tiek noteikts vienreizlietojamās plastmasas daļējs aizliegums, galīgajā lasījumā pieņēma 27.maijā.

Vienreizlietojamās plastmasas preces varēs izpārdot, ja tās būs laistas tirgū līdz 2.jūlijam.

No 3.jūlija ražotājiem un tirgotājiem jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces - higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes.

Ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū dažādas vienreizlietojamās plastmasas preces - vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES panāk vienošanos par atsevišķu vienreizlietojamu plastmasas produktu aizliegšanu

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) vienojusies par atsevišķu vienreizlietojamu plastmasas produktu aizliegšanu, trešdien paziņojusi Austrija, kas ir ES prezidējošā valsts.

Vienošanās vēl oficiāli jāapstiprina ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam (EP). Gaidāms, ka vienošanās stāsies spēkā divu gadu laikā.

Eiropas Komisija (EK) maijā ierosināja aizliegt ES plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK ierosināja arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai.

Vairāk nekā 80% jūras drazu ir dažādi plastmasas izstrādājumi, apgalvoja EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 27.martā apstiprināja tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu pēc 2021.gada, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa - Znota.

Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: ·

- vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);

- vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;

- plastmasas salmiņi;

-no plastmasas gatavoti vates kociņi;

- plastmasas balonu kociņi;

- oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.

Saskaņā ar jaunajiem pārstrādes mērķiem un plašāku ražotāju atbildību, līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Jaunie noteikumi arī stiprinās «piesārņotājs maksā» principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem - jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rimi ievieš maisiņus no pārstrādātām plastmasas pudelēm

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtidzniecības veikalu tīkls "Rimi" saviem klientiem piedāvā jaunus iepirkumu maisiņus, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm, informē uzņēmumā.

Pieejami arī divu izmēru jauna dizaina papīra maisiņi, kā arī plastmasas maisiņi ar paaugstinātu pārstrādātā materiāla saturu.

"Atbildība pret apkārtējo vidi ir viena no "Rimi" izaugsmes stratēģijas prioritātēm, vienas no tās mērķiem ir ilgtermiņā samazināt plastmasas izmantošanu un veicināt ilgtspējīgas izvēles. Mēs apzināmies, ka no plastmasas nevar atteikties vienas dienas laikā, bet došanās uz veikalu ar atkārtoti lietojamu papīra vai plastmasas, vai auduma maisiņu ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz klimata izmaiņām. Katra diena kļūst mazliet labāka, ja ikdienā izmantosim kaut par vienu plastmasas maisiņu mazāk. Tāpēc mūsu plastmasas samazināšanas stratēģija ir vērsta uz klientu paradumu maiņu, piedāvājot videi draudzīgas alternatīvas," stāsta "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par piesārņojumu jādomā arī ražotājiem

Rolands Dzenis, interneta veikala NuKo.lv mārketinga vadītājs, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.

Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada veikalos tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, paredz valdības atbalstītais likumprojekts «Grozījumi Iepakojuma likumā».

Likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienreizlietojamās plastmasas ierobežošana dos signālu ražotājiem domāt ilgtspējīgāk

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments lems par priekšlikumu no 2021.gada aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu u.c. vienreizlietojamo priekšmetu tirdzniecību.

Baltijā lielāka vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa «Eco Baltia grupa» uzskata, ka pozitīvs lēmums dos nepieciešamo stimulu iepakojuma un citu plastmasas produktu ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, samazinot to atkritumu apjomu, kas nav derīgi pārstrādei un nonāk poligonos.

Iepakojuma industrija ļoti strauji attīstās un savās pārstrādes rūpnīcās praksē redzam visdažādāko ķīmisko savienojumu izstrādājumus, kuru patēriņš ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Plastmasas pudeles tiek apvilktas ar dažādām plēvēm, iepakojumi ir nevajadzīgi daudz slāņos, tiek aplīmēti ar līmēm, kuras nevar nomazgāt pat speciālajās iekārtās, sveramos produktus ietin neskaitāmos maisiņos un plēvītēs, kas viss sagādā problēmas pārstrādātājiem. Pat gribēdami to visu nevaram šobrīd pārstrādāt, jo nav tādu tehnoloģiju. Tāpēc pozitīvs Eiropas Parlamenta lēmums būtu apsveicams solis, jo dos signālu un arī motivāciju plastmasas izstrādājumu ražotājiem domāt ilgtspējīgi un maksimāli izmantot tādus materiālus, ko var pārstrādāt un kas ir draudzīgāki arī to lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM Kapitāla fonds piešķīris aizdevumu 10 miljonu eiro apjomā ekoloģisku higiēnas preču ražošanas uzņēmumam iCotton.

Vīrusa pandēmijā uzņēmums iCotton, kas 98% produkcijas apjoma realizē eksporta tirgos, saskārās gan ar piegādes ķēžu pārrāvumiem, gan loģistikas izmaksu pieaugumu un apmaksas nosacījumu maiņu. Vienlaikus pandēmija veicināja pieprasījumu pēc uzņēmuma ražotajiem higiēnas produktiem.

Kapitāla fonda finansējums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un veicinās tālāko izaugsmi, ieviešot jaunus, videi draudzīgus produktus no ekoloģiskām izejvielām, uzturot gandrīz bezatkritumu ražošanas procesu. Finansējums paredzēts arī šogad Liepājā atklātās jaunās ražotnes darbības nodrošināšanai, kā arī esošo saistību refinansēšanai, pagarinot to atmaksas termiņu.

"Sadarbība ar ALTUM kapitāla fonda finansējumu ļaus mums iespēju realizēt nākotnes attīstības plānus, turpinot stabili strādāt pie jaunu projektu realizācijas. Mums būs iespēja ražot un attīstīt jaunas produktu tehnoloģijas, uz jaunām, mūsdienīgām ražošanas iekārtām, nodrošinot papildus jaunas darba vietas," komentē ”iCotton valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pārtikas ražotāji Igaunijā kritizē plānoto nodokli plastmasas iepakojumam

LETA--ERR, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība plāno ieviest nodokli plastmasas iepakojumam, lai mudinātu iepakojuma ražotājus izvēlēties videi draudzīgākus materiālus, tomēr Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija (ETL) brīdina, ka tas izraisīs vēl krasāku pārtikas cenu pieaugumu.

Iepakojums pašlaik veido trešdaļu no visiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, savukārt trešdaļa no iepakojuma atkritumiem ir plastmasas iepakojums, liecina Igaunijas Vides ministrijas dati.

Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi 

Igaunijas valdība 12.jūnijā atbalstīja četrus nodokļu likumu grozījumu projektus, kas paredz paaugstināt...

Igaunija atpaliek gan no sadzīves atkritumu, gan plastmasas iepakojuma pārstrādāšanas mērķiem. Eiropas Savienības (ES) mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam dalībvalstis pārstrādās vismaz pusi no plastmasas iepakojuma, bet Igaunijā pagaidām šis rādītājs ir 41%.

Ministrijas plāno situāciju uzlabot ar trim pasākumiem. Pirmkārt, plānots padarīt ērtāku šķirošanu, vairāk konteineru izvietojot cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Otrkārt, ar ES finansējumu paredzēts mudināt uzņēmējus investēt tehnoloģijās pārstrādes jaudu palielināšanai. Savukārt trešais pasākums paredz mudināt ražotājus izgatavot pārstrādei piemērotāku iepakojumu.

Vides ministrija nodevu par plastmasas iepakojumu ierosināja jau pirms diviem gadiem, tomēr kopā ar citu nodevu projektu tas neguva politisku atbalstu valdībā. Tomēr pašreizējās valdības rīcības plānā ir nodoklis plastmasai un iepakojumam. Plāns paredz, ka klimata ministrs Kristens Mihals ierosinājumus nodevām iesniegs septembrī.

Pirms diviem gadiem ministrija rosināja noteikt nodevu plastmasas iepakojumam, kas netiek pārstrādāts, tomēr tagad plānots, ka iepakojuma kompānijām jāmaksā nodeva par visu plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū.

Nodevas apmērs būtu atkarīgs no tā, cik viegli pārstrādājams ir plastmasas veids. Piemēram, PET un HDPE plastmasas ir vieglāk pārstrādājamas, nekā, piemēram, sadzīves ķīmijas iepakojumam izmantotā PVC.

Pirms diviem gadiem ierosinātā nodeva par plastmasu bija 370 eiro par tonnu, bet Igaunijas Vides ministrijā pieļauj, ka tagad nodeva varētu būt lielāka. Piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Lielbritānijā līdzīgas nodevas likme ir ap 450 eiro par tonnu.

Ieceri kritizē pārtikas rūpnieku asociācijas vadītāja Sirje Potisepa, kura uzstāj, ka Igaunijas kompānijas pašlaik nespēj apmaksāt plānoto iepakojuma nodevu, kas nozīmē, ka par to būs jāmaksā patērētājiem, kas vēl vairāk sadārdzinātu cenu pieaugumu pārtikas un dzērienu sektorā.

"Mūsu valdība ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti, jo valdības locekļiem un parlamenta deputātiem nauda, acīmredzot, aug kokos," paziņoja Potisepa, apšaubot, ka valdībai interesē Igaunijas iedzīvotāju iespējas izdzīvot.

Atkritumu pārstrādes pakalpojumu sniedzēja "Eesti Pakendiringlus" valdes loceklis Alders Harkmans informēja, ka valsts pašlaik ES maksā 11 miljonus eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu. Ja šo summu iegūtu no iepakojuma ražotājiem, viņaprāt, plastmasas iepakojuma cena veikalos dubultotos.

Potisepa no ETL informēja, ka iepakojums veido 20-80% no produkta cenas atkarībā no nepieciešamā iepakojuma daudzuma.

Viņa norādīja, ka valdība jau plāno pievienotās vērtības nodokļa celšanu no 20% līdz 22%, turklāt kaimiņvalstīs Somijā, Latvijā un Lietuvā tādas plastmasas iepakojuma nodevas nav, tādējādi Igaunijas pārtikas rūpniecības sektors vēl vairāk zaudēšot konkurētspēju.

Savukārt Igaunijas Plastmasas asociācijas (EPL) valdes priekšsēdētāja Pillerīna Lānemetsa pauda pārliecību, ka būtu pareizi piemērot nodevu ražotājiem atkarībā no plastmasas veida, tādējādi mudinot ražošanā izmantot labāk pārstrādājamus materiālus.

Vienlaikus viņa atzina, ka iepakojuma nomaiņu vieglāk iespējams veikt nozarēs, kas nav saistītas ar pārtikas produktiem. Tikmēr pārtikas rūpniecībā nav pieejamu alternatīvu plastmasai, kas ļautu saglabāt pārtikas svaigumu un nodrošināt ilgāku derīguma termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neste plāno izmantot plastmasas atkritumus kā degvielas ražošanas izejvielu

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neste pēta, kā nākotnē varētu izmantot plastmasas atkritumus kā fosilās pārstrādes procesa izejvielu. Šī attīstības projekta mērķis ir jau 2019. gadā sākt darbu pie rūpniecisku apmēru ražošanas izmēģinājumiem. Kompānijas mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt ikgadējo plastmasas atkritumu pārstrādes apjomu viena miljona tonnu apmērā.

«Mūsu mērķis ir kļūt par līderi mazoglekļa pārstrādes jomā un atbalstīt aprites ekonomikas izveidi, pateicoties inovatīvu risinājumu ieviešanai plastmasas atkritumu pārstrādes jomā,» norāda Mati Lehmuss (Matti Lehmus), Neste viceprezidents naftas produktu biznesa jautājumos.

Izmantojot plastmasas atkritumus kā izejvielu, tiek veicināta materiālu efektīva izlietošana, mazināta atkarība no naftas, kā arī samazināts CO2 pēdas nospiedums (carbon footprint).

Eiropā katru gadu gala patērētāji rada aptuveni 27 miljonus tonnu plastmasas atkritumu. Tikai aptuveni trešā daļa no šī apjoma šobrīd tiek vākta ar mērķi to pārstrādāt.

2018. gada janvārī Eiropas Savienība (ES) publicēja stratēģiju attiecībā uz plastmasas apriti ekonomikā. Tajā par vienu no mērķiem ir noteikts līdz 2030. gadam palielināt plastmasas pārstrādi un plastmasas iepakojuma atkārtotu izmantošanu. ES tiesību aktu kopums attiecībā uz atkritumiem paredz mainīt pārstrādes mērķi plastmasas iepakojuma pārstrādei, paaugstinot to līdz 50% 2025. gadā un līdz 55% 2030. gadā. «Lai sasniegtu ambiciozos ES plastmasas pārstrādes mērķus, ES noteikumos ir jāiekļauj gan ķīmiskā, gan mehāniskā pārstrāde,» norāda M. Lehmuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu plastmasas radīto piesārņojumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīsta mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu.

Polimērmateriālu institūta laboratorijā M. Žiganova rāda plēvei līdzīgu materiālu, tas ir lokans, daļēji caurspīdīgs. To var locīt vai citādi apstrādāt, lai izmantotu iepakojumu izgatavošanai.

"Lietas agri vai vēlu nonāk atkritumos. Atkritumi un to sadalīšanās produkti kaitē dabai. Lielā daudzumā dabā paliek vienreizlietojamie plastmasas produkti. No jūlija Latvijā ir aizliegts tirgot dažādas vienreizlietojamas plastmasas un putu polistirola preces, piemēram, traukus, galda piederumus, vates kociņus, salmiņus. Tā Eiropas Savienības valstis cenšas ierobežot plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu. Plaši izmantotos sintētiskos polimērus varētu aizvietot ar mikrobioloģiski iegūtiem. Es attīstu mikrobioloģisku plastmasu ar uzlabotu lokanību. Ar to varētu aizvietot ikdienā lietojamos maisiņus un vienreizējos produktus, tostarp, pārtikas industrijai," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas PET (polietilēntereftalāta) pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” šī gada janvārī pārstrādājis 4487 tonnas PET pudeļu, no kurām katra piektā pudele ir ar neatdalāmu korķi.

Šādu prasību ražotājiem noteikusi Eiropas Savienības (ES) Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kas ir daļa no plašākas aprites ekonomikas veicināšanas stratēģijas Eiropas līmenī.

Galvenais Direktīvas* mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, kas nekontrolēti nonāk apkārtējā vidē vai uz apglabāšanu poligonos, priekšroku dodot ilgtspējīgiem un netoksiskiem atkārtoti izmantojamiem izstrādājumiem. Šī gada 1. janvārī Direktīva pārņemta arī Latvijas likumdošanā**, nosakot pārejas periodu līdz šī gada 1. jūlijam.

Sākot ar 2. jūliju, tirdzniecībā drīkstēs nonākt tikai tāda vienreizlietojamu dzērienu tara, kam no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi nav atdalāmi no iepakojuma, tostarp PET pudelēm, tetrapakām un citu plastmasas saturošiem kompozītmateriālu iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus.

No šodienas iepakotāji tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus patērētājiem vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma.

Atkāpe paredzēta tikai attiecībā uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Šie maisiņi arī turpmāk tirdzniecības vietās patērētajiem būs pieejami bez maksas.

Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Plastmasas maisiņu ēras beigu sākums. Kādas ir labākās nākotnes alternatīvas?

Sadarbības materiāls, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem neizsniegs, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Rezultātā šo maisiņu patēriņš varētu ievērojami pieaugt

Tik paradoksālu situāciju rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika vētīti grozījumi Iepakojuma likumā.

Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas.

Jāatgādina, ka izmaiņas sagatavotas, lai ierobežotu vienreizlietojamo plastmasas maisiņu pieejamību tirdzniecības vietās, tiem piemērojot maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā anotācijā norādīts uz pētījumu, kurā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt maisiņu, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, lietošana ir palielinājusies par 35% šajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru