Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 13 tūkstošu eiro sodu AS BigBank par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

AS BigBank īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BigBank līdz 2011. gada 30. aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1. maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus.

Tādējādi AS BigBank īstenotās komercprakses rezultātā patērētāji, izvēloties kredītdevēju, varēja pieņemt lēmumu par AS BigBank kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kādu citkārt nebūtu pieņēmuši.

Laika periodā no jūnija līdz augustam būtiski nav mainījušās mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Pēc mājsaimniecību kredītu klasifikācijas pārmaiņām iepriekšējā pārskata periodā mājsaimniecībām patēriņam eiro izsniegto kredītu procentu likme kļuva daudz augstāka. Lai gan populārākajos kreditēšanas segmentos, kur tradicionāli tiek izsniegts salīdzinoši lielāks kredītu apjoms, procentu likmes bija samērā stabilas, mazākos segmentos tās bija svārstīgas.

No mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām latos un eiro piesaistīto noguldījumu procentu likmes saglabājās zemas.

Banku no jauna izsniegto kredītu un no jauna piesaistīto termiņnoguldījumu procentu likmju starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu būtiski nemainījās.

Saeima ceturtdien nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tirgus dalībnieku vidū asas diskusijas raisījušos Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%.

Kā skaidro EM, paredzot gada procentu likmes maksimālo ierobežojumu 100 % apmērā, būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Ierobežoto peļņas iespēju rezultātā kreditori pastiprināti būs spiesti vērtēt patērētāju maksātspēju, kā rezultātā netiks izsniegti kredīti tiem patērētājiem, kas nespēs kredītus atdot, un samazināsies parādnieku skaits, un kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ pieaugs patērētāju skaits, kas līdz šim atturējās izmantot pakalpojumu augsto izmaksu dēļ.

Samazinoties kredīta kopējām izmaksām, samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, un pieaugs atdoto kredītu skaits.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja tirgus dalībnieku vidū asas diskusijas raisījušos Ekonomikas ministrijas grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nevar pārsniegt 100%.

Kā skaidro EM, paredzot gada procentu likmes maksimālo ierobežojumu 100 % apmērā, būs vairāki ieguvumi sabiedrībai. Ierobežoto peļņas iespēju rezultātā kreditori pastiprināti būs spiesti vērtēt patērētāju maksātspēju, kā rezultātā netiks izsniegti kredīti tiem patērētājiem, kas nespēs kredītus atdot, un samazināsies parādnieku skaits, un kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ pieaugs patērētāju skaits, kas līdz šim atturējās izmantot pakalpojumu augsto izmaksu dēļ.

Samazinoties kredīta kopējām izmaksām, samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, un pieaugs atdoto kredītu skaits.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Šīsdienas sanāksmē, kas notika Viļņā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome pieņēma vairākus monetārās politikas lēmumus, informē ECB.

Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%).

Padome tagad paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz 2020. gada 1. pusgadā un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Padome paredz arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Latvijas Bankas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katru ceturksni veiktais banku apsekojums liecina, ka 2016. gadā kāpis klientu kredītu pieprasījums, bet kredītu izsniegšanas prasības kredītiestādes nav būtiski mainījušas, liecina informācija centrālās bankas gada pārskatā.

Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas sektorā Latvijas kredītiestādes kompensēja kredītu procentu likmju kritumu ar augstākām ar procentu likmēm nesaistītām maksām. Vienlaikus augošās konkurences ietekmē nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes noteica mazāk stingras, piemēram, ķīlas prasības, kas uzlaboja nefinanšu sabiedrību iespējas iegūt kredītresursus.

2016. gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās jauna tendence – kredītiestādēm pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecības kreditēšanu, ar martu sāka augt iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis, bet ar aprīli arī kredītu atlikuma gada pieauguma temps kļuva pozitīvs. Gadā kopumā iekšzemes finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3% (kredītiestāžu kredītportfeļa pirmais pieaugums kopš 2008. gada).

Zemais noguldījumu procentu likmju līmenis Latvijas kredītiestādēm ļauj iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piedāvāt aizdevumus ar relatīvi izdevīgākiem nosacījumiem.

Tomēr aizdevumus ietekmē arī tādi faktori kā kredītiestāžu kreditēšanas politika un finansiālais stiprums, citu kredītiestāžu finansējuma avotu izmaksas un kredītņēmēju riska līmenis, kas vidējo kredītu procentu likmju ziņā Latviju kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ierindo starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu procentu likmēm, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 2019. gada 2. ceturksnī kļuva mazāk pieejami, bet 3. ceturksnī, sarūkot nefinanšu sabiedrību pieprasījumam, kā arī ECB paziņojot par atbalstošas monetārās politikas tālāku pastiprināšanu, nozīmīgākās Latvijas kredītiestādes kopumā samazināja procentu likmi aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām.

Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Uzņēmumiem patlaban būtu jāņem vērā, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) agresīvā rīcība ir mērķēta uz to, lai pēc iespējas ātrāk atgūtu inflāciju (ECB mērķis ir inflācija tuvu pie 2%), kas sev līdzi nesīs arī augstākas procentu likmes nākotnē, norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš.

Lai arī tuvākajā laikā tiek prognozēta, piemēram, trīs mēnešu Euribor likme došanās vēl zemākos līmeņos (0,10% virzienā), tas jau ir ierēķināts ilgtermiņa procentu likmēs, uzsver eksperts.

Šodien finanšu tirgū 3 mēnešu Euribor likmi (kura ir 0,149%) varēja apmainīt pret 5 gadu fiksētu procentu likmi aptuveni 0,37% līmenī.

Neviens nevar garantēt to, cik ilgi īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes sasniegs jaunus rekorda zemus līmeņus, tādēļ uzņēmumiem der parēķināt, kā mainītos viņu procentu maksājumi par kredītiem, ja Euribor likme dodas uz 0%, kā arī, ja Euribor pakāpjas uz 0,5%, 1% un citiem līmeņiem, un varbūt šodien mainīt 3 mēnešu likmi pret garāka termiņa procentu likmi (kuras ir rekorda zemos līmeņos) vismaz daļai kredīta saistību nav slikta doma – var izmantot procentu likmju mijmaiņas darījumus vai pirkt opcijas, iesaka A. Lāriņš.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi par 0,1 procentpunktu, teikts bankas paziņojumā.

(Papildināta ar A. Lāriņa komentāru.)

Tādējādi likme samazināta pēc tam, kad iepriekšējos sešos mēnešos tā saglabājās nemainīga.

Procentu likme galvenajām refinansēšanas pozīcijām turpmāk veidos 0,15%, kas ir jauns rekordzems līmenis.

Arī analītiķi iepriekš prognozēja, ka bāzes procentu likme tiks samazināta.

Tāpat ECB nolēma samazināt arī noguldījumu likmi, kas turpmāk veidos mīnus 0,1%, salīdzinot ar 0% iepriekš.

Savukārt diennakts procentu likme samazināta no 0,75% līdz 0,4%.

«ECB beidzot ķērās pie agresīvas rīcības un pazemināja eiro bāzes procentu likmi uz rekorda zemajiem 0,15%. Pirmo reizi kopš eiro

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) aizvien pietuvojas bāzes procentu likmes paaugstināšanai, taču trešdien notikušajā sanāksmē pieņemts lēmums to pagaidām vēl saglabāt nemainīgu.

Tādējādi šis būtu pirmais bāzes procentu likmes paaugstinājums kopš 2008.gada finanšu krīzes, kad ASV Centrālā banka to samazināja līdz 0%-0,25%.

FRS trešdien gan norādīja, ka situācija darba tirgū un inflācijas dati pagaidām negarantē iespējas procentu likmi paaugstināt.

Centrālās bankas vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē sacīja, ka vairums bankas amatpersonu sagaida, ka procentu likme tiks paaugstināta šogad.

Viņa piebilda, ka jebkurš bāzes procentu likmes paaugstinājums būs pakāpenisks.

FRS cenšas atrast līdzsvaru starp skaidru norāžu sniegšanu finanšu tirgiem par to, kas varētu veicināt procentu likmes paaugstināšanu, vienlaikus neierobežojot tās brīvību reaģēt uz jauniem ekonomikas datiem.