Jaunākais izdevums

Igaunijas konkurences padome ir devusi piekrišanu Igaunijas energokompānijas Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmumam Enefit Green pabeigt Nelja Energia iegādes darījumu.

Šis ir noslēdzošais solis šajā uzņēmuma iegādes darījumā, jo Latvijas Konkurences padome savu apstiprinājumu sniedza jau šī gada jūlijā, bet Lietuvas Konkurences padomes piekrišana tika saņemta augustā.

Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Nelja Energia iegāde atbalsta kompānijas stratēģisko mērķi palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas apjomu. «Mūsu mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Salīdzinot ar šodienas situāciju, tas ir daudzkārtējs pieaugums un pietiekami ambiciozs mērķis. Tajā pašā laikā, visas Baltijas jūras reģiona valstis attīsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir gaidāmas vairākas izsoles jaunu enerģijas ražošanas projektu attīstītājiem un mums ir labas izredzes iesaistīties jaunos attīstības projektos,» skaidro H. Suters. «Nākotnē mēs ceram piedāvāt iespēju ikvienam interesentam būt par daļu no mūsu kompānijas attīstības veiksmes stāsta ar akciju publiskā piedāvājuma starpniecību,» papildina H. Suters.

Enefit Green vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas) skaidro, ka Enefit Green ir Baltijas jūras reģionā strauji augoša atjaunojamās enerģijas kompānija: «Nelja Energia aktīvu, kompetenču un attīstības projektu portfeļa iegūšana padara mūs par spēcīgu spēlētāju atjaunojamās enerģijas nozarē. Mūsu izaugsme neapstāsies pie šī darījuma un mēs plānojam arī nākotnē turpināt investīcijas enerģijas ražošanā no atjaunojamajiem resursiem. Ņemot vērā mūsu attīstības portfelī esošos projektus, mums ir patiesi labs potenciāls izaugsmei visā Baltijā, kā arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs, kurās strādā Eesti Energia.»

Enefit Green un Nelja Energia akcionāri uzņēmuma iegādes un pārdošanas līgumu parakstīja šī gada 29. maijā. Kopējā šī darījuma summa sasniedz 289 miljonus eiro. Papildus tam Enefit Green pārņem Nelja Energia aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. 77% Nelja Energia akciju piederēja Norvēģijas kompānijai Vardar Eurus, kuras īpašnieki ir Norvēģijas vietējās pašvaldības (90%) un NEFCO (10%). Savukārt atlikušie 23% Nelja Energia akciju piederēja investoriem no Igaunijas. Enefit Green šī darījuma sagatavošanai un īstenošanai piesaistīja tādus uzņēmumus, kā Swedbank Corporate Finance, advokātu birojs Ellex Raidla un konsultāciju uzņēmumus PricewaterhouseCoopers un ÅF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi Baltijā šogad

Db.lv, 04.10.2018

Iegādātais uzņēmums (valsts): Magnetic MRO AS (Igaunija)

Investors (valsts): Hong Kong Hangxin Aviation Technology Co. (Ķīna)

Darījuma vērtība (milj. EUR): 43,4

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie seši mēneši 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio Baltijas tirgus apskats.

Attiecīgajā periodā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. Iepriekšējā Prudentia M&A Folio akcentējām 2017. gadu kā vēsturiski visaktīvāko M&A darījumu skaita ziņā. Ja uzņemtais temps turpināsies līdz 2018. gada beigām, tad varēsim piedzīvot piekto izaugsmes (M&A skaita ziņā) gadu pēc kārtas Baltijas M&A nozarē.

Vismazāk aktīvais mēnesis bija maijs (2 M&A darījumi), bet pārsteidzošs bija atvaļinājuma sezonas sākuma mēnesis jūnijs, kurš bija visaktīvākais ar 35 izziņotiem M&A darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc nesaskaņām ar māteskompāniju amatu atstāj Enefit valdes priekšsēdētājs Bethers

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot vienoties par tālāku sadarbību ar mātessabiedrību "Eesti Energia", elektroenerģijas tirgotāja "Enefit " valdes priekšsēdētāja amatu ceturtdien, 21.novembrī, atstājis Jānis Bethers.

""Enefit" īpašnieka "Eesti Energia" un mans redzējums par biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldību krasi atšķīrās un nespējām rast vienotu izpratni par tālāko sadarbību," paskaidro Bethers.

Savukārt "Eesti Energia" pārstāvji norādīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir uzticības zaudēšana, ko izraisījuši "Eesti Energia" iekšējo noteikumu un darījumu noteikumu pārkāpumi.

"Enefit" akcionārs un "Eesti Energia" valdes priekšsēdētāja Hando Sutera norādīja, ka turpmāka sadarbība ar Betheru nav iespējama.

""Enefit" ir atpazīstams uzņēmums, kurš Latvijā piedāvā dažādus energorisinājumus un kam mūsu klienti ļoti uzticas. Lai saglabātu šo ar darbu nopelnīto uzticību, mums ir arī jābūt nevainojamai vadībai. Mēs necietīsim apšaubāmu rīcību un tāpēc esam izlēmuši pārtraukt darba attiecības ar Betheru," skaidroja Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs Latvijā Enefit šogad plāno trīskāršot gada laikā uzstādīto saules enerģijas risinājumu jaudu, informē uzņēmumā.

Kopumā pērn Enefit Latvijas tirgū pērn realizēja elektroenerģiju 1 TWh un dabasgāzi 637 GWh apmērā, sasniedzot 57,66 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem saglabājies praktiski nemainīgs. Būtisku daļu klientu portfeļa veido ilgtermiņā fiksētas cenas līgumi, kurus lielā mērā iespaidoja cenu kritums enerģijas tirgos un Covid-19 radītais enerģijas pieprasījuma kritums. Tā rezultātā daļu no klientiem iegādātā enerģijas apjoma nācās realizēt otrreizējā tirgū zem pašizmaksas. Tādējādi gada griezumā uzņēmums strādājis ar 1,17 miljonu eiro zaudējumiem, nodrošinot ilgtermiņa saistības ar klientiem.

Eesti Energia plāno atkrastes vēja parku Rīgas jūras līcī 

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi...

Vienlaikus Enefit ir mērķtiecīgi attīstījis gan savu klientu portfeli, gan arī pakalpojumu klāstu. “Pērn ieguvām tiesības nodrošināt dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu biznesa klientiem, kā arī sekmīga iepirkuma stratēģija ļāva divkārt palielināt dabasgāzes pārdošanas apjomu. Tāpat arī tehnisko un energoefektivitātes pakalpojumu attīstība palīdzēja gada laikā kopējo klientu portfeli audzēt par 231% un gadu noslēgt ar 2 912 juridiskajiem un 16 008 mājsaimniecību klientiem. Visstraujākā izaugsme ir tieši mājsaimniecību segmentā, kur pērn esam trīskāršojuši klientu skaitu,” stāsta Enefit vadītājs Krists Mertens.

Pērn Latvijā kopumā uzstādīti saules enerģijas risinājumi ar 0,7 megavatu jaudu, un šo apjomu šogad paredzēts palielināt trīskārtīgi – līdz vismaz 2,1 megavatam. 2020. gadā uzsākta arī vairāku jaunu produktu virzība tirgū. Sadarbībā ar māsas uzņēmumu SIA Enefit Green un tā granulu ražotni Brocēnos uzsākta granulu tirdzniecība mājsaimniecībām. Savukārt Kolkā, zivju pārstrādes uzņēmumā Līcis-93, uzstādīta Enefit pirmā sašķidrinātās dabasgāzes stacija.

Arī šogad uzņēmuma attīstības fokusā ir atjaunīgā enerģija un energoefektivitātes risinājumi. “Joprojām milzīgs attīstības potenciāls ir saules enerģijas jomā, kur pašlaik aktīvākās ir mājsaimniecības. Tomēr arī uzņēmumiem enerģijas ražošana pašu patēriņam iezīmējas kā nākamais loģiskais solis pēc energoefektivitātes uzlabošanas. Šogad paredzam arī apgūt jaunu tirgus segmentu, piedāvājot elektroauto uzlādes iekārtu uzstādīšanu, lai veicinātu elektrotransporta infrastruktūras attīstību Latvijā. Savukārt uzņēmumiem piedāvāsim pieprasījuma agregācijas risinājumu, kas paredz iespēju regulēt klienta patēriņu, brīžos, kad tirgū ir augsts pieprasījums vai cena,” saka K.Mertens.

Jauno produktu ieviešanā uzņēmums fokusējas uz abpusējos ieguvumos balstītu zaļās enerģijas ražotāju un patērētāju sadarbību. Šogad Baltijas tirgū tiek ieviests ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līguma risinājums (PPA), kas ļauj uzņēmumiem iegādāties atjaunīgo enerģiju no konkrēta vēja parka. Tādējādi uzņēmums var iegūt izdevīgāku elektroenerģijas cenu ilgākam laika periodam, bet vēja enerģijas ražotājiem ir iespēja stabili plānot savu attīstību.

"Enefit" Latvijas elektroenerģijas tirgū darbojas kopš 2006.gada, kad sāka pārdot elektrību biznesa klientiem. Savukārt enerģijas ražošanas jomā Latvijā "Enefit" darbojas kopš 2011.gada, kad ieguva vairākuma daļu siltuma uzņēmumā "Enefit Power & Heat Valka". 2012.gadā uzņēmums uzcēla koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biodegvielu un piegādā siltumu Valkas pilsētai.

"Enefit" ir Igaunijas valsts enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu "Orsted", kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, informē "Enefit" pārstāvji.

Uzņēmums atgādina, ka pagājušā gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.

Energokompānijas pārstāvji skaidroja, ka "Enefit" un "Orsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Rīgas jūras līcī.

"Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģija, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar "Enefit" spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu," norāda "Orsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad plānots pabeigt noliktavu, ražošanas un biroju telpu kompleksa "Green park" būvniecības pirmo kārtu. Līdz ar to paredzams, ka gada beigās tur darbu sāks starptautiskais loģistikas uzņēmums "Itella Logistics", kas starptautiskās e-komercijas iespējas vietējiem uzņēmumiem padarīs vienkāršākas. Nākamgad uz "Green park" pārcelsies arī "McDonald’s" Baltijas loģistikas centrs.

Industriālā parka attīstītājs, projektētājs un būvnieks ir uzņēmums "Piche". "Green park" ir trešais "Piche" realizētais industriālais parks Starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā. Turklāt uzņēmums Mārupē ir iegādājies zemi kopumā 300 000 kvadrātmetru platībā līdzīgu industriālo parku būvniecībai nākotnē. "Green park" būs noliktavas 50 000 kvadrātmetru platībā un biroju telpas 7 000 kvadrātmetru platībā.

SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns informē: "Ar "Itella Logistics" pievienošanos mūsu industriālo parku iemītnieku pulkam skaidri iezīmējas e-komercijas klastera aprises, kas pašreizējos apstākļos un arī tuvākajā nākotnē būs īpaši svarīgi. Ap šo uzņēmumu un jau mūsu esošo klientu "Omniva" daudzi uzņēmumi var veiksmīgi veidot e-komercijas piegādes centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc elektroenerģijas tirdzniecības uzsākšanas Latvijas mājsaimniecībām, energouzņēmuma Enefit klientu skaits šajā segmentā sasniedzis 1500

To intervijā DB atklāj Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš prognozē, ka pāris nedēļu laikā uzņēmuma klientu pulkam varētu pievienoties vēl aptuveni 500 klientu. Tuvāko gadu laikā Enefit elektroenerģijas tirgū plāno apkalpot apmēram 10% no visām Latvijas mājsaimniecībām.

Elektroenerģijas tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām sākāt 5. martā. Kā uzņēmumam šajā laikā veicies?

Mājsaimniecības novērtē mūsu izstrādāto piedāvājumu, jo tas atšķiras no citiem, – mēs saviem klientiem piedāvājam iegādāties elektrību par vairumtirdzniecības cenu, skaidri nodalot Enefit apkalpošanas maksu. Kopumā redzam augstu interesi, kā rezultātā šobrīd mums jau ir vairāk nekā 1500 aktīvu mājsaimniecību klientu. Paredzams, ka tuvākajā laikā to skaits varētu pieaugt līdz diviem tūkstošiem. Īpaši augsta klientu aktivitāte novērojama digitālajās platformās, jo katrs ceturtais klients izvēlas noslēgt līgumu interneta vidē. Enefit veiktie pētījumi liecina, ka līdz šim lielākā daļa mājsaimniecību, kas izvēlējās mainīt tirgotāju, visbiežāk no fiksētā cenas produkta pārgāja uz biržas produktu, taču šobrīd tendence ir citāda. Mainot tirgotāju, mājsaimniecības arvien biežāk izvēlas fiksētu cenu, Enefit gadījumā pašlaik tādas ir aptuveni trīs ceturtdaļas mājsaimniecību. Jāpiebilst, ka mūsu filozofija ir palīdzēt klientiem patērēt gudrāk un efektīvāk. Mēs savu peļņu neesam iecenojuši kilovatstundas cenā, tāpēc neesam ieinteresēti, lai klienti tērē vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu klients būtu apmierināts, tāpēc esam gatavi viņam palīdzēt. Ja klients sāks tērēt mazāk, tas ietaupīs viņa līdzekļus un tajā pašā laikā netraucēs attīstīt mūsu biznesa modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes staciju Latvijā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Citadele" un "Lords LB Baltic Green Fund (V)" parakstījuši vienošanos par īpašumtiesību maiņu "Citadeles" galvenā biroja ēkai.

"Lords LB Baltic Green Baltic Fund (V)" mērķis ir paplašināt investīciju portfeli Rīgā, savukārt banka "Citadele" koncentrēsies uz pamata biznesu, nododot biroja ēkas pārvaldīšanu nekustamo īpašumu profesionāļu pārziņā.

"Parakstot šo vienošanos ar "Lords LB Baltic Green Fund (V)", esam īstenojuši vienu no lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā. Procesu uzsākām pēc vairāku potenciālo investoru izrādītās intereses par šīs biroja ēkas iegādi, un vienošanās ar "Lords LB Baltic Green Fund (V)" panākta konstruktīvās sarunās," norāda "Citadeles" valdes loceklis Kaspars Jansons, piebilstot, ka "Citadeles" grupas galvenā biroja un filiāles atrašanās vieta paliks nemainīga. Banka turpmāk būs galvenais īrnieks un turpinās klientu apkalpošanu Republikas laukumā 2a.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2020. gada jūlijā Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" piedāvās jaunus biļešu veidus, informē uzņēmumā.

Pasažieri varēs izvēlēties starp Green, Green Plus, Green Classic vai Biznesa klases biļetēm, kas labāk pielāgotas katra ceļotāja vajadzībām.

"Mēs turpinām uzlabot un pielāgot savu biznesa modeli šī brīža realitātei, kurā ir svarīgi nodrošināt pasažieriem lielāku elastīgumu ceļojuma plānos, lai klienti justos pārliecināti, iegādājoties biļetes. Mēs pastāvīgi pārskatām un uzlabojam visas produktu dimensijas, un nodrošinām pakalpojumus, kas balstīti uz klientu vajadzībām," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

"airBaltic" ir uzlabojis Green un Green Classic biļešu veidus, kas šobrīd zināmas kā Pamata un Premium biļetes. Pēc pasažieru pieprasījuma "airBaltic" piedāvās arī jaunu biļešu veidu – Green Plus –, kas piemērots tiem, kuri meklē zemākās cenas, bet kuriem nepieciešama arī reģistrētās bagāžas vienība, kas iekļauta rezervācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkursam šogad iesniegti 226 pieteikumi, vairāk nekā trešā daļa – no ārvalstīm.

Konkursa, kuru jau otro gadu pēc kārtas rīko energokompānija Enefit, mērķis ir izaicināt reģiona gaišākos prātus domāt par to, kā līdzšinējo enerģijas ekonomiku ievirzīt jaunā, viedākā gultnē, no kuras labumu gūtu ikviens.

Interese par konkursu bijusi daudz lielāka nekā gaidīts, saņemta gūzma ideju arī no ārvalstīm, tostarp, ASV, Kanādas un Šrilankas, informē projekta vadītāja Ieva Margeviča. Šogad visvairāk iesniegti dažādi viedās enerģijas risinājumi, mazāka aktivitāte bijusi saistībā ar e-mobilitātes pakalpojumiem, teic I. Margeviča. Novembra beigās 30 žūrijas izvēlētās idejas tiks prezentētas Tallinā, no tām desmit tiks virzītas tālākai attīstīšanai sadarbībā ar mentoriem. Konkursa uzvarētāji, kuri sadalīs 30 000 eiro lielo grantu, tiks noskaidroti 2020.gada 21. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Baltic Green Fund iegādājies 2500 hektāru meža zemes

Db.lv, 14.04.2021

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds Baltic Green Fund, kuru pārvalda I Asset Management fonds, ir iegādājies 2,5 tūkstošus hektāru meža zemes Latgales reģionā.

Kopumā Baltic Green Fund Baltijas valstīs pieder vairāk nekā 6,5 tūkstoši hektāru meža zemes - vairāk nekā 5 tūkstoši ha Latvijā un 1,5 tūkstoši ha Lietuvā.

Baltic Green Fund šajā darījumā pārstāvēja advokātu biroji Diligentia un AAA Law. Viss sarunu process darījuma pabeigšanai prasīja trīs mēnešus. Arī turpmāk plānots attīstīties Latvijā un Igaunijā. Darījuma summa netiek izpausta konfidencialitātes dēļ.

Citadele aizdod 4,25 miljonus eiro meža zemes iegādei Lietuvā un Latvijā 

Banka Citadele izsniegusi finansējumu 4,25 miljonu eiro apmērā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības...

"Darījums Latvijā ir nozīmīgs stratēģisks solis fondam, lai turpinātu attīstīt un konsolidēt ieguldījumus ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Attiecībā uz neseno meža portfeļa iegādi - mēs esam izvēlējušies mežu, kura vecums nodrošina vislielāko bioloģiskās izaugsmes potenciālu. Latvijā mēs apsaimniekojam jau vairāk nekā piecus tūkstošus ha meža zemes un pastāvīgi izzinām jaunas iegādes iespējas Latvijā un Igaunijā,“ saka Dzintars Salavs.

Līdz 2022. gadam fonds plāno konsolidēt līdz 9 tūkstošiem ha meža zemes Baltijā, bet ilgtermiņa mērķis ir 20 tūkstoši ha apsaimniekoto mežu platība. Plānots, ka ieguldījumu perioda beigās fonds sasniegs 60-70 miljonus eiro.

"Visa jau iegūtā un iegādājamā meža zeme tiek un tiks uzturēta un sertificēta saskaņā ar starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem FSC (Forest Stewardship Council). Lai saglabātu šo sertifikātu, jāveic obligāta ikgadēja mežsaimniecības darbību revīzija," saka D. Salavs.

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis piebilst, ka fonda stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā visaugstākos ilgtspējības standartus un vides prasības. Fonda stratēģijas būtība ir mežu audzēšana un stādīšana, kā arī bioloģiskās izaugsmes potenciāla izmantošana.

"Mūsu stratēģija ir labs piemērs tam, ka ilgtspējīga un atbildīga darbība var arī nodrošināt stabilu un pievilcīgu ieguldījumu atdevi. Arvien vairāk pieaug to investoru skaits, kuri vērtē ne tikai stabilu investīciju atdevi, bet arī ietekmi uz vidi, ko rada investīcijas mežsaimniecībā. Lielākajai daļai fonda ieguldītāju ilgtspējīga stratēģija bija galvenais kritērijs, lemjot par ieguldījumiem tieši šajā aktīvu klasē, jo mežs ar visaugstāko bioloģisko potenciālu augšanas laikā absorbē arī lielāko oglekļa dioksīda daudzumu. Tādā veidā mēs varam ne tikai radīt pievienoto vērtību mūsu investoriem, bet arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides uzlabošanas mērķu sasniegšanā un veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību Baltijas valstīs," saka S. Jurgionis.

"Mēs jau esam ieguvuši institucionālo investoru uzticību un piesaistījuši ievērojamu kapitāla daudzumu. Tas ļauj mums sasniegt savus stratēģiskos mērķus daudz ātrāk nekā fonda darbības sākumā. Mēs investējam piesaistīto kapitālu, iegādājoties atsevišķus mazos zemes gabalus (20-100 ha) un jau konsolidētos portfeļus, ja tie atbilst fonda stratēģijai un, pats galvenais, sagaidāmajai gada atdevei ir vismaz 8-9% potenciāls," piebilst S. Jurgionis.

Fonds plāno septiņu gadu laikā konsolidēt iespējami lielāku mežu portfeli visās trīs Baltijas valstīs un tad pārdot to finanšu vai industriālajam investoram, lai pēc fonda slēgšanas tiktu turpināta ilgtspējīga mežsaimniecība. Fonda darbības laiks ir astoņi gadi ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem gadiem. Baltic Green Fund darbojas no 2019. gada.

Lai panāktu ieguldījumu mērķi, fonds izvēlējies konservatīvu aizņēmumu stratēģiju. Aizņemtais kapitāls nedrīkst pārsniegt 50% pārvaldāmo aktīvu kopējās vērtības. Šāda pieeja pat krīzes laikā neprasa veikt fonda stratēģijas maiņu. Fonda izvēlētais finanšu partneris Lietuvā un Latvijā ir banka Citadele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele izsniegusi finansējumu 4,25 miljonu eiro apmērā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “I Asset Management” pārvaldītajam “Baltic Green Fund” meža zemes iegādei Lietuvā un Latvijā.

“Mežu attīstība ir būtiska daļa no zaļās ekonomikas un klimata pārmaiņu vadības. Tagad, kad ilgtspējīgām investīcijām, ieskaitot mežsaimniecības attīstību, tiek vairāk pievērsta uzmanība biznesā, mēs esam gatavi piedāvāt nepieciešamos finanšu risinājumus un iesaistīties šāda veida projektu īstenošanā,” saka Vaidas Žagūnis, Citadeles korporatīvās pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

“I Asset Management” uzsāka investīcijas mežu zemēs Baltijas valstīs 2019. gada sākumā, kad tika izveidots “Baltic Green Fund”. “Mēs esam veiksmīgi pabeiguši pirmo posmu fonda attīstībā – meža zemes iegāde Lietuvā nostiprinās fonda pozīciju ilgtspējīgajā mežsaimniecības tirgū Baltijas valstīs. Šajā procesā palīdzēja veiksmīgā un operatīvā sadarbība ar Citadele banku - fonda finansiālo partneri. Mēs esam pateicīgi, ka Citadele ne vien sniedz finansējumu Lietuvas mežu zemes iegādē, bet arī būs daļa no fonda ieplānotās attīstības Latvijā. Esam izveidojuši stabilu pamatu fonda attīstības otrajam posmam, kuru plānojam īstenot 2021. gadā,” komentē Simonas Jurgionis, “I Asset Management” valdes loceklis, “Baltic Green Fund” investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Slēgs Narvas spēkstacijas energoblokus

Armanda Vilcāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar kopējo jaudu 600 megavatu apjomā

Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers skaidro, ka daļēji šīs enerģijas ražošanas vienības aizstās jaunais Auveres spēkstacijas energobloks, kas darbu sāka šā gada septembrī.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lēmums par šo energobloku slēgšanu tika pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, jo tajos izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas un sniedz zemāku efektivitāti nekā jaunākas spēkstacijas, norāda J. Bethers. «Vecajiem energoblokiem ir noteikts stundu limits, kas nosaka, cik ilgi tie var darboties. Attiecīgi konkrētie energobloki tiks slēgti pēc šo darbības stundu iztērēšanas. Pašlaik enerģijas ražošanā notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā savu laiku nokalpojušās tehnoloģijas aizvieto jauni un daudz efektīvāki risinājumi, ko sevī ietver Auveres spēkstacija,» atzīmē Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka Auveres spēkstacijas būvniecība ilga astoņus gadus un šī ir unikāla spēkstacija ar augstu efektivitāti, kas spēs nodrošināt enerģiju nākamajām divām attīstības paaudzēm Igaunijā. «Būtisks uzlabojums ir arī Auveres spēkstacijas mazais izmešu līmenis, kas ir daudzkārt zemāks nekā vecajos energoblokos. Tāpat jāuzsver, ka Auveres spēkstacija spēj gadā saražot 2,2 teravatstundas elektroenerģijas, kas sedz 25% no Igaunijas kopējā enerģijas patēriņa. Šāda mēroga jaunuzcelta spēkstacija Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū pēdējo reizi tika atvērta pirms desmit gadiem Malmo, Zviedrijā. Šī stacija kā kurināmo izmanto dabasgāzi, darbojoties ar 450 megavatu jaudu,» uzsver J. Bethers, piebilstot, ka Auveres spēkstacijā izmantotās tehnoloģijas ļaus līdz pat pusei no nepieciešamā kurināmā aizstāt ar biomasu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota pirmā dzīvojamā ēka projektā «Green City», kas atrodas Rīgā, Purvciemā, Upeņu ielā 19 (iepriekš Stirnu ielā 38B), informē YIT LATVIJA.

Jaunajā namā ir simts 1-4 istabu dzīvokļi, un patlaban iespējams iegādāties 30 dzīvokļus. Jaunie mājokļu īpašnieki uz savām jaunajām mājām varēs pārcelties jau nākamā gada sākumā.

Dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, un pārdošanu un garantijas saistības veiks «YIT LATVIJA». Jauno «Green City» iedzīvotāju automašīnām ir ierīkotas stāvvietas ēkas puspagraba stāvā un iekšpagalmā, kuras var iegādāties papildus pērkot dzīvokli. Ēkai ir labiekārtota apkārtējā vide, iekšpagalmā ir ierīkots bērnu rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām un sporta laukums ar basketbola grozu. «Green City» projekta autors ir «Jākobsonu mākslas darbnīca».

Projekta attīstīšanu veic «YIT» grupas uzņēmumi - nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «YIT LV Housing I» un būvnieks SIA «YIT LATVIJA».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Imlitex Latvija grib būt starp līderiem

Armanda Vilcāne, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aizrauj prāta sports

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs (tekstu sagatavoja Armanda Vilcāne), 19.01.2019

Jānis Bethers ar sievu Anitu 2018. gada Pasaules futbola čempionāta spēlē Kaļiņingradā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daru pats un iesaku citiem.

Vēderprieks

Rīgas restorānus man patīk iepazīt no pilsētas viesu skatu punkta, jo tas sniedz iespēju ikdienas ierastajā vidē atklāt arvien jaunas šķautnes un palīdz labāk novērtēt Latvijas unikalitāti. Šī iemesla dēļ ārvalstu kolēģu vai partneru viesošanās Rīgā vienmēr ir sava veida iespēja, kā pārsteigt arī sevi. Aizvadītā gada decembrī Rīgā organizējām plašu Enefit pārstāvju tikšanos ar kolēģiem no Zviedrijas, Somijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Portugāles. Pasākuma ietvaros devāmies apskatīt Rīgu, kā arī ieturējām maltīti Valtera restorānā. Tā bija patīkama pieredze, kas pozitīvi atšķīrās no citkārt standartizētām vakariņām ar kolēģiem, jo ēdieni veidoja stāstu par latviešu tradicionālo virtuvi, kas pasniegta mūsdienīgā restorāna pavāru interpretācijā. Kolēģi gan uzzināja vairāk par mūsu tradicionālajiem ēdieniem, gan arī ieturēja gardas vakariņas. Viesa lomā kolēģus visbiežāk apmeklēju Viļņā, Tallinā un Varšavā. Pērn kopā ar manis vadīto Enefit Lietuva komandu vakariņojām restorānā Sweet Root, kas atrodas Užupē, Viļņā. Jāsaka, tas bija viens no interesantākajiem aizvadītā gada restorānu apmeklējumiem. Izvēlējāmies degustāciju ēdienkarti un, entuziastiska vakara vadītāja atbalstīti, izbaudījām 13 dažādus no Lietuvas laukiem nākušus garšu risinājumus. Var tikai apbrīnot, cik daudz izdomas un radošuma ieguldīts, lai vienkāršu virtuves klasiku pārveidotu pārsteidzošā restorāna šedevrā. Apmeklējot Viļņu, iesaku ieplānot vakaru šī restorāna apmeklēšanai tieši bagātīgās pavāru izdomas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad biržā piedzīvots pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, kas būtiski ietekmē arī nākotnes darījumu cenas.

Nord Pool Spot dati liecina, ka 16. novembrī elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 56,37 eiro/MWh, kas ir teju divreiz vairāk nekā šajā pašā datumā pērn, kad elektroenerģija biržā maksāja 33,46 eiro/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2017. gadā bija 34,68 eiro/MWh, šogad - 48,90 eiro/MWh. Vairāki elektroenerģijas tirgotāji uzsver, ka šo izmaiņu dēļ patērētājiem jārēķinās ar elektrības cenu kāpumu arī savos rēķinos. DB jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā par cenu pieaugumu paziņoja uzņēmums Latvenergo, norādot, ka zīmola Elektrum mājsaimniecību klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju varētu pieaugt līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru