Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir nolēmušas paplašināt esošo sankciju režīmu pret Irānu, otrdien Briselē paziņoja ES Padome.

"Padome šodien nolēma paplašināt ES sankciju ietvara apjomu, ņemot vērā Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu," teikts paziņojumā.

2023.gada jūlijā pieņemtais sankciju ietvars aizliedz eksportēt komponentus, kas tiek izmantoti bezpilota lidaparātu konstruēšanā un ražošanā, un paredz ceļošanas ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanas pasākumus pret tiem, kas ir iesaistīti Irānas dronu programmā. Ir aizliegts arī sniegt finansējumu dronu ražošanā iesaistītajiem.

Pamatojot šo lēmumu, ministri atzīmēja, ka ES bija nekavējoties nosodījusi Irānas dronu un raķešu uzbrukumus Izraēlai 13.aprīlī. Irānas uzbrukumi bija atbilde uz Izraēlas triecienu Irānas vēstniecības kompleksam Damaskā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Padomes Juridiskais dienests rekomendē tai nepārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu atcelt sankcijas miljardieriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gala lēmumu par to, vai pārsūdzēt EST Vispārējās tiesas spriedumu EST Augstākajā palātā, parasti pieņem ES Padome, kurā pārstāvēti ES valstu izpildvaras vadītāji.

Avena un Fridmana lietā pārsūdzības termiņš ir 20.jūnijs.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām, bet Latvija aicināja ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) arī informēja, ka tiesību akti, ar kuriem sākotnēji noteiktās sankcijas tika pagarinātas, aizvien ir spēkā.

"Par spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām," iepriekš uzsvēra ĀM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FID: Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās ES valstīs

LETA, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, piektdien žurnālistiem atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1.aprīlī, paredz, ka FID kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Iļjenkovs norādīja, ka jau patlaban saskaņā ar likumu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret sankciju apiešanu finanšu sektorā.

FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā no finanšu iestādēm un citiem privāto tiesību subjektiem. Pērn bijis rekords - saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu.

"Tas ir ļoti saprātīgs un likumsakarīgs skaitlis, ņemot vērā apjomīgās sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju. 2022.gadā bija 281 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem sankciju jomā. Salīdzinājumā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, saņemti vien 12 ziņojumi, lai gan jau tobrīd bija sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas tika noteiktas 2014.gadā. Tātad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits ir ļoti būtiski pieaudzis un attiecīgi pieaugusi FID loma, šos sankciju gadījumus izmeklējot," norādīja Iļjenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienkāršāk būtu pilnībā apturēt tirdzniecību ar Krieviju un tad lemt par izņēmumiem

LETA, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vienkāršāk būtu apturēt tirdzniecību ar Krieviju pilnībā un tad lemt par izņēmumiem, nevis pieņemt jaunas un jaunas sankciju paketes, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

"Es zinu, ka cilvēki varētu domāt, ka tas ir pārāk ekstrēms solis. Bet šobrīd mēs esam nonākuši līdz tam, ka ir tik daudz ierobežojumu, ka patiesībā visvieglāk ir pateikt, ka ir tikai viens ierobežojums, proti, nav tirdzniecības. Un tad ir kaut kādi izņēmumi, piemēram, medikamenti, kurus drīkst vest pāri robežai. Tas būs daudz vienkāršāk nekā tagad, kad jāpārbauda viss," sacīja eksperts.

Viņš arī pauda viedokli, ka sankciju izstrādātājiem acīmredzami trūkst ideju un risks ir tajā, ka svarīga kļūst sankciju pakete kā forma, nevis tās saturs. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) politiķiem tik daudz nevajadzētu domāt par jaunām sankciju paketēm, bet gan būtu jāpievēršas jau ieviestajām sankcijām un tam, vai tās patiešām tiek īstenotas efektīvi."Iespējams, runāt par sankcijām šobrīd pat nav lietderīgi. Mums būtu jārunā par eksporta kontroli. Ja mēs sankciju sarakstā iekļausim vēl kādu Krievijas ģenerāli vai kādu citu - labi, lai būtu, bet mums ir jākoncentrējas uz tirdzniecību un vēlreiz tirdzniecību, uz precēm, kuras saņem Krievija. Patiesajiem ES varoņiem tagad ir jābūt muitas darbiniekiem, jo viņi ir tie, kuriem ir jānodrošina, lai Krievijas militārajiem spēkiem nepieciešamās lietas nenokļūst Krievijā," uzsvēra Lielbritānijas domnīcas Finanšu noziegumu un drošības centra direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV noteiks sankcijas pret vairāk nekā 500 mērķiem, kas iesaistīti Krievijas karā Ukrainā

LETA/AFP, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV plāno noteikt sankcijas pret vairāk nekā 500 mērķiem, kas ir iesaistīti Krievijas karā Ukrainā, ceturtdien paziņoja ASV Finanšu ministrija.

Sankcijas paredzēts noteikt piektdien, un tās skars "Krieviju, tās veicinātājus, un tās kara mašīnu", sacīja Finanšu ministrijas amatpersona sakariem ar presi.

Sankcijas noteiks gan Finanšu ministrija, gan Valsts departaments.

Tā būs "lielākā sankciju pakete kopš Putina tālāka iebrukuma Ukrainā sākuma," paziņoja Finanšu ministrija, pieminot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Jaunās sankcijas tiks noteiktas pēc tam, kad Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pagājušonedēļ nomira cietumā Krievijā.

ASV prezidents Džo Baidens apstiprināja šādu sankciju noteikšanas plānus, sakot, ka tās būs "pret Putinu, kurš ir atbildīgs par viņa (Navaļnija) nāvi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.

Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VDD: Neraugoties uz sarežģījumiem, turpmāka Rail Baltica izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes aviokompānija “British Airways” paziņojusi, ka no nākamās rudens / ziemas sezonas palielinās lidojumu skaitu starp Rīgu un Hītrovas lidostu Londonā un turpmāk šajā maršrutā lidos katru dienu.

Lidojumu biežuma palielināšana paplašinās ceļošanas iespējas starp abu valstu galvaspilsētām gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma industrijai kopumā. Lidojumi ikdienas režīmā tiks uzsākti 28. oktobrī, izmantojot Airbus 320 un Airbus 321 lidmašīnas.

Biļetes cena turp un atpakaļ lidojumam maksās, sākot no 90 eiro.

“Esam pateicīgi “British Airways” par sadarbību un pārliecību šī mūsu pasažieriem svarīgā maršruta izaugsmes iespējām, palielinot lidojumu biežumu līdz septiņām reizēm nedēļā. Ikdienas lidojumi un būtiski uzlabotie lidojumu laiki paplašinās iespējas pasažieriem lidot ar savienotajiem reisiem caur Londonas Hītrovas lidostu uz Ziemeļameriku, Āziju un citiem virzieniem katru dienu. Tāpat novērtējam Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras ieguldījumu darbā ar aviokompāniju un iespēju investēt Rīgas kā ceļojumu galamērķa popularizēšanā gan Apvienotajā Karalistē, gan plašākā “British Airways” maršrutu tīklā,” saka RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ierobežojumu salāgošana ļautu mazināt sankciju apiešanu

LETA, 20.06.2024

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai citur patiešām zāle zaļāka: Latvijas digitālā veselība uz Eiropas fona?

RSU lektore un pētniece digitālās veselības un veselības politikas jomā, SIA “ZZ Dats”- biznesa analītiķe, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šveice nolēmusi nepievienoties darba grupai krievu oligarhu naudas izsekošanai

LETA--DPA, 17.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, reaģējot uz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi cietumā, pirmdien vienojušies par jaunu sankciju režīmu, kam Maskava tiks pakļauta par cilvēktiesību pārkāpumiem, aģentūrai DPA apliecinājuši vairāki diplomāti.

Jaunās sankcijas būs vērstas pret fiziskajām personām un organizācijām, kas atbildīgas par opozīcijas aktīvistu vajāšanām un represijām.

Iekļaušanai pirmajā sankcijām pakļauto sarakstā izraudzītas aptuveni 20 fiziskās un juridiskās personas, vēsta diplomāti.

Sankcijas paredz ieceļošanas aizliegumu ES un bloka jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu.

Kā ziņots, Navaļnijs mira ieslodzījumā 16.februārī.

Viņš tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti ES ierobežos, ieviešot augstus importa tarifus

LETA, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Insider: Apejot sankcijas, Krievija no ES importē šautenes un pistoles

LETA--THE INSIDER, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieroču ražošanā izmantojamā mangāna rūda uz Krieviju plūst caur Latvijas un Igaunijas ostām

LETA--BNS, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un tūrisma kompānija SIA "Tez Tour" turpinās un paplašinās pašreizējo sadarbību, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" norāda, ka sadarbības laikā "Tez Tour" nodrošina lidojumus no Latvijas uz 12 galamērķiem, tostarp Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Turciju, Bulgāriju, Kipru un Gruziju.

Esošo galamērķu klāstu papildinās "airBaltic" izziņotie 17 jaunie maršruti gaidāmajā vasaras sezonā.

"Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs prognozē, ka lielākā tūrisma plūsma gaidāma uz Antaljas reģiona kūrortiem Turcijā, tādēļ no šī gada aprīļa līdz novembrim uz Antalju ieplānoti līdz pieciem avioreisiem nedēļa, savukārt sestdienās uz Antalju veiks divus lidojumus dienā.

Tūrisma operators SIA "Tez Tour" 2022.gadā strādāja ar 32,469 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 61,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 1,202 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja apropriācijas pārdali 25 miljonu eiro apmērā atbalsta nodrošināšanai lieliem investīciju projektiem, kas paplašinās un attīstīs ražošanu, radīs jaunas darbavietas un veicinās Latvijas eksportspēju.

Finansējumu plānots pārdalīt no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums Krievijas militārās agresijas ietekmes mazināšanas atbalsta instrumentiem" uz Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta programmu "Valsts atbalsta programmas".

EM norāda, ka kopš 2022.gada 19.janvāra ir pieejama aizdevumu ar kapitāla atlaidi programma, kas paredzēta lieliem investīciju projektiem, veicot ieguldījumus ražošanas ēkās un iekārtās, kur iespējams saņemt atbalstu 10 miljonu eiro apmērā jeb kapitāla atlaidi līdz 30% no attiecināmām izmaksām.

Aizdevumu programmā būs pirmā un slēgtā atlases kārta, kurā no 45 projekta pieteikumiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apstiprinājusi 37 turpmākam izvērtējumam AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visai būvniecības nozarei jāspēj runāt BIM valodā

Jeļena Gavrilova, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare digitalizējas. BIM (būves informācijas modelēšana) vidē izstrādāti modeļi kļūt par pamatdokumentu risinājumu izstrādei, būvvaldei nepieciešamos materiālus var augšupielādēt elektroniski, virknē publisko iepirkumu BIM nākamgad būs obligāts.

Acīmredzami tuvojas brīdis, kad var sākt domāt par būtisku digitālā brieduma līmeņa paaugstināšanu un pilnvērtīgu digitālo transformāciju. Kas tam ir nepieciešams?

Vienā teikumā sakot: standartizācija, izglītošana un investīcijas tālākajā tehnoloģiju attīstībā.

Nenoliedzami, līdz šim BIM ieviešana nozarē kopumā lielā mērā ir bijusi fragmentēta. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas ir lielākā būvdarbu pasūtītāja publiskajā sektorā, ir neatlaidīgi veidojusi BIM izmantošanas kultūru, izvirzījusi striktas prasības projektu digitalizācijas jomā, regulāri apmācījusi speciālistus, kā arī mudinājusi digitalizācijas prasības ieviest valstiskā līmenī. Mēs redzam, ka projekta trīsdimensiju vizualizācijas un modeļus aktīvi izmanto lielie būvuzņēmumi (ģenerāluzņēmēji), kuri izpilda gan privātā, gan publiskā sektora pasūtījumus. Priecājamies redzot, kā paplašinās speciālistu digitālās prasmes, aizvien vairāk projektētājiem piemīt izpratne par BIM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums varētu palielināt krāpniecības risku

LETA, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu aizliegums palielinās krāpniecības risku no atsevišķu komersantu puses, gan norādot lauksaimniecības produktu izcelsmes valsti, gan piegādes ķēdes, sacīja valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvji.

VID norādīja, ka muitas pārvaldes amatpersonas uz ārējās robežas pastāvīgi veic muitas kontroli, tostarp, lai identificētu preces, kas pakļautas aizliegumiem, sankcijām vai citāda veida ierobežojumiem, bet pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paplašinās to preču klāstu, kuru imports Latvijā būs aizliegts.

Muitas kontroles ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus. Aizliedzot noformēt ievešanas muitas procedūras laišanai brīvā apgrozībā, ievešanai pārstrādei un galapatēriņam, noteiktiem Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktiem netiks akceptēta šo muitas procedūru noformēšana muitas informācijas sistēmā, skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mapon emitē obligācijas 3 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmums Mapon piesaistījis gan privātus, gan institucionālus investorus, kuri uzņēmuma obligācijās ieguldījuši 3 miljonus eiro.

Investīcijas tiks izmantotas savas nozares uzņēmumu iegādes darījumu finansēšanai un Mapon darbības paplašināšanai Eiropā.

Mapon mērķtiecīgi īsteno uz klientiem orientētu pieeju, ieviešot jaunus risinājumus un produktus, vienlaikus paplašinot klientu bāzi. Uzņēmuma komandas mērķis ir turpināt pēdējo piecu gadu laikā sasniegto izaugsmes tempu – teju 30% gadā, kas ievērojami apsteidz nozares vidējos rādītājus. Neauditētie dati liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17,3 miljonus eiro, un šogad plānotais apgozījums ir vairāk nekā 22 miljoni eiro.

Kopš Mapon dibināšanas uzņēmums ir ievērojami paplašinājis savu darbību, iegādājoties citus uzņēmumus ārvalstīs. Mapon ir filiāle Spānijā un pārstāvniecības Somijā un Dānijā. Pēdējo septiņu gadu laikā Mapon sekmīgi iegādājies uzņēmumus un klientu portfeļus Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Dānijā, kļūstot par vienu no vadošajiem nozares spēlētājiem gan Baltijā, gan Ziemeļeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome piektdien, dienu pirms otrās gadskārtas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) jauno sankciju noteikšanu Maskavai.

"Mēs turpinām pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari," preses konferencē sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

ES par 13.sankciju paketi vienojās trešdien, taču pirms tās stāšanās spēkā to vēl bija nepieciešams apstiprināt Eiropadomei.

Jaunajā sankciju paketē kopumā iekļautas 106 fiziskas personas un 88 uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un noteikti ceļošanas ierobežojumi, liecina ES piektdien publiskotā preses relīze.

Šajā paketē iekļauti vairāk nekā 140 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un fiziskas personas, kas cita starpā ražo raķetes, bezpilota lidaparātus, pretgaisa raķešu sistēmas, militāros spēkratus, augsto tehnoloģiju ieroču sastāvdaļas un citu militāro aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru