Pēdējo gadu straujā digitālā transformācija faktiski visās biznesa nozarēs kopā ar vietējās un globālās ekonomikas satricinājumiem ir pilnībā mainījusi veidu, kā mēs komunicējam, strādājam un dzīvojam. Likumsakarīgi tas maina spēles noteikumus arī biznesa pasaulē, liekot lielajām kompānijām kļūt dinamiskākām, efektīvākām, restrukturizēties un attīstīt jaunas prasmes.

Daudzos gadījumos tas vairs nav attīstības, bet izdzīvošanas jautājums, kas kļūst par slodzes testu kompāniju vadītājiem. Pat vislabākā komanda vai modernākās tehnoloģijas nepalīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi, ja vadītājs nebūs savietojams ar jaunā laikmeta dinamiku.

Mēs šobrīd piedzīvojam sava veida biznesa vadības evolūciju jeb paaudžu nomaiņu augstākajā biznesa vadības līmenī. Viens no pasaulē vadošajiem kompāniju vadītāju atlases un konsultāciju uzņēmumiem Russell Reynolds Associates nesen aptaujāja vairāk nekā 1800 starptautisku kompāniju, secinot, ka kompāniju vadītāju nomaiņas rādītāji 2022. gadā ir auguši par trešdaļu un sasnieguši pēdējo piecu gadu laikā augstāko punktu – 11,2%.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) izsludina skolēnu pieteikšanos uzņemšanai Līderu programmā. Jau desmito gadu, ap 15 vidusskolēnu no visas Latvijas, programmas ietvaros būs iespēja attīstīt līderības prasmes gan pieredzējušu mentoru, gan kouču vadībā.

īderu programmas dalībnieki viena mācību gada laikā apmeklēs dažādas meistarklases, biznesa darbnīcas, izstrādās savus projektus un individuāli strādās ar mentoriem. Līderu programmas apmācība noslēgsies 2024. gada vasaras beigās - vairāku dienu nometnē "Junior Achievement Unlocked 2024".

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns: “Jebkurā amatā, dzīves sfērā ir nepieciešams līderis. Tieši tādus jauniešus mēs meklējam – neatlaidīgus, mērķtiecīgus, kuri ir gatavi attīstīties, lai nākotnē uzņemtos atbildību un virzītu procesus - sabiedrībā, politikā, mākslā vai uzņēmējdarbībā.”

Programmas mērķis ir attīstīt jauniešos līderības prasmes, lai nākotnē tie kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās. Dekādes laikā Līderu izglītības programmu absolvējuši jau ap 120 jauniešu.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Tādas valstis kā Latvija ir izcila vieta uzņēmējiem, kas grib piedāvāt saviem klientiem konkurētspējīgas cenas, taču tajā pašā laikā nevēlas zaudēt pakalpojumu kvalitāti un vērtību, atzīmē Alekss Adamopuloss (Alex Adamopoulos), Emergn dibinātājs.

Globālās kompānijas arvien vairāk novērtē iespējas attīstīt savu biznesu Latvijā, jo, raugoties no tehnoloģiju aspekta, uzņēmējdarbības vide Latvijā ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, teic A.Adamopuloss. Viņš stāsta, ka Latvija šobrīd ir kļuvusi par valsti ar lielāko Emergn darbinieku skaitu, jo Emergn šajā tirgū saskata milzīgu potenciālu. Darba kultūra, tehnoloģiskās iespējas, kā arī darbinieku zināšanas un prasmes Latvijā ir ļoti augstā līmenī, kā rezultātā mēs saviem klientiem esam spējīgi sniegt augstākās kvalitātes pakalpojumus un darīt šo darbu maksimāli labi, norāda Emergn dibinātājs.

Fragments no intervijas

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Pasaulē vadošā maizes, konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas aprīkojuma un izejvielu izstāde ir „zemā starta” pozīcijā – tikai nepilni divi mēneši līdz pasaulē vērienīgākajam maizes ražotāju biznesa forumam Minhenes izstāžu centrā.

Lai arī šoreiz gaidīts ilgāk, nekā ierasts, no 22. līdz 26. oktobrim, piecas dienas bez pārtraukuma, Minhenes izstāžu centrā smaržos svaigi cepta maize, smalkmaizītes un kafija, acis priecēs kūkas un tortes. Sarunas izstādes dalībnieku un apmeklētāju starpā būs par un ap maizes un miltu izstrādājumu ražošanu, izejvielām, jaunatklātiem produktiem, piedevām un uzkodām, par labākajām kafijas pupiņām un sortimentu, par ražošanas iekārtām un kafejnīcu iekārtojumu, piederumiem, tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī par maiznieku un konditoru meistarību.

Iba ir vadošā miltu izstrādājumu ražošanas nozares izstāde, kurā tiek demonstrēts daudzpusīgs maiznīcu un konditorejas nozares produktu klāsts, aptverot visus soļus ceļā no labības grauda līdz ražotājam, tirgotājam un tālāk patērētājam – sākot no izejvielām un piedevām, iekārtām, iepakojuma un rūpniecisko procesu optimizācijas risinājumiem līdz pat līdzņemšanai paredzēto produktu klāstam, kā arī maiznīcu un konditoreju aprīkojumam.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Riska kapitāla fonds "Firstpick" šogad ieguldījis 1,73 miljonus eiro 14 jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

"Firstpick" fonda vadošā partnere Jone Vaitulevičūte informē, ka fonds līdz šim organizējis divas 16 nedēļu akselerācijas programmas un divas septiņu nedēļu pirmsakselerācijas programmas.

Kopā 22 jaunuzņēmumu komandas ar 63 dalībniekiem piedalījās programmās, lai īstenotu iecerētās idejas, uzlabotu produktus, attīstītu pārdošanas prasmes un komandas sadarbību.

Fonds ir ieguldījis trijos tehnoloģiju jaunuzņēmumos - "Amlyze", "Softloans", "Finfra", divos e-komercijas jaunuzņēmumis - "Furnisystems" un "Doohoo", kā arī uz biotehnoloģijām un veselību ("Psylink" un "Samphire Neuroscience"), izglītību ("Three Cubes") un citām nozarēm vērstiem jaunuzņēmumiem - "Ama care", "Beesure", "Stackflows", "Tractorparts", "MBito" un "Swotzy".

Kad iegādājaties kafijas automātu, ir dabiski, ka vēlaties ar to sasniegt maksimālo potenciālu, proti, iegūt vislabāko kafijas garšu. Kafija ir samērā personiska lieta, un, lai gan mums visiem ir savas īpašas gaumes un vēlmes, ir daži universāli paņēmieni, ko varat izmantot, lai uzlabotu savas kafijas garšu.

Samaliet svaigu kafiju

Ja vēlaties aplūkot, cik daudzi kafijas automāti ir nopērkami ar pievienotu dzirnaviņu funkciju, pamanīsiet, ka šobrīd tirgū to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ļoti vēlas dzert kafiju, kas nav gulējusi maisiņa vai tvertnes dibenā.

Tā nav viena no tām lietām, par kurām mēdz runāt kafijas eksperti, un jūs neesat pārliecināts, vai tam ticēt vai nē. Kafijas malšana, lai tā būtu svaiga, patiešām rada lielu atšķirību. Tiklīdz kafija sāk nonākt saskarē ar gaisu, tās kvalitāte var pasliktināties. Kafijas pupiņu oksidēšanās nav laba lieta. Tas nozīmē, ka pēc malšanas to vēlaties izlietot pēc iespējas ātrāk. Ja kafija ir samalta un pēc tam atrodas tvertnē vai kafijas pupiņu piltuvē, tās virsma ir lielāka, un tā var nonākt saskarē ar gaisu un pasliktināt kafijas kvalitāti.

Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.

“Dati ir iepriecinoši – iedzīvotājos ir dzīvs uzņēmēja gars. Vismaz nodomu līmenī, jo laiks tikai rādīs, cik no plānotā piepildīsies. Taču doma, vēlme kļūt par uzņēmēju liek būt ekonomiski aktīvam, sociāli atbildīgākam un iesaistīties sabiedriskos procesos. No tā ieguvēji esam mēs visi. Tur ir liels potenciāls, jo ekonomiskās aktivitātes ziņā Latvijas sabiedrībai vēl ir, kur augt. Uzņēmumi rodas un tiek likvidēti, tādēļ, lai noturētu situāciju nemainīgu, ir nepieciešams tos veidot no jauna,” aptaujas datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

No 2023. gada 10. jūlija līdz pat 2027. gadam Siguldā pilsētas teritorijas sakopšanu nodrošinās pilsētvides uzturēšanas uzņēmums “Vizii Urban”, informēja tā valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Uzņēmums šādas tiesības ieguvis, uzvarot pašvaldības rīkotajā iepirkumā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Līgums noslēgts uz gadu ar iespēju to pagarināt vēl uz trīs gadiem.

“Mēs spējam nodrošināt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pamatojoties uz mūsu pieeju pakalpojumu sniegšanā ikvienā pašvaldībā, kur sākam darbu, proti, mēs uzskatām, ka jebkuram pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam vispirms ir jābūt gādīgam saimniekam. Tas nozīmē – pašvaldība izvirza mērķus, kurus jāsasniedz, savukārt mēs kā eksperti piedāvājam risinājumus, kā tos sasniegt iespējami efektīvi un izdevīgi,” skaidroja Purvinskis.

Viņš arī piebilda, ka pašreizējā tendence, ka aizvien vairāk novadu pašvaldību pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu uztic ārpakalpojumam, ir pozitīva visai nozarei kopumā. Ilgtermiņā šāda rīcība Latvijā palīdzēs attīsties pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, un nākamajos pašvaldību iepirkumos būs vēl vairāk pretendentu un vēl kvalitatīvāki piedāvājumi.

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

Lai bizness būtu veiksmīgs, svarīgi ir neapstāties un nemitīgi turpināt attīstīties, jo visbīstamākā uzņēmumam ir stagnācija, spriež Vera Dorohova, SIA Ziemeļlatvijas mežsaimnieks un SIA Ziemeļlatvijas meži valdes locekle.

Lai gūtu panākumus, uzņēmējam jāpiemīt degsmei progresēt, kā arī vēlmei kļūt labākiem - meklēt jaunus tirgus vai attīstīt jaunus produktu virzienus, atzīmē V.Dorohova Tāpat ikvienam biznesa cilvēkam ir jādomā, lai viņa kompānija būtu maksimāli orientēta uz klientu, jo cilvēks vienmēr ir prioritāte, domā Ziemeļlatvijas mežsaimnieks valdes locekle, piebilstot, ka iespējas radīt un uzturēt veiksmīgu biznesu ir vienmēr - tās ir tikai jāmāk saskatīt.

Izaicinājumi nebiedē

Bērnībā man ļoti patika zīmēt, tādēļ vēlējos kļūt par gleznotāju, atminas V.Dorohova. “Lai izkoptu šīs prasmes, vasarās apmeklēju arī individuālas nodarbības, un mans talants tika novērtēts. Tajā pašā laikā jau pamatskolā apzinājos, ka vienlīdz labi man padodas un patīk arī eksaktās zinātnes, tāpēc sāku domāt par profesiju, kurā šīs abas pasaules varētu apvienot. Ilgu laiku biju pārliecināta, ka būšu arhitekte, bet, kad pienāca laiks izvēlēties studiju virzienu, izlēmu par labu finansēm un finanšu analītikai. Gleznošana un mākslas pasaule man gan joprojām patīk un interesē,” atzīst V.Dorohova, kura paralēli studiām guva arī savu pirmo profesionālo darba pieredzi.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" prognozē lidojumu dispečeru pieprasījuma pieaugumu un aicina apgūt šo profesiju, informē uzņēmumā.

