Eksperti

Bankas eksperiments: Kas slēpjas aiz viltus Īlona Maska aicinājuma investēt?

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Krāpnieks: “Attiecībā uz peļņu mūsu projektā – mani partneri mēnesī saņem no 17 līdz 45% tīrās peļņas. Proti, peļņa ir vismaz 1500-2000 eiro, maksimālā realitātē tas ir pusotrs līdz divi mēneši darba. Tas ir, ņemot vērā to, ka jūs investējat nelielu summu, lai saprastu visu, un pēc tam jau investēsiet vēl. Respektīvi, jo vairāk investējat, jo vairāk nopelnāt.”

Bankas vai citas finanšu institūcijas pārstāvji parasti nejautā personīgu informāciju, piemēram, nodarbošanos un ģimenes stāvokli, jo šāda informācija viņiem nav nepieciešama. Un cilvēkiem arī nevajadzētu dalīties ar privātu informāciju ar svešiniekiem – ne runājot pa telefonu, nedz arī citos apstākļos, jo vēlāk visa šī informācija var tikt apkopota un izmantota citu personu labā. Arī solījumi par peļņu ir krāpnieku triks. Runājot par investīcijām, gan bankas, gan citi uzticami uzņēmumi, pirmkārt, izstāstīs par riskiem. Turklāt garantēt peļņu var tikai, piemēram, runājot par termiņnoguldījumiem, kur ir skaidri zināma procentu likme.

Drošība "pirmajā vietā"

Krāpnieks ļoti detalizēti izskaidroja, kā darbojas investīciju platforma, salīdzinot to ar bankas mājaslapu, tādējādi cenšoties radīt drošības sajūtu. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka tikai pats lietotājs var piekļūt savam kontam un ka platformas darbinieki to neredz.

Krāpnieks: “Skatieties, jūs naudu nesūtat uz uzņēmuma kontu, uzņēmumam. Jūs nosūtāt savu naudu uz savu privāto investīciju kontu, kas ir analogs bankas kontam. Jūs taču lietojat banku, jums būs līdzīgs konts, tikai investīcijām, kas ir reģistrēts uz jūsu vārda. Rīkoties ar to varat tikai jūs. Jūs tajā rīkojaties patstāvīgi vienkārši pēc eksperta norādījumiem. Mēs jūsu vārdā netirgosimies, darījumus jūsu vārdā neveiksim, jūs visu darīsiet pats, vienkārši pēc biržas eksperta ieteikumiem.”

Aleksandrs: “Vai neviens nevar tikt klāt manam kontam? Vai tikai es pats varu redzēt? Vai Jūs arī varat redzēt, ko es tur daru?”

Krāpnieks: “Nē, diemžēl mums nav pieejas jūsu kontam. Es jums jau skaidroju, ka mēneša beigās jums pašam jānosūta mums komisija. Tas ir tāpēc, lai mums nebūtu pieeja jūsu kontam. Mēs nevaram, diemžēl, redzēt, cik jums tur ir naudas, cik jūs naudas izņemat utt.”

Lai uzturētu drošības sajūtu, krāpnieks lūdza Aleksandram neizpaust skaļi savus norēķinu kartes datus, bet gan ievadīt tos platformā pašam.

Krāpnieks: “Pēc tam jūs attiecīgi ievadāt publisko informāciju no jūsu bankas kartes, tas ir jūsu bankas kartes numurs. Jūs ievadāt kartes datus patstāvīgi, lai es nedzirdu, vienkārši man šī informācija nav nepieciešama. Es jums vienkārši palīdzu.”

Aleksandrs: “Vai tas ir droši?”Krāpnieks: “Nu jā! Droši vienkārši tāpēc, ka jūs man nesakāt skaļi savus datus.”

Sarunas gaitā Aleksandrs tika aicināts ievadīt savas norēķinu kartes datus, bet krāpnieks uzreiz pamanīja, ka dati ir ievadīti nepareizi. Viņš sāka pārmest Aleksandram, ka viņš ir maldinājis investīciju platformas darbinieku, apšaubot viņa godaprātu. Mēģinot izraisīt Aleksandrā vainas sajūtu, krāpnieks pat nepamanīja, ka runā pretī tam, ko iepriekš teicis. It kā dati, ko vada Aleksandrs nevienam nav redzami, bet, tomēr, izrādījās, tie bija redzami. Šis brīdis bija svarīgs arī tāpēc, ka sarunas tonis mainījās no draudzīga un izpalīdzīga uz nepacietīgu un pārmetošu, kas arī ir viens no sarkanajiem karogiem, kas liecina, ka sarunu biedrs visticamāk nav tas, par ko uzdodas.

Steiga un apelēšana pie ego

Aleksandrs centās vienoties ar sarunu biedru par sazvanīšanos vēlāk, kad viņš būtu mājās kopā ar sievu, kura viņam varēšot palīdzēt ar datu ievadi, jo Aleksandram pašam tas nekādi neizdodas. Bet krāpnieks uzstāja uz reģistrācijas pabeigšanu un konta atvēršanu nekavējoties.

Aleksandrs: “Es būšu vakarā, plkst. 17.00, mājās un tad izdarīsim visu līdz galam.”

Krāpnieks: “Nē, Aleksandr, nē! Es jums skaidroju, mēs ar jums sarunājamies jau vairāk nekā stundu. Jums aktivizēt kontu aizņems 5 minūtes. Jūs tagad gribat vilkt laiku garumā vēl 5-6 stundas, kamēr aktivizēsiet savu kontu, ja tas aizņem tikai 5 minūtes laika? 5 minūtes! Mēs jau tā ar jums esam pavadījuši patiesībā daudz laika. Tāpēc mēs ar jums aktivizēsim kontu tieši tagad, lai jūs varētu pelnīt!”

Klienta steidzināšana ir viens no krāpnieku paņēmieniem, kā neļaut apdomāties un vēsu prātu izsvērt dzirdēto informāciju un pieņemt saprātīgu lēmumu par tālāko rīcību. Turklāt, ja tas nelīdz, krāpnieki ķeras pie mazāk formālām metodēm. Kā šajā gadījumā – sākās personīgi aizvainojumi un apelēšana pie vīrieša ego, kas pilnīgi noteikti nav raksturīgi bankas vai kādas citas oficiālās institūcijas pārstāvjiem.

Krāpnieks: “Kur ir jūsu vīrieša ego? Nu nopietni, jūs bez sievas neko nevarat izdarīt? Attīstiet savu vīrieša ego! […] Jūs pelnīsiet naudu, pirmkārt, jau savai ģimenei! Un ticiet man, Aleksandr, kad jūs nopelnīsiet kaut vai divus tūkstošus eiro, atnesīsiet tos mājās, noliksiet uz galda un teiksiet savai sievai “Ņem un tērē, kā vēlies!” viņa neprasīs, kur jūs to ņēmāt, viņa tikai pateiks “Paldies!”.

”Moderno tehnoloģiju izmantošana

Kad sarunas gaitā Aleksandrs nevarēja ievadīt krāpnieka prasīto informāciju, aizbildinoties ar slikto tehnoloģiju pārzināšanu, krāpnieks ātri vien piedāvāja alternatīvu risinājumu – balss pieprasījumu. Šajā gadījumā Aleksandram būtu skaļi jānosauc savi norēķinu kartes dati.

Krāpnieks: “Nu tad noformēsim balss pieprasījumu konta aktivizēšanai! Es tagad pieslēgšu robotizēto bankas sistēmu, jūs sarunas ieraksta laikā ar robotizētās sistēmas palīdzību aktivizēsiet savu kontu. Tad darīsim tā! Ņemiet rokās karti, bez problēmām!”

Noteikti nevajag ļaut sarunas biedram pārliecināt jūs ar dažādu moderno tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, kā šajā gadījumā, skaļi nosaukt kartes datus vai arī pieslēgties Jūsu ierīcēm attālināti, izmantojot dažādas programmas. Šādā gadījumā krāpnieki var iegūt pilnīgu kontroli pār jūsu viedtālruni vai datoru, un tātad arī – piekļuvi Jūsu finansēm.

Drošas rīcības kodekss

“Septiņi “NĒ””Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu “Septiņi NĒ””. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.

“Septiņi “Nē”: Telefonkrāpšana

  1. Neuzticies svešiniekiem. Krāpnieki uzdodas par bankas vai kādas citas oficiālas organizācijas pārstāvi.
  2. Nepakļaujies spiedienam. Krāpnieki draud ar naudas pazaudēšanu vai kriminālatbildību. Sarunas laikā steidzina pieņemt lēmumu, rada stresu.
  3. Nedalies ar informāciju. Krāpnieki parasti prasa nosaukt vai ievadīt kartes numuru vai piekļuves kodus Smart-ID vai kodu kalkulatorā, lūdz nosaukt internetbankas piekļuves datus vai maksājumu kartes numuru. Kad banka zvana klientam, tā nekad neprasa nosaukt šādus datus.
  4. Nekādā gadījumā neļauj pieslēgties attālināti. Krāpnieki mēdz prasīt iespēju pieslēgties Tavam datoram vai viedierīcei attālināti.
  5. Netici pasakām. Krāpnieki piedāvā lielu peļņu ar nelielām investīcijām. Mudina aizņemties ātros aizdevumus.
  6. Neuzķeries uz svešvalodām. Krāpnieki visbiežāk runā krievu valodā un uzstāj, lai arī Tu runā viņiem ērtā valodā.
  7. Nebaidies pielikt punktu. Lai pārliecinātos, ka Tava nauda ir drošībā, pārtrauc sarunu, sazinies ar banku, zvanot uz oficiālo numuru, ko ievadi pats.

“Septiņi “Nē”: Tirgotāju krāpšana

  1. Nepērc no nepārbaudītiem pārdevējiem. Vienmēr dod priekšroku uzticamiem un pārbaudītiem pārdevējiem.
  2. Nepārskaiti avansu. Pārskaiti tikai, ja esi pārliecināts, ka darījums ir drošs.
  3. Neiekrīti uz cenu. Īpašu uzmanību pievērs, ja preces cena ir ievērojami lētāka nekā citur.
  4. Neuzķeries uz steidzamību. Krāpnieki nereti apgalvo, ka darījums ir jāveic steidzami, lai neļautu apdomāties un izvērtēt riskus.
  5. Nepalaid garām iespēju kļūt par detektīvu. Elektroniskā saziņā ar eksistējoša uzņēmuma izplatītāju pārliecinies, kā ir uzrakstīts uzņēmuma nosaukums un darbinieka e-pasta adrese, jo bieži tiek veidoti līdzīgi nosaukumi, pamainot vien kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm. Ja rodas aizdomas, sazinies ar uzņēmumu, lai pārliecinātos, vai šāds darbinieks pie viņiem strādā.
  6. Nekavējies ievākt atsauksmes. Ja iegādājies preci no juridiskas personas vai neklātienē, veic izpēti internetā, lai pārbaudītu, vai citiem nav bijusi slikta pieredze ar šo pārdevēju.
  7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.

“Septiņi “Nē”: Finanšu platformu krāpšana

  1. Netici un neiekrīti. Krāpnieki parasti uzdodas par finanšu starpniekiem un piedāvā ļoti labu peļņu. Reklamētās finanšu platformas visbiežāk nemaz neeksistē.
  2. Nekādu attālinātu pieslēgšanos. Krāpnieki vēlas attālināti pieslēgties Tavam datoram vai viedtālrunim, izmantojot, piemēram, AnyDesk.
  3. Nekādu instalāciju. Krāpnieki pirms ieguldījumu veikšanas aicina veikt programmatūras instalāciju Tavā datorā. Tā viņi var iegūt norēķinu karšu datus un paroles jeb pilnīgu kontroli pār datoru un tā saturu.
  4. Neuzķeries uz pazīstamiem vārdiem. Krāpnieki mēdz reklamēt ieguldījumus kriptovalūtās internetā, dažkārt izmantojot pazīstamu personu vai licencētu uzņēmumu nosaukumus. Reklāmās ir ietverta saite uz it kā profesionāla izskata mājaslapām, kurās parasti ir aicināts norādīt savu telefona numuru, ko pēcāk izmanto saziņai ar potenciālo upuri.
  5. Neļaujies steidzināšanai. Krāpnieki ierasti steidzina un apgalvo, ka izdevīgais piedāvājums ir spēkā limitētu laiku.
  6. Neuzticies pat saviem datiem. Lai krāpnieki radītu iespaidu, ka darbojas likumīgi, tie nereti izmanto iepriekš iegūtus personas datus, piemēram, nosauc vārdu, uzvārdu, adresi, e-pastu un pat personas kodu.
  7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju krāpnieki vilina ar lielu peļņu un "medī" investorus iesācējus

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Masks sola palīdzību "X" lietotājiem, kuriem tvītu dēļ radušās problēmas ar darba devējiem

LETA--AFP, 07.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Īlons Masks sestdien paziņojis, ka sociālo mediju uzņēmums "X" sniegs juridisko palīdzību lietotājiem, kuriem radušās problēmas ar priekšniecību tvītu dēļ.

"Ja jūsu darba devējs pret jums ir izturējies netaisnīgi, jo jūs kaut ko publicējāt vai laikojāt šajā platformā, mēs finansēsim jūsu juridisko rēķinu. Nav ierobežojumu. Lūdzu, paziņojiet mums," pavēstīja Masks, kas pērn iegādājās sociālo mediju gigantu "Twitter" par 44 miljardiem dolāru un nesen pārdēvēja to par "X".

Masks nesniedza sīkāku informāciju par to, kā lietotāji varēs pieprasīt finansiālo palīdzību.

Kopš "X" nonākšanas Maska īpašumā platformas reklāmas bizness ir sabrucis. Daļēji tas skaidrojams ar Maska ieviesto brīvāko pieeju naida runas bloķēšanā un iepriekš aizliegto galēji labējie kontu atgriešanos.

Masks apgalvo, ka viņa ierosināto pārmaiņu pamatā ir vēlme nodrošināt vārda brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV regulators tiesā vēlas panākt, ka Maskam jāliecina par Twitter pārņemšanu

LETA/AP, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) vērsusies tiesā, lai panāktu, ka miljardierim Īlonam Maskam ir pienākums liecināt izmeklēšanā saistībā ar darījumu, kurā viņš pārņēma sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad pārdēvēta par "X".

SEC iesniegumā Sanfrancisko federālajā tiesā norādīja, ka Masks 15.septembrī neieradās sniegt liecību, lai gan SEC bija izdevusi izmeklēšanas pavēsti un tās saņemšanas laikā "X" īpašnieks iebildumus neesot izteicis.

Tomēr "divas dienas pirms plānotās liecības Masks īsi informēja SEC darbiniekus, ka neieradīsies", lasāms iesniegumā tiesā, kurā piebilsts, ka Masks mēģinājis atteikumu liecināt pamatot ar vairākiem iebildumiem, piemēram, pret Sanfrancisko kā piemērotu liecības sniegšanas vietu, lai gan "X" ir bāzēta Sanfrancisko.

Maska advokāts Alekss Spiro paziņoja, ka SEC jau vairākkārt ir uzklausījusi Maska liecības "šajā maldīgajā izmeklēšanā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Wall Street Memes iepriekšpārdošanas pēdējās dienas - 2023. gada visvairāk gaidtīto memu monētu izlaišanu. Žetons $WSM jau ir savācis vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru, tā ir viena miljona cilvēku kopiena, ar kuru mijiedarbojas Īlons Masks un kura cenšas gūt peļņu no GameStop, kas veicina akciju demokratizācijas kustību un piesaista kriptovalūtu.

Saskaņā ar Wall Street Memes tīmekļa vietni, drīz tā tiks ieviesta pirmā līmeņa decentralizētās biržas (CEX) sarakstā, kuras saskaņā ar neapstiprinātiem ziņojumiem būs vismaz divas top 10 biržas.

Izplatās spekluācijas par to, kuras biržas ir iekļautas rāmī, un vismaz viens YouTube lietotājs Binance uzskata par vienu no tirdzniecības vietām.

Bet pat tad, ja tas vēl nav Binance, daudzu populārāko biržu slazds šajā projekta izstrādes agrīnajā posmā nodrošinās to par labu Binance sarakstam nākotnē un sprādzienbīstamu cenu pieaugumu, kad tas tiks izlaists drīz.

Wall Street Memes iepriekšpārdošana joprojām ir atvērta, tāpēc nav ko zaudēt laiku un iegādājies žetonus pirms tā slēgšanas. Žetona, $WSM, cena ir 0,0337 ASV dolāri, un drīzumā tā varētu tikkt tirogta par 10 reizes lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc veiksmīgas iepriekšpārdošanas, kuras laikā tika savākti vairāk nekā 25 miljoni ASV dolāru, Wall Street Memes tagad gatavojas ļoti gaidītajai 1. līmeņa palaišanai biržās 27. septembrī.

Šis sasniegums līdzekļu vākšanā izceļ sabiedrības uzticību un rada pamatu nozīmīgam biržas sarakstam. Līdz debijai publiskajā tirgū ir atlikušas nedaudz vairāk kā 2 nedēļas, Wall Street Memes (WSM) gatavojas investoru pieplūdumam, kas ar nepacietību gaida cenu pieaugumu pēc tā ieviešanas tirgū.

Iegādājies Wall Street Memes

Wall Street Memes pēdējais posms: pēdējā iespēja iegādāties $WSM žetonus

Pēdējos mēnešos Wall Street Memes ir kļuvušas par vienu no 2023. gada lielākajām memu valūtu iepriekšpārdošanām, sākotnējā investīciju kārtā piesaistot vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru. Šie panākumi nostāda WSM labvēlīgā pozīcijā kriptovalūtu nozarē, kur kopienas atbalsts ir vissvarīgākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6.jūlijā sākusi darbību ASV sociālo tīklu lieluzņēmuma "Meta" izstrādātā mikroblogošanas platforma "Threads", kas tiek uzskatīta par tiešu konkurenti "Twitter".

ASV sociālo tīklu lieluzņēmuma "Meta" izstrādātajā mikroblogošanas platformā "Threads" vien dažu stundu laikā pēc tās darbības sākšanas reģistrējušies jau vairāk nekā desmit miljoni lietotāju, ceturtdien paziņoja "Meta" dibinātājs Marks Zakerbergs.

"Threads" sācis darboties 100 valstīs, un pagaidām darbosies bez reklāmām.

"Desmit miljoni lietotāju septiņās stundās," savā oficiālajā "Threads" kontā raksta Zakerbergs.

Kontus jau izveidojušas tādas slavenības ka Dženifera Lopesa, Šakira un Hjū Džekmens, kā arī mediji, tai skaitā "The Washington Post" un "The Economist".

"Threads" ir saistīta ar "Meta" platformu "Instagram", un par "Thread" lietotājiem automātiski kļuvuši divi miljardi "Instagram" lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls "Twitter" draudējis tiesā iesūdzēt ASV sociālo tīklu lieluzņēmumu "Meta" saistībā ar tā izveidoto mikroblogošanas platformu "Threads", kas tiek uzskatīta par tiešu konkurenti "Twitter".

"Meta" dibinātājam Markam Zakerbergam nosūtītā vēstulē "Twitter" pārstāvošais advokāts Alekss Spiro apsūdz uzņēmumu komercnoslēpumu un cita intelektuālā īpašuma nelikumīgā izmantošanā, nolīgstot bijušos "Twitter" darbiniekus.

Tikmēr "Meta" preses pārstāvis Endijs Stouns ceturtdien ierakstā savā "Threads" kontā pavēstīja, ka neviens no "Threads" izstrādes komandas locekļiem nav bijušais "Twitter" darbinieks.

Taču Spiro skaidro, ka "Twitter" plāno īstenot savas intelektuālā īpašuma tiesības un norādīja uz uzņēmuma tiesībām lūgt civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus vai tiesas nolēmumu šajā jautājumā.

Kā ziņots, ceturtdien sāka darboties platforma "Threads", un vien dažu stundu laikā pēc tās darbības sākšanas tajā reģistrējās vairāk nekā 30 miljoni lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas izdevēji, arī kompānijas "Universal Music Publishing Group", "Warner Chappell Music" un "Sony Music Publishing", sūdz tiesā vietni "Twitter" par "plašiem autortiesību pārkāpumiem" pret konkrēto kompāniju mūzikas katalogiem.

Prasību Tenesī štata federālajā tiesā iesniedza 17 izdevēji, kuriem ir tiesības uz tādu mākslinieku kā Dreiks, Teilore Svifta un Adele, no vienīgā atbildētāja lietā - "Twitter" īpašnieces Īlona Maska kompānijas "X Corp" - prasot vairāk nekā 250 miljonus ASV dolāru (231 miljons eiro).

ASV Nacionālās mūzikas izdevēju asociācijas vadītājs Deivids Izrealaits paskaidroja, ka "Twitter" ir vienīgā no lielākajām sociālo tīklu platformām, kura "savā pakalpojumā pilnībā atsakās licencēt miljoniem dziesmu", lai gan labi apzinās, ka platformā "miljardiem cilvēku ik dienu mūziku noplūdina, prezentē un straumē".

Viņš apsūdzēja "Twitter" par platformas sniegšanu noplūdinātai mūzikai, ar autortiesībām aizsargātiem videoklipiem un citiem materiāliem. ASV Digitālās tūkstošgades autortiesību likums paredz, ka "Twitter" un citām sociālo mediju platformās nevar iesūdzēt tiesā par autortiesību pārkāpumiem saistībā ar lietotāju augšupielādētu saturu, ja platformas cenšas dzēst autortiesības pārkāpušo materiālu un soda lietotājus, kas pārkāpj autortiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu krāpniecība – drauds makam un valsts drošībai

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases zīmols “AIMS International”, kas darbojas 50 pasaules valstīs, šī gada oktobrī atvēris arī savu biroju Rīgā.

Tīklu Latvijā pārstāvēs kompānija “xStature Baltic”, kas līdz ar pievienošanos starptautiskajam zīmolam, maina nosaukumu uz “AIMS International Latvia”.

"Jau savā pirmajā gadā esam pagodināti par uzticību un uzaicinājumu mūsu reģionā pārstāvēt vienu no spēcīgākajiem zīmoliem personālatlases nozarē. Tas dod vēl plašākas iespējas kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem nostiprināt mūsu pozīcijas vadības līmeņa darbinieku atlases pakalpojumu sniegšanā Baltijas mērogā, kā arī veidot jaunas sadarbības Eiropas līmenī. Mūsu komandai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze vadības līmeņa darbinieku atlasē Baltijā un Eiropā, tādēļ esam pārliecināti, ka līdz ar pievienošanos “AIMS International” tīklam spēsim ne tikai piedāvāt saviem klientiem pasaules līmeņa pakalpojumu, bet arī sniegt savu pienesumu mūsu kolēģiem reģionā," komentē Ilona Baumane-Vītoliņa, “AIMS International Latvia” vadošā partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām – mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi

LETA, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu, uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka EURIBOR procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot EURIBOR piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Wall Street Memes drīz būs izpārdots – kas ir šī populārā kriptovalūta?

Sadarbības materiāls, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu cenas pēdējā laikā piedzīvojušas gan pamatīgus kritumus, gan kāpumus. Lai gan kriptovalūtu tirgus pašlaik neizskatās īpaši iedvesmojoši investīciju veikšanai, daudzi šobrīd spekulē par Wall Street Memes cenas kāpumu. Tas gaidāms līdz ar žetona iepriekšpārdošanas beigām, kad $WSM tiks kotēts biržās.

Pēdējo divu mēnešu laikā projekta atbalstītāju skaits ir ievērojami pieaudzis un aktivizējis meme monētu kopienu, kurā ir vairākas ietekmīgas personas, tostarp miljardieris un inovators Elons Masks. Arī lieli investori izrāda interesi par šo iepriekšpārdošanu, un viens investors paziņoja, ka Wall Street Memes ir ieguldījis vairāk nekā 1 miljonu ASV dolāru.

Tagad, kad Wall Street Memes iepriekšpārdošana beidzot ir pārsniegusi 25 miljonu ASV dolāru robežu, situācija sāk uzkarst vēl vairāk – ir atlicis mazāk nekā viens mēnesis, lai pievienotos un kļūtu par vienu no pirmajiem $WSM investoriem.

Kas ir Wall Street Memes un kāpēc tajā investēt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas tiesa nosaka elektronisko uzraudzību diviem kriptokrāpniecībā apsūdzētajiem

LETA/BNS, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru