Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.

Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.

Kad standarta risinājumi nedarbojas

Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Montas Nāburgas uzņēmuma "Radada" firmas zīme ir modernizēts tautumeitas tēls, kas sietspiedes tehnikā attēlots uz dažādiem apģērbiem.

Šobrīd ir pagājuši gandrīz četri gadi kopš M. Nāburga apdrukāja pirmo T-kreklu. Ātri vien "Radada" produkciju pamanīja veikaliņi, kas tirgo Latvijā radītas lietas, un patlaban uzņēmuma produkcija ir pieejama 17 tirdzniecības vietās dažādās Latvijas pilsētās. Tāpat ir izveidots savs interneta veikals "radada.lv", kur iegādātie pasūtījumi ceļo arī ārpus Latvijas – uz Ameriku, Angliju, Vāciju u.c. valstīm.

"Kad no Rīgas pārcēlos uz savu dzimto Skrīveru novadu, sapratu, ka nevēlos atgriezties biroja darbā. Radošas nodarbes man vienmēr ir patikušas un bijušas sirdij tuvas, bet, kad vajadzēja izvēlēties augstāko izglītību, izvēlējos eksaktās zinātnes un uzņēmējdarbību, kas man padevās skolas laikā," stāsta M. Nāburga.

Šefpavārs Māris Jansons

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu "Kest" un sarakstīt savu pirmo pavārgrāmatu.

Restorāns "Kest", kas lībiešu valodā nozīmē "viņpus", tika plānots trīs gadus un šefpavārs Māris Jansons atzīst - labi, ka tā. Ja tas nebūtu veidots lēnām, tad tas būtu sasteigts, bez dvēseles - vienkārši uzļipināts. Šefpavārs stāsta, ka mūsdienās neveido restorānus ar baltu interjeru. Vairums ir tumši, melni, veidoti "Instragram" stilā, tajos ir daudz augu un elementu - mūžīgais "Pinterest". "Kest" ir gluži pretējs - tīrs, skandināvisks, bez liekām detaļām, saglabājot vēsturisko, kas liecina, ka telpās kādreiz