ES atbalsts Latvijas lauksaimniecībai augs par 50% 

Kamēr Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai no 2014. līdz 2020. gadam tika samazināts par 17%, Latvija ir panākusi 50% pieaugumu atbalstam valsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, informē zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Žanete Hāka, 27.6.2013

Tiešie maksājumi Latvijā nākamā perioda ietvaros tiks vairāk nekā divkāršoti, sasniedzot 196 eiro par hektāru 2019. gadā.

Ministre gan uzsvēra, ka tiešie maksājumi tiks paredzēti tikai aktīviem lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un uztur lauksaimniecības zemi ganīšanai un kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī mazajiem lauksaimniekiem, kas nodrošina lauku dzīvotspēju.

Īpašs papildus atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem. Savukārt mazajiem lauksaimniekiem būs noteikts atbrīvojums no zaļināšanas prasībām un samazināts kontroles slogs.

Sākot ar 2015. gadu, piena ražošanas kvotu mehānisms izbeigs savu darbību un tas ir Latvijai izdevīgi, norāda ministre.

Turklāt papildus tika panākta vienošanās, ka gadījumā, ja kvotu atcelšana pēc 2015. gada radīs nevēlamas tirgus svārstības, Eiropas Komisija varēs iedarbināt attiecīgus instrumentus tirgus krīzes pārvarēšanai, līdzīgi kā pārējiem sektoriem.

Skolas augļu programmai ir gandrīz divkāršots kopējais finansējums, kā arī paredzēts ES atbalsts informēšanas pasākumiem.

Lai lauksaimnieks saņemtu tiešos maksājumus, izņemot mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu, būs jāievēro virkne zaļināšanas prasības, tomēr šo prasību piemērošanā Latvija panākusi ievērojamu elastību, kas dos iespēju ievērojami atvieglot zaļināšanas prasības lauksaimniekiem novados, kur ir ļoti daudz mežu platību.

 

Turpmāk ievērojami tiks atvieglots lauksaimnieku iespējas apgūt līdz šim neapsaimniekotās zemes, norāda L. Straujuma.

Svarīgi ir arī tas, ka Latvija varēs izvēlēties līdz 13% tiešo maksājumu izmantot ar ražošanu saistītam atbalstam.

    

Gan lauku attīstībā, gan tirgus pārvaldībā īpaši tiks veicināta kooperācija un sadarbība gan lauksaimnieku starpā, gan visā pārtikas ķēdē ar mērķi veicināt pārtikas ķēdes konkurētspēju un inovācijas.

Nākošajā periodā 30% Lauku attīstības programmas finansējuma būs jānovirza pasākumiem, kas saistīti ar vides mērķu sasniegšanu, t.sk. atbalsts mazāk labvēlīgajos apvidos.

Savukārt divreiz vairāk (5%) nekā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam periodā paredzēts LEADER pasākumiem, lai veicinātu vietējo attīstību lauku teritorijā ar LEADER pieeju.

No šīs sadaļas

Problēmu māktā Liepājas metalurga lielāko akcionāru īpašumu dāvinājumi ekonomikas ministra...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu...

Arī otrs lielais metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionārs Iļja Segals šā gada...

Par SIA Schenker vienīgo valdes locekli un vadītāju kļuvis bijušais Latvijas pasta...

Otrdien elektrības cenas Nord Pool Spot biržā Baltijas valstīs pieauga divkārtīgi, ko...

Trešdien Pļaviņu HES rekonstrukcijas ietvaros uz AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostaciju...

AS Electric Railway Company Holding noslēgusi vienošanos ar Latvijas uzņēmumu Felix Ltd...

Lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, Islande uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas...

Šogad ir samazinājies konfliktu skaits starp biškopjiem un graudaudzētājiem,...

Liepājas metalurgs lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pirms...