ES nauda

ES struktūrfondi būs arī pēc 2020. gada

Rūta Kesnere, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Vai pēc 2020. gada tiešām iestāsies apokalipse un Latvijai ES fondu nauda būtiski samazināsies?

Noteikti nē. Es varu tikai brīnīties par šādiem mītiem un to izplatīšanu. Nav tā, ka Eiropa vairs nevēlas kohēziju un naudas tai vairs nebūs. Protams, pēc Lielbritānijas, kas ir viena no lielākajām donorvalstīm, aiziešanas ES budžetā būs robs, taču tas nenozīmē, ka vairs nebūs ES budžeta. Struktūrfondi nevar nebūt, cita lieta, ka var mainīties fondu piešķiršanas nosacījumi.

Tajā pašā laikā, piemēram, Satiksmes ministrija visu laiku uzsver, ka pēc 2020. gada ES finansējuma ceļiem vairs nebūs.

Tas ir atkarīgs no Latvijas valdības, kas lems, kādiem mērķiem ES nauda izlietojama. Taču tāda EK uzstādījuma, ka jaunā budžeta nauda nevar tikt izmantota ceļiem, noteikti nav. EK dalībvalstīm dos aploksni, kas paredzēta sociālai un ekonomiskai kohēzijai, arī transporta tīkliem, un tas, kam konkrēti šī nauda aizies, jau ir Latvijas valdības izšķiršanās.

Vai varam teikt, ka nākamā perioda aploksne Latvijai būs mazāka?

Pašlaik neviens nezina, cik liela tā būs. Tas atkarīgs no tā, vai visas dalībvalstis būs gatavas palielināt iemaksas budžetā. Latvija tam ir gatava, kas ir saprotams, jo mēs esam saņēmēja valsts un, pat iemaksājot vairāk, pretī dabūsim daudz vairāk – šobrīd uz vienu ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem aptuveni četrus.

Vai piekrītat, ka Latvijas ekonomika ir pārāk atkarīga no ES struktūrfondiem?

Nē, tā nav tiesa. Eiropas līdzekļi nenoliedzami palīdz ekonomikai attīstīties, taču mums ir pašiem savs budžets, savas kredītiestādes, privātie investori. No Eiropas ieplūst papildus investīcijas, un tas ir labi, taču nevar teikt, ka bez fondiem ekonomikas attīstība apstātos.

Visu interviju ES struktūrfondi būs arī pēc 2020. gada lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika attīstās strauji, bet radušies jauni riski negatīvām izmaiņām

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Uzņēmēji vērtē banku "kapitālo remontu"

Māris Ķirsons, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Lai arī lielākais vairums iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta finanšu sistēmas "kapitālo remontu", tomēr pēdējā gada laikā aptaujātie saskārušies ar papildu prasībām un pat uzskata, ka sadarbība ar bankām pasliktinājusies.

To liecina sabiedriskās domas pētījums, ko veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta iniciatīvas.

Nenoliedzami, ka pēdējā gada laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis finanšu sektors, un tādējādi tas izvirza augstākas prasības arī klientiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

"Šim pētījumam jāpievērš uzmanība ne tikai akadēmiskajās aprindās, komercbankās, bet arī tā galvenajiem lietotājiem – valdībai, finanšu izlūkiem, banku uzraugiem," vērtē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka.

Viņa atgādina, ka "kapitālajam remontam" ir gan pozitīvās, gan arī negatīvās puses. "Ja gribam iegādāties telpas pēc kapitālā remonta, tad nereti tajās nekādas apdares nav un tajās dzīvot un strādāt bez to labiekārtošanas nav iespējams," norāda I. Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētīs Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka. Projekta kopējais finansējums ir 495 000 eiro.

"Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas," informē prof. I. Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atkārtoti aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

To sestajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi FDP. Ziņojumā teikts, ka 2020.gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā tika iekasēti vairāk nekā 2019.gada jūlijā.

Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras, norāda FDP. Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro. Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, FDP aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kazāks: Esmu makšķerējis ar Rimšēviču, bet tuvu attiecību mums nav

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks ir makšķerējis ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, bet tuvu attiecību pusēm neesot, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Kazāks, kurš tiek minēts kā viens no pretendentiem uz centrālās bankas prezidenta amatu.

Viņš stāstīja, ka krietni pirms 2018.gada februāra, kad tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents, Kazāks ir makšķerējis kopā ar Rimšēviču, tomēr abu attiecības nevarot raksturot kā ciešas.

«Pāris reizes bijām makšķerēt, bet nevar teikt, ka tas liecina par ciešām saitēm. Nedomāju, ka biju draugu lokā. Jau labu laiku neesmu bijis ar viņu makšķerēt. [Rimšēviča] Reputācija pirms tam ir viena lieta, bet pēc tam - otra. Pēc 2018.gada februāra mums ir tikai darba lietas, ne vairs privātas,» atzina Kazāks.

Tāpat Kazāks norādīja, ka līdz 2018.gada februārim Rimšēvičam bija nevainojama reputācija, nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, kā arī pielaide valsts noslēpumam. «Kur vēl drošāks cilvēks, ar kuru runāt par Latvijas ekonomiku,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Cērps starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem neoficiāli tika minēts jau vairākus mēnešus, bet pirmdienas vakarā viņš sociālajos tīklos ierakstījis: «Šodien es pieteicu savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Saeimas deputātiem, kam jāpieņem lēmums par šo amatu, būtu pietiekama izvēle.»

Pēc darba FKTK Cērps strādājis banku uzraudzībā Zviedrijā, bet pašlaik strādā Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā par prezidenta padomnieku.

Starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem minēti arī Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, kuri ir apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu un jau tikušies ar atsevišķām partijām. Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze un Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, kurš savukārt ir izteicies, ka par šo amatu nav īpaši ieinteresēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta atalgojums šobrīd ir par lielu un tas būtu samazināms, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Es domāju, ka [Latvijas Bankas prezidenta atalgojums] ir par lielu. Nenodarbošos ne ar vairāksolīšanu, ne ar mazāksolīšanu. Ir jāpaskatās pa perimetru, kāds tas ir salīdzinājumā ar citām centrālajām bankām, kā arī ar būtiskākajām institūcijām Latvijā. Ir jābūt gatavam, ka tas tiek samazināts," teica Bērziņš, piebilstot, ka gadījumā, ja viņš kļūs par Latvijas Bankas prezidentu, rosinās atalgojumu samazināt.

Tāpat, runājot par veicamajiem darbiem, ja tiks iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Bērziņš minēja Latvijas banku sektora reputācijas atjaunošanu, skaidrākas pozīcijas noteikšanu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, kreditēšanas veicināšanu, Latvijas Bankas izmaksu samazināšanu un iniciatīvu piedāvāšanu tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Koalīcija esot vienojusies Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt Kazāku

LETA, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas esot vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, liecina neoficiālā informācija.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem paziņoja, ka valdību veidojošās partijas esot nonākušas līdz diviem kandidātiem - Kazākam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam Uldim Cērpam.

Pirmdien vakarā Jaunās konservatīvās partijas frakcija nolēma, ka tā ir gatava atbalstīt arī Kazāka kandidatūru, lai arī sākotnēji ticis pieņemts lēmums amatā atbalstīt Cērpu.

Koalīcijas partijas vairākkārt uzsvēra, ka ir nepieciešams kopīgi vienoties par vienotu kandidātu centrālās bankas prezidenta amatam, lai nepieļautu situāciju, ka augstā amata ievēlēšanā izšķirošas būtu opozīcijas politiķu balsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka kandidatūru, otrdien žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja politiķi.

Kā informēja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, ir savākti nepieciešamie desmit deputātu paraksti Kazāka kandidatūras izvirzīšanai un balsojums gaidāms 12.decembra Saeimas sēdē.

Kā ziņots, koalīcijas partijām vienošanās panākšana par vienu kandidātu prasīja vairākas nedēļas. Vēl pirms tam deputāti tikās ar vairākiem potenciālajiem kandidātiem.

Šī augstā amata kandidātu vidū bija arī Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps. Pēdējās sarunu dienās notika izšķiršanās starp Kazāka un Cērpa kandidatūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks saskarsies ar virkni iepriekš nepieredzētu izaicinājumu, kas skar gan mūsu pašu lēmumus, gan ģeopolitiskos procesus.

Par to, ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras Mārtiņam Kazākam, diskutē Fiskālās Disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore, dr.habil.oec, Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše un Eiropas parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs, dr.oec. Roberts Zīle. Diskusiju vada Dienas Biznesa valdes loceklis Jānis Maršāns.

Diskusijā apspriež:

  • Pārmērīgo naudas drukāšanu visā pasaulē
  • Milzīgo un neilgtspējīgo kredītportfeļa izmēru
  • Tirgus digitalizāciju un kriptovalūtu ietekmi uz nākotnes risinājumiem
  • FKTK pievienošanu Latvijas Bankai
  • Pārspīlējumu izskaušanu no politiskās ikdienas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam ceļamaizē ir iedots valsts finanšu sektora "kapitālais remonts".

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, šīs nedēļas žurnālā diskutē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše, Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, bet portālā www. db.lv iespējams noskatīties diskusijas video versiju.

28. janvāra numurā:

  • Numura tēma – Latvijas finanšu sektors pēc “kapitālā remonta”
  • Intervija - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
  • Aktuāli – 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts
  • Tirdzniecība – gājēju ielu eksperiments Rīgā. Uzņēmēju pieredze gājēju ielās Kuldīgā, Jūrmalā un Liepājā
  • Biznesa braucieni – TOP galamērķi biznesā
  • Atpūtas braucieni – ceļojumu tendences
  • Zinātne – Rīgā taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanses zem viena jumta

Māris Ķirsons, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru