Eksperti

Hibrīddarbs: nez vai varēsim laist "oldskūliņā"

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Arī ofisa telpās darba organizētājs, vadītājs atradās vienā ēkā ar pārējo kolektīvu. Attīstoties starptautiskiem uzņēmumiem, radās filiāles, kur uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vai īpašnieks neatradās vienā ēkā ar citā valstī strādājošu kolektīvu. Tajā pašā laikā vietējā vadība atradās kopā ar kolektīvu vietējā birojā.

Par attālinātā darba “tēvu” tiek uzskatīts Džeks Nils, kurš radīja terminu “tāldarbs” (ang. – telework)1. Viņa ideja bija radīt daudz elastīgāku darba sistēmu, kas ļautu darbiniekiem samazināt vajadzību pēc transporta un attiecīgi decentralizēt tradicionālo darba vietu2 . 1979. gadā “IBM” veica nelielu eksperimentu, uzstādot terminālus mājās pieciem darbiniekiem. Šis risinājums “IBM” šķita veiksmīgs un 1983. gadā jau 2000 “IBM” darbinieki strādāja attālināti3.

Radoties internetam, attīstoties IT risinājumiem un iekšējās komunikācijas platformām, arī attālinātais darbs turpināja attīstīties. Vienlaicīgi vienmēr ir pastāvējusi diskusija par to, vai produktivitāte var būt tikpat augsta kā strādājot birojā. “IBM”, kas tiek uzskatīts par vienu no attālināta darba pionieriem, 2009. gadā ziņoja, ka 40% no 386 000 darbiniekiem 173 valstīs nestrādā birojā, kas ļauj ietaupīt 2 miljardus ASV dolārus gadā. Savukārt 2017. gadā “IBM” pēc 20 ceturkšņiem pēc kārtas ar krītošiem ieņēmumiem paziņoja, ka tūkstošiem darbiniekiem liks atgriezties birojos.

Arī Latvijā es dzirdu dažādus viedokļus, arī es personīgi esmu “mētājies” un mainījis savu viedokli par to, vai kolektīvs ir spējīgs būt vienlīdz produktīvs strādājot ofisā vai attālināti, piemēram, no mājām. Pagrieziena punkts manā viedoklī bija Covid-19 izraisītā pandēmija, kas faktiski piespiedu kārtā ieviesa attālināto darbu.

Es novēroju, ka ļoti daudz mani iepriekšējie aizspriedumi ir novēršami, ja tiek pareizi pielāgoti procesi, kā arī tiek izmantoti vajadzīgie risinājumi un instrumenti. 1987. gadā attālināti strādāja aptuveni 1,5 miljoni ASV iedzīvotāju4, savukārt, “Gullup” pētījums norāda, ka 2012. gadā 39% ASV iedzīvotāju vismaz daļu sava darba laika pavadīja attālināti. 2016. gadā šis pats rādītājs jau bija pieaudzis līdz 43%5. Tāpat turpina pieaugt pilnībā attālināti strādājošo skaits ASV – 2000. gadā 3,3% ASV strādājošo savus darba pienākumus veica tikai no mājām, savukārt 2017. gadā šī mājās strādājošo proporcija sastādīja jau 5,2%6.

Būtiski pieminēt, ka šos pieaugumus veicina ne tikai uzņēmumi, kuriem tas ļauj ietaupīt izmaksas, bet arī darbs no mājām kļūst aizvien pieprasītāks no darba ņēmēju puses. 37% darba ņēmēji ASV būtu gatavi nomainīt darbu, ja tiem piedāvātu savus pienākumus veikt attālināti7, kā arī tie būtu gatavi saņemt par 8% mazāku atalgojumu, ja tie varētu strādāt no mājām8. Redzam, ka attālinātais darbs gūst arvien lielāku popularitāti, kā arī kļūst par aizvien pievilcīgāku faktoru darba vietas izvēlei. Kā jau minēju, pamatīgs akselerators attālinātā darba ekspansijai bija Covid-19 pandēmija. Bet tā, cerams, iet uz nobeigumu.

Kas tālāk? No ASV strādājošajiem, kuri Covid-19 laikā savus darba pienākumus veica no mājām, 59% atklāj, ka, ja tiem tiktu dota iespēja, tie labprāt turpinātu strādāt no mājām9. Arī Latvijā statistika līdzīgam jautājumam ir ļoti līdzīga – 61% no iedzīvotājiem, kuri Covid-19 laikā strādāja attālināti, labprāt turpinātu to darīt arī pēc pandēmijas beigām10. Līdz ar to, augstāk minētie dati norāda, ka Covid-19 visdrīzāk būs panācis paātrinājuma efektu darba veikšanai attālināti.

Taču būtiski ir saprast, vai darbs attālināti ir tikpat produktīvs un varbūt pat produktīvāks, vai gluži pretēji – mazāk produktīvs nekā darbs ofisā. Rakstā par attālināto darbu “Harward Bussines Review” atsaucas uz eksperimentu Ķīnā zvanu centrā. Tajā teikts, ka zvanu centra darbinieku produktivitāte, strādājot attālināti, paaugstinājusies par 13%11. Savukārt “Harward Magazine” publicē rakstu par “Ūdens atvēsinātāja efektu”, respektīvi, darbā pie ūdens vai kafijas aparāta nerodas tikai baumas. Raksta pamatā ir “Harvard Medical School” pētījums, kurā tika izvirzīta hipotēze: vai zinātnieki, kuri pavada vairāk laiku ar kolēģiem fiziskā klātienē, rada augstākas ietekmes rezultātus.

Dati parādīja, ka līdzautoru grupā, ja pirmais un pēdējais autors atradās fiziski tuvu, tie tika citēti vidēji biežāk. Tika arī atklāts, ka vidēji publikācijas ar četriem vai mazāk autoriem no vienas ēkas, tika publicētas par 45% biežāk nekā tās publikācijas, kuru autori atradās dažādās ēkās12.

Ir plusi un mīnusi. Klātienē vai attālināti. Un te nu mēs arī esam nonākuši pie atziņas, ka ir iespējams apvienot un sasniegt maksimālo efektivitāti tieši apvienojot labāko no abām pasaulēm. Darbinieki vēlas strādāt attālināti, tas ietaupa izmaksas gan darbiniekam, gan uzņēmumam, tajā pašā laikā mēs nevēlamies pazaudēt netveramās klātienes burvību, kad breinstormā vai zīmējot uz tāfeles rodas šedevri, kad koridorā noklausīta saruna pārvēršas jaunā projektā, kad, esot birojā, tu sajūties kā daļa no kaut kāda lielāka, vienota organisma.

Arī daudzi pētījumi parāda, ka uzņēmumi ar augstu darbinieku iesaistes rādītāju spēj sasniegt par 21% augstāku rentabilitāti, un dati parāda, ka visaugstāko darbinieku iesaistes rādītāju (41%) sasniedz tā darbinieku grupa, kura attālināti strādā 60-80% sava darba laika13.

Lai tas notiktu veiksmīgi, skaidrs, ka ir nepieciešamas papildu pielāgošanās procesos. Ir jābūt atrunātiem spēles noteikumiem, kad un kā darbinieki satiks vajadzīgos cilvēkus, ir jābūt vienošanām par klātienes enkurdienām, breinstorma sesijām utt.

Ir jābūt nodrošinātiem ar nepieciešamo tehnoloģisko atbalstu, lai sapulces var notikt gan attālināti, gan klātienē, gan hibrīdā. Tas viss ir iespējams un izdarāms. Droši vien, ka ceļā būs arī kādi puni un atziņas. Bet, lai arī ieradums strādāt vienuviet ir sens un ilgs, es teiktu ir naivi cerēt, ka industrijās, kurās tas ir iespējams, ilgtermiņā kāds spēs izvairīties no attālināta vai miksēta darba režīma un varēs laist oldskūliņā.

1 Jala International. 2018. “Jack Nilles Bio”. Pēdējā modifikācija 2018. gadā.

http://www.jala.com/jnmbio.php

2 Mears, Jeniffer. 2007. “Father of telecommuting Jack Nilles says security, managing remote workers remain big hurdles”. Networkworld. 2007. gada 15. maijs.

https://www.networkworld.com/article/2299251/father-of-telecommuting-jack-nilles-says-security--managing-remote-workers-remain-big-hurd.html

3 Useem, Jerry. 2017. “When Working From Home Doesn’t Work”. The Atlantic. 2017. gada novembris.

https://www.theatlantic.com/magazine/archive/2017/11/when-working-from-home-doesnt-work/540660/

