Jaunākais izdevums

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

A. Kairovs skaidro, ka gada sākumā pieprasījums pēc aizsardzības aktīviem ir atkal atgriezies un zelta cena no jauna pieaugusi, pateicoties indeksu kritumam fondu tirgos un zeltlietu pirkšanas drudzim Ķīnā mēness kalendāra gada izskaņā. Tā rezultātā zelta cena janvārī pieauga par 3,1%, neraugoties uz cenu kritumu mēneša pēdējā nedēļā. Pagaidām diezin vai var runāt par to, ka tirgus dinamikā tuvākajā laikā varētu notikt kāda būtiska nobīde, un investoru noskaņojuma stabilizācijas pazīmes tomēr uzlabo dārgmetālu tirgus perspektīvas, saka eksperts.

Uz dolāra lejupslīdes un fondu tirgus korekcijas fona dārgmetālu tirgi demonstrēja nenozīmīgu izaugsmi. Tā piemēram, Ņujorkas biržā Comex 11.februārī zelta cena pirmo reizi pēdējo triju mēnešu laikā pārsniedza 1200 dolārus par unci, tomēr nespēja pie šī rādītāja noturēties ilgstoši, uzsver Trasta komercbankas eksperts.

Šajā gadā tirgus uzmanīgi seko FRS darbībām, Ķīnas un Indijas makroekonomikas rādītājiem, sagaidot pieprasījuma pieaugumu, norāda A. Kairovs. Finanšu stimulēšanas programma diezin vai tiks pārtraukta uzreiz, šis process vilksies pakāpeniski un neatstās spēcīgu ietekmi uz dārgmetālu tirgu. Spēju zelta cenas pieaugumu varētu izraisīt tikai krasi notikumi, kas radikāli ietekmētu dārgmetāla cenu – negaidīta izaugsmes cikla apstāšanās, lavīnveida izpārdošanas fondu tirgos, spekulatīvs indeksu sabrukums. Tādā gadījumā investicionālais zelta pieprasījums atkal atjaunotos un tā cena pieaugtu. Acīmredzot šajā gadā zelta cenas kritums nebūs tik apjomīgs kā pērn. Zelta tirgus ilgtermiņa perspektīvu var raksturot kā diezgan nenoteiktu, saka Trasta komercbankas eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien zelta cena sasniegusi trīs mēnešu augstāko līmeni, jo bažas par lēnāku ASV ekonomikas izaugsmi nekā gaidīts veicina tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc droša pavēruma ieguldījumiem.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,9% līdz 1330,03 dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis kopš oktobra beigām. Pagājušajā nedēļā cena pieauga par 4,1%, kas ir lielākais kāpums kopš pērnā gada augusta vidus.

Savukārt zelta cena aprīļa piegādēm Comex biržā palielinājās par 0,9% līdz 1329,9 dolāriem par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cena pērn sarukusi par 28%; šogad gaida lēnāku kritumu

Žanete Hāka, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads noslēdza vairākus gadus ilgušo zelta cenas pieaugumu, un dārgmetāla cena saruka par 28%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas bija pirmais gada kritums kopš 2000.gada un lielākais zelta cenas samazinājums kopš vismaz 1984.gada, liecina FactSet dati.

Turklāt eksperti paredz, ka šis gads nebūs diez ko labāks, un, visdrīzāk, arī jaunajā gadā var gaidīt zelta cenas kritumu.

Pagājušais gads sākās ar gaidām, ka zelta cena varētu sasniegt 2000 dolārus, tomēr tas noslēdzās ar ekspertu prognozēm, ka kritums jaunajā gadā veicinās cenas tuvošanos 1000 dolāru atzīmei.

«Gads sākās labi, un pieprasījums Āzijā auga, tomēr tad prognozes par spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi lika ASV institucionālajiem investoriem zelta vietā investēšanai izvēlēties akciju tirgus,» norāda GoldForecaster.com vadītājs Džulians Filips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena nākamo četru ceturkšņu laikā samazināsies un sasniegs četru gadu zemāko līmeni, jo ASV stimulēšanas pasākumu samazināšana, reaģējot uz ekonomikas atveseļošanos, mazinās pieprasījumu pēc zelta kā droša patvēruma investoru līdzekļiem, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti.

Nākamā gada trešajā ceturksnī dārgmetāla cena saruks līdz 1175 dolāriem par unci, kas ir par 7,8% mazāk nekā patlaban, paredz Bloomberg analītiķi, kuru prognozes pēdējo divu gadu laikā bijušas visprecīzākās. Pēdējoreiz zelta cena šādā līmenī bija 2010. gadā.

Eksperti paredz, ka šajā ceturksnī vidējā zelta cena būs 1250 dolāri, savukārt nākamā gada pirmajā ceturksnī tā saruks līdz 1225 dolāriem, savukārt nākamajā ceturksnī samazināsies vēl vairāk – līdz 1195 dolāriem.

Zelta cenas kritumu gan var bremzēt pieprasījums pēc fiziskā zelta – tas notika jau iepriekš. Jūnija beigās cena saruka līdz 34 mēnešu zemākajai atzīmei – 1180,5 dolāriem par unci, tomēr, dārgmetālam kļūstot lētākam, Āzijā pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem, metāla stieņiem un monetām pieauga, tādējādi zelta cena divu mēnešu laikā pieauga par 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Zelta cena var pieaugt līdz 1400 dolāriem

Žanete Hāka, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena varētu turpināt savu pieaugumu, sasniedzot 1400 dolārus par unci, atsaucoties uz Citi Futures un RBC Wealth Management tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Tādējādi zelta cena sasniegtu augstāko līmeni kopš pērnā gada septembra.

Zelta cena otrdien pirmo reizi kopš oktobra jau otro dienu pēc kārtas sesiju noslēdza virs 100 dienu mainīgā vidējā rādītāja. Tāpat arī metāla cena katru dienu kopš 23. janvāra noslēdz virs 50 dienu mainīgā vidējā.

Satricinājumi jaunattīstības tirgos un pazīmes par ASV darba tirgus uzlabošanās bremzēšanos šā gada sākumā ir palīdzējis veicināt zelta cenas pieaugumu par 7,3%. Pērn dārgmetāla cena saruka par 28%, kas bija lielākais kritums kopš 1981. gada.

«Izskatās, ka noskaņojums pakāpeniski mainās un zelts piesaista investoru ieguldījumus,» saka Pension Partners LLC investīciju stratēģis Maiks Gajeds. «Naudas printēšana turpinās palīdzēt zeltam. Es teiktu, ka daži cilvēki atgriežas pie zelta,» saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pieaugusi

Jānis Šķupelis, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pakāpeniski atspēlē šā gada zaudējumus. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies jau par 13,7% un šodien atradās pie 1364 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Reuters ziņo, ka investori šobrīd pret zeltu ir noskaņoti daudz labāk nekā vēl pirms diviem mēnešiem, jo radusies sajūta, ka sliktākais zeltam (tā vērtības kritums) ir aiz muguras. Reuters arī norāda, ka parādījusies investoru interese par biržās tirgotajiem uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem fondiem. Arī atsevišķu pasaules lielāko finanšu iestāžu analītiķi sākuši palielināt savas nākotnes zelta cenas prognozes (šogad līdz šim pārsvarā nācies dzirdēt par zelta nākotnes cenas prognožu samazināšanu).

Jāpiebilst, ka zelta cena kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 19%.

Šomēnes arī Pasaules Zelta padome izteica prognozi, ka augošajam pieprasījumam pēc fiziskā zelta vajadzētu rezultēties ar dārgmetāla cenas nonākšanu augstākos līmeņos. Šobrīd gan daudzu pasaules ekspertu domas par zelta cenas tuvāko gadu virzību ir visai atšķirīgas. Ir skaidrs, ka zeltam pēc nesenā cenas krituma jāatgūst zaudētā investoru uzticība. «Zelts pārstājis būt «mūžīgais augšupkāpējs». Lielās zelta cenas svārstības nervozē investorus un mudina izvēlēties augstāka ienesīguma instrumentus, piemēram, ASV kompāniju akcijas. Par labu zelta cenas kritumam spēlē arī ASV ekonomikas atgūšanās, ASV dolāra kursa stiprināšanās un Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni pārtraukt tirgus monetāro stimulēšanas programmu, kā arī inflācijas bažu samazināšanās,» situāciju zelta tirgū DB agrāk raksturojis Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cena nedaudz pakāpjas

Žanete Hāka, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien zelta cena turējās netālu no vairāk nekā nedēļas zemākās atzīmes, investoriem vērtējot datus par ASV ekonomikas atveseļošanos, kā arī Ukrainas un Krievijas konfliktu, raksta Bloomberg.

Otrdien zelta cena saruka par 1,9%, kas ir straujākais kritums kopš 24. marta, jo jaunākie ASV dati uzrādīja, ka martā cenas augušas vairāk nekā tika gaidīts.

Savukārt trešdien zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,1% līdz 1303,51 dolāram par unci. Otrdien cena saruka līdz 1288,44 dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 4. aprīļa. Savukārt zelta cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,2% līdz 1303,4 dolāriem par unci.

Pērc pērn piedzīvotā cenas samazinājuma par 28%, kas bija straujākais kopš 1981. gada, šajā gadā zelts spējis atgūt 8,5% savas vērtības, jo Ukrainas krīze ir veicinājusi investoru pieprasījumu pēc droša patvēruma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cenas pieaugumu paredz lielākais skaits analītiķu gada laikā

Žanete Hāka, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē 15 no Bloomberg aptaujātajiem analītiķiem.

Divi analītiķi uzskata, ka dārgmetāla cena turpinās sarukt, bet četri negaida būtiskas izmaiņas. Tādējādi šis ir lielākais skaits optimistisku prognožu kopš 2012.gada decembra.

Zelta cena pērn pirmo reizi pēdējo 13 gadu laikā piedzīvoja gada kritumu, jo ekonomiskās situācijas uzlabošanās veicināja spekulācijas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt aktīvu iepirkšanas programmas apjomus, kas gada beigās arī notika. Gada laikā zelta cena saruka par 28%.

Rezultātā pērn fondi, kas iegulda zeltā, zaudēja vairāk nekā 73,4 miljardus dolāru no savas vērtības, jo daļa investoru zaudēja ticību zeltam kā drošam patvērumam saviem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cenas kritums iztukšojis zelta kaltuvju rezerves

Žanete Hāka, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas lielākās pasaules monētu kaltuves patlaban strādā papildus stundas, lai spētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc zelta monētām, ko veicinājis zelta cenas kritums.

Kā raksta Bloomberg, Austrijas kaltuve strādā 24 stundas diennaktī un arī citas kaltuves, sākot no ASV līdz pat Austrālijai, ziņo par augošo zelta monētu pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Goldman Sachs Group eksperti prognozē, ka zelta cenas pieaugums nebūs ilgs.

Austrijas Kaltuve Austria’s Muenze Oesterreich AG ir nolīgusi papildus darbiniekus un pievienojusi trešo astoņu stundu maiņu, lai spētu piepildīt pieprasījuma apjomu. Austrijas kaltuve, kas veido Filharmonijas monētas, norāda, ka pērn pārdošanas apjomi ir auguši par 36%. Šīs monētas cena pērn saruka par 27%.

Līdz 20. janvārim gada laikā pieprasījums pēc Austrālijas, Pērtas Kaltuves kaltām monētām audzis par 20%, un tiek prognozēts, ka pārdošanas apjomi šogad pārspēs pērnā gada rekordus, bet ASV Kaltuvei šis ir labākais mēnesis kopš pērnā gada aprīļa, kad bija vērojams straujš zelta cenas kritums. ASV Kaltuve, kas ir pasaulē lielākā naudas kaltuvem šogad pārdevusi 89,5 tūkstošus unču zelta monētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien zelta cena atguvās no četru mēnešu zemākās atzīmes.

Investori patlaban apsver, kā cenu ietekmēs augošas zelta fiziskais pieprasījums un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmums samazināt ikmēneša parādzīmju iepirkumus.

Kā prognozē Bloomberg aptaujātie analītiķi, Ķīnas zelta patēriņš šajā gadā varētu pieaugt līdz rekordaugstam līmenim – 1000 tonnām. Septembrī gada Ķīnas juvelierizstrādājumu, zelta stieņu un monētu pieprasījuma pieaugums bija 30%, sasniedzot 996,3 tonnas, savukārt Indijas patēriņš pieauga par 24% līdz 977,6 tonnām.

Zelta cena gan šajā gadā ir sarukusi par 25%, jo investori atbrīvojas no zelta, zaudējot tam ticību kā vērtibas saglabāšanas instrumentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelts paslīd zem 1400 dolāru atzīmes; nākamnedēļ prognozē kāpumu

Žanete Hāka, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien zelta cena turpināja samazināties, paslīdot zem 1400 ASV dolāriem par Trojas unci, jo investori, mazinoties spriedzei saistībā ar Rietumvalstu iespējamo militāro darbību Sīrijā, atgriezās pie riskantākiem aktīviem.

Zelta cena decembra piegādēm saruka par 1,3% līdz 1394,4 dolāriem par unci. Jāpiebilst, ka 26. augustā zelta cena pieauga, šķērsojot 1400 dolāru robežu, jo investori meklēja drošu patvērumu saviem finanšu līdzekļiem, valdot uztraukumam par situāciju Sīrijā.

Tiesa gan, eksperti prognozē, ka kritums nebūs ilgs, un jau nākamnedēļ zelta cena atkal sāks augt. Tā, 23 aptaujātie Bloomberg eksperti paredz, ka cena nākamnedēļ augs, seši paredz, ka tā kritīs, bet pieci uzskata, ka nemainīsies. Tādējādi to analītiķu īpatsvars, kas prognozē cenas pieaugumu, ir augstākais kopš 8. marta.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi par 17%, tomēr trešdien tā sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi – 1433,83 dolārus par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta patēriņš mazāks; šo metālu gan milzu apjomos nekavējas iegādāties Krievijas Banka

Pagājušajā gadā pasaulē nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zelta, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Ievērojami augusi centrālo banku apetīte pēc minētā dārgmetāla. Jāteic, tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka ievērojami savas zelta rezerves audzējusi Krievijas centrālā banka.

Kopējais pieprasījums pēc zelta pagājušajā gadā bijis 3924 tonnu apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiesa gan, globālais pieprasījums pēc šī dārgmetāla ceturtajā ceturksnī bijis 988 tonnu apmērā, kas izrādījās par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā vēl pirms gada. Lauvas tiesa no pasaules zelta pagājušā gada kopējā pieprasījuma nāca no juvelierizstrādājumu sektora (gandrīz 55%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neskatoties uz zelta cenas kāpumu, prognozē, ka drīz tā atkal saruks

Žanete Hāka, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī zelta cena pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami pieaugusi, divi analītiķi, kuri līdz šim izteikuši visprecīzākās zelta cenas prognozes, paredz, ka cena atkal kritīsies, raksta Bloomberg.

Zelta cena šajā gadā ir pieaugusi par 9,7%, atgūstoties no lielākā gada krituma 30 gadu laikā, un šonedēļ sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi.

«Es to uzskatu par korekciju,» saka Societe Generale analītiķis Robins Bars, kurš ir bijis visprecīzākais prognozētājs Bloomberg pēdējo divu gadu laikā. «Mēs uzskatām, ka cena kritīsies,» viņš uzsvēris, norādot, ka ceturtajā ceturksnī vidējā cena būs 1050 dolāri.

«Pieprasījums pēc droša patvēruma ir augsts, kad zelts ir lēts, taču tas vairs nav lēts,» norādījis Westpac Banking Corp eksperts Džastins Smirks, kas bijis otrs precīzākais prognozētājs pēdējo divu gadu laikā. «Esmu nedaudz pārsteigts par svārstīgumu tirgū, bet tas nemaina manus kopējos uzskatus,» viņš uzsvēris. Eksperts prognozē, ka zelta vidējā cena ceturtajā ceturksnī sasniegs 1020 dolārus par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts nepārliecina

Jānis Šķupelis, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži prognozē, ka zelta cena nākamgad var sarukt līdz 800 dolāru atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cenai nesenie satricinājumi finanšu tirgū nākuši par labu, lai gan dārgmetāla vērtības pieaugums atkal sācis uzrādīt paguruma pazīmes. Pagājušās nedēļas beigās zelta cena Ņujorkas preču biržā atradās pie 1123 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci, kas ir par 3% vairāk, nekā dzeltenais dārgmetāls maksāja pagājušā mēneša sākumā. Tādējādi zelta cena joprojām ir tuvu savam zemākajam līmenim piecu gadu laikā.

Katrā ziņā šobrīd samērā daudzu izejvielu tirgus analītiķu prognozes attiecībā uz zelta cenas potenciālo dinamiku nākotnē joprojām ir visai piezemētas. Tiek norādīts, ka šogad pirmo reizi kopš 2008. gada zemo cenu laikmetā var sarukt pasaules zelta ieguves uzņēmumu šī resursa ražošanas apjomi, kam pēc loģikas it kā kādā brīdī vajadzētu sākt radīt labāku fonu augtākām cenām. Tiesa gan, sarūkoša piedāvājuma faktors zelta cenu var ietekmēt daudz mazākā mērā. Piemēram, Bloomberg izceļ, ka pret zelta cenu sācis spēlēt šī metāla vēsturiskais statuss. Proti, zelts lielākoties tiek uztverts kā finanšu aktīvs, kurš tiek glabāts un nodots no vienas paaudzes otrai. Zelta statusa specifika nozīmējot, ka faktiski katra šī dārgmetāla jebkad izraktā unce joprojām ir eksistējoša un tiek kaut kur uzglabāta. Tādējādi pat ievērojami mazāka zelta ieguve nebūt nenozīmētu, ka šī dārgmetāla vērtība pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads zeltam sācies ar spēcīgu lēcienu – gada pirmajos trīs mēnešos zelta cena pārliecinoši pakāpās par 10%. Sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā, zelta cena februārī pārsniedza 1 260 USD par Trojas unci. „Kaut arī divus mēnešus ilgušais kāpums apstājās martā, kopējās cenas izmaiņas skaidri rāda, kādi ir galvenie zelta cenu nosakošie faktori,“ norāda Konrāds Bjalass, finanšu mākleru uzņēmuma TMS Europe galvenais ekonomists.

Viņaprāt, politiskā nenoteiktība novērojama abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps modināja cerības, ka tiks ieviesta jauna, biznesam labvēlīga fiskālā politika. Kā apgalvo eksperts, „iesākumā tas skubināja investētājus cerēt, ka Federālā rezervju banka (FED) palielinās procentu likmes,“ taču viņš piebilst – Trampa prezidentūras sākums parādīja, ka vadīt valsti no Ovālā kabineta ir grūtāk nekā pārvaldīt uzņēmumu no Trampa debesskrāpja Trump Tower augšējā stāva.

Tā kā Trampam neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai tiktu apstiprināts viņa veselības aizsardzības reformu likuma projekts, prezidentam var būt sarežģīti īstenot ambiciozos vēlēšanu kampaņas solījumus. Vēl lielākas bažas raisa Klusā okeāna reģiona partnerības (angl. Trans-Pacific Partnership (TPP)) līgums, par kuru pašlaik noris sarunas. Šis brīvās tirdzniecības līgums, kas tika sagatavots, tiecoties arī saskaņot Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas intereses, ir nonācis briesmās, kopš Tramps paziņoja par izstāšanos no šīs partnerības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paaugstina zelta cenas prognozi

Žanete Hāka, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices bank UBS AG paaugstinājusi šā gada zelta cenas prognozi, atsaucoties uz ASV investoru attieksmes maiņu pret dārgmetālu, kura cena šajā gadā ir augusi, tirgus dalībniekiem meklējot drošu patvērumu ieguldījumu vērtības saglabāšanai, raksta Bloomberg.

Viena mēneša prognoze paaugstināta no 1180 dolāriem līdz 1280 dolāriem par unci, bet trīs mēnešu prognoze – no 1100 līdz 1350 dolāriem. Šajā gadā vidējā zelta cena var sasniegt 1300 dolārus, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 1200 dolāriem. Nākamā gada prognoze gan aizvien saglabāta nemainīga – 1200 dolāri.

Zelta stieņa cena šonedēļ sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi, jo signāli, ka ASV ekonomika neatveseļojas tik strauji kā prognozēts, ir veicinājuši pieprasījumu pēc droša patvēruma. UBS prognozes palielināšana ir pretēja Societe Generale un Goldman Sachs, kuras lēš, ka zelta cena turpinās kristies, jo ASV Federālo Rezervju sistēma turpinās samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena turējās netālu no 15 mēnešu zemākās atzīmes, jo augstā dolāra vērtība un akciju tirgus kāpums mazināja investoru apetīti pēc dārgmetāla iegādes, raksta Reuters. Tāpat samazinājās arī platīna un citu dārgakmeņu cena.

Zelta stieņa cena kopš jūlijā sasniegtās šā gada augstākās atzīmes – 1345 dolāriem par unci, ir sarukusi par 11%. Tāpat nav tālu četru gadu zemākā atzīme – 1180 dolāri.

Pirmdien zelta stieņa cena pakāpās par 0,2% līdz 1193,1 dolāram par unci. Pirms tam tā saruka līdz 1183,46 dolārus par unci, kas ir vājākais līmenis kopš 2013.gada jūnija. ASV biržā tirgotā zelta nākotnes kontrakta cena nemainījās un bija 1193,5 dolāri par unci.

Saruka arī citu dārgmetālu vērtība. Platīna cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, kas ir straujākais kritums kopš 2011.gada decembra. Cena sasniedza zemāko atzīmi kopš 2009. gada jūlija. Pirmdien tā cena saruka par 0,3% līdz 1212,25 dolāriem par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru