Ekonomika

Pētījums: tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu regulāri analizē datus

Db.lv, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pirms lēmumu pieņemšanas vienmēr veic rūpīgu uzņēmējdarbības datu analīzi.

48% mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) to dara neregulāri jeb tikai atsevišķos gadījumos, bet 15% atzīst, ka to nedara nemaz.

Visvairāk to uzņēmumu, kuri vienmēr veic datu analīzi pirms lēmumu pieņemšanas, ir pakalpojumu nozarē strādājošo vidū un tie, kas nodarbina vismaz 11 darbiniekus.

Kā rāda aptauja, MVU visbiežāk analizē finanšu rādītājus (86%), bet daudz retāk jau tiek analizēti uzņēmumu pārdošanas rādītāji (46%), kā arī tāda svarīga informācija kā dati par ražošanu (39%), klientu apkalpošanu (38%) un mārketingu (37%).

“Mēs ikdienā bieži pieņemam lēmumus, balstoties uz intuīciju jeb kā mēdz teikt – “šaujam no gūžas”. Bieži tas mums arī atnes vēlamos rezultātus, taču vienlaikus ir pierādīts, ka ir kopums lēmumu, kurus nav iespējams pieņemt nekļūdīgi, balstoties tikai uz intuīciju,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Raugoties uz mūsu korporatīvajiem klientiem, redzam, ka vēlme vākt un analizēt datus pieaug. Piemēram, pēdējā pusgada laikā divas reizes palielinājusies interese par pakalpojumu, kas ļauj iegūt statistiku par zvanu plūsmu uzņēmumā, lai analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti un plānotu atbilstošus darbinieku resursus, kas ļauj ietaupīt. Tas arī norāda uz to, ka uzņēmumiem ir interese analizēt ne tikai savus finanšu datus, bet arī citu vērtīgu informāciju, kas var palīdzēt uzņēmējdarbībai.”

Gandrīz puse aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu, kuri analizē datus, atzīst, ka pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis analizējamo datu apjoms.

Aptauja veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 302 mazos un vidējos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas galvaspilsētā Prāgā šodien sākas ikgadējā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu asambleja, kas šogad galveno uzmanību veltīs Eiropas nākotnes uzņēmumiem.

Asambleja ir Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu un to atbalstītāju gada nozīmīgākais pasākums. Foruma gaitā tiks apspriests, kā vislabāk īstenot reālajā dzīvē mazo un vidējo uzņēmumu politiku, lai nodrošinātu Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu panākumus.

Asambleju organizē Eiropas Komisija un ES prezidējošā valsts Čehija.

Asambleja, kurā vienkopus pulcējušies uzņēmēju asociāciju pārstāvji, politiķi uz biznesmeņi, turpināsies līdz trešdienai, 30.novembrim. Tās kulminācija, līdzīgi kā citus gadus, būs Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvu (EEPA) ceremonija.

Balvas tiek pasniegtas sešās kategorijās - "Uzņēmējdarbības gara veicināšana", "Ieguldījums uzņēmējdarbības prasmēs", "Uzņēmējdarbības vides uzlabošana", "Atbalsts uzņēmējdarbības internacionalizēšanai", "Atbalsts videi nekaitīga tirgus attīstībai un resursu efektīvai izmantošanai" un "Atbildīga un iekļaujoša uzņēmējdarbība". Tāpat tiek pasniegta arī īpašā žūrijas balva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.

Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.

“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank valdei 2022. gada 23. novembrī pievienojas Jānis Diedišķis – viņš būs atbildīgs par biznesa attīstības un klientu apkalpošanas jomu bankā.

Industra Bank valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Vorons izlēmis pieņemt jaunus izaicinājumus, taču darbu bankā turpinās līdz gada beigām, lai nodrošinātu plūstošu pienākumu un iesākto projektu pāreju.

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū 

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un...

“Vispirms vēlos izteikt atzinību Uģim Voronam par Industra attīstībā ieguldīto enerģiju šo divarpus gadu laikā. Uģis ar savu sparu un nemitīgo virzību uz priekšu ir sniedzis būtisku pienesumu mūsu klientu servisa uzlabošanā un pakalpojumu attīstībā. Viņa vadībā bankas biznesa komanda ir paveikusi milzīgu darbu ceļā uz tādu banku, kāda vēlamies būt. Lai arī Uģa aiziešana no bankas mums ir zaudējums, es cienu viņa lēmumu un vēlu veiksmi turpmākajā profesionālajā ceļā! Vienlaikus esmu gandarīts par Jāņa Diedišķa lēmumu pievienoties Industra Bank vadības komandai. Klientu apkalpošana un pakalpojumu attīstība ir vitāli svarīgas jomas, jo banka bez klientiem, bez konkurētspējīgiem pakalpojumiem un labas klientu pieredzes nav graša vērta. Jāņa pieredze mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā, zināšanas par līzinga pakalpojuma attīstīšanu, kā arī līdera dotības un cilvēciskās vērtības sniegs būtisku pienesumu bankas attīstībā un mērķu sasniegšanā,” saka Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Jānis Diedišķis strādā banku nozarē jau vairāk nekā septiņpadsmit gadus. Viņš ir bijis atbildīgs par līzinga biznesa attīstību, vadījis mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, kā arī vadījis starptautiska FinTech uzņēmuma Latvijas filiāli.

Industra Bank valde šobrīd darbojas četru cilvēku sastāvā: valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis, par finanšu jomu atbildīgs ir valdes loceklis Artūrs Veics, par darbības atbilstību un AML – valdes locekle Ruta Amtmane, savukārt Jānis Diedišķis no šīs dienas atbildīgs par bankas biznesa attīstības, klientu piesaistes un apkalpošanas jomu.

Industra Bank ir 1994. gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar 21.4 tūkstošiem klientu – tūkstotis četri simti juridisku personu un 20 tūkstoši privātpersonu. Banku ir izveidojuši vietējie uzņēmēji, tās darbību fokusējot uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. Klientu ērtībai banka piedāvā astoņus apkalpošanas centrus – četri no tiem atrodas Rīgā, savukārt pārējie Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tu zināji, ka jebkurš var stundas laikā apgūt prasmes iekļūt svešā datorā? Hakeru uzbrukumi jau sen vairs nav tikai filmu sižetos vai ārvalstu ziņās. Tā ir mūsdienu realitāte arī Latvijā. Pēc CERT.LV datiem, kiberuzbrukumu skaits gada laikā pieaudzis par vairāk kā 300%, un šogad sasniegs vienu miljonu. Kā darbojas šo ļaundaru rīcības modelis? Uzbrukumus viņi vērš pret lietotājiem, kuru datus ir vieglāk uzlauzt. Ja hakeris netiks cauri uzstādītajiem aizsardzības slāņiem, visticamāk tālāk vērsīsies pie mazāk aizsargāta upura. Vairumu kiberuzbrukumu piedzīvo mazie un vidējie uzņēmumi, saņemot kaitniecisku ietekmi uz uzņēmējdarbību, finansēm un klientu uzticību. Ja līdz šim daudzi uz IT drošību ir pievēruši acis, tad šī brīža statistika pauž būtisku nepieciešamību uzņēmumos ieviest spēcīgus aizsardzības mehānismus. Tādēļ Microsoft ir radījis efektīvu un visaptverošu aizsardzības instrumentu komplektu, kas pielāgots nelielo biznesu vajadzībām un budžeta iespējām – Microsoft 365 Business Premium. To saviem klientiem nodrošina arī IT uzņēmums Primend, kas augstu prioritizē kiberdrošību. Lai arī klientu lokā regulāri notiek ļaundaru mēģinājumi iniciēt uzbrukumu, tie tiek sekmīgi atvairīti. Lai skaidrāk izprastu potenciālos draudus un Microsoft piedāvātos rīkus to novēršanai, apskatīsim četrus galvenos drošības pasākumus, ko Primend speciālistu komanda ir ieviesusi uzņēmumā Aloja Starkelsen.

90% no uzbrukumiem ir ar mērķi izkrāpt e-pastu paroles, lai veiktu kaitnieciskas darbības. Vienkāršas paroles uzlaušanai nepieciešamais laiks ir mazāk kā viena sekunde. Paroles ieguve ļauj uzdoties par nozagtā konta īpašnieku, ar viltu iegūt uzticību no lietotāja kolēģiem, partneriem un klientiem, un izplatīt kaitniecisku saturu, ļaunprātīgus vīrusus un viltus konta numurus krāpniecisku rēķinu apmaksai. Ir svarīgi regulāri apmācīt darbiniekus, mudinot uz adekvātu paroļu izvēli, bet vienmēr pastāv cilvēkfaktora risks. Dubultai aizsardzībai Aloja Starkelsen darbiniekiem tikusi ieviesta divfaktoru pierakstīšanās. Papildus parolei tā paredz personas autentifikāciju lietotnē – līdzīgi kā pierakstoties bankas konta piekļuvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni

Māris Ķirsons, 05.10.2022

Latvijā nodarbināt cilvēkus izmaksā dārgāk, un potenciālie investori māk rēķināt un nereti met līkumu Latvijai,” situāciju skarbi vērtē SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.

Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.

DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Nepietiekama dinamika

“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmēju interešu pārstāvēšanai Eiropas Savienībā nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas locekle, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mītiem apvītajos Briseles gaiteņos pieņemtie lēmumi ir īsti un katru dienu ietekmē katra Latvijas uzņēmuma un iedzīvotāja ikdienu, tāpēc Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas Eiropas Savienības līmenī pastāvētu par mūsu vēlmēm un vajadzībām, neļaujot tām pazust iestāžu labirintā.

2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.

Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijā pieaug jaunuzņēmumu skaits, tālāku izaugsmi kavē divi izaicinājumi

Db.lv, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dubults neplīst jeb 6 iemesli, kāpēc veidot rezerves kopijas uzņēmuma datiem

Sadarbības materiāls, 10.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtīgas lietas mēs parasti apdrošinām vai parūpējamies par to drošību citos veidos. Mūsdienu pasaulē, kurā vairumam uzņēmumu viens no nozīmīgākajiem resursiem ir informācija, ir ārkārtīgi būtiski gādāt par uzņēmuma datu drošību. Office 365 lietotāji nereti automātiski uzskata, ka par tajā esošā satura drošu uzglabāšanu rūpējas Microsoft. Realitātē Office 365 ir veidots, pamatojoties uz dalītās atbildības modeļa principu. Ideja ir tāda, ka veiksmīgai pakalpojuma darbībai nozīmīga loma ir visām iesaistītajām pusēm. Microsoft galvenais uzdevums ir Office 365 pakalpojumu infrastruktūras uzturēšana un aizsardzība. Piegādātājs nodrošina vienmērīgu darbību iekārtām un Office 365 pakalpojumiem, kā arī rūpējas par aktuālo pakalpojumu pārvaldību. Savukārt klientiem ir jāuzņemas atbildība par savu datu dublēšanu. Piemēram, ja kāds uzņēmuma darbinieks netīšām izdzēš failu no Teams, diemžēl nav iespējas piezvanīt uz Microsoft biroju un pieprasīt faila atjaunošanu. Tas ir klienta pienākums – savlaicīgi veidot rezerves kopijas, lai vajadzības gadījumā datus atgūtu.

Uzņēmums Primend, kas nodrošina profesionālus un efektīvus IT pakalpojumus visā Baltijā, rūpīgi seko līdzi arī tam, lai klientu vērtīgie dati būtu pastāvīgā drošībā. Vai zini, kādi ir galvenie iemesli uzņēmuma datu aizsardzībai? Lūk, 6 potenciāli riski, kurus var “apdrošināt”, ieviešot uzņēmumā kvalitatīvu satura dublēšanas risinājumu rezerves kopijām.

1. iemesls: netīša izdzēšana. Gluži cilvēcīgi jebkuram var gadīties svarīgu informāciju netīšām izdzēst vai arī kļūdas dēļ vieniem datiem uzkopēt virsū citus, attiecīgi oriģinālos datus zaudējot. Protams, ir pieejami dažādi Microsoft rīki, kas ļauj informāciju atgūt, kā piemēram, izdzēsto failu vai e-pasta ziņojumu miskastes. Tomēr ne visās situācijās tas ir risinājums, turklāt šādā formātā dati tiek glabāti tikai noteiktu laika periodu, pēc tam tos neatgriezeniski dzēšot. Tātad vienīgais drošais veids, kā tos atgūt, ir pilnvērtīgs un visaptverošs risinājums rezerves kopiju izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa transformāciju īstenošanā jāpievērš vairāk uzmanības cilvēciskiem faktoriem

Nauris Kļava, EY partneris, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā EY veiktais uzņēmumu vadītāju pētījums atklāja, ka 82% uzņēmumu līderu atzīst, ka tirgus situācijas pārmaiņas un satricinājumi notiek arvien biežāk un tiem ir lielāka ietekme. Šo satricinājumu rezultātā, lai tiktu līdzi pārmaiņu tempam, uzņēmumi biežāk īsteno dažādus transformācijas projektus un iniciatīvas – gan pasaulē, gan pie mums Latvijā un Baltijā.

Taču bieži iecerētās pārmaiņas nesasniedz savus mērķus. Mūsu dati liecina, ka 85% biznesa vadītāju pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši iesaistīti vismaz divos būtisku pārmaiņu procesos un divas trešdaļas (67%) atzīst, ka vismaz viena no šīm biznesa transformācijām ir devusi sliktāku rezultātu kā bija iecerēts.

Lai pētītu biznesa pārmaiņu centienu izdošanās faktorus, EY kopā ar Oxford Saïd Business School veica plašu vadības un darbinieku pētījumu, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus respondentu 23 pasaules valstīs – gan vadītājus, gan darbiniekus. Pētījums atklāja, ka biznesa transformāciju veiksmi lielā mērā nosaka emocionāli, cilvēciski faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Par lielāko risku uzņēmuma ilgtermiņa panākumiem uzskata krāpšanu un korupciju

Db.lv, 06.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk, jeb 37% uzņēmumu pārstāvju par galveno risku viņu organizācijas ilgtermiņa panākumiem nosauc krāpšanu un korupciju, kam seko pandēmijas (36%), kiberuzbrukumi (27%), sarežģīta un mainīga regulatīvā vide (15%), kā arī nespēja pildīt vides, sociālos un pārvaldības prasības (12%).

Tā liecina jaunākais EY krāpšanas novēršanas un godīgas rīcības pētījums EY Global Integrity Report 2022, kas aptver straujas attīstības ekonomikas, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Papildus, pētījumā aptuveni katrs desmitais jeb 13% uzņēmumu valdes locekļu straujas attīstības ekonomikās, tostarp Latvijā, atzīst, ka pieņemtu vai dotu kukuli, bet 14% pieļauj, ka viņi varētu falsificēt finanšu informāciju.

“Mūsu pētījums parāda, ka situācija krāpšanas novēršanā kopumā uzlabojas – 47% mūsu aptaujāto uzņēmēju saka, ka pēdējo divu gadu laikā godīgas rīcības standarti viņu organizācijā ir uzlabojušies un gandrīz visi, jeb 97%, uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu uzņēmums rīkotos godīgi. Tomēr saglabājas daudz izaicinājumu un tieši puse visu pētījuma respondentu atzīst, ka viņi justos satraukti, ja viņu pieņemtie darba lēmumi nonāktu plašākas sabiedrība vērtējumā,” saka Jānis Kauliņš, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Latvijā no pērnā gada oktobra līdz šī gada oktobrim reģistrēti kopumā 9 215 jauni uzņēmumi, savukārt slēgti – 10 407 uzņēmumi, kas nozīmē, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu gada laikā kļuvis par 1192 mazāk, liecina atvērto datu platformas “Okredo” apkopotā informācija.

Visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā reģistrēts transporta, apstrādes rūpniecības, pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības sektorā.

Salīdzinot situāciju pusgada griezumā, uzņēmumu skaita samazināšanās kļuvusi straujāka: pēdējo sešu mēnešu laikā, no šī gada maija līdz oktobrim, Latvijā slēgti 5 313 uzņēmumi, kas ir par 4,3% vairāk nekā pusgada periodā pirms tam – no 2021.gada novembra līdz 2022.gada aprīlim (5 094 uzņēmumi). Periodā kopš pagājušā gada sākuma, visvairāk slēgto uzņēmumu viena mēneša ietvaros reģistrēts pērnā gada martā, kad darbību izbeidza 2 792 uzņēmumi.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Procentuāli visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada oktobrim bijis transporta un uzglabāšanas sektorā – slēgti 462 uzņēmumi, kas ir 14,89% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita attiecīgajā periodā. Tam seko apstrādes rūpniecība (10,89%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (9,67%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi (9,25%), un vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta uzņēmumi (7,7%).

Tāpat darbību pēdējā gada laika izbeidzis ievērojams skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (4,83% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita pēdējā gada laikā), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu (4,29%).

“Šī brīža apstākļos uzņēmums var tikt slēgts daudzu iemeslu dēļ. Noieta kritums, augstās izejvielu, transportēšanas un enerģijas cenas un citu izmaksu pieaugums tirgū rada nestabilitāti. Vislielāko risku pēkšņa uzņēmuma slēgšanas rada tā partneriem – citiem uzņēmumiem. Izaicinošu ekonomisko apstākļu laikā jebkuram uzņēmējam būtu jāpievērš lielāka uzmanība savu partneru biznesa situācijas uzraudzībai. Tiesa, ne visi uzņēmumi to dara, tāpēc var nonākt situācijā, ka slēgtais uzņēmums par kaut ko tiem paliek parādā,” stāsta datu platformas “Okredo” vadītāja Gerda Jurkoniene.

To, ka ekonomiskā situācija ir sarežģīta, ilustrē arī “Okredo” augustā veiktā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptauja, kas parādīja, ka ar maksājumu kavējumiem pēdējā laikā saskārušies 67% uzņēmumu. Pie tam šo uzņēmumu klienti un partneri kā biežāko iemeslu kavējumiem minējuši tieši pašreizējo ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi.

“Par partneru finansiālās situācijas pasliktināšanos var liecināt gan uzņēmuma īpašnieku maiņa, pārmaiņas vadības struktūrā un darbinieku skaitā, gan aktuālie finanšu dati, kreditoru pieteikumi un nodokļu parādi. Lielākā daļa šīs informācijas ir brīvi un publiski pieejama dažādos atvērto datu resursos. Tirgū ir pieejami vairāki rīki, kas ļauj izvērtēt un sekot līdzi partneru biznesa stāvoklim un izmaiņām tajā. Vienīgi šāda uzraudzība ļauj reaģēt gana operatīvi, pielāgojot sadarbības nosacījumus vai pārvērtējot sadarbību ar konkrēto partneri kopumā. Arī Okredo datu platformā ir pieejami instrumenti, lai pārliecinātos, ka partneru biznesam klājas labi,” viņa stāsta.

Atvērto datu platforma “Okredo”, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām, kā arī vienkopus piedāvā pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus un citus noderīgus biznesa datus.

Vienlaikus “Okredo” darbojas arī kā kredītriska novērtēšanas instruments un piedāvā kredītriska reitingus, datu monitoringa pakalpojumus, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt biznesa riskus un palielināt pārdošanas apjomus, uzņēmējdarbības pārvaldīšanā izmantojot atvērtos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mazumtirgotājiem Latvijā piemīt e-komercijas gēns?

Kārlis Ozols, 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 300 tūkstošu eiro apmērā SIA “Auto Rings” bezkontakta automazgātavu tīkla LaserWash 360 Plus attīstībai.

SIA “Auto Rings” ir pirmais un vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas piedāvā bezkontakta robotizēto automašīnu mazgāšanu ar ASV ražoto iekārtu LaserWash 360 Plus. Šobrīd Latvijā pieejamas piecas LaserWash 360 Plus stacijas – četras Rīgā un viena Ādažos.

Attīsta jauna koncepta automazgātavas 

Rīgā, Krasta ielā atvērta jauna konveijera tipa automazgātava ar izklaidējošiem gaismas elementiem "Wash&Drive Express"....

“Bezkontakta robotizēto automazgātavu LaserWash izvēlas klienti, kas ciena savu laiku un komfortu, kā arī rūpējas par auto virsbūves ilgmūžību. Pasaulē vadošie eksperti atzīst, ka bezkontakta mazgāšana ievērojami samazina risku bojāt auto virsbūvi. Pateicoties SEB bankas atbalstam, tuvāko 18 mēnešu laikā plānojam atvērt četras jaunas LaserWash bezkontakta automazgāšanas stacijas Rīgā un Mārupē, paplašinot pakalpojuma teritoriālo pieejamību,” uzsver SIA “Auto Rings” valdes loceklis Sergejs Upadiševs.

“Viena no SEB bankas prioritātēm ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus viņu attīstībā. Šī brīža ekonomiskajā situācijā teju puse jeb 47% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav gatavi papildu investīcijām*, tāpēc mēs jo īpaši novērtējam uzņēmumus, kuri izvēlas nevis nogaidīt, bet gan attīstīties un papildināt savu darbību ar inovatīviem risinājumiem, paplašinot pakalpojumu izvēles iespējas iedzīvotājiem,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, papildinot, ka kreditēšanas apjoms mazo un vidējo uzņēmumu segmentā šī gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 22%, sasniedzot 186 miljonus eiro.

Uz LaserWash 360 Plus bāzes ir izstrādāta unikāla mobilā kompleksa konstrukcija. Mazgāšanas process balstīts uz ūdens augstspiediena un secīgu speciālu ķīmisko līdzekļu pielietojumu. Lai nenodarītu kaitējumu apkārtējai videi, mazgāšanas komplekss ir aprīkots ar jaudīgu ūdens attīrīšanas iekārtu. Automašīnai iebraucot automazgātavā, tā tiek noskenēta, lai atbilstoši gabarītiem izvēlētos optimālus mazgāšanas režīmus.

Komentāri

Pievienot komentāru