"SmartLynx Airlines" operatīvais vadītājs Deniss Žilkins norāda, ka nenoteiktība pēdējos gados aviācijā radījusi būtisku darbaspēka trūkumu. Trūkst gan pilotu un gaisa kuģu apkalpes profesiju pārstāvju, gan aviācijas inženieru, lidojumu dispečeru un citu tehnisko speciālistu.

Prognozes liecina, ka līdz 2028.gadam pieprasījums pēc lidojumu dispečeriem varētu palielināties par aptuveni 10%.

"Esam apņēmušies stratēģiski ieguldīt aviācijas profesionāļu izglītībā un samazināt speciālistu trūkumu ilgtermiņā, tādējādi veicinot nozares noturību, saskaroties ar izaicinājumiem nākotnē," norāda Žilkins.

Kompānijā informē, ka šī gada oktobrī "SmartLynx Airlines" Rīgā sāks dispečeru apmācību programmu, kas ilgs līdz decembrim.

Aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju sociālos tīklus lieto vairāk nekā divas stundas dienā, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā aptauja. Pieņemot, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, viens Latvijas iedzīvotājs sociālajiem tīkliem veltīs aptuveni 5 gadus no savas dzīves*.

Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, Latvijā sociālos tīklus lieto 88% iedzīvotāju. Interesanti, ka sociālie tīkli ir mazāk populāri vīriešu vidū, jo gandrīz piektdaļa vīriešu apgalvo, ka nelieto sociālos tīklus.

“Pieci gadi ir ilgs laiks cilvēka mūža kontekstā, tādēļ ir būtiski izvērtēt, cik daudz un kam mēs to veltām. Sociālajos tīklos laiku varam vienkārši “nosist”, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu, bet varam arī atrast sev vērtīgu informāciju darbam un hobijiem, rast iedvesmu, sekot līdzi ziņām un jaunumiem, radīt interesantu saturu, iesaistīties vērtīgās diskusijās ar nozares profesionāļiem u.tml. Tādēļ mūsu aicinājums ir apzināties ieguvumus un zaudējumus, kā arī atrast balansu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Ir grūti iedomāties tehnoloģiju aktualitāti, kas šobrīd būtu pārņēmusi pasauli vairāk nekā mākslīgais intelekts (AI). Jo īpaši pēc ChatGPT izrāviena ir novērota vēl nebijusi investoru interese par AI nišu. Nav brīnums, ka arī kriptovalūtu tirgus seko tendencēm un arvien biežāk ietver AI jaunākajos blokķēdes projektos.

Šajā rakstā skaidrosim, kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgū, kā arī izskatīsim, kuras šobrīd ir perspektīvākās AI kriptovalūtas izdevīgām investīcijām.

Kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgu

AI izmaina un turpinās izmainīt ne vienu vien nišu, un kriptovalūtu tirgus nav izņēmums. AI kriptovalūta atšķiras no citām kriptovalūtām vairākos aspektos, bet galvenokārt ar tās uzlaboto lietderību. Šādām monētām ir iebūvēta AI platforma, kas var būt paredzēta dažādiem izmantošanas veidiem.

Ieguldot šāda veida kriptovalūtās, investori piekļūst ekskluzīvām AI darbināmām programmām. Piemēram, ir kriptovalūtu projekti, kas izstrādājuši savu tirgus izpētes platformu, kas investoram palīdz automatizēt tirdzniecību un pieņemt labākos iespējamos tirdzniecības lēmumus nākotnē.

Noslēdzoties piecu gadu izstrādes un būvniecības projektam, Ādažos oficiāli atklāta “Orkla Biscuit Production” – modernākā cepumu ražotne Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Jaunā ražotne ir lielākā šāda tipa specializētā cepumu un vafeļu ražotne un lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne ar mērķi ražot produkciju kā vietējam Latvijas, tā visas Ziemeļeiropas tirgiem. Tās būvniecībā un tehnoloģiskajā aprīkojumā investēti teju 100 miljoni eiro – pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē.

“Orkla Biscuit Production” ir “Orkla Confectionery & Snacks” cepumu un vafeļu ražošanas kompetences centrs reģionā, uz kuru tika pārcelta šo produktu ražošana no līdzšinējām vietām Kungālvā Zviedrijā un Rīgā.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām, ir lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne. Ražošanas kapacitātei sasniedzot 30 tūkstošu tonnu produkcijas gadā un potenciālu apjomus palielināt nākotnē, šī rūpnīca būs iesaistīta dažādu spēcīgu, ilggadēju zīmolu produktu ražošanā Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un citiem tirgiem.

Biznesa veiksmes pamatā ir spēja nemitīgi attīstīties, kā arī saskatīt iespējas un izmantot tās, augot līdzi laikam, spriež Imants Kelmers, SIA Latvian Retail Management valdes priekšsēdētājs, zīmola CITRO pārstāvis.

Laiki mainās, bet vērtības paliek, atzīmē I.Kelmers, piebilstot, ka nemitīgā tirdzniecības nozares dinamika nemaz neļauj uzņēmējiem gulēt uz sasniegumu lauriem, bet liek nepārtraukti iet uz priekšu un rast jaunus risinājumus attīstībai. Tāpat izšķiroša loma uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komandai, norāda I.Kelmers. Jau pirmajā darba vietā iemācījos saliedētas komandas darba nozīmi un to, ka katrai komandai ir nepieciešams komandas līderis, kas uzstāda mērķus, vada un motivē komandu vienotam darbam, teic Latvian Retail Management valdes priekšsēdētājs.

Zina, ko vēlas

Manas paaudzes bērni savulaik sapņoja kļūt par policistiem, ārstiem, šoferiem un kosmonautiem, arī es nebiju izņēmums un vēlējos kļūt par policistu vai milici, kā to dēvēja tolaik, stāsta I.Kelmers. “Domāju, ka mani saistīja tas, ka policisti ir kārtīgi, godīgi un iestājas par taisnību. Arī es bērnībā biju labais puika – kārtīgs, godīgs, patiku skolotājiem un nedarīju blēņas, vismaz atklāti. Noteiktu lietu kārtība, apdomīgums, kā arī spēja uzņemties atbildību par saviem vārdiem un darbiem, man ir bijušas vērtības, kas saglabājušās arī šodien. Visnotaļ noderīgu un praktisku pieredzi man sniedzis arī mans audžutēvs, kas savulaik bija cienījams pagasta priekšsēdis un kolhoza priekšsēdētājs, līdz ar to jau no agras bērnības apguvu līdera un komandas vadības prasmes, kā arī darba plānošanu ierobežotu resursu apstākļos,” atzīmē I.Kelmers, piebilstot, ka jau skolas laikos viņš zinājis, ka vēlas savu profesionālo karjeru saistīt ar tirdzniecības nozari.

Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu, un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.

Talants ir un paliek talants jebkurā pasaules malā

Pavisam nesen investīciju kompānijas Blackrock izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Lerijs Finks (Larry Fink) apgalvoja, ka karš Ukrainā ir aizslaucījis pēdējās trīs globalizācijas desmitgades. Savā ziņā viņam ir taisnība: globālo piegādes ķēžu ievainojamību valstis cenšas kompensēt ar lokāliem risinājumiem un lielāku neatkarību enerģētikā, lauksaimniecībā un ražošanā. Daudzas no lielākajām tautsaimniecības nozarēm ir savā ziņā izolējušās no apkārtējās pasaules, toties notiek jauns talantu globalizācijas vilnis, ko paātrinājusi pandēmija un tai sekojošā digitalizācija.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināts starptautisks konkurss uz Latvijas Universitātes rektora/-es amata vietu.

Augstākās izglītības likums noteic, ka viena persona nevar pretendēt uz rektora amatu vairāk par diviem izpildes termiņiem.

Pašreizējam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Indriķim Muižniekam šis ir jau otrais izpildes termiņš, kas tuvojas noslēgumam, līdz ar to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir izsludināts atklāts konkurss uz rektora/-es amata vietu.

Pretendentiem/-ēm ir izvirzītas pamatprasības, lai varētu kandidēt uz LU rektora amatu: