Inna Šteinbuka

Foto: Sintija Zandersone/LETA

ES struktūrfondi būs arī pēc 2020. gada 

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

Rūta Kesnere, 2018. gada 09. maijs plkst. 10:56

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Vai pēc 2020. gada tiešām iestāsies apokalipse un Latvijai ES fondu nauda būtiski samazināsies?

Noteikti nē. Es varu tikai brīnīties par šādiem mītiem un to izplatīšanu. Nav tā, ka Eiropa vairs nevēlas kohēziju un naudas tai vairs nebūs. Protams, pēc Lielbritānijas, kas ir viena no lielākajām donorvalstīm, aiziešanas ES budžetā būs robs, taču tas nenozīmē, ka vairs nebūs ES budžeta. Struktūrfondi nevar nebūt, cita lieta, ka var mainīties fondu piešķiršanas nosacījumi.

Tajā pašā laikā, piemēram, Satiksmes ministrija visu laiku uzsver, ka pēc 2020. gada ES finansējuma ceļiem vairs nebūs.

Tas ir atkarīgs no Latvijas valdības, kas lems, kādiem mērķiem ES nauda izlietojama. Taču tāda EK uzstādījuma, ka jaunā budžeta nauda nevar tikt izmantota ceļiem, noteikti nav. EK dalībvalstīm dos aploksni, kas paredzēta sociālai un ekonomiskai kohēzijai, arī transporta tīkliem, un tas, kam konkrēti šī nauda aizies, jau ir Latvijas valdības izšķiršanās.

Vai varam teikt, ka nākamā perioda aploksne Latvijai būs mazāka?

Pašlaik neviens nezina, cik liela tā būs. Tas atkarīgs no tā, vai visas dalībvalstis būs gatavas palielināt iemaksas budžetā. Latvija tam ir gatava, kas ir saprotams, jo mēs esam saņēmēja valsts un, pat iemaksājot vairāk, pretī dabūsim daudz vairāk – šobrīd uz vienu ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem aptuveni četrus.

Vai piekrītat, ka Latvijas ekonomika ir pārāk atkarīga no ES struktūrfondiem?

Nē, tā nav tiesa. Eiropas līdzekļi nenoliedzami palīdz ekonomikai attīstīties, taču mums ir pašiem savs budžets, savas kredītiestādes, privātie investori. No Eiropas ieplūst papildus investīcijas, un tas ir labi, taču nevar teikt, ka bez fondiem ekonomikas attīstība apstātos.


Visu interviju ES struktūrfondi būs arī pēc 2020. gada lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2011. gada 06. septembris plkst. 9:04

Latvija ekonomisko krīzi ir pārdzīvojusi, taču mūsu valstij priekšā vēl grūts atveseļošanās...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 08. maijs plkst. 13:42

Ministru kabineta 8. maija sēdē atbalstīti grozījumi kompetenču centru ES fondu programmā,...

2018. gada 09. marts plkst. 13:22

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 13. marta sēdē sagatavojusi 2017. gada...

2018. gada 22. februāris plkst. 8:43

Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi,

2018. gada 20. februāris plkst. 9:24

Ieguldot naudu pētniecībā un jaunu materiālu radīšanā, tuvākajos 12 gados, iespējams, viss...

2018. gada 19. februāris plkst. 6:34

Pie Eiropas kohēzijas politikas katla katram gribas tupēt uz celīšiem ar savu bļodiņu rokās.

2018. gada 15. februāris plkst. 8:43

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās...

2018. gada 13. februāris plkst. 14:35

Vislielāko progresu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē uzrāda projekti transporta, vides un...

2018. gada 13. februāris plkst. 10:44

Akcionāru nesaskaņas var kavēt dzelzceļa projekta «Rail Baltica» savlaicīgu pabeigšanu un Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu.

2018. gada 09. februāris plkst. 21:11

Cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus.

2018. gada 01. februāris plkst. 9:28

Lielākā daļa lauksaimnieku paliks bez Eiropas Savienības fondu finansējuma investīcijām.