Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Flikts, kurš ir arī kompānijas privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) līdzīpašnieks, neatbalsta izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, kas Latvijas valstij dotu tiesības ietekmēt uzņēmuma vadību.

Fliks intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzīmēja, ja viņa atrašanās airBaltic vadībā ir vienīgais priekšnosacījums turpmākajām valsts darbībām, viņš neturēsies pie sava krēsla, taču nekādā gadījumā nepiekritīs izmaiņām akcionāru līgumā, kas valstij dotu tiesības ietekmēt uzņēmuma vadību.

Viņš pauda, ka par līgumu var runāt jebkurā laikā, taču uzņēmuma vadībā ir jābūt profesionāliem cilvēkiem, nevis politiski nozīmētiem. "Uzskatu, ka uzņēmuma vadībā var būt tikai profesionāli cilvēki. Tas, kāpēc airBaltic vēl ir dzīva, strādā un ir ar izaugsmi, tas ir tikai pateicoties tam, ka kompānijā strādā profesionāli cilvēki nevis politiski ielikti cilvēki," sacīja Fliks un atzīmēja, ka tādēļ kompromisi nav īsti iespējami.

"Par lidojumu drošību nevar būt politisku kompromisu. Tādēļ ir profesionāli cilvēki, nevis politiski ielikti. Ir lietas, par ko var diskutēt, bet ir lietas, kas nav apspriežamas," uzsvēra Fliks.

Tāpat viņš pauda pārliecību, ka valsts piedalīšanās airBaltic pamatkapitāla palielināšanā nav labākais variants.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanā, taču ar vairākiem nosacījumiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem norādīja, ka piesaistītajam konsultantam - ieguldījumu brokeru kompānijai Prudentia - divu nedēļu laikā būs jāsniedz izvērtējums par labāko risinājumu tālākai rīcībai. Pēc Auguļa teiktā, tiek vērtēti divi varianti, proti, ka valsts līdzvērtīgi piedalās pamatkapitāla palielināšanā vai arī iegādājas BAS piederošās akcijas. Prudentia pārstāvji valdības sēdē šos abus risinājumus piedāvājuši kā vēlamākos.

Pēc Auguļa teiktā, noprotams, ka tiek izslēgts tāds variants, ka valsts airBaltic neiegulda naudu un paliek kā mazākuma akcionārs.

Runājot par nosacījumiem, Augulis paskaidroja, ka ir jāpanāk airBaltic vadības maiņa, jāveic grozījumi statūtos, panākot tajos Komerclikuma nosacījumus, un jāveic izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā, lai valstij būtu lielāka ietekme, kā arī lidostaiRīga jābūt kā bāzes lidostai, kas nodrošinātu, ka kompānija darbojas Latvijā. "Ja šie nosacījumi netiek izpildīti, tad valstij sadarbība ir diezgan apgrūtinoša," atzina Augulis un piebilda - ja privātais akcionārs nebūs gatavs nosacījumus pildīt, arī valdība nevarēs pieņemt lēmumu par airBaltic glābšanu.

Ministrs pastāstīja, ka otru airBaltic akcionāru - BAS - aicinās mainīt aviokompānijas vadību, lai valstij būtu pārliecība par to, kas notiek ar kompānijas līdzekļiem un kāda ir tās tālākā attīstība. Turklāt Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) uzdots izvērtēt visus pašreizējās airBaltic vadības iespējamos pārkāpumus vai neizdarītos darbus.

Augulis uzsvēra - ja tiks pieņemts lēmums par BAS akciju iegādi, Finanšu ministrijai (FM) būs jāmeklē iespējamie risinājumi, kā nodrošināt tam nepieciešamos līdzekļus.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis klāstīja, ka tad, kad skaidrāk iezīmēsies kāds no scenārijiem un tā iespējamās izmaksas, FM uzdevums būs izvērtēt, kā šos līdzekļus nodrošināt. Pēc viņa teiktā, valstij nav vienas vienkāršas un labas izvēles - tai jāizvēlas vai nu nodrošināt līdzdalību kompānijas finanšu situācijas uzlabošanā, izpildoties minētajiem nosacījumiem, nedarīt neko, kas savukārt var novest pie nopietnām problēmām, vai arī airBaltic šajā nelabvēlīgajā situācijā atdot kādam trešajam akcionāram vai mazākuma akcionāram. Šo scenāriju arī piesaistītais konsultants nevērtē kā vēlamu, piebilda premjers.

Jau vēstīts, ka airBaltic padome informējusi SM, ka kompānijas valde rosina airBaltic pamatkapitālu palielināt par 63,7 miljoniem latu, tostarp 30 miljoni no tiem būtu jau "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un mazākuma akcionāra BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa būtu samaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Tāpat ziņots, ka airBaltic neauditētie zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu pretēji peļņai 2009.gadā.

Kompānija airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.

airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic vadītājs un viens no līdzīpašniekiem Bertolts Fliks šodien neieradīsies uz valdības sēdi, kurā viņam būtu dota iespēja skaidrot jautājumu par situāciju aviokompānijā.

B.Fliks ar advokātu starpniecību atsūtījis Ministru prezidentam vēstuli, kurā prasa valdības garantijas, ka, ierodoties, netiks arestēts, Db.lv atzina Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, gan piebilstot, ka teorētiski B.Fliks vēl var ierasties. Uz jautājumu, vai valdība dod un vai dotu šādas garantijas, M.Panke atzina, ka, saskaņā ar likumu, tiesībsargājošās iestādes darbojas neatkarīgi no valdības, valdības kompetencē nav iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbībā.

«Līdz ar to prasīt valdībai šādas garantijas ir absurdi,» tā viņš. BAS pārstāvis Juris Pētersons Db.lv atzina, ka BAS rīcībā nav informācijas, ka B.Fliks ieradīsies uz valdības sēdi, turklāt BAS šādu uzaicinājumu nav saņēmis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Audits tomēr vēl neļaujot spriest, kā labā Fliks darbojies

Ieva Mārtiņa, 30.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No provizoriskiem audita rezultātiem, kas pirms dažām dienām tika skatīti valdībā, vēl nevar secināt, vai airBaltic vadītājs Bertolts Fliks darbojas uzņēmuma vai mazākuma akcionāru interesēs. «To nevar izdarīt kaut vai tāpēc, ka šis audits neaptver darījumus ar trešajām pusēm,» Db.lv atzina Ministru prezidentam Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka audits nepieciešams, lai detalizēti veiktu analīzi par šo trešo pušu darījumiem, tajā skaitā ar meitas uzņēmumiem, saistītiem uzņēmumiem, kas nav darīts jūnijā veiktajā auditā.

Šī informācija savukārt ir pretrunā ar iepriekš Satiksmes ministra Ulda Auguļa teikto, ka audits neesot apstiprinājis politiķu pieņēmumus, ka airBaltic līdzekļi aizplūduši uz ārzonām vai citām kompānijām. Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš izteicās, ka airBaltic lielie zaudējumi šogad radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dombrovskis: Flikam tiks nosūtīts vēl viens aicinājums ierasties uz valdības sēdi

BNS, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība akceptē akcionāru vienošanos; Fliks atvadās no pasažieriem

Egons Mudulis, Ritvars Bīders, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cienījamais pasažieri, kad Jūs lasīsiet šo, visticamāk, es jau vairs nebūšu šīs kompānijas [airBaltic] vadītājs,» savā slejā nacionālās lidsabiedrības airBaltic žurnāla Baltic Outlook oktobra numurā raksta Bertolts Fliks, norādot, ka kompānijas dēļ viņš ir piekritis pamest savu amatu, ja īpašnieku savstarpējā vienošanās to prasa.

Savā rakstā Baltic Outlook Fliks vērš uzmanību uz to, ka aviokompānijā ir darbojies jau kopš tās pirmsākumiem. «Esmu devis padomus Latvijas valdībai aviokompānijas izveides procesā, kam sekoja vairāki trauksmaini gadi kompānijas valdē, kuru es vadīju līdz 2002. gadam,» raksta Fliks, turpinot, ka kopš 2002. gada, kad viņš kļuva par airBaltic izpilddirektoru, viņš spējis izveidot, viņaprāt, izcilu kompānijas vadību.

Ministru kabinets slēgtajā sēdē šodien apstiprinājis vienošanos ar nacionālās aviokompānijas mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem par turpmāko uzņēma finansēšanu un pārvaldību, tostarp, akcionāru līguma laušanu, paziņoja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šlesers noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo airBaltic akcionāru līgumu

LETA, 11.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, lai ekonomētu līdzekļus, plāno atlaist vairāk nekā 200 darbinieku, teikts airBaltic prezidenta un izpilddirektora Bertolta Flika paziņojumā medijiem.

Fliks sacīja, ka augošās izmaksas, kā arī augstās degvielas cenas liek kompānijai veikt turpmākus uzlabojumus efektivitātes palielināšanā.

«Mēs to esam iecerējuši paveikt, modernizējot airBaltic floti, – atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bijām plānojuši iepriekš. Aizvadītajos 12 gados Fokker 50 lidmašīnas godam ir kalpojušas airBaltic pasažieru pārvadāšanai. Tie ir bijuši mūsu galvenie darba zirgi reģionālajiem lidojumiem, kas tranzīta pasažierus nogādā ziemeļu tranzītmezglā Rīgā turpmākajiem lidojumiem uz tādiem galamērķiem kā Parīze, Londona, Telaviva vai Kijeva. Fokker 50 ir lieliska lidmašīna. Tomēr pieaugošās degvielas cenas un uzturēšanas izmaksas lidmašīnām, kuras vairs neražo, liek mums rīkoties. Pērn mēs jau iepazīstinājām ar modernajām Bombardier Q400 jaunās paaudzes lidmašīnām, kas ir daļa no airBaltic flotes modernizācijas plāna. Mēs skaidri redzam šo lidmašīnu pozitīvo ietekmi uz aviokompānijas efektivitāti un operatīvajām izmaksām, kas ļauj mums turpināt piedāvāt pievilcīgas biļešu cenas,» klāstīja Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nonācu kā jaunava pie bērna,» tā savu iesaistīšanos XL aviokompāniju vadībā echo- online ekonomikas ziņām skaidro bijušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Kā DB jau rakstīja, kopš šī gada sākuma viņš sāka vadīt Frankfurtē bāzēto čarterkompāniju XL- Airways Germany, bet tagad darbojas arī XL Francijas aviokompānijas padomē. Fliks gan skaidro, ka sākotnēji gribējis nodarboties tikai ar šo aviokompāniju konsultēšanu, bet nu jau pilnā apjomā iesaistījies šo kompāniju operatīvajā vadībā. XL Germany dibināta 2006. gadā, bet jau piedzīvojusi vairākas turbulences. Kopš 2011. gada abas XL aviokompānijas pieder Šveicē un ASV bāzētajam investīciju fondam Beachside Capital. Iepriekš XL piederēja Islandes investīciju bankai, kas pārņēma bankrotējušās britu ceļojumu kompānijas XL Leisure Group aktivitātes, taču pati pēc neilga laika nonāca grūtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks brīnās par KNAB piesliešanos aviācijas eksperta lomai

LETA, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks: Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes

Elīna Pankovska, 13.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ir īstais laiks jautājumā par airBaltic ieņemt konkrētu pozīciju, pretējā gadījumā viņa klusēšanu var interpretēt kā visas valdības nostāju, savā paziņojumā norāda aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks.

Viņš atzīmē: «Ekonomikas ministrs Kampars runā par agresīvu kompānijas vadības pārņemšanu. Tas nozīmē, ka ar spēku un mafiozām metodēm pārņemta lidsabiedrības vadība, tai skaitā operatīvā vadība, kuras uzdevums ir garantēt lidojumu drošību.»

airBaltic vadītājs B.Fliks nepieļaušot nekompetentu politisku ielikteni lidsabiedrībā. «Kā airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks varu teikt, ka ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes,» piebilst B.Fliks.

Viņš arī uzsver, ka viņa vadībā airBaltic pārvarējusi vairākas krīzes. airBaltic ik gadu neaktīvajā ziemas sezonā strādājot ar zaudējumiem, tāpat kā lielākā daļa Eiropas lidsabiedrību. Ja kompānija kādā periodā strādā ar zaudējumiem, tas nenozīmējot, ka pretēji likumiem, līgumiem un Eiropā pastāvošajai praksei kompānijas vadību var pārņemt bandītiskiem līdzekļiem, norādīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks cerēja uz peļņu; tagad gatavs ņemt visu airBaltic

LETA; BNS, 17.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Personiskām simpātijām biznesā nav vietas. Es arī nebūtu balsojis par Dombrovski, bet ar premjerministru man tomēr ir jāsadarbojas. Bet, ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt - es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām,» intervijā laikrakstam Diena sacījis airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt airBaltic, un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem «vajadzētu». Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem - jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām,» viņš turpina.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Kā varat komentēt skaļo Valda Zatlera paziņojumu, ka airBaltic joprojām notiekot valsts zagšana bezmaz gaišā dienas laikā?», Fliks sacījis: «Nesaprotu, kas un ko zog - valsts kaut ko zog, vai kāds cits kaut ko zog. Politiķis Valdis Zatlers gan šoreiz varēja paklusēt, tāpat kā klusēja airBaltic vadība - katru reizi, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers izprasīja biļetes biznesa klasē sev un savas ģimenes locekļiem atvaļinājuma ceļojumiem. AirBaltic nevērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo turēja valsts reputāciju par augstāku.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es esmu bijis ar airBaltic kopš tās pirmssākumiem. airBaltic man ir kā bērns.»

Ar tādiem vārdiem bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks paziņojis par savu atkāpšanos no airBaltic vadītāja amata. «Es konsultēju Latvijas valdību aviokompānijas dibināšanas jautājumos deviņdesmito gadu vidū. Pēcāk aizvadīju vairākus vētrainus gadus aviokompānijas padomes priekšsēdētāja amatā līdz 2002.gadam. Šajā gadā es kļuvu par airBaltic izpilddirektoru un pēdējo gandrīz desmit gadu laikā esmu izveidojis lielisku vadības komandu, ar kuru kopīgi esam attīstījuši airBaltic par izcilu un starptautiski atzītu uzņēmumu,» konstatē B. Fliks, piebilstot, ka no amata atkāpjas šodien parakstītās akcionāru vienošanās dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja B. Fliks [aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks] apgalvo, ka biļetes iegādātas par īpašām cenām, tad vēlos uzzināt, kādi ir airBaltic cenu politikas kritēriji, un kāpēc man, pērkot biļetes airBaltic, tika izrakstīti rēķini, par kuriem tagad jādiskutē. Nekādas atlaides sev vai saviem ģimenes locekļiem neesmu prasījis, un Flika teiktais ir meli,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda bijušais Latvijas prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas, airBaltic vēlējās nodrošināt sev papildu publicitāti, nodrošinot, ka Valsts prezidents atvaļinājumā dodas tieši ar airBaltic, nevis kādu citu aviokompāniju. Manā izvēlē lidot ar airBaltic noteicošais bija tas, ka, būdams Latvijas Valsts prezidents, lidoju ar nacionālo aviokompāniju,» turpina Zatlers.

Zatlers ir pārliecināts, ka «par Flika patvaļu cenu politikā liecina arī žurnālistu vizināšana uz viņa personīgo preses konferenci Berlīnē 15.jūnijā, kur airBaltic nodrošināja transportu un arī sedza aviobiļešu izmaksas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks: vakardienas kratīšana bija «totāli lieka»

Ritvars Bīders, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskim radies jautājums, cik lielā mērā Fliks darbojas airBaltic interesēs

LETA, 15.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) radušās šaubas, cik lielā mērā Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājs Bertolts Fliks darbojas uzņēmuma, un cik lielā mērā - mazākuma akcionāru interesēs.

Dombrovskis šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja, ka tāpēc, lai rastu atbildi uz šo jautājumu, iniciēts audits airBaltic, kuru rosināts pabeigt ātrāk par 4.jūliju, proti, lai tas būtu pieejams nedēļas vai nedaudz ilgākā laikā.

airBaltic gadījumā ir redzams, ka uzņēmuma vadītājs, kurš ir arī mazākuma akcionāru īpašnieks, nespēj nodrošināt savu darbību caurskatāmību. Valstij kā lielākajam uzņēmuma akcionāram nav caurskatāmas informācijas par lidsabiedrības finansēm, kompānijas darbību un to, cik daudz Fliks darbojies savās un cik daudz - uzņēmuma interesēs, atzīmēja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks aiziet, jautājumi paliek

Līva Melbārzde, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic akcionāru sarunās panākts zināms progress, tomēr lidsabiedrības nākotne vēl arvien ir neskaidra.

Dažas stundas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanu sākuma premjers Valdis Dombrov­skis LTV paziņoja, ka līdzšinējais airBaltic vadītājs un kompānijas mazākumakcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis Bertolts Fliks piekritis atstāt kompānijas vadītāja amatu un grozīt airBaltic akcionāru līgumu, kas līdz šim deva valstij minimālas iespējas ietekmēt airBaltic darbību. Arī B. Fliks izplatījis paziņojumu, ka ir piekritis valdības izvirzītajiem nosacījumiem un tagad vairs nav šķēršļu, lai valdība airBaltic pamatkapitālā ieguldītu 63,68 miljonus latu.

Tiesa, B. Fliks atturējās DB sīkāk skaidrot, ko konkrēti nozīmē viņa «piekrišana valdības nosacījumiem» un ko tas reāli mainīs airBaltic sarežģītajā finanšu situācijā, kā arī to, vai apmaiņā pret savu piekrišanu viņš saņēmis arī kādu pretimnākšanu no valsts, piemēram, attiecībā uz savu tiesisko neaizskaramību. DB jau rakstīja, ka kopš maija beigām, kad KNAB veica kratīšanas airBaltic, B. Fliks Latvijā vairs nav uzdrošinājies atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks: airBaltic nodarīts kaitējums aptuveni 40 miljonu apmērā

Elīna Pankovska, 22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā valsts sistemātiski nodarbojas ar kaitniecību aviokompānijai, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks. Pēc viņa aplēsēm, nevienlīdzīgā tarifu politika Rīgas lidostā un ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) izteikumi kopumā ir nodarījuši līdz 40 milj. Ls lielus zaudējumus.

B.Fliks intervijā Neatkarīgajai arī norāda, ka airBaltic saņēmis izdevīgus piedāvājums par lidmašīnu iegādi, taču viņš nezina, vai tie vēl ir spēkā pēc saceltās ažiotāžas. Viņš atzīmē: «Ja nav, tad pienāks brīdis, kad kompānijai būs jāprasa diezgan liela kompensācija no valsts.»

Savukārt Rīgas lidosta kopš 2004. gada maksā Latvijas Gaisa satiksmei (LGS) par īru aviokompānijas Ryanair saņemtajiem aviodispečeru pakalpojumiem. airBaltic šādu labvēlību no lidostas puses nebaudot un maksājot par LGS pakalpojumiem – 11 milj. Ls kopš 2004. gada.

B.Fliks arī atzīmē, ka Finanšu ministrija šogad bez jebkāda airBaltic akcionāru lēmuma nolēmusi no uzņēmuma valstij izmaksāt dividendes. Viņš kritizē valsts nespēju piedalīties uzņēmuma kapitāla palielināšanā, jo privātais akcionārs šogad lidsabiedrības pamatkapitāla avansā esot ieguldījis 12 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«Jauna airBaltic» veidošanas izmaksas līdzvērtīgas nepieciešamajiem ieguldījumiem «vecajā airBaltic»

Līva Melbārzde; Dace Preisa, 22.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic vēršas ģenerālprokuratūrā, zaudējumus piedzīs no valsts un Prudentia

Līva Melbārzde, 22.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic vērsīsies ģenerālprokuratūrā, lai tiktu pārbaudītas Latvijas valdības nolīgtā uzņēmuma Prudentia iespējamās noziedzīgās darbības, kuras sagatavojušas augsni jaunas aviokompānijas izveidei.

«Līdz ar to šobrīd vairs arī nav pārsteigums, kāpēc airBaltic jautājuma risināšana ilgusi vairāk nekā septiņus mēnešus, savukārt par jauno aviokompāniju skaidrība būs jau tuvākās dienas līdz divu nedēļu laikā. Šo pēdējo septiņu mēnešu laikā metodiski un sistemātiski grauta uzticība Latvijas nacionālajai aviokompānijai, ko uzsāka ekonomikas ministrs Artis Kampars, lai sagatavotu augsni jaunam projektam,» vēršanās ģenerālprokuratūrā motivāciju skaidro airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Viņš norāda, ka Prudentia kā Latvijas valdības nolīgts konsultants ar šādu soli ir būtiski degradējusi uzticību Latvijas valstij kā biznesa partnerim, un kā valstij, kurā investēt. Šī jau ir otrā reize nedēļas laikā, kad B. Fliks draud ar ģenerālprokuratūru, iepriekš viņš to bija gatavs darīt sakarā ar izskanējušo informāciju par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, kad SAS obligācijas iegādājās ar Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu saistīts uzņēmums, tādā veidā, iespējams, atstājot valsti mazākumā, savukārt Fliks norādīja, ka saistībā ar šo darījumu tiek izplatīta selektīva un daļēji sagrozīta informācija. Arī Satiksmes un Tieslietu ministrijas vērsās ģenerālprokuratūrā sakarā ar iespējamiem B. Flika pārkāpumiem. Fliks norāda, ka visi airBaltic un BAS radītie zaudējumi tiks piedzīti no Latvijas valdības un Prudentia. Konsultanti tādējādi atradās pastāvīgā interešu konfliktā un mums jāuzskata, ka airBaltic sniegtā komercinformācija tiks izmantota citai konkurējušai aviokompānijai. Šis ir viens no lielākajiem skandāliem Latvijas ekonomiskās noziedzības vēsturē, norāda airBaltic vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Snoras strīdā ar Latvijas valsti un Latvijas Krājbanku Bertoltu Fliku nepieaicinās, procesam izsludināts slēgts statuss.

Rīgas apgabaltiesa aizvadījusi pirmo tiesas sēdi lietā, kur prasību pret Latvijas valsti un likvidējamo a/s Latvijas Krājbanka (LKB) pagājušā gada nogalē iesniedza arī likvidējamā Lietuvas banka Snoras. Tā kā lieta saturot ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa nolēma to skatīt slēgtā sēdē. Snoras lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos, kuras rezultātā amatu zaudēja arī tās vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Snoras faktiski vēlas, lai 2011.gada nogalē valstij pārdotie 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja airBaltic privātajam akcionāram BAS, ko pārstāvēja B. Fliks, un kuras bija ieķīlātas LKB un Snoras, tiktu atdotas atpakaļ BAS. B. Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs iesniedza tiesā lūgumu B. Fliku pieaicināt šajā lietā trešās personas statusā. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, tā vietā trešās personas statusā pieaicinot nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija par aviosabiedrības airBaltic zaudējumiem 18 milj. Ls apjomā šā gada pirmajos piecos mēnešos ir neformāla, tomēr pietiekami ticama, lai par to runātu publiski. Auditētie dati vēl nav zināmi, lai gan auditu par pieciem mēnešiem vajadzējis iesniegt jau šā gada maija sākumā, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Ekonomikas ministrs izvēlējies par iespējamajiem zaudējumiem runāt atklāti, cerot, ka tas paātrinās audita iesniegšanu, jo, pēc viņa domām, tas tiekot novilcināts, un ilgāk klusēt par situāciju neesot bijis iespējams, jo citādi būtu jau par vēlu.

Par airBaltic problēmām valdība apspriežoties regulāri, bet Satiksmes ministrijas uzdevums bijis divu mēnešu laikā sniegt auditētu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli. Uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenāk klajā ar paziņojumiem par airBaltic zaudējumiem, A.Kampars norādīja, ka cer, ka ministrs nāks klajā ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar darbiem – finanšu datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic prezidents Bertolts Fliks paziņojis, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šodien izskanējušo informāciju par kapitāla palielināšanu.

airBaltic Ģenerālprokuratūrai sniegs pilnu informāciju (akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokolus, dokumentus un atzinumus), ne tikai selektīvi izraudzītus vecus lēmumus, uz kuriem politiķi šobrīd atsaucoties publiskajā telpā.

airBaltic pēc iesnieguma nodošanas ģenerālprokuratūrai sola to arī publiskot, lai novērstu jebkādas spekulācijas un informācijas sagrozīšanas iespējas, uzsver B. Fliks.

Db.lv jau vēstīja, ka Baltijas aviācijas sistēmas apmaksājušas tā dēvētās SAS obligācijas, un tā par 12,4% cenšas palielināt ietekmi airBaltic. Lidsabiedrība atzīst, ka a/s airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir palielināts par 59 109,8 Ls un sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu - 534 725 Ls. Taču norāda, ka airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām. Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā, skaidro B. Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prudentia pieprasa informāciju no lidsabiedrības ar mērķi izzināt biznesa noslēpumus, izvirza prasības par simtiem miljonu eiro vērtām garantijām, kas nav izpildāmas.

Tāds ir airBaltic prezidenta un līdzīpašnieka Bertolta Flika komentārs uz šodien valdībā paustajām atziņām saistībā ar nacionālo aviosabiedrību airBaltic. Fliks norāda, ka Prudentia, nerespektējot konfidencialitātes līgumu un konsultāciju nozarē pieņemto praksi, šodien medijos sniedza plašu – gan patiesu, gan nepatiesu informāciju. «Šādā veidā mazas, nepazīstamas firmas darbības met ēnu uz šī konsultanta reputāciju, jo sarunu vešanai no valdības puses nolīgtais uzņēmums pēdējās nedēļās nav sazinājies vai meklējis dialogu ar airBaltic privāto akcionāru BAS,» tā B. Fliks. V

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zatlers ar ekonomiskās klases biļetēm pārsēdināts biznesa klasē

LETA, 26.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru