Jaunākais izdevums

Zelta cena nākamo četru ceturkšņu laikā samazināsies un sasniegs četru gadu zemāko līmeni, jo ASV stimulēšanas pasākumu samazināšana, reaģējot uz ekonomikas atveseļošanos, mazinās pieprasījumu pēc zelta kā droša patvēruma investoru līdzekļiem, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti.

Nākamā gada trešajā ceturksnī dārgmetāla cena saruks līdz 1175 dolāriem par unci, kas ir par 7,8% mazāk nekā patlaban, paredz Bloomberg analītiķi, kuru prognozes pēdējo divu gadu laikā bijušas visprecīzākās. Pēdējoreiz zelta cena šādā līmenī bija 2010. gadā.

Eksperti paredz, ka šajā ceturksnī vidējā zelta cena būs 1250 dolāri, savukārt nākamā gada pirmajā ceturksnī tā saruks līdz 1225 dolāriem, savukārt nākamajā ceturksnī samazināsies vēl vairāk – līdz 1195 dolāriem.

Zelta cenas kritumu gan var bremzēt pieprasījums pēc fiziskā zelta – tas notika jau iepriekš. Jūnija beigās cena saruka līdz 34 mēnešu zemākajai atzīmei – 1180,5 dolāriem par unci, tomēr, dārgmetālam kļūstot lētākam, Āzijā pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem, metāla stieņiem un monetām pieauga, tādējādi zelta cena divu mēnešu laikā pieauga par 21%.

Šajā gadā no zelta ieguldījumu produktiem ir aizplūduši vairāk nekā 63 miljardi ASV dolāru, savukārt zelta ieguves kompānijas zaudēja vismaz 26 miljardus dolāru.

Kopš gada sākuma zelta cena jau samazinājusies par 24% līdz 1275 dolāriem, savukārt kopš rekordaugstā līmeņa – 1921,15 dolāru - sasniegšanas 2011. gada septembrī cena sarukusi par 34% līdz 1275 dolāriem.

Zelta cenai iepriekš palīdzēja ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) monetārās stimulēšanas pasākumu ieviešana, tādējādi no 2008. gada decembra līdz 2011. gada jūnijam zelta cena pieauga par 70%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta guvumi nepārliecina

Jānis Šķupelis, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīna drīzumā kļūs par lielāko zelta patērētājvalsti

Jānis Šķupelis, 12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cena pērn sarukusi par 28%; šogad gaida lēnāku kritumu

Žanete Hāka, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads noslēdza vairākus gadus ilgušo zelta cenas pieaugumu, un dārgmetāla cena saruka par 28%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas bija pirmais gada kritums kopš 2000.gada un lielākais zelta cenas samazinājums kopš vismaz 1984.gada, liecina FactSet dati.

Turklāt eksperti paredz, ka šis gads nebūs diez ko labāks, un, visdrīzāk, arī jaunajā gadā var gaidīt zelta cenas kritumu.

Pagājušais gads sākās ar gaidām, ka zelta cena varētu sasniegt 2000 dolārus, tomēr tas noslēdzās ar ekspertu prognozēm, ka kritums jaunajā gadā veicinās cenas tuvošanos 1000 dolāru atzīmei.

«Gads sākās labi, un pieprasījums Āzijā auga, tomēr tad prognozes par spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi lika ASV institucionālajiem investoriem zelta vietā investēšanai izvēlēties akciju tirgus,» norāda GoldForecaster.com vadītājs Džulians Filips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.

Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Zelta cena var pieaugt līdz 1400 dolāriem

Žanete Hāka, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena varētu turpināt savu pieaugumu, sasniedzot 1400 dolārus par unci, atsaucoties uz Citi Futures un RBC Wealth Management tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Tādējādi zelta cena sasniegtu augstāko līmeni kopš pērnā gada septembra.

Zelta cena otrdien pirmo reizi kopš oktobra jau otro dienu pēc kārtas sesiju noslēdza virs 100 dienu mainīgā vidējā rādītāja. Tāpat arī metāla cena katru dienu kopš 23. janvāra noslēdz virs 50 dienu mainīgā vidējā.

Satricinājumi jaunattīstības tirgos un pazīmes par ASV darba tirgus uzlabošanās bremzēšanos šā gada sākumā ir palīdzējis veicināt zelta cenas pieaugumu par 7,3%. Pērn dārgmetāla cena saruka par 28%, kas bija lielākais kritums kopš 1981. gada.

«Izskatās, ka noskaņojums pakāpeniski mainās un zelts piesaista investoru ieguldījumus,» saka Pension Partners LLC investīciju stratēģis Maiks Gajeds. «Naudas printēšana turpinās palīdzēt zeltam. Es teiktu, ka daži cilvēki atgriežas pie zelta,» saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pagātne liecina, ka otrais ceturksnis zeltam varētu būt veiksmīgāks

Žanete Hāka, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta fondi, kuru vērtība otrajā ceturksnī saruka par 44,7 miljardiem ASV dolāru, varētu uzrādīt labāku rezultātu otrajā pusgadā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, raksta Bloomberg.

Laika periodā no 1981. gada līdz 2000. gadam zelta vidējais ienesīgums otrajā gada pusē bijis 1,3%, savukārt pirmā pusgada zaudējumi bijuši 3,9%, liecina Bloomberg dati. Savukārt Thomson Reuters apkopotā informācija liecina, ka kopš 2001. gada dārgmetāla ienesīgums otrajā pusgadā ir 11%, kas ir divreiz lielāks par pirmā pusgada ienesīgumu.

Paredzams, ka cenas kritums visā pasaulē veicina pieprasījumu pēc juvelierizstrādājumiem un monētām, turklāt otrajā pusgadā ierasti aug zelta fiziskais pieprasījums, ņemot vērā kāzu sezonu un reliģiskus festivālus Āzijā, ieskaitot zelta lielākos pircējus Indiju un Ķīnu.

Zelta cena tūlītējām piegādēm šajā gadā sarukusi par 27% līdz 1226,63 ASV dolāriem par Trojas unci. Metāla cena otrajā ceturksnī nokritās par 23%, kas ir lielākais kritums kopš 1920. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pieaugusi

Jānis Šķupelis, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pakāpeniski atspēlē šā gada zaudējumus. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies jau par 13,7% un šodien atradās pie 1364 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Reuters ziņo, ka investori šobrīd pret zeltu ir noskaņoti daudz labāk nekā vēl pirms diviem mēnešiem, jo radusies sajūta, ka sliktākais zeltam (tā vērtības kritums) ir aiz muguras. Reuters arī norāda, ka parādījusies investoru interese par biržās tirgotajiem uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem fondiem. Arī atsevišķu pasaules lielāko finanšu iestāžu analītiķi sākuši palielināt savas nākotnes zelta cenas prognozes (šogad līdz šim pārsvarā nācies dzirdēt par zelta nākotnes cenas prognožu samazināšanu).

Jāpiebilst, ka zelta cena kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 19%.

Šomēnes arī Pasaules Zelta padome izteica prognozi, ka augošajam pieprasījumam pēc fiziskā zelta vajadzētu rezultēties ar dārgmetāla cenas nonākšanu augstākos līmeņos. Šobrīd gan daudzu pasaules ekspertu domas par zelta cenas tuvāko gadu virzību ir visai atšķirīgas. Ir skaidrs, ka zeltam pēc nesenā cenas krituma jāatgūst zaudētā investoru uzticība. «Zelts pārstājis būt «mūžīgais augšupkāpējs». Lielās zelta cenas svārstības nervozē investorus un mudina izvēlēties augstāka ienesīguma instrumentus, piemēram, ASV kompāniju akcijas. Par labu zelta cenas kritumam spēlē arī ASV ekonomikas atgūšanās, ASV dolāra kursa stiprināšanās un Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni pārtraukt tirgus monetāro stimulēšanas programmu, kā arī inflācijas bažu samazināšanās,» situāciju zelta tirgū DB agrāk raksturojis Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cena nedaudz pakāpjas

Žanete Hāka, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien zelta cena turējās netālu no vairāk nekā nedēļas zemākās atzīmes, investoriem vērtējot datus par ASV ekonomikas atveseļošanos, kā arī Ukrainas un Krievijas konfliktu, raksta Bloomberg.

Otrdien zelta cena saruka par 1,9%, kas ir straujākais kritums kopš 24. marta, jo jaunākie ASV dati uzrādīja, ka martā cenas augušas vairāk nekā tika gaidīts.

Savukārt trešdien zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,1% līdz 1303,51 dolāram par unci. Otrdien cena saruka līdz 1288,44 dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 4. aprīļa. Savukārt zelta cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,2% līdz 1303,4 dolāriem par unci.

Pērc pērn piedzīvotā cenas samazinājuma par 28%, kas bija straujākais kopš 1981. gada, šajā gadā zelts spējis atgūt 8,5% savas vērtības, jo Ukrainas krīze ir veicinājusi investoru pieprasījumu pēc droša patvēruma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cenas pieaugumu paredz lielākais skaits analītiķu gada laikā

Žanete Hāka, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē 15 no Bloomberg aptaujātajiem analītiķiem.

Divi analītiķi uzskata, ka dārgmetāla cena turpinās sarukt, bet četri negaida būtiskas izmaiņas. Tādējādi šis ir lielākais skaits optimistisku prognožu kopš 2012.gada decembra.

Zelta cena pērn pirmo reizi pēdējo 13 gadu laikā piedzīvoja gada kritumu, jo ekonomiskās situācijas uzlabošanās veicināja spekulācijas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt aktīvu iepirkšanas programmas apjomus, kas gada beigās arī notika. Gada laikā zelta cena saruka par 28%.

Rezultātā pērn fondi, kas iegulda zeltā, zaudēja vairāk nekā 73,4 miljardus dolāru no savas vērtības, jo daļa investoru zaudēja ticību zeltam kā drošam patvērumam saviem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelta cenas kritums iztukšojis zelta kaltuvju rezerves

Žanete Hāka, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas lielākās pasaules monētu kaltuves patlaban strādā papildus stundas, lai spētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc zelta monētām, ko veicinājis zelta cenas kritums.

Kā raksta Bloomberg, Austrijas kaltuve strādā 24 stundas diennaktī un arī citas kaltuves, sākot no ASV līdz pat Austrālijai, ziņo par augošo zelta monētu pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Goldman Sachs Group eksperti prognozē, ka zelta cenas pieaugums nebūs ilgs.

Austrijas Kaltuve Austria’s Muenze Oesterreich AG ir nolīgusi papildus darbiniekus un pievienojusi trešo astoņu stundu maiņu, lai spētu piepildīt pieprasījuma apjomu. Austrijas kaltuve, kas veido Filharmonijas monētas, norāda, ka pērn pārdošanas apjomi ir auguši par 36%. Šīs monētas cena pērn saruka par 27%.

Līdz 20. janvārim gada laikā pieprasījums pēc Austrālijas, Pērtas Kaltuves kaltām monētām audzis par 20%, un tiek prognozēts, ka pārdošanas apjomi šogad pārspēs pērnā gada rekordus, bet ASV Kaltuvei šis ir labākais mēnesis kopš pērnā gada aprīļa, kad bija vērojams straujš zelta cenas kritums. ASV Kaltuve, kas ir pasaulē lielākā naudas kaltuvem šogad pārdevusi 89,5 tūkstošus unču zelta monētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta cena mēģina atgūt vietu pie 1500 ASV dolāru atzīmes

Jānis Šķupelis, 30.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelts pēc tam, kad aprīļa vidū divu dienu skatījumā piedzīvoja straujāko cenas kritumu vēsturē, «laiza savas brūces», un tā cena nedaudz ir pieaugusi. Šīs otrdienas izskaņā minētā dārgmetāla vērtība atradās pie 1471 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Pamatā zelta cenas kāpumu virza tas, ka vairāki investori apstāklī, ka zelta cena ievērojami samazinājusies, saskata iespēju šo dārgmetālu nopirkt lētāk. Tāpat zelta cenai kāpt palīdzējušas spekulācijas, ka ASV Federālo rezervju sistēma vēl ilgstoši turpinās savu dolāru drukāšanas programmu

Tiesa gan, daudzi eksperti pauž ārliecību, ka straujais cenas kritums ir ievērojami iedragājis zelta reputāciju (kas tas par drošo patvērumu, ja tā cena divu dienu laikā var samazināties par 14%?).

Aprīļa skatījumā zelta cena ir samazinājusies par 8%. Savukārt kopš gada sākumā zelta cena ir sarukusi jau par 15%. Daudzi investori norāda – laikā, kad vērojams straujš pieaugums akciju tirgos, zelts nav īpaši pievilcīga ieguldījuma alternatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelts paslīd zem 1400 dolāru atzīmes; nākamnedēļ prognozē kāpumu

Žanete Hāka, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien zelta cena turpināja samazināties, paslīdot zem 1400 ASV dolāriem par Trojas unci, jo investori, mazinoties spriedzei saistībā ar Rietumvalstu iespējamo militāro darbību Sīrijā, atgriezās pie riskantākiem aktīviem.

Zelta cena decembra piegādēm saruka par 1,3% līdz 1394,4 dolāriem par unci. Jāpiebilst, ka 26. augustā zelta cena pieauga, šķērsojot 1400 dolāru robežu, jo investori meklēja drošu patvērumu saviem finanšu līdzekļiem, valdot uztraukumam par situāciju Sīrijā.

Tiesa gan, eksperti prognozē, ka kritums nebūs ilgs, un jau nākamnedēļ zelta cena atkal sāks augt. Tā, 23 aptaujātie Bloomberg eksperti paredz, ka cena nākamnedēļ augs, seši paredz, ka tā kritīs, bet pieci uzskata, ka nemainīsies. Tādējādi to analītiķu īpatsvars, kas prognozē cenas pieaugumu, ir augstākais kopš 8. marta.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi par 17%, tomēr trešdien tā sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi – 1433,83 dolārus par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien zelta cena atguvās no četru mēnešu zemākās atzīmes.

Investori patlaban apsver, kā cenu ietekmēs augošas zelta fiziskais pieprasījums un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmums samazināt ikmēneša parādzīmju iepirkumus.

Kā prognozē Bloomberg aptaujātie analītiķi, Ķīnas zelta patēriņš šajā gadā varētu pieaugt līdz rekordaugstam līmenim – 1000 tonnām. Septembrī gada Ķīnas juvelierizstrādājumu, zelta stieņu un monētu pieprasījuma pieaugums bija 30%, sasniedzot 996,3 tonnas, savukārt Indijas patēriņš pieauga par 24% līdz 977,6 tonnām.

Zelta cena gan šajā gadā ir sarukusi par 25%, jo investori atbrīvojas no zelta, zaudējot tam ticību kā vērtibas saglabāšanas instrumentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta patēriņš mazāks; šo metālu gan milzu apjomos nekavējas iegādāties Krievijas Banka

Pagājušajā gadā pasaulē nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zelta, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Ievērojami augusi centrālo banku apetīte pēc minētā dārgmetāla. Jāteic, tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka ievērojami savas zelta rezerves audzējusi Krievijas centrālā banka.

Kopējais pieprasījums pēc zelta pagājušajā gadā bijis 3924 tonnu apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiesa gan, globālais pieprasījums pēc šī dārgmetāla ceturtajā ceturksnī bijis 988 tonnu apmērā, kas izrādījās par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā vēl pirms gada. Lauvas tiesa no pasaules zelta pagājušā gada kopējā pieprasījuma nāca no juvelierizstrādājumu sektora (gandrīz 55%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neskatoties uz zelta cenas kāpumu, prognozē, ka drīz tā atkal saruks

Žanete Hāka, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī zelta cena pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami pieaugusi, divi analītiķi, kuri līdz šim izteikuši visprecīzākās zelta cenas prognozes, paredz, ka cena atkal kritīsies, raksta Bloomberg.

Zelta cena šajā gadā ir pieaugusi par 9,7%, atgūstoties no lielākā gada krituma 30 gadu laikā, un šonedēļ sasniedza trīs mēnešu augstāko atzīmi.

«Es to uzskatu par korekciju,» saka Societe Generale analītiķis Robins Bars, kurš ir bijis visprecīzākais prognozētājs Bloomberg pēdējo divu gadu laikā. «Mēs uzskatām, ka cena kritīsies,» viņš uzsvēris, norādot, ka ceturtajā ceturksnī vidējā cena būs 1050 dolāri.

«Pieprasījums pēc droša patvēruma ir augsts, kad zelts ir lēts, taču tas vairs nav lēts,» norādījis Westpac Banking Corp eksperts Džastins Smirks, kas bijis otrs precīzākais prognozētājs pēdējo divu gadu laikā. «Esmu nedaudz pārsteigts par svārstīgumu tirgū, bet tas nemaina manus kopējos uzskatus,» viņš uzsvēris. Eksperts prognozē, ka zelta vidējā cena ceturtajā ceturksnī sasniegs 1020 dolārus par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena pārkāpa 1300 ASV dolāru par Trojas unci robežu, investoru vidū valdot runām, ka ASV Federālo Rezervju sistēmas monetārās stimulēšanas programmas turpināšana nenāks par labu dolāram, turklāt augstās naftas cenas varētu veicināt inflāciju.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pieauga par 2,1% līdz 1323,23 dolāriem par Trojas unci, kas ir augstākais līmenis pēdējā mēneša laikā. Zelta stieņa cena eiro pirmo reizi kops 20. jūnija pārkāpa 1000 eiro atzīmi.

Arī zelta cena decembra piegādēm Ņujorkas Comex pieauga par 2,4% līdz 1325 dolāriem par unci, kas arī ir augstākā atzīme kopš 20. jūnija.

«Izskatās, ka investoru noskaņojums attiecībā uz zeltu kļūst pozitīvāks pēc pagājušās nedēļas ASV FRS vadītāja Bena Bernankes izteikumiem,» aģentūrai Bloomberg sacījuši Cinda Futures Co analītiķi, prognozējot, ka īstermiņā cenas pieaugumu, investoriem pārdodot dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads zeltam sācies ar spēcīgu lēcienu – gada pirmajos trīs mēnešos zelta cena pārliecinoši pakāpās par 10%. Sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā, zelta cena februārī pārsniedza 1 260 USD par Trojas unci. „Kaut arī divus mēnešus ilgušais kāpums apstājās martā, kopējās cenas izmaiņas skaidri rāda, kādi ir galvenie zelta cenu nosakošie faktori,“ norāda Konrāds Bjalass, finanšu mākleru uzņēmuma TMS Europe galvenais ekonomists.

Viņaprāt, politiskā nenoteiktība novērojama abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps modināja cerības, ka tiks ieviesta jauna, biznesam labvēlīga fiskālā politika. Kā apgalvo eksperts, „iesākumā tas skubināja investētājus cerēt, ka Federālā rezervju banka (FED) palielinās procentu likmes,“ taču viņš piebilst – Trampa prezidentūras sākums parādīja, ka vadīt valsti no Ovālā kabineta ir grūtāk nekā pārvaldīt uzņēmumu no Trampa debesskrāpja Trump Tower augšējā stāva.

Tā kā Trampam neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai tiktu apstiprināts viņa veselības aizsardzības reformu likuma projekts, prezidentam var būt sarežģīti īstenot ambiciozos vēlēšanu kampaņas solījumus. Vēl lielākas bažas raisa Klusā okeāna reģiona partnerības (angl. Trans-Pacific Partnership (TPP)) līgums, par kuru pašlaik noris sarunas. Šis brīvās tirdzniecības līgums, kas tika sagatavots, tiecoties arī saskaņot Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas intereses, ir nonācis briesmās, kopš Tramps paziņoja par izstāšanos no šīs partnerības.

Komentāri

Pievienot komentāru