Situācijā, kamēr Eiropā un pat Igaunijā un Lietuvā preču ražotāji ātrāk samaksu par piegādātajām precēm saņem, izmantojot faktoringa pakalpojumus, Latvijā šo finanšu pakalpojumu izmanto tikai neliela daļa, tādējādi straujā cenu pieauguma apstākļos daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cīnās ar apgrozāmo līdzekļu deficītu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas uzņēmuma, reversā faktoringa pakalpojumu sniedzēja SupplierPlus pārdošanas nodaļas vadītājs Latvijā Bruno Puriņš.
Viņš atgādina, ka faktorings un reversais faktorings ir sava veida apgrozāmo līdzekļu kreditēšana, kā garantu izmantojot preces pircēja parādu. Faktoringa pakalpojumus ārzemēs izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot biznesa attīstībai un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši pašlaik, kad daudzu preču un pakalpojumu cenas pieaug.
Kāda šobrīd ir situācija faktoringa segmentā?
Latvijā faktorings nekad nav bijis populārākais apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanas avots. Tieši tāpēc Latvija faktoringa apmēros būtiski atpaliek salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Salīdzinājumam – 2020. gada kopējais faktoringa apgrozījums Latvijā bija 815 milj. eiro, Igaunijā – 3900 milj. eiro, bet Lietuvā – 2700 milj. eiro. Tātad Latvijā tas ir vairāk nekā 4,8 reizes mazāks nekā Igaunijai un 3,3 reizes mazāks nekā Lietuvai. Nenoliedzami, ka katrai no Baltijas valstīm ir atšķirīgi tautsaimniecības pamati, taču šaubos, ka Igaunijas ekonomika ir tuvu vai 5 reizes lielāka nekā Latvijā. Kopumā Eiropā faktoringa pakalpojumus izmanto aktīvā, un to apmēri ir krietni lielāki nekā Baltijā. Pagarināts rēķinu apmaksas laiks – 90 vai pat 180 dienas – nozīmē apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu preču piegādātājiem, tai skaitā ražošanai nepieciešamo izejvielu iegādei (it īpaši situācijā, kad to cenas nemainīgi turpina pieaugt) un ārpakalpojumu pirkšanai, kā arī nodokļu nomaksai.
Kādēļ Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir tik niecīgi faktoringa apjomi?
Vēsturiski apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu Latvijā visbiežāk kompensē ar apgrozāmo līdzekļu kredītlīniju komercbankās, lai gan tās pašas bankas sniedz arī faktoringa pakalpojumu. Šeit gan jāņem vērā, ka tradicionālais faktoringa pakalpojums ir iespējams tikai situācijās, kad to akceptē abas darījuma puses – gan piegādātājs, gan preces vai pakalpojuma pircējs. Viens no būtiskākajiem faktoringa izmantošanas stūrakmeņiem ir finanšu sektora uzticība biznesa videi un uzņēmēju zināšanas un vēlme attīstīt biznesu, izmantojot faktoringa pakalpojumus. Latvijā vēsturiski banku sektors ir piedzīvojis daudzus satricinājumus – Banka Baltija, Parex, Krājbanka, ABLV, PNB. Tie visi kopā ir atstājuši nospiedumu risku izvērtēšanā, dažu dēļ esam spiesti daudz rūpīgāk analizēt uzņēmumu kredītriskus, bet citu dēļ būt pirmrindnieki Eiropā AML uzraudzības jomā.
Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
