Ekonomika

ES iesniedz PTO sūdzību par Ķīnas vēršanos pret Lietuvu

LETA--AFP, 27.01.2022

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Viņš žurnālistiem teica, ka Ķīna ir vitāli svarīga ES partnere, tomēr "mūsu attiecībās vajadzīga savstarpēja cieņa".

Pirmais šādas ES rīcības solis PTO strīdu izšķiršanas noteikumu ietvaros paredz pieprasīt konsultācijas, kurās bloks oficiāli lūgs Ķīnu sniegt papildu informāciju par tās īstenotajiem pasākumiem, lai panāktu mierīgu nesaskaņu atrisināšanu.

Ja 60 dienu laikā netiks panākts rezultāts, ES varēs pieprasīt PTO pieņemt lēmumu saistībā ar šīm nesaskaņām.

Pekina uz ES sūdzības iesniegšanu reaģēja, apsūdzības par piespiešanas metožu izmantošanu pret Lietuvu nodēvējot par nepamatotām.

"Strīds starp Ķīnu un Lietuvu ir politisks, nevis ekonomisks," uzsvēra Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Džao Lidzjaņs.

Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravu vilcienu plūsmu uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas uzņēmumiem.

Decembra sākumā Ķīna izdzēsa Lietuvu no savām muitas sistēmām. Pēc laika problēmas šķietami tika atrisinātas, tomēr Lietuvas uzņēmumiem joprojām ir sarežģīti deklarēt savas preces Ķīnā.

Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīna mudina Continental pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu

LETA--REUTERS/BNS, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas rūpnieki vēršas OECD saistībā ar Ķīnas tirdzniecības ierobežojumiem

LETA--BNS, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatori "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva" ieguvuši frekvenču joslas nākamās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģiju ieviešanai Lietuvā, liecina Lietuvas Sakaru regulatora (RRT) rīkotās 5G frekvenču izsoles rezultāti.

Izsoles rezultāti vēl oficiāli jāapstiprina RRT.

"Solīšana ir beigusies, komisija ir izraudzījusies uzvarētājus, bet izsole oficiāi beigsies septiņu dienu laikā," ziņu aģentūrai BNS piektdien sacīja RTT direktora vietnieks Augutis Česna.

3,4-3,7 gigahercu (GHz) frekvenci dalīs "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva", informēja Česna, piebilstot, ka "Bite Lietuva" būs 3,6-3,7 GHz frekvence, "Tele2" strādās 3,4-3,5 GHz frekvencē, bet "Telia Lietuva" ieguvusi 3,5-3,6 GHz frekvenci.

Šīs frekvences tiks izmantotas nākamās paaudzes 5G radiotīkla ieviešanai un 5G elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai Lietuvā.

Frekvenču izsoles uzvarētājiem no 2023.gada ir jāpiedāvā 5G pakalpojumi vismaz vienā no Lietuvas lielpilsētām un no 2024.gada jāizveido 5G tīkli lielajās pilsētās. Operatoriem no 2025.gada visām mājsaimniecībām jānodrošina iespēja pieslēgties 100 Mbps stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošs Taivānas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums pirmdien paziņoja, ka iegādājies vairāk nekā 20 000 Lietuvā ražota ruma pudeļu, kuru piegādi Ķīna bloķējusi, saasinoties diplomātiskajam strīdam starp Pekinu un Viļņu.

Kompānija "Taiwan Tobacco & Liquor Corporation" (TTL) pavēstīja, ka iegādājusies 20 400 pudeļu Lietuvas ruma, kurš kuģī "dreifējis jūrā", jo Ķīna atteikusies to atmuitot ievešanai valstī.

Gaidāms, ka Lietuvas ruma krava Taivānā ieradīsies šomēnes un pirms nonākšanas tirgū pudelēm tiks uzliktas etiķetes ķīniešu valodā, informēja TTL.

"Lietuva atbalsta mūs un mēs atbalstām Lietuvu. TTL aicina par to pacelt glāzi," mudināja kompānija.

Jau vēstīts, ka rudenī Ķīna apturēja kravas vilcienu satiksmi uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnas spiediena dēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika

LETA--BNS/LRT, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmumi Lietuvai apliecinājuši, ka nepametīs šīs valsts tirgu Ķīnas spiediena dēļ, ceturtdien paziņojusi prezidenta Gitana Nausēdas ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Pēc viņas teiktā, šāds apliecinājums saņemts pirms Nausēdas vizītes Vācijā.

Lietuvas prezidents kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu šodien Berlīnē tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā. Nausēda šīs vizītes laikā plāno ar Vācijas līderiem apspriest arī jautājumu par Pekinas draudiem Lietuvā strādājošajām starptautiskajām kompānijām, ka tās nevarēs sadarboties ar Ķīnu, ja Lietuva nemainīs savu nostāju attiecībā uz Taivānu.

"Labi, ka pirms vizītes esam saņēmuši apliecinājumu no Vācijas uzņēmumiem Lietuvā, ka viņi nedomā aiziet," Skaisgirīte sacījusi Lietuvas sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi dažas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas, Gdaņskas un citām Baltijas jūras ostām, un arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, informējuši uzņēmumu pārstāvji.

"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.

Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.

"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.

"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Economist par "Gada valsti" atzīst Itāliju, īpaši izceļot arī Lietuvu

LETA--AFP, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivāna drīzumā izveidos vienu miljardu ASV dolāru (884 miljoni eiro) vērtu aizdevumu fondu Lietuvas un Taivānas kopīgo uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, otrdien paziņoja Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija.

Par ieceri attālinātās tikšanās laikā otrdien Taivānas nacionālās attīstības ministrs Guns Minsjiņs informējis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministri Aušrini Armonaiti.

Pagājušajā nedēļā Taivāna paziņoja par plānu izveidot 200 miljonu ASV dolāru (176 miljoni eiro) vērtu investīciju fondu Lietuvas rūpniecības attīstībai.

Armonaite sagaida, ka abi fondi piedāvās labvēlīgus nosacījumus kopprojektu īstenošanai un Taivānas investīcijas Lietuvā nonāks pēc iespējas drīz, informēja ministrijā.

Ministre pauda, ka Lietuva gaida Taivānas lēmumu par konkrētiem projektiem, piebilstot, ka valsti visvairāk interesē iespējamās investīcijas pusvadītāju, lāzeru un biotehnoloģiju sektoros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā, informē Luminor banka.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.

"Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu," norāda M.Gurauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka piedāvā iedzīvotājiem personiskās inflācijas kalkulatoru

LETA--BNS, 15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijai Lietuvā sasniedzot rekordaugstu līmeni, valsts centrālā banka piedāvājusi iedzīvotājiem izmantot personiskās inflācijas kalkulatoru, kas ļaus salīdzināt savu situāciju ar kopējo inflāciju valstī.

"Katra cilvēka personiskā inflācija var atšķirties no inflācijas Lietuvā, jo atšķiras cilvēku pirktās preces, saņemtie pakalpojumi, to apjoms, attiecīgi atšķiras arī izdevumi," Statistikas departamenta un Lietuvas Bankas ekspertu diskusijā par cenām norādījusi centrālās bankas ekonomiste Justīna Gaižutīte.

Pēc viņas teiktā, elektroniskais kalkulators dos iespēju detalizēti salīdzināt savus tēriņus par divpadsmit svarīgākajiem preču un pakalpojumu veidiem - pārtiku, veselības aprūpi, transportu, atpūtu un citiem.

"Ikviens var sīki ierakstīt savus izdevumus un salīdzināti, kur tie pārsniedz un kur nesasniedz vidējos tēriņus valstī ," skaidrojusi eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Hili Properties”, kas ir uzņēmuma “Hili Ventures” stratēģiskais nekustamo īpašumu investīciju meitasuzņēmums, parakstījis pārdošanas un pirkšanas līgumu ar Somijas nekustamo īpašumu attīstītāja “YIT” struktūrvienību “YIT Lietuva” par ražotnes iegādi Lietuvā.

“YIT” ir viens no lielākajiem celtniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā.

Jaunuzceltā 19 000 kvadrātmetru ražotne, kas atrodas Klaipēdas Brīvajā ekonomiskajā zonā, ir projektēta un uzbūvēta atbilstoši nomnieka “Rehau Group” prasībām, kas šo rūpnīcu no 2022. gada janvāra izmantos rūpniecisko materiālu ražošanai.

Šis īpašums, kas paredz paplašināšanas iespējas un ir izvietots uz 55 000 kvadrātmetru liela zemes gabala, atrodas ērtā vietā pie lielceļa, kas savieno Klaipēdu ar Kauņu un galvaspilsētu Viļņu. Tāpat tas atrodas netālu no galvenajiem kravu pārvadājumu maršrutiem, tostarp uz lielāko jūras ostu Baltijā.

"Mēs esam priecīgi par mūsu portfeļa paplašināšanu Lietuvā ar nozīmīgu aktīvu un attiecību izveidošanu ar akciju biržā kotētu nomnieku. Šis nekustamais īpašums pievienojas mūsu jau esošajiem tirdzniecības centriem un restorāniem Baltijas valstīs un atbilst mūsu stratēģijai dažādot mūsu portfeli un nomnieku kopumu. Īpašums, kurā izvietotas jaunākās ražošanas tehnoloģijas, ir stabila ilgtermiņa investīcija," norāda Hili Properties izpilddirektors Georgs Kakurs (George Kakouras).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju kompānijas "Bite" un "Tele2" paziņojušas par atteikšanos no plāniem kopīgi attīstīt sakaru tīklus Latvijā un Lietuvā, kā iemeslu minot abu valstu regulatoru prasības.

"Mēs sākām kopīgu tīklu veidošanu, lai samazinātu izmaksas un ietekmi uz vidi, kā arī paātrinātu 5G tīkla ieviešanu. Kopīga tīkla attīstīšana būtu nodrošinājusi vēl labāku pārklājumu klientiem, jo tiktu izmantotas nevis viena, bet divu operatoru bāzes stacijas," skaidroja "Bite Lietuva" vadītājs Prans Kuisis.

Reģistrēts Bite Latvija un Tele2 kopuzņēmums Centuria 

Pagājušajā nedēļā reģistrēts mobilo sakaru operatoru SIA «Bite Latvija» un SIA «Tele2»...

Paziņojumā arī norādīts, ka pasaulē pašlaik plaši tiek izmantota prakse, kad vairāki operatori kopīgi investē tīklā. Vienlaikus Kuisis atzina, ka Eiropas Komisijas pozīcija bijusi labvēlīga, tomēr tika izvirzīti "ierobežojoši nosacījumi".

"Neskatoties uz ievērojamiem "Bite" un tās partneru centieniem, mēs neesam spējuši vienoties par ekonomiski un tehnoloģiski ilgtspējību modeli pēc tam, kad regulatori aizliedza kopīgu frekvenču izmantojumu," klāstīja "Bite Lietuva" vadītājs.

2019.gadā "Bite Lietuva" un "Tele2" izveidoja kopuzņēmumu "Centuria", lai izveidotu kopīgu tīklu Latvijā un Lietuvā. "Bite" grupā ietilpstošais uzņēmums "Bite Latvija" arī bija iesaistīts "Centuria" darbībā.

Latvijā reģistrētais uzņēmums "Centuria" tika likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēnesi pirms olimpiskajām spēlēm Pekinā izveidots norobežots burbulis

LETA--AFP, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Peļņu iegulda attīstībā un sabiedrības izglītošanā

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru