Eksperti

Fintech sektora attīstība var uzlabot kopējās ekonomikas prognozes

Hipa Gustavsone, Tietoevry (Igaunija) EasyFS banku centralizācijas sistēmas nodaļas vadītāja, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji.

Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība. Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

Strauja algu kāpuma (11,8%) ietekme uz darba tirgu

Digitalizācija ļauj palielināt uzņēmuma veiktspēju līdz pat 80%, kā arī būtiski samazināt darbības izmaksas un palielināt darbinieku efektivitāti. Latvijā, kur jau gada sākumā darba tirgū iezīmējās t.s. divu ātrumu fenomens un pastāv augsts pieprasījums pēc darbaspēka, šādi risinājumi ir ārkārtīgi būtiski. Darba tirgus saskaras arī ar strauju algu kāpumu - 11,8% (2021. gadā), kas virknei uzņēmumu rada papildus izaicinājumus. Papildus tam eksperti norāda, ka kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt arī lielāks, ja nerims karadarbība vai turpinās paplašināties sankcijas. Nelabvēlīga scenārija gadījumā var tikt ietekmēta gan ražošanu, gan patēriņš un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku, uzturot arī augstākas resursu cenas un inflāciju.

Lielai daļai uzņēmumu ir spēcīgs izaugsmes potenciāls

Kopējā ekonomikas attīstībā Latvijā iezīmējas vairāki ceļi - uzņēmumi, kuri bija atkarīgi no Krievijas tirgus, bet nespēs pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Uzņēmumi, kuri orientēti uz Rietumu tirgiem, var spēcīgi augt. Tiek prognozēts liels pieprasījums pēc sankcijām pakļauto valstu un Ukrainas nepiegādāto ražojumu aizstāšanas. Tas nozīmē, ka virkne uzņēmumu spēs pelnīt un arī palielināt darbinieku algas. Šī iemesla dēļ kopējais algu pieaugums turpināsies strauji, vienlaikus esošie darba meklētāji nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs. Arī raugoties no šiem aspektiem, jāuzsver digitalizācijas nozīme.

Spēcīgs finanšu tehnoloģiju attīstības sākumposms

Starptautiskā riska kapitāla kompānija “Index Ventures” pērn nosauca Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā. Šī saraksta pirmajās trijās vietās atrodas visas Baltijas valstis – Latvijai cieši pa pēdām seko Igaunija un Lietuva. Latvija tiek dēvēta par vienu dinamiskākajām ekonomikām Eiropā un tas ir potenciāls, ko jāturpina attīstīt. Vairāki finanšu eksperti norādījuši, ka šis ir īstais laiks, kad veidot spēcīgāku Latvijas ekonomiku un inovatīvi risinājumi, kā arī digitalizācija viennozīmīgi ir viens no risinājumiem, kā to veidot. Latvijas Finanšu tehnoloģiju sektors Latvijā ir daudzveidīgs un, lai gan atrodas attīstības sākumposmā, to raksturo kvalitāte. Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 100 aktīvi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi dažādos uzņēmējdarbības segmentos - maksājumu pakalpojumi, kreditēšana, investīciju platformas u.tml.

Gatavas IT sistēmas, kas pielāgotas normatīvajam regulējumam

Banku sektorā tendences joprojām cieši saistītas ar Covid-19 sekām ekonomikā. Pēc būtiska krituma 2020. gadā pērn banku sektorā bija vērojama strauja pelnītspējas uzlabošanās, ierobežoto patēriņa iespēju un piesardzības ietekmē turpinājās noguldījumu pieaugums. Savukārt aktīvu kvalitātes rādītāji liecina, ka ietekme kopumā ir bijusi mazāka, nekā sākumā tika prognozēta. Vienlaikus nenoteiktība saglabājas augsta, tāpēc arī bankām jāraugās jaunu risinājumu virzienā. Finanšu pakalpojumu attīstībai un banku konkurētspējas stiprināšanai ir būtiskas informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas ir gatavas un pielāgotas valsts normatīvajam regulējumam. Šādu sistēmu izstrāde no nulles ir pārāk laikietilpīga, un grūti prognozējamu ārēju apstākļu periodā, kāds ir šobrīd, tas nenesīs cerētos rezultātus.

Optimistiskas prognozes par nākamo gadu

2022. gads sākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes mainīja, un lielā mērā ekonomikas izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības, taču joprojām saglabājas relatīvi optimistiskas prognozes par nākamo un turpmākajiem gadiem, jo kopumā ekonomikas potenciāls nav zudis. Tie uzņēmumi, kuri spēs izmantot inovatīvos risinājumus un saglabāt konkurētspēju, šajā situācijā būs ieguvēji dubultā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu nodarbinātības izaugsmi Kurzemes reģionā un pilnveidotu videi draudzīgus risinājumus, informācijas tehnoloģiju uzņēmums “TietoEVRY” atver jaunas biroju telpas Liepājas filiālē, Juliannas pagalmā.

Patlaban digitālo pakalpojumu un programmatūras uzņēmumā Latvijā strādā aptuveni 1000 darbinieku komanda, kas gan lokālus, gan starptautiskus projektus turpinās attīstīt no diviem birojiem – Liepājā un Rīgā, kā arī attālināti visā valsts teritorijā.

“Cilvēki izvēlas darba devējus, nevis otrādi. Uzņēmumi, kas saskata talantus, nevis resursus – mūsdienu lielākā vērtība. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka radām darbavietas ne vien nozares ekspertiem, bet arī cilvēkiem bez iepriekšējas pieredzes. Viņi varēs apgūt IT prasmes, valodu zināšanas un darba pieredzi ergonomiskā birojā ar modernām kopstrādes telpām un atpūtas zonu. Jāuzsver, ka nodrošinām iespēju ikvienam strādāt arī attālināti no jebkuras vietas Latvijā, piemēram, mājām, jo labvēlīga darba vide ir šodienas prioritāte,” skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “TietoEVRY” Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paviljonu izstādē “Expo 2020” papildina virtuālās terapijas laboratorijas risinājums, kuru prezentēs arī pasaules veselības aprūpes izstādē “Arab Health 2022”.

Inovācijas autori – Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs kopā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “Tietoevry”.

Dubaijā notiekošajās izstādēs – “Expo 2020” un “Arab Health 2022” – risinājuma prezentācija noris Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās biomedicīnas tirdzniecības misijas ietvaros.

Virtuālās terapijas laboratoriju ir izveidojuši vietējie un ārvalstu psihoterapijas un informācijas tehnoloģiju eksperti. Risinājums izstrādāts, lai uzlabotu nozīmīgas emociju kontroles prasmes pusaudžiem un jauniešiem. Inovācija rada iespēju psihoterapijas konsultācijas nodrošināt virtuālās paplašinātās realitātes vidē, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirdzniecības uzņēmuma Latvijā SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis no 2022. gada 1. janvāra uzsāks darbu Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdē kā valdes loceklis.

A.Beiziķis ievēlēts valdē pirmo reizi un nākamos divus gadus pārstāvēs Somijas uzņēmumu intereses Latvijā paralēli darbam SIA “Neste Latvija”.

A.Beiziķis savu profesionālo karjeru finanšu nozarē uzsāka 1998. gadā auditora amatā profesionālo pakalpojumu grupā Arthur Andersen (tagad E&Y), savukārt no 2001. gada strādājot finanšu direktora amatā farmācijas uzņēmumā GlaxoSmithKline Latvia.

Darbu Somijas degvielas pārstrādes un tirdzniecības korporācijas Neste meitas sabiedrībā SIA “Neste Latvija” A.Beiziķis uzsāka 2006. gadā finanšu direktora pozīcijā, un no 2012. gada – mazumtirdzniecības vadītāja pozīcijā.

“Pēc vairāk nekā piecpadsmit gadiem darba degvielas tirdzniecības nozarē, pārstāvot Somijas zīmolu Neste, kas pasaulē atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem zīmoliem, esmu guvis gana pieredzi par uzņēmējdarbības vides izaicinājumiem un izpratni par izaugsmi Latvijā. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka Somijas tirdzniecības kameras Latvijā biedri, līdzvērtīgi spēcīgu un atpazīstamu uzņēmumu un zīmolu pārstāvji Latvijā, man uzticējuši pārstāvēt viņu intereses šajā tirgū,” atklāj A.Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru