Finanses

Eksperti: Mājsaimniecībām būs lielāki ienākumi un pabalsti, bet augs arī izdevumi

Žanete Hāka, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Salīdzinājumā ar vairākām izmaiņām darbaspēka nodokļos 2014.gadā (paaugstināts neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamo, samazināta sociālo iemaksu likme), 2015.gadā aktuāls vien iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums par vienu procentu – no 24% uz 23%.

Vidējo algu (759 eiro uz papīra) pelnošs strādājošais no IIN likmes samazinājuma iegūs aptuveni 6 eiro mēnesī jeb 72 eiro gadā, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lai gan Swedbank ekonomistu prognozes par vidējās darba algas kāpumu 2015.gadā ir nedaudz pieticīgākas par 2014.gada aptuveni 7%, krasas izmaiņas nav sagaidāmas. Latvijas strādājošie var rēķināties ar lielāku minimālo algu – 360 eiro apmērā līdzšinējo 320 eiro vietā. Kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu, tas minimālās algas saņēmējam nozīmē nepilnu 30 eiro lielu ieguvumu ik mēnesi jeb 360 eiro gadā.

Salīdzinājumam izmaiņas minimālās algas apmērā notikušas arī kaimiņvalstīs. No 1.janvāra Igaunijā tā palielināta no 355 uz 390 eiro, savukārt Lietuvā izmaiņas paredzētas ar šā gada 1.jūliju – no 300 uz 325 eiro.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Par pirmo bērnu – 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76 eiro, par trešo un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro. Šo izmaiņu rezultātā ģimene ar trīs bērniem ģimenes valsts pabalstā saņems divreiz lielāku summu. Savukārt, divu bērnu ģimene – pusotru reizi lielāku summu.

Daļa iedzīvotāju var rēķināties ar lielākiem pabalstiem, jo atcelti līdz šim noteiktie izmaksu “griesti”. Tas nozīmē, ka virkne pabalstu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalsti) tiks izmaksāti pilnā apmēra atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām.

2015.gadā pilnā apjomā būs jūtams ieguvums no jaunās vecāku pabalstu izmaksas kārtības, kas stājās spēkā 2014.gada oktobrī un ir labvēlīga vecākiem, kas grib palikt mājās līdz bērna pusotra gada vecumam. Šajā gadījumā kopējā pabalstos saņemtā summa ir vislielākā.

Mazo bērnu vecākiem joprojām tiks nodrošināts valsts atbalsts pirmskolas izglītības iestāžu rindu likvidācijai, sniedzot līdz pat 142 eiro lielu valsts mērķa maksājumu. Daudzbērnu ģimenes var rēķināties arī ar turpmāku netiešo finansiālo atbalstu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 50% apmērā un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu 20% apmēra.

Mājsaimniecībām jārēķinās ar nedaudz straujāku patēriņa cenu kāpumu kā aizvadītajos divos gados. 2014.gada novembrī Swedbank ekonomisti prognozēja ap 2% kāpumu 2015.gadā, bet, ņemot vērā notikušo naftas cenu kritumu, tas būs vēl mazāks. Tādējādi sagaidāms, ka kopumā saglabāsies Latvijas patērētājiem labvēlīga cenu dinamika.

Īpaši uzmanības centrā ir elektroenerģijas cena, kas palielinās elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām rezultātā. Pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aplēsēm, vislielākais elektrības rēķina palielinājums (aptuveni 40% apmērā) ir mājsaimniecībām ar ikmēneša patēriņu līdz 100kWh mēnesī, kuras neatbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai daudzbērnu ģimenes statusam. Ģimenēm ar šādu patēriņu savā 2015. gada budžetā jāparedz papildu 56 eiro elektrības izdevumu segšanai. Straujš izmaksu pieaugums veidojas tāpēc, ka līdz šim mājsaimniecības ar šādu patēriņu iekļāvās tā saucamajā Starta tarifā un par elektroenerģiju maksāja 11,64 eiro centus par katru kWh.

Attiecīgai mājsaimniecībai ar patēriņu 400kWh/mēn jārēķinās ar aptuveni 14% sadārdzinājumu. Jo lielāku patērētās elektroenerģijas daļu mājsaimniecība iegādājās par Starta tarifu, jo lielāks ir sadārdzinājums pēc tirgus atvēršanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarūk mājsaimniecību skaits, kurām ir grūtības segt ikdienas izdevumus

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vislielākais ienākumu pieaugums pērn bijis mājsaimniecībām Zemgalē

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

Žanete Hāka, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Kaut arī aug pieprasījums pēc kredītiem, to apjomi ir mazi un nerada riskus ekonomikai

Žanete Hāka, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 10,6%, sasniedzot 354 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tādējādi ir sasniegts 2008. gada ienākumu līmenis.

Par 12,5% ir palielinājušies mājsaimniecību ienākumi no algota darba – 2012. gadā šo ienākumu summa bija vidēji 216 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2013. gadā – 243 eiro. Sociālie transferti2 pieauga lēnāk – par 5,7% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (no 88 eiro 2012. gadā līdz 93 eiro 2013. gadā).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos turpina samazināties. Trīs gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 26,2% 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vsstraujāk ienākumi auguši trūcīgākajās un turīgākajās mājsaimniecībās

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 9,3%, sasniedzot 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013. gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7 % salīdzinājumā ar 2012. gadu).

2014. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6% – 2013. gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014. gadā – 272 eiro. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014. gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 24,8% 2014. gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010. gadā līdz 70,2% 2014. gadā. 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kas šogad ietekmēja mājsaimniecību finanšu situāciju un kas gaidāms nākamgad?

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonā kopumā šā gada jūlijā pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 5,8%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem samazinājās par 4,4%, savukārt Latvijā attiecīgi skaitļi bija 12,8% un mīnus 13,1%.

Līdzīga tendence gan uzņēmumu, gan it īpaši mājsaimniecību sektorā bija vērojama gandrīz visās eiro zonas valstīs, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Latvija ir viena no līderēm termiņnoguldījumu sarukumā, ko iespaido tas, ka noguldījumu likmes gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību termiņnoguldījumiem ir rekordzemas pat visas eirozonas mērogā un nav samērojamas pat ar jau tā zemo inflācijas līmeni. Līdz ar to reālā noguldījumu procentu likme ir negatīva un nav stimula līdzekļu izvietošanai citādi, kā vien norēķinu kontos.

Pārmaiņas šajā situācijā, saglabājoties tik zemai naudas cenai arī starpbanku tirgū, tuvākajā laikā nav gaidāmas, jo samērā neaktīvā kreditēšanas tirgus apstākļos bankas par naudas resursiem nav gatavas maksāt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērē vidēji 142 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mājsaimniecību ikmēneša izdevumi mājokļa uzturēšanai pieauga par 4,4%, sasniedzot 142 eiro uz vienu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ja 2014. gadā mājokļa izdevumi veidoja 16,1% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, tad 2015. gadā šī proporcija ir sarukusi līdz 15,2%. Tas saistīts ar to, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga straujāk (par 9,3%) nekā mājokļa izdevumi.

Ja mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2015. gadā bija vidēji 59 eiro, tad vienas personas mājsaimniecībā izdevumi bija vidēji 103 eiro. Pieaugot personu skaitam mājsaimniecībā, samazinās mājokļa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli (no 66 eiro divu personu mājsaimniecībā līdz pat 31 eiro piecu un vairāk personu mājsaimniecībā). Arī mājokļa izdevumu slogs ir tieši atkarīgs no personu skaita mājsaimniecībā. Tā, piemēram, vienas personas mājsaimniecībā izdevumi par mājokli veido 24,5% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, turpretī četru personu mājsaimniecībā – gandrīz divas reizes mazāk (12,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vienalga, kuru nodokli cel, sāp tāpat

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists, 19.09.2016

Izlaides izmaiņas 2016. gadā pēc IIN likmes palielinājuma (%, attiecībā pret bāzes scenāriju)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš norāda, ka finanšu situācija kļuvusi sliktāka

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: viena mājsaimniecības locekļa ikdienas izdevumu segšanai nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī

Lelde Petrāne, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek.

Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu.

2015. gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014. gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, bet Latvijā tikai par 9%.

«Latvijā no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties. Latvijā kreditēšanu negatīvi ietekmēja centieni ieviest kā obligātu nolikto atslēgu principu, kura dēļ bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku un pieprasījums pēc kredītiem samazinājies. Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju, kā arī valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem realizēšanu, pieprasījums pēc mājokļa kredītiem palielinās un sekmē mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju šogad uzlabojusies finanšu situācija

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākotnes ģimenes cena - miljons eiro

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas ģimenes izveidošana, triju bērnu radīšana, samērīgi ienākumi un apdomīgi tēriņi, tālredzīga parūpēšanās par gaidāmajām vecumdienām: tas viss izmaksā aptuveni miljonu eiro 20 gados.

Pie šāda slēdziena nonācis uzņēmējs Armands Sakne, četru gadu garumā liekot čeku pie čeka un ik dienu skrupulozi analizējot savas ģimenes budžetu. Šis nav utopisks birokrātiskā minimālismā veikts aprēķins. Runa ir par sabiedrības vidusslāni, kura attīstīšana ir katras labklājības valsts pamatā.

Valdības iestādes veic dažādus aprēķinus, nosakot sabiedrības minimālo vajadzību daudzumu un tā apmierināšanai nepieciešamos līdzekļus. Minimālā pensija, minimālā alga. Finansiālā pazemojuma dziļākā bedre ir valsts garantētais iztikas minimums, kas šogad paaugstināts līdz 53 eiro mēnesī, taču tas tāpat ir sešas reizes mazāks nekā summa, kas tiek uzskatīta par nabadzības riska slieksni – 330 eiro. Bet neviens cilvēks no laba prāta jau negrib iztikt ar kaut kādu abstraktu minimumu, dzīvot minimāli. Ikviens sapņo par relatīvu pārticību, un arī politiķi, gudri ekonomisti stāsta, ka Latvijas nākotne ir pārtikušās un bērniem bagātās ģimenēs jeb sabiedrības vidusslānī. Centrālās statistikas pārvaldes izpratnē runa ir par trešo un ceturto kvintiļu grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trūcīgo ienākumi pieaug

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6 % bija trūcīgākajās jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Vidēji valstī ienākumu pieaugums gada laikā bijis 7,6 %, bet vislēnāk ienākumi pieauga 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībās – par 4,8 %. Turīgākajās jeb 5. kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī – par 5,7 %.

2015. gadā, salīdzinot ekonomiskās krīzes zemāko punktu – 2010. gadu, visstraujāk ienākumi pieauga trūcīgākajās (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 54,4 %) un turīgākajās (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 44,4 %). Ievērojami lēnāk ienākumi pieauga 2. un 3. kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 32,2 %).

Latvijā ir samazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2015. gadā Džini koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā 20 % visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20 % vistrūcīgāko iedzīvotāju (2014. gadā – 6,5 reizes lielāki)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

Komentāri

Pievienot komentāru