4 Knobelsdorff, Kerry Elizabeth. 1987. “Telecommuting: reality sets in”. The Christian Science Monitor. 1987. gada, 8. jūnijs.

https://www.csmonitor.com/1987/0608/ftelly.html

5 Gullup, 2017. “State of the American Workplace”. 68lpp., 149lpp., 150lpp., 153lpp. https://cloc.umd.edu/library/research/State%20of%20the%20American%20Workplace%202017.pdf

6 US Census, 2018. Iegūts no https://qz.com/work/1392302/more-than-5-of-americans-now-work-from-home-new-statistics-show/

7 Gullup, 2017. “State of the American Workplace”. 68lpp., 149lpp., 150lpp., 153lpp. https://cloc.umd.edu/library/research/State%20of%20the%20American%20Workplace%202017.pdf

8 Mas, Alexandre un Pallais, Amanda. 2017. “Valuing Alternative Work Arrangements”. 4.lpp.

https://economics.stanford.edu/sites/g/files/sbiybj9386/f/alternative_work_arrangements.pdf

9 Fluent, 2020. “Working-from-Home Perceptions”.

https://fluentpulse.com/covid-19-working-from-home/

10 Tele2 Latvija&Norstat. 2020. Iegūts no: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/petijums-liecina-ka-latvija-32-iedzivotaju-velas-stradat-attalinati-14243648

11 Bloom, Nicholas, James Liang, John Roberts un Zhichun Jenny Ying. 2015. “Does working from home work? Evidence from a Chinese Experiment”. 207lpp.

https://nbloom.people.stanford.edu/sites/g/files/sbiybj4746/f/wfh.pdf

12 Ruder, Debra Bradley. 2011. “The “Water Cooler” Effect”. Harvard magazine. 2011 gad maijs-jūnijs.

https://harvardmagazine.com/2011/05/water-cooler-effect

13 Gullup, 2017. “State of the American Workplace”. 68lpp., 149lpp., 150lpp., 153lpp. https://cloc.umd.edu/library/research/State%20of%20the%20American%20Workplace%202017.pdf

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 8 % Latvijas mazo un vidēju uzņēmumu vadītāju uzskata, ka par uzņēmēju var kļūt ikviens cilvēks, liecina "Tele2" un SKDS veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauja.

Uzņēmēji atzīst, ka, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, svarīgākas ir cilvēka personīgās īpašības nevis profesionālās zināšanas, kas iegūtas mācoties un uzkrājot pieredzi.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 37 % MVU vadītāju nezina, cik liels ir uzņēmuma apgrozījums. Kā atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts, tad šis parāda to, ka šie vadītāji visticamāk ņem aktīvu līdzdalību dažādu praktisko darbu veikšanā, piemēram, paši piedalās produkta izgatavošanā vai pakalpojuma sniegšanā, mazāk vērību pievēršot grāmatvedības skaitļiem.

"Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka sekmīgam uzņēmuma vadītājam ir gandrīz vienlīdz aktīvi savs laiks jāvelta gan uzņēmuma vadīšanai, gan arī jāņem aktīva līdzdalība dažādu praktisko darbu veikšanā. Saprotami, ka, palielinoties darbinieku skaitam uzņēmumā, palielinās to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri uzskata, ka svarīgāk ir veltīt laiku vadīšanas procesiem," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

eSIM lietotāju skaits telefonos gada laikā palielinājies par 61%, bet viedpulksteņos – par 22%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati.

Kā informē “Tele2”, lai arī eSIM lietotāju skaits aug, tas kopumā vēl ir salīdzinoši neliels, jo ne visās ierīcēs pieejams eSIM un ir nepieciešams laiks, lai vecās ierīces tiktu pakāpeniski aizstātas ar jaunām, kas atbalsta šo pakalpojumu.

Šobrīd eSIM pakalpojums ir pieejams gan “Tele2” priekšapmaksas klientiem, gan pēcapmaksas klientiem, kuri izmanto “Zelta Zivtiņa” pēcapmaksas karti.

“Ja raugāmies, piemēram, uz eSIM pakalpojumu priekšapmaksas karšu klientiem, būtisks ieguvums ir iespēja daudz ātrāk un ērtāk pieslēgt mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī elastīgi mainīt tarifu plānus atbilstoši personīgajām vajadzībām. Šis pakalpojums ir ļoti piemērots arī tūristiem, kuri eSIM var iegādāties jau pirms ierašanās Latvijā, turklāt vienlaicīgi telefonā var izmantot gan priekšapmaksas eSIM, gan nepieciešamības gadījumā arī savu pastāvīgo pieslēgumu,” stāsta “Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” saviem klientiem turpmāk nodrošinās arī optiskā interneta pakalpojumus, tādējādi stiprinot savas pozīcijas kā daudzpakalpojumu uzņēmums, kurš piedāvā mobilos sakarus, mājas internetu, televīziju un apdrošināšanas pakalpojumus.

Šobrīd “Tele2” optisko internetu piedāvā tikai privātpersonām, bet tuvākajā nākotnē tas būs pieejams arī biznesa klientiem.

“Mobilais mājas internets šobrīd ir vadošā tehnoloģija mājas interneta segmentā, taču mēs sekojam līdzi pasaules tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir optiskais internets, tādēļ mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt, kā rāda dažādi starptautiski pētījumi un prakse, cilvēki, kuri izvēlējušies mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus pie viena uzņēmuma, ir daudz apmierinātāki ar klientu servisu un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aptauja: vislielāko interneta trūkumu izjustu iedzīvotāji pēc 60 gadu vecuma

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets mūsu ikdienā ieņem ļoti būtisku vietu, piemēram, 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi nevar iedomāties dzīvi bez interneta, jo tad viņi justos ierobežoti, liecina “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Lielāku interneta trūkumu izjustu gados vecākie iedzīvotāji, kas sasnieguši 60 un vairāk gadu vecumu – tā domā 85% aptaujāto senioru.

Tikai 9% atzīst, ka varētu iztikt bez interneta un dzīve tad būtu labāka. Biežāk pozitīvi par iespēju dzīvot bez interneta atsaucas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem.

“Mūsdienās modernās tehnoloģijas, t.sk. internets ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Turklāt tas neattiecas tikai uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vai jauniešiem, bet arī senioriem, kuri arvien vairāk apgūst tehnoloģijas, lai varētu ērti sazināties ar saviem tuviniekiem, izklaidētos un norēķinātos par dažādiem pakalpojumiem. Turklāt tieši seniori ir tā vecuma grupa, kurā visstraujāk aug mobilā interneta lietošanas telefonos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka mobilo datu patēriņš “Tele2” tīklā šogad ir pieaudzis par 19%, salīdzinot ar 2021. gadu, jo klienti ne tikai aktīvāk lieto mobilo internetu savā telefonā, bet arī izmanto citus pakalpojumus ar mobilā interneta pieslēgumu.

Šobrīd viens uzņēmuma klients savā telefonā vidēji patērē jau 20 GB mobilo datu mēnesī, kas ir par 2% vairāk nekā pērn.

Datu patēriņš turpina augt gadu no gada, savukārt pretēja tendence ir novērojama attiecībā uz iedzīvotāju paradumiem sūtīt īsziņas un veikt zvanus. Piemēram, nosūtīto īsziņu skaits “Tele2” tīklā šī gada laikā ir samazinājies par 23%, savukārt veikto zvanu skats turpina stagnēt un vairs nepieaug.

“Strauju datu patēriņa pieaugumu varēja novērot koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad dažādu ierobežojumu dēļ būtiski mainījās cilvēku ikdiena un paradumi. Šogad turpinās jau iepriekš novērotā tendence, ka ikdienas saziņā klienti arvien vairāk izmanto mobilā interneta sniegtās priekšrocības – arvien vairāk dominē video zvani un sarakstes dažādās mobilās lietotnēs, piemēram “WhatsApp” un “Facebook Messenger”, kas izskaidro arī to, kāpēc samazinās nosūtīto īsziņu skaits un tradicionāli veikto zvanu skaits stagnē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pandēmijas iespaidā 48% mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu pārcēluši uz digitālo vidi

Db.lv, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) pandēmijas iespaidā savu biznesu ir pielāgojuši un daļēji vai pilnībā pārcēluši uz digitālo vidi, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “Berg Research” veiktā MVU aptauja.

Šāda rīcība vairāk raksturīga uzņēmumiem ar 6-10 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk par pieciem darbiniekiem.

Daļēji vai pilnīgi savu uzņēmējdarbību pārcēluši uz digitālo vidi ir tirdzniecībā (51%) un pakalpojumu jomā (48%) strādājošie uzņēmumi, bet salīdzinoši mazāk (45%) uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarē.

“Liela daļa jeb 46% mazo un vidējo uzņēmumu atzīst, ka arī pēc pandēmijas turpinās biznesu organizēt digitālajā vidē, savukārt 35% uzņēmumu ir apņēmušies būtiski attīstīt savu uzņēmējdarbību digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido vairāk nekā 98% no Latvijas biznesa vides, pandēmijas laikā ir apzinājuši digitālās vides priekšrocības un saskata iespējas sava biznesa izaugsmei arī turpmāk. Digitālās jomas attīstīšana uzņēmumiem var būtiski paaugstināt konkurētspējas priekšrocības ne tikai Latvijā, bet arī ļaut sekmīgi uzsākt vai izvērst darbību citu valstu tirgos,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistika par 2021. gadā un 2022. gadā publiskajā sektorā izsludinātajiem iepirkumiem skaidri parāda, ka pietiek ar vienu tehniski novecojušu parametru, lai par konkursa uzvarētāju kļūtu viens no trīs iespējamajiem kandidātiem. Proti, ja konkursa nolikumā kā kritērijs minēts bāzes staciju skaits vai klientu apkalpošanas nodaļu skaits, mobilie operatori Tele2 un Bite var iepirkumā nestartēt.

Nepiedalās iepirkumos

Dienas Biznesa uzmanību raisīja mobilo sakaru operatora Tele2 pēdējais paziņojums par atteikšanos piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ministrijai un tās padotības iestādēm. Jau iepriekš žurnālā publicējām interviju ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Arūnu Mickēviču, kurā viņš asi kritizēja Latvijas publiskā sektora mobilo skaru iepirkumus, uzsverot, ka bāzes staciju skaitam un klātienes klientu apkalpošanas nodaļu skaitam mūsdienās nav praktiskas nozīmes.

Drīzāk nozīme ir staciju tehniskajiem parametriem un pārklājuma nodrošinājumam, kā arī pakalpojuma sniedzēja spējai reaģēt uz klientu vajadzībām, ko iespējams darīt arī attālināti. Tele2 pēdējais paziņojums par Veselības ministrijas iepirkumu ir tieši par to pašu problēmu, un galvenā norāde ir, ka pats iepirkums ir tendenciozs, gluži tāpat kā virkne citu pēdējo gadu laikā un iepriekš. Kas ir mainījies pēdējā laikā? Konkurences padome ir nosūtījusi valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām metodisko materiālu, kuru pildot šāda ķeza nerastos. Īsumā - to nepilda!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktā aptauja liecina, ka 80% mazo un vidējo uzņēmumu mēdz atbildēt uz darba zvaniem un e-pastiem, esot brīvdienās vai atvaļinājumā.

Visbiežāk to dara būvniecības, mākslas un izklaides, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmēji.

Kā visbiežākos iemeslus, kādēļ uzņēmēji strādā arī savā brīvajā laikā, viņi min pārāk lielo atbildības sajūtu (46%), aizvietotāju trūkumu (37%) un nevēlēšanos atlikt darbus uz laiku, kad atgriezīsies no brīvdienām (34%).

“Aptaujas dati rāda, ka mazie un vidējie uzņēmēji ar visu savu sirdi ir biznesā, kas saistīts gan ar emocionāliem, gan racionāliem apsvērumiem, tādēļ ir saprotams, kādēļ viņi strādā arī brīvajā laikā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Bieži ir steidzami jautājumi, kurus nevar atlikt un kur nepieciešama uzņēmēja tieša iesaiste, tomēr vienlaikus ir arī vairāki pavisam vienkārši tehnoloģiski risinājumi, kurus ieviešot, mazā uzņēmēja ikdienā var kļūt nedaudz vieglāka, ļaujot arī atslēgties no ikdienas darba pienākumiem. Piemēram, kad man bija nepieciešami mērnieka pakalpojumi un zvanīju mērniekam, mobilajā tālrunī atskanēja automātiskais atbildētājs ar paziņojumu, ka viņš ir atvaļinājumā un darbā atgriezīsies pēc vienas nedēļas. Lai arī tas nozīmēja, ka man jāgaida nedēļu, sapratu, ka iekļaujos sev noteiktajā termiņā un varu pagaidīt. Šāda atgriezeniskā saite ir svarīga, jo ļoti bieži klientam ir nepieciešama tikai un vienīgi skaidrība – sajūta, ka tev atzvanīs, ka saņemsi pakalpojumu. Nesaņemot atbildi un nesaprotot, vai iegūšu pakalpojumu, es būtu pārlēcis pie cita pakalpojuma sniedzēja.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma "Tele2" dati liecina, ka mobilo sakaru lietotāji visbiežāk (43%) izvēlas telefonus, kas nemaksā vairāk par 250 eiro.

Vienlaicīgi ir novērojams, ka pēdējo gadu laikā pieaug vidējā summa, kādu klienti gatavi atvēlēt jauna viedtālruņa iegādei. Gada laikā šī summa ir palielinājusies par aptuveni 23% un sasniegusi 363 eiro.

"Mūsdienu cilvēka ikdiena tikpat kā vairs nav iedomājama bez mobilā tālruņa, jo tas nodrošina ne tikai saziņu ar tuviniekiem, bet arī pilda daudzas citas funkcijas. Arī populārie budžeta klases telefoni nodrošina visu nepieciešamo funkcionalitāti, lai cilvēks varētu izmantot mobilo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Tajā pašā laikā ir arī novērojams, ka pakāpeniski samazinās to iegādāto telefonu skaits, kas tiek pirkti uz nomaksu. Šobrīd jau gandrīz katrs ceturtais telefons tiek pirkts, izmantojot vienreizējo maksājumu, neskatoties uz to, ka mēs, piemēram, saviem klientiem piedāvājam bezprocentu nomaksu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas iedzīvotājs aptuveni 5 gadus no savas dzīves pavadīs sociālajos tīklos

Db.lv, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju sociālos tīklus lieto vairāk nekā divas stundas dienā, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā aptauja. Pieņemot, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, viens Latvijas iedzīvotājs sociālajiem tīkliem veltīs aptuveni 5 gadus no savas dzīves*.

Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, Latvijā sociālos tīklus lieto 88% iedzīvotāju. Interesanti, ka sociālie tīkli ir mazāk populāri vīriešu vidū, jo gandrīz piektdaļa vīriešu apgalvo, ka nelieto sociālos tīklus.

“Pieci gadi ir ilgs laiks cilvēka mūža kontekstā, tādēļ ir būtiski izvērtēt, cik daudz un kam mēs to veltām. Sociālajos tīklos laiku varam vienkārši “nosist”, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu, bet varam arī atrast sev vērtīgu informāciju darbam un hobijiem, rast iedvesmu, sekot līdzi ziņām un jaunumiem, radīt interesantu saturu, iesaistīties vērtīgās diskusijās ar nozares profesionāļiem u.tml. Tādēļ mūsu aicinājums ir apzināties ieguvumus un zaudējumus, kā arī atrast balansu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro digitālo apkalpošanas kanālu attīstībā

Db.lv, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro digitālo apkalpošanas kanālu attīstībā, lai klientiem nodrošinātu vēl ērtāku un modernāku servisu.

Investīcijas tiks ieguldītas pašapkalpošanās portāla, mobilās lietotnes un internetveikala iespēju paplašināšanā un lietojamības uzlabošanā, it īpaši mobilajās ierīcēs.

“Šobrīd jau vairāk nekā trešdaļa klientu regulāri tiek apkalpoti pašapkalpošanās portālā un mobilajā lietotnē. Savukārt internetveikalā pirkumus veic aptuveni puse mūsu klientu. Visstraujākais aktivitātes pieaugums ir novērojams tieši “Tele2” mobilajā lietotnē, jo gada laikā tur apkalpoto darījumu skaits palielinājies par 96 %,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Vienlaicīgi “Tele2” mērķis nav visu klientu apkalpošanu novirzīt uz interneta vidi, bet gan izmantot internetvides un klātienes apkalpošanas priekšrocības, nodrošinot maksimāli viegli pieejamu informāciju un ātru klientu atbalstu viņiem ērtā veidā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pievienoti divām saziņas lietotnes “WhatsApp” grupām, bet 25% ir pievienoti piecām grupām.

Savukārt katrs desmitais iedzīvotājs ir aktīvs vairāk nekā desmit “WhatsApp” grupās. Kopumā šo saziņas lietotni ikdienas komunikācijā izmanto 95% iedzīvotāju.

Jautājot iedzīvotājiem, cik mobilās lietotnes ir lejupielādētas viņu viedtālruņos, visbiežāk (34%) aptaujāto, atzina, ka viņu telefonos ir no 10 līdz 20 lietotnēm. Ir arī tādi mobilo telefonu lietotāji – gandrīz 10%, kuri atzina, ka viņiem telefonā ir vairāk nekā 50 mobilās lietotnes.

“Pētot viedtālruņu lietošanas paradumus, mēs visai skaidri varam redzēt, kam tie ikdienā kalpo. Piemēram, interesants fakts, ka 25% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem telefonā glabājās no 1000 līdz 5000 attēlu. Tas ir liels cipars. Pārvēršot to analogajā pasaulē, tās ir ap 140 izfotografētas filmiņas, kā rezultātā sanāktu aptuveni 50 bilžu albūmi. Tas liek aizdomāties, vai šodien katrai bildei ir tikpat liela vērtība, kāda tā bija kādreiz,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tele2: mobilo datu patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par vairāk nekā 400%

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojuma uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka mobilo datu patēriņš pēdējo piecu gadu laikā palielinājies par vairāk nekā 400 %.

Lai arī, sākoties Covid-19 izraisītajai pandēmijai, klienti aktīvāk veica “parastos” jeb balss zvanus, skatoties ilgākā laika periodā, balss zvanu skaits stagnē. Savukārt konstanti turpina kristies nosūtīto īsziņu skaits, jo šo komunikācijas veidu gandrīz pilnībā ir aizstājusi saziņa, izmantojot dažādas mobilās lietotnes, piemēram, WhatsApp, Facebook Messenger u.c.

“Pieprasījuma pieaugums pēc mobilā interneta ir liels, taču šie dati nepārsteidz, ja palūkojamies, kā ir mainījušies mūsu ikdienas paradumi – kā sazināmies, maksājam rēķinus un izklaidējamies. Mobilais telefons faktiski ir kļuvis par neatsveramu cilvēka palīgu gan darbā, gan privātajā dzīvē. Ir pavisam skaidrs, ka mēs virzāmies uz “bezlimita datu pasauli”, proti, agri vai vēlu būsim situācijā, kad gandrīz visi klienti izvēlēsies bezlimita tarifa plānus,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 250 000 eiro mākslīgā intelekta risinājumā “TAKA”, lai palīdzētu uzņēmuma darbiniekiem efektīvāk apkalpot klientus.

Mākslīgais intelekts (MI) analizē individuālos un dažādu kopu pirkšanas parametrus, klientu vajadzības un uzņēmuma mērķus, iesakot klientam piemērotākos pakalpojumus un produktus.

Kā atzīmē “Tele2”, “TAKA” jeb automatizētais komercpiedāvājumu asistents faktiski ir kā digitālā rokasgrāmata jeb karte darbiniekiem, kas ik dienu turpina “mācīties” un attīstīties ar MI palīdzību, lai ieteikumi “Tele2” klientiem kļūtu aizvien precīzāki.

“Publiski izskan daudz apgalvojumu, ka MI nākotnē izkonkurēs cilvēku un daudzas profesijas pazudīs, taču šis “Tele2” piemērs labi parāda, ka MI var būt lielisks palīgs darbiniekam un palīdzēt stiprināt kādu konkrētu funkciju uzņēmumā – mūsu gadījumā – klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Mums šis risinājums bija svarīgs, jo attīstāmies kā multipakalpojumu uzņēmums, kas piedāvā arvien dažādākus pakalpojumus. Tādēļ radījām “TAKA”, lai palīdzētu darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - Tele2 atsakās piedalīties Rīgas pašvaldības iepirkumā, uzskatot to par negodīgu

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums ļaut Rīgas pašvaldībai turpināt iepirkumu, kur piedāvājumu iesniedzis viens pretendents, kuram iepirkums ticis pielāgots, faktiski apliecina, ka mobilo sakaru publisko iepirkumu sistēma Latvijā ir sapuvusi, uzskata “Tele2”.

No pēdējā pusotra gada laika izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem 77 % gadījumu uzvarējis viens pretendents – vēsturiskais operators. Turklāt gandrīz trešdaļā iepirkumu startējis tikai šis viens pretendents, jo pārējie tirgus dalībnieki ir atteikušies tajos piedalīties.

“Tele2” uzskata, ka šobrīd brīva un godīga konkurence mobilo sakaru publiskajos iepirkumos faktiski nav iespējama, jo IUB un citas institūcijas ignorē atbildīgās nozares ministrijas izstrādātās rekomendācijas šādu iepirkumu veikšanā, turpinot 20 gadus novecojušu un radikāli atšķirīgu praksi no citām Eiropas valstīm, t.sk. Lietuvas un Igaunijas.

To, ka ir nopietnas problēmas ar publiskajiem iepirkumiem vēlreiz apliecina Rīgas pašvaldības iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents, jo citi tirgus spēlētāji atteicās šādā iepirkumā piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 200 000 eiro “Zelta Zivtiņa” zīmola attīstībā.

Investīcijas veiktas, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem un zīmols būtu saistošāks mērķauditorijai, kas ir visai plaša, sākot no bērniem, kas tikai sāk lietot mobilo sakaru pakalpojumus, beidzot ar senioriem un tūristiem, kas iegādājas “Zelta Zivtiņa” priekšapmaksas kartes, apmeklējot Latviju.

“Pēdējo reizi “Zelta Zivtiņa” zīmols pārmaiņas piedzīvoja pirms septiņiem gadiem, taču šo gadu laikā mobilo sakaru pakalpojumu tirgus ir būtiski mainījies. Arvien vairāk klientu lieto mobilos datus, izvēlas pēcapmaksas pakalpojumus un lieto bezlimita pieslēgumus. Līdz ar to šobrīd mainās arī “Zelta Zivtiņa” komunikācija un zīmola stāsts, taču tas neietekmēs pašu produktu, jo tā izmaiņas pakāpeniski jau ir veiktas iepriekš,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kāds interneta ātrums ir viņu mājoklī

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot attīstīt savu e-komercijas virzienu, šogad ieguldījis 700 000 eiro e-veikala attīstībā. Līdzekļi novirzīti gan digitālās vides tehniskajai attīstībai, gan pārdošanas procesu pilnveidošanai un preču sortimenta paplašināšanai.

Kā atzīst “Tele2”, liela vērība tika pievērsta dažādiem klientu apkalpošanas jautājumiem un sortimenta dažādošanai. Piemēram, tagad mobilajā lietotnē, kas katru mēnesi tiek apmeklēta aptuveni 270 000 reižu, ir būtiski paplašināta e-veikala funkcija, lai klienti ērtāk varētu noformēt pirkumus.

“Mēs turpinām attīstīt mūsu daudzpakalpojumu uzņēmuma konceptu, kas nozīmē to, ka klientiem piedāvājam arvien plašāku pakalpojumu klāstu. E-veikala attīstība ir viens no būtiskiem soļiem šī koncepta iedzīvināšanā. Ņemot vērā mūsu vienu miljona klientu bāzi un lojālās ilgtermiņa attiecības ar mūsu klientiem, mēs redzam labu perspektīvu e-komercijas attīstībai, tādēļ nākotnē produktu sortiments, ko piedāvāsim, kļūs arvien plašāks,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu regulāri analizē datus

Db.lv, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pirms lēmumu pieņemšanas vienmēr veic rūpīgu uzņēmējdarbības datu analīzi.

48% mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) to dara neregulāri jeb tikai atsevišķos gadījumos, bet 15% atzīst, ka to nedara nemaz.

Visvairāk to uzņēmumu, kuri vienmēr veic datu analīzi pirms lēmumu pieņemšanas, ir pakalpojumu nozarē strādājošo vidū un tie, kas nodarbina vismaz 11 darbiniekus.

Kā rāda aptauja, MVU visbiežāk analizē finanšu rādītājus (86%), bet daudz retāk jau tiek analizēti uzņēmumu pārdošanas rādītāji (46%), kā arī tāda svarīga informācija kā dati par ražošanu (39%), klientu apkalpošanu (38%) un mārketingu (37%).

“Mēs ikdienā bieži pieņemam lēmumus, balstoties uz intuīciju jeb kā mēdz teikt – “šaujam no gūžas”. Bieži tas mums arī atnes vēlamos rezultātus, taču vienlaikus ir pierādīts, ka ir kopums lēmumu, kurus nav iespējams pieņemt nekļūdīgi, balstoties tikai uz intuīciju,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru