Politika

Enerģētikas ministrijas izveidē lielākā izmaksu pozīcija būšot ministra alga

Db.lv, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Jaunas enerģētikas jautājumu ministrijas izveide īpašas papildus izmaksas neradīs, un lielākā jaunā izmaksu pozīcija varētu būt ministra alga, intervijā TV3 teica Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Jaunā ministrija tiks veidota no esošajiem ierēdņiem, materiālajiem resursiem un telpām, līdz ar to faktiski pie esošajām izmaksām klāt nākšot tikai viena ministra alga.

Oficiāla lēmuma par jaunās ministrijas izveidi vēl nav, tomēr ierēdniecība jau gatavojas, kā to praktiski īstenot, un būs gatava operatīvi sākt šādas jaunas ministrijas darbu, sacīja Citskovskis.

Viņš konkrēti neatbildēja uz jautājumu, kur atradīsies jaunā ministrija, vien sakot, ka pie šī jautājuma tiek strādāts ciešā sasaistē ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un Valsts kanceleja būšot gatava nodrošināt darba vidi, kad būs nobalsots par šādas ministrijas izveidi.

Citskovskis izteicās, ka sākotnēji tā varētu būt "daļēji fiziska, daļēji virtuāla ministrija". Tās darba sākšanai palīdzēšot attālinātā darba prasmes, kas iegūtas pandēmijas laikā.

Kā ziņots, topošā valdības koalīcija pēc ilgākām domstarpībām ir vienojusies par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Kā kandidāts šīs ministrijas vadīšanai izskanējis Saeimas deputāts, bijušais Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas Enerģētikas ministrija rosinās stingrāku regulējumu elektrības piegādātājiem

LETA--BNS, 09.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgo elektrības piegādātāju regulējums Lietuvā nav pietiekošs un drīzumā tiks pastiprināts, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Preses konferencē viņš sacīja, ka ir redzami trūkumi pašreizējā regulējumā un tādēļ ministrija plāno sagatavot grozījumus, lai tādas kompānijas uzņemtos lielākas finansiālās saistības un būtu ar lielāku kapitālu un augstāko kompetenci enerģētikas jomā.

Ministrs piebilda, ka grozījumi tiks sagatavoti dažu nedēļu laikā.

Komentējot kompānijas "Perlas energija" piektdien izplatīto paziņojumu, ka visu klientu līgumi tiks pārslēgti pēc biržas tarifa, nevis ar fiksētas cenas tarifu, Kreivis aicināja kompāniju nekavējoties pārtraukt tādu nelikumīgu rīcību un brīdināja, ka uzņēmums var zaudēt elektrības tirgotāja licenci.

Kreivis sacīja, ka Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vērtējumā kompānijai pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc nelikumīgās darbības. Pretējā gadījumā tai var piemērot sodu vai pat atcelt elektrības tirgotāja licenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paraksta memorandu par cauruļvada būvi gāzes eksportam uz Eiropu

LETA--AFP, 29.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nigērija, Nigēra un Alžīrija ceturtdien parakstīja saprašanās memorandu par cauruļvada būvi gāzes eksportam, kas varētu Eiropai piegādāt alternatīvas piegādēm no Krievijas, vēsta Alžīrijas ziņu aģentūra APS.

Iecerēts, ka pa vairāk nekā 4100 kilometru garo Transsahāras gāzes cauruļvadu gāze tiktu nogādāta Alžīrijā, bet no turienes pa cauruļvadu "Transmed", kas izbūvēts pa Vidusjūras gultni, - Itālijā. Dabasgāzi sašķidrinātā veidā no Alžīrijas varētu vest tālāk arī ar tankkuģiem.

Gan Nigērija, gan Nigēra, gan Alžīrija ir lielas dabasgāzes ieguvējas.

Memorandu Alžīrā parakstīja Alžīrijas enerģētikas ministrs Mohameds Arkabs, Nigēras naftas un enerģētikas ministrs Mahamane Sani un Nigērijas naftas resursu ministrs Timipre Silva.

Transsahāras gāzesvada būve tika ierosināta jau 2009.gadā. Interese atsākt projektu radusies, jo saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropas valstis meklē iespējas aizstāt Krievijas dabasgāzi ar gāzi no citiem avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Litgrid: Baltijas valstis līdz 2024.gada nogalei būs gatavas desinhronizācijai no Krievijas elektrotīkliem

LETA--BNS, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas infrastruktūra, kas nepieciešama Baltijas valstu un Polijas elektropārvades tīklu pārslēgšanai no Krievijas uz kontinentālās Eiropas frekvenču zonu, tiks pabeigta 2024.gada nogalē, tādēļ sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem bez papildu izdevumiem varētu veikt gadu agrāk par iepriekš plānoto, paziņojis Lietuvas valstij piederošā elektrības pārvades sistēmu operatora "Litgrid" stratēģijas vadītājs Ļutaurs Varanavičs.

Tomēr, kā viņš apgalvoja, pārejas termiņa pārcelšanu bremzē Igaunijas elektropārvades tīklu operatora "Elering" intereses trūkums.

Baltijas valstu desinhronizācija no elektroapgādes loka BRELL, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, pēc pašlaik spēkā esošās Polijas un Baltijas valstu vienošanās paredzēta līdz 2025.gada beigām, kad būs uzbūvēta pietiekama pārvades jauda.

"Tehniski aiziešana no Krievijas frekvences tīkla un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir iespējama, tēlaini izsakoties, kaut rīt. Piemēram, ja Krievija vienpusēji izlemtu nekavējoties atslēgt Baltijas valstu frekvenču zonas. Tas radītu zināmu nestabilitāti elektrības tirgū un radītu būtiskus izdevumus, tomēr mēs nepaliktu bez elektrības," Varanavičs sacīja Tallinā notikušajā Ziemeļvalstu Ministru padomes enerģētikas konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašo raķešu triecienu dēļ, ko Krievija pirmdien veica Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem, Ukraina pārtrauc elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), pavēstīja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

"Ukrainas elektroenerģija, ko mēs pēc sinhronizācijas eksportējām uz ES, kā arī uz Moldovu, palīdzēja Eiropai aizvietot Krievijas gāzi un atbalstīja Eiropas energosistēmas stabilitāti," sociālajā tīklā "Facebook" norādīja ministrs.

"Pat pēc tam, kad bija apturēta Zaporižjas atomelektrostacija, kas vairāk nekā septiņus mēnešus atrodas Krievijas okupācijā, Ukraina izpildīja savas saistības Eiropas partneru priekšā attiecībā uz elektroenerģijas eksportu," atgādināja ministrs.

"Šodien notikušās raķešu apšaudes, kas trāpīja siltuma ģeneratoriem un elektrības apakšstacijām, liek Ukrainai no 2022.gada 11.oktobra apturēt elektroenerģijas eksportu, lai veiktu savas energosistēmas stabilizāciju," norādīja Haluščenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katara noslēgusi vienošanos Vācijai vismaz 15 gadus piegādāt sašķidrinātu dabasgāzi, Eiropas lielākajai ekonomikai meklējot alternatīvus piegāžu avotus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja amatpersonas.

Vienošanās paredz, ka Katara Vācijai piegādās divus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes gadā.

"Ar šo ilgi gaidīto vienošanos Katara vēlas veicināt pūliņus, lai atbalstītu energodrošību Vācijā un Eiropā," norāda Kataras enerģētikas ministrs un valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" vadītājs Sāds al Kābi.

Kābi skaidro, ka "QatarEnergy" partneris, ASV uzņēmums "ConocoPhillips", no 2026.gada gāzi no Kataras piegādās Brunsbiteles sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, kas tiek attīstīts Vācijas ziemeļos.

Kā ziņots, "QatarEnergy" pagājušajā nedēļā pavēstīja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā otrdien atklāts jauns cauruļvads, pa kuru Norvēģijas gāze tiks nogādāta Polijā caur Dāniju, Eiropai cenšoties stiprināt savu energoapgādes drošību pēc Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanas.

Ceremonijā Polijas rietumos Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Āslands sacīja, ka "tas ir nozīmīgs pavērsiens svarīgā ceļā uz Eiropas neatkarību no Krievijas enerģijas."

Tikmēr Polijas prezidents Andžejs Duda šo cauruļvadu nodēvēja par "Polijas sapni".

Cauruļvada "Baltic Pipe" kapacitāte ir desmit miljardi kubikmetru gāzes gadā, un tas ir pieslēgts cauruļvadam "Europipe II", kas savieno Norvēģiju un Vāciju.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" vēstīja, ka pa šo cauruļvadu šogad tiks transportēti 6,5 miljardi kubikmetru gāzes, bet nākamgad - 7,7 miljardi kubikmetru.

Piegādes tiks sāktas 1.oktobrī.

900 kilometrus garā cauruļvada "Baltic Pipe" celtniecība tika sākta 2018.gadā, taču 2021.gadā tā tika apturēta saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas enerģētikas ministrs: Strādājam, lai ziemā apkure nekļūtu dārgāka

LETA--BNS, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība kopā ar siltumenerģijas un gāzes piegādātājiem un tirgus regulatoriem šobrīd strādā, lai apkure nākamajā ziemā nebūtu dārgāka nekā pagājušajā, pirmdien žurnālistiem sacījis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Pēc ministra teiktā, zemākas gāzes cenas var nodrošināt, iegādājoties krājumus ziemai iepriekš, kamēr tirgus cenas ir zemākas.

“Pašlaik cenas tirgū ir kritušās un, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, gāzi ziemai var sagādāt gandrīz par pašreizējām cenām. Tā arī rīkojamies,” viņš pastāstījis.

Vienlaikus Kreivis norādījis, ka tiek domāts arī par to, kā amortizēt biokurināmā cenas.

Ministrs uzsvēris, ka šobrīd Lietuva reģionā ir enerģētiskās drošības donore, eksportējot gāzi uz Somiju, Latviju un Igauniju. Viņš atgādinājis, ka arī Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums (GIPL) jau strādā ar pilnu jaudu un gāze plūst abos virzienos, tāpēc gadījumā, ja ziemā reģionā rastos gāzes deficīts, daļu nepieciešamās gāzes varētu iegādāties, izmantojot šo cauruļvadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Igaunijā plānots paziņot par valsts enerģētikas grupas "Eesi Energia" piedāvātā universālā elektrības pakalpojuma cenu, informēja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija.

Jaunā valdības koalīcija par vienu no saviem mērķiem noteikusi Elektrības tirgus likuma grozījumus, kas ļautu mājsaimniecībām no 1.oktobra iegādāties elektrību kā universālu pakalpojumu.

Pagaidām nav skaidras daudzas detaļas par plānu un tā atšķirībām no elektrības piegādātāju piedāvātajiem fiksētajiem tarifiem.

Jaunā universālā elektrības pakalpojuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem mazināt riskus, ka gaidāmajā ziemā pieaugs elektrības cena.

Valdības koalīcijas līgums arī paredz, ka no 1.oktobra līdz 1.aprīlim tiks izmaksāta arī kompensācija 50 eiro par megavatstundu apmērā.

Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministrs Kristjans Jervans iepriekš teicis, ka universālā pakalpojuma cena varētu būt līdzīga pašreizējai fiksētas cenas piedāvājumu cenai jeb ap 120 eiro par megavatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Trešdien LLPA tiekas ar vairāku ministriju, tostarp ZM pārstāvjiem. V.Valainis teica, ka viens no asociācijas priekšlikumiem ZM pat paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību.

Ar ZM arī plānots pārspriest, kā var ierobežot šķeldas eksportu. Valainis sacīja, ka tā pašlaik ļoti daudz tiek eksportēta, tajā pašā laikā vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts". Viņš uzskata, ka ārkārtējā situācijā, kādā pašlaik esot pašvaldības, ierobežojumi būtu vietā.

LLP 27.jūlijā plkst.11 rīko sanāksmi par enerģētikas krīzi un energoresursu pieejamības problēmām pašvaldībās.

Sanāksmē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns. ZM sanāksmē pārstāvēs ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" sācis 641 miljonu eiro vērtā modernizācijas projekta īstenošanu, kas ietver atliekvielu pārveides iekārtas būvniecību.

Tik liels investīciju projekts Baltijas valstīs vienīgajā naftas pārstrādes rūpnīcā nav bijis kopš 2006.gada, kad to iegādājās Polijas naftas grupa "PKN Orlen".

Modernizācijas projektu plānots pabeigt līdz 2024.gada nogalei. Gaidāms, ka pēc tā beigām pārstrādes efektivitāte pieaugs no 72% līdz 84%, ļaujot kompānijai izmantot par 20% mazāk jēlnaftas tāda paša daudzuma naftas produktu saražošanai, kā arī palielinās ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par apmēram 68 miljoniem eiro gadā.

"Orlen Lietuva" paskaidro, ka projekts palielinās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas rentabilitāti un veicinās reģionālo enerģētisko drošību, jo no Mažeiķiem naftas produktus saņem ne tikai Lietuva un Polija, bet arī Igaunija, Latvija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Noplūdes no Nord Stream radušās tīšas rīcības rezultātā

LETA--AFP/BBC/DPA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Komentāri

Pievienot komentāru