Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.

Pašlaik varam vērot, ka atgriešanās birojā notiek ASV, un šādas iniciatīvas no valsts pārvaldes puses ir arī Latvijā. Kā liela uzņēmuma darbības atbilstības kontroles vadītāja sekoju šīm pārmaiņām, no kurām ir atkarīgi uzņēmuma procesi un tā darbība. Uzskatu, ka notiekošais ir pilnīgi loģisks pavērsiens, jo pēdējie gadi ir atklājuši arī attālinātā darba negatīvās puses, kuras iepriekš netika novērtētas pieredzes trūkuma dēļ.

Neapšaubāmi, tehniski īstenot attālināto darbu vairs nav problēma. Pieredze rāda, ka attālinātais darbs nav risinājums ne uzņēmumiem un institūcijām, ne pašiem darbiniekiem. Iemesli tam ir daudzi, minēšu vairākus.

Pirmkārt, ar attālināto darbu darbinieki paši sevi padara par “ražošanas transakcionāliem resursiem”, kas agri vai vēlu kļūst bezpersoniski un aizvietojami. Attālināti praktiski nav iespējams profesionāli augt un veidot karjeru, kas rezultāta negatīvi ietekmē gan paša darbinieka motivāciju un izaugsmi, gan uzņēmuma attīstību.

Pēdējo divu gadu laikā, kopš pasauli pāršalca pandēmija, darba tirgus ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Tās ir tieši skārušas ne tikai atalgojuma griestus, iedzīvotāju labklājības līmeni un pieprasījumu pēc darba spēka konkrētās profesijās, bet arī vidi, kurā norit darba procesi.

Vēl salīdzinoši nesen attālinātais darbs bija apzīmējums, ko varēja novērot vien atsevišķās digitālo pakalpojumu nozarēs kā finanšu vai IT sektorā. Tāpat nereti valdīja arī vispārpieņemts uzskats, ka biroja telpas, to iekārtojums un atrašanās vieta ir izšķiroši svarīgi nosacījumi produktivitātei, iekšējās kultūras iedzīvināšanai un uzvarai cīņā par talantiem, taču, neskatoties uz to, šobrīd attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas realitāti jau vairāk nekā piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri savus tiešos pienākumus lielākoties veic, atrodoties mājās vai citā darba apstākļiem atbilstošā vietā.

Tomēr, ja vēl 2020. gadā tas šķita kā īslaicīgs pagaidu risinājums savstarpējo kontaktu samazināšanai, tad šodien jau ir kļuvis diezgan skaidrs, ka attālinātais darbs ir pavisam reāla mūsu sabiedrības nākotne lielā daļā nozaru, ar ko saskarsimies arī turpmāk, kad pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, jācer, būs norimusi pavisam.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

“Workation” jeb attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par arvien iecienītāku praksi, īpaši starp digitālajā vidē strādājošiem profesionāļiem.

Piemēram, viens no lielākajiem starptautiskā tūroperatora "TUI" pētījumiem liecina, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlētos izmantot “workation” iespēju, ja darba devējs to atbalstītu, savukārt 80% darba devēju atzīst, ka elastīgākas darba formas palielina darbinieku lojalitāti un apmierinātību. Lai gan šī darba forma var veicināt radošumu, novērst nodarbināto izdegšanu, kā arī stiprināt to lojalitāti darba devējam, uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša darbinieka uzturēšanās ārvalstīs var radīt nodokļu dubultās nomaksas risku, prasību reģistrēties vietējās iestādēs vai pat izraisīt datu aizsardzības un IT drošības pārkāpumus. Tāpēc uzņēmumiem, pirms ieviest “workation” programmas, ir jāveic izpēte un jāizstrādā ieviešanas un arī uzraudzības stratēģija, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas un rūgtas pieredzes, sniedzot darbiniekiem attālināta darba privilēģijas.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Diskusijas par attālinātā un klātienes darba līdzsvaru turas karstas gan Latvijā, gan pasaulē. No ASV prezidenta rīkojuma federālajiem darbiniekiem atgriezties birojos darba efektivitātes celšanai līdz pašmāju valsts augstāko amatpersonu aicinājumam valsts pārvaldei atteikties no darba mājās – viedoklis ir visiem un vienaldzīgo nav.

Vai un kāds darba modelis ir piemērots citās nozarēs un uzņēmumos, tostarp apdrošināšanā, kur biznesa pamatā īpaši svarīga ir klientu uzticība, jo rūpējamies par svarīgāko – cilvēku drošības sajūtu negaidītās situācijās?

Eksperiments izgaismo hibrīddarba priekšrocības

Pasaules prakse rāda, ka pilnīga atgriešanās pie tradicionālā biroja darba nav vienīgais ceļš uz panākumiem. Viena no pasaules lielākā tiešsaistes ceļojumu uzņēmuma Trip.com veiktā hibrīddarba testēšana sniedz skaidru atbildi – stratēģiski plānota elastība var būt izšķiroša konkurētspējas priekšrocība. Eksperiments, kurā viena grupa darbinieku strādāja birojā piecas dienas nedēļā, bet otra – tikai trīs, parādīja, ka produktivitātes atšķirību nebija. Turklāt hibrīdmodelis samazināja darbinieku aiziešanu no darba par 35%, īpaši sieviešu vidū un arī to darbinieku vidū, kuriem bija garāks ceļš uz darbu. Atcerēsimies – katrs aizgājušais darbinieks uzņēmumam izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Attiecīgi Trip.com šī politika palīdzēja ietaupīt miljoniem dolāru gadā, neriskējot ar darba izpildes kvalitātes zudumu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Strādāšana attālināti sniedz vairākas būtiskas priekšrocības. Piemēram, ik dienas nav jāmēro ceļš līdz darbam un atpakaļ, ir iespēja pašam plānot savu dienu un vairāk laika veltīt saviem vistuvākajiem. Taču darba vieta, kas atrodas vien rokas stiepiena attālumā var radīt arī virkni izaicinājumu. Neveiksmīgi centieni apvienot darba pienākumu veikšanu ar atpūtu var atstāt sekas kā uz fizisko, tā arī uz psihisko veselību. Par to, kā nepazaudēt līdzsvaru starp darbu un atpūtu, vienlaikus saglabājot augstu darba produktivitāti, lasi raksta turpinājumā!

Ieteikumi psihoemocionālās labsajūtas saglabāšanai

Foto: Pixabay.com / Arek Socha

Darba un atpūtas režīms ir nozīmīgs ikvienam cilvēkam. Taču darbu veicot attālināti, šīs robežas nereti izplūst. Strādāšana pēc darba laika, paaugstināts stress un socializācijas trūkums ir daži no faktoriem, kas var radīt disbalansu. Tādēļ ir svarīgi savā ikdienā ieviest veselīgos ieradumus, lai attālinātais darbs nekļūtu jau par daļu no privātās dzīves.

Iekārto darbavietu

Darbavietas iekārtošana var veicināt papildu motivāciju un radīt apziņu, ka atrodies darbā. Tādēļ ir svarīgi par savu darbavietu neizvēlēties gultu, bet gan atsevišķu istabu vai kādu strūrīti telpā, kurā uzturies. Atceries, ka produktivitāte tiešā mērā ir atkarīga no darba vides iekārtojuma, tādēļ tam ir jābūt lakoniskam. Tāpat pārliecinies, ka darba galds, krēsls un dators atrodas vajadzīgajā augstumā un pozīcijā.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Vājākais posms ierēdņu darbā patlaban ir attālinātais darbs, kas jāpārskata, uzskata jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš šajā amatā stāsies 12.augustā.

"Mēs ļoti priecājāmies par attālināto darbu, lepojāmies, ka pandēmijas laikā spējām nodrošināt valsts un pašvaldību funkcijas, bet tagad nespējam no tā izkāpt ārā un to uzskatām par baigo priekšrocību," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ierēdnis.

Viņaprāt, šādi darbs zaudē kvalitāti, īpaši, diskusijās, kurās iesaistīti politikas pieņēmēji, lēmumu pieņēmēji, vadības līmenis.

Līdz ar to viens no viņa primārajiem uzdevumiem būs attālinātā darba pārskatīšana. Proti, būs jāvienojas, kuri ir cilvēki, kuriem obligāti jāatgriežas klātienē. "Protams ir situācijas, kad ir vajadzība pieslēgties attālināti, bet tas arī kaut kā disciplinēs. Ar attālināto darbu esam palikuši ļoti neaizstājami - sanāksmes, sanāksmes - pauzes starp darbu nav," viņš pauda.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā ir būtiskākie priekšnosacījumi kokapstrādes nozares, tostarp uzņēmuma Latvijas Finieris, attīstībai nākotnē. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.decembra numurā lasi:

Statistika

Tūrisms atkopjas, viesu bijis vairāk

Tēma

Latvijas Bankas izdevumi darbības nodrošināšanai pret IKP ir vieni no augstākajiem eirozonā

Attālinātais darbs

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Aktuāli

Lemberga Brexit - kas mainās?

Digitalizācija

Lietuviešu uzņēmums LOGIFLY iekaro Latvijas tirgu

Tiesvedība

Salaspils domes deputāts Brunovskis savu vainu deklarāciju kļūdās noliedz

Meža dzīvnieki

Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Portrets

Aiva Liakovičus, AI Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja

Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu, un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.

Talants ir un paliek talants jebkurā pasaules malā

Pavisam nesen investīciju kompānijas Blackrock izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Lerijs Finks (Larry Fink) apgalvoja, ka karš Ukrainā ir aizslaucījis pēdējās trīs globalizācijas desmitgades. Savā ziņā viņam ir taisnība: globālo piegādes ķēžu ievainojamību valstis cenšas kompensēt ar lokāliem risinājumiem un lielāku neatkarību enerģētikā, lauksaimniecībā un ražošanā. Daudzas no lielākajām tautsaimniecības nozarēm ir savā ziņā izolējušās no apkārtējās pasaules, toties notiek jauns talantu globalizācijas vilnis, ko paātrinājusi pandēmija un tai sekojošā digitalizācija.

Jaunais Huawei klēpjdators ar lielu ekrānu un augstu veiktspēju ne tikai saglabā MateBook sērijas raksturīgos estētikas, inovāciju un viedās pieredzes elementus, bet arī piedāvā daudzus uzlabojumus, tostarp pavisam jaunu acu komfortu nodrošinošu FullView ekrānu, augstas veiktspējas 12. paaudzes Intel Core H sērijas procesoru, vieglu metālisku korpusu, kā arī ērtas ierīču savienošanas iespējas.

16 collu FullView ekrāns – produktivitātes dzinējspēks

Visā pasaulē attālinātais darbs un mācības kļūst arvien pieejamākas un arī pieprasītākas, tāpēc pieaug vēlme pēc klēpjdatoriem ar lielu ekrānu, augstu veiktspēju un nelielu svaru.

Jaunajā klēpjdatorā ir iebūvēts liels 16 collu ekrāns, tādējādi palielinot ekrāna redzamo laukumu, bet ne kopējo korpusa izmēru. Lielais ekrāns ļauj lietotājiem izbaudīt arī ilgāku lietošanas laiku, pateicoties TÜV Rheinland Low Blue Light sertifikātam. Ekrāns precīzi atveido attēlu krāsas, neradot dzeltenu nokrāsu, vienlaikus aizsargājot lietotāja acis pret zilās gaismas nelabvēlīgo ietekmi. Turklāt ekrāns izmanto arī līdzstrāvas aptumšošanu, lai pielāgotu spilgtumu atbilstoši apkārtējiem apstākļiem.

Mūsdienās arvien izplatītāks kļūst darbs un mācības no mājām, pakāpeniski parādoties individuālām prasībām pēc “mājas biroja” un mobilās produktivitātes. Meklējot risinājumus attālinātā darba atvieglošanai, mājokli nav ieteicams pārvērst par biroju, kurā mēs retu reizi pieceļamies no rakstāmgalda, neatraujot skatienu no ekrāna un veicamajiem uzdevumiem. Tā vietā ir vajadzīgas tehnoloģijas, kas motivē un iedvesmo, tāpēc klēpjdators ar mūsdienīgām funkcijām un pārdomātu ergonomisku dizainu būs pirmā izvēle efektīvai darba un mācību pieredzei.

Agrāk lietotāji, izmantojot plānus un vieglus klēpjdatorus ar augstu veiktspēju un lieliem ekrāniem, saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, zema ekrāna kvalitāte, apgrūtinoša lietošanas pieredze un neefektīva dzesēšanas sistēma. Mūsdienās jaunākie klēpjdatoru modeļi ir veidoti, iedvesmojoties no šī brīža lietotāja prasībām un viņa lietošanas scenārijiem, lai izstrādātu ierīci, ko ir ērti pakārtot ikdienas darba un mācību vajadzībām.

Ekrāns, kas atvieglo darbu pārlūkošanu

Katram nozares profesionālim ir unikāli darba pienākumi, taču vairumam ir savstarpēji līdzīgas prasības attiecībā uz tehnisko darba aprīkojumu. Tādi uzdevumi, kā dažādu datu apstrāde un satura vai prezentāciju veidošana pieprasa lielāku ekrānu, lai ērti un precīzi pārlūkotu sagatavotos materiālus, tādējādi samazinot laiku, kas veltīts to apstrādei.

Daudzi no mums darbam ikdienā izmanto datoru, taču pēdējo pāris gadu laikā ievērojami mainījies līdzšinējais darba formāts, piedāvājot plašākas iespējas strādāt attālināti. Tāpēc arvien iemīļotāks darba rīks ir kļuvis tieši klēpjdators, kuru ir ērti paņemt līdzi ceļā un pārvietot no vienas darba lokācijas uz otru, ko apstiprina arī tehnoloģiju uzņēmuma Huawei veiktās aptaujas* dati – vairāk nekā puse jeb 51 % respondentu ikdienā izmanto tieši klēpjdatoru. Taču, neskatoties uz šī datora veida ērtumu, šajā kategorijā piedāvājuma klāsts ir ļoti plašs, tāpēc, lai neapjuktu tehnoloģiju rēbusos, Huawei eksperts sniedz padomus, kādiem kritērijiem pievērst īpašu uzmanību, pirms jauna datora iegādes.

Ērtība un praktiskums

Strādājot attālināti vai bieži mainot darba lokāciju, pirmais kritērijs, ko ieteicams ņemt vērā, ir ierīces svars un izmērs. Ja klēpjdatora īpašniekam bieži nākas pārnest ierīci no vienas vietas uz otru, tad tieši šīs praktiskās iezīmes būs pirmās, kas liks par sevi manīt.

“Kaut gan klēpjdatori visi kā viens ir pārnēsājamas ierīces, ne visi modeļi ir vienādi parocīgi. Vieglākie klēpjdatori būs arī izmērā mazākie, tāpēc nereti priekš ilgām darba stundām nevisai ērti. Vispopulārākais klēpjdatora izmērs ir ar 16 collu ekrānu, taču lielākoties standarta svars šādam izmēram ir vairāk nekā divi kilogrami. Taču arvien vairāki tehnoloģiju izstrādātāji meklē iespējas, lai atrastu “zelta vidusceļu”, piemēram, jaunais Huawei MateBook D 16 sver tikai 1,7 kg, saglabājot ekrāna izmēru, bet atvieglojot ierīces pārnēsāšanu,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Norvēģija pirmdien paziņoja par jaunu Covid-19 ierobežojumu noteikšanu nepilnu nedēļu pēc ierobežojumu pastiprināšanas, ņemot vērā omikrona paveida izplatīšanos un augošu infekcijas gadījumu skaitu un hospitalizāciju.

Jaunie ierobežojumi stāsies spēkā naktī uz trešdienu un ilgs četras nedēļas.

Tie noteikti pēc Norvēģijas veselības pārvaldes brīdinājuma, ka jaunu Covid-19 gadījumu skaits var sasniegt no 90 000 līdz 300 000 dienā, bet no jauna hospitalizēto pacientu skaits var pieaugt līdz 200 dienā, ja netiks īstenoti jauni pasākumi.

Norvēģijā pirmdien tika konstatēti 958 jauni omikrona paveida infekcijas gadījumi, tai skaitā 472 - galvaspilsētā Oslo.

Premjerministrs Jūnass Gars Stēre brīdināja par nopietnu situāciju, kurā delta paveids un jaunais, ļoti lipīgais omikrona paveids var radīt "veselības sistēmas pilnīgu piesātinājumu".

Laika intervāls starp otro un trešo Covid-19 vakcīnas devu veselības darbiniekiem un cilvēkiem vecumā virs 45 gadiem tiks samazināts līdz četrarpus mēnešiem, un līdz janvāra vidum tiks sākta balstvakcīnas devu piedāvāšana.

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.