Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.
"Inflācijas cēlonis ir "ārpus Latvijas", tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas. Labākais risinājums ir mērķēti atbalsti mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar augstu izaugsmes, eksporta un inovācijas potenciālu. Ja šādi uzņēmumi saskaras ar problēmām augsto energoresursu izmaksu dēļ, tad būtu prātīgi tos atbalstīt," teica Šteinbuka.
Viņa uzsvēra, ka ir arī jāskatās, ko dara kaimiņi, lai Latvijas uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju kaimiņvalstu intensīvu atbalsta programmu dēļ.
Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka augstas inflācijas apstākļos valdībai ir jāraugās tēriņu mazināšanas virzienā, un, lai gan FDP kompetencē nav norādīt, kādus izdevumus samazināt, ir skaidrs, ka būtu lietderīgs kritisks un radikāls iestāžu funkciju un izdevumu audits.
"Jebkādos apstākļos ir svarīgi samazināt neefektīvus tēriņus. Skaidrs, ka valdībai ir vesela rinda ar problēmām, kuru risināšana prasa valsts budžeta līdzekļus, piemēram, nav zināms, kāda būs situācija ar Covid-19 rudenī, pieaugošās energoresursu cenas, nepieciešams atbalsts Ukrainas bēgļiem, nepieciešamība arī pēc investīcijām enerģijas ražošanas kapacitātes palielināšanā, tāpat nepieciešama valsts militāro spēju stiprināšana. Nemaz nerunāju par investīcijām izglītībā, zinātnē. Ir skaidrs, ka prasību un prioritāšu ir ļoti daudz," sacīja Šteinbuka.
Viņa pauda, ka arī zinot, cik strauji pieaug būvniecības cenas, ļoti kritiski ir jāvērtē, kādas valsts investīcijas varētu dot atdevi un palielināt ekonomikas izaugsmi un kādus investīciju projektus varētu atlikt. "Nesaku, ka pavisam atteikties no šiem projektiem, bet neīstenot vismaz šobrīd," teica Šteinbuka.
Vienlaikus viņa norādīja, ka ļoti riskanta opcija ir samazināt nodokļus, jo tā negarantē efektīvu inflācijas samazināšanos, toties garantē būtisku budžeta ieņēmumu samazināšanu.
"Piemēram, martā Polija ieviesa ambiciozu pret inflāciju vērstu programmu uz sešiem mēnešiem. Neskatoties uz to, jūnijā inflācija Polijā sasniedza 15,6% (februārī tā bija 8,5%). Un tas ir lielajā Polijas ekonomikā, kurai ir savi resursi, ogles, kas ir vairāk autonoma un pašpietiekama. Latvijas iespējas ir vēl mazākas. Nodokļu samazināšana inflāciju nesamazinās," uzsvēra Šteinbuka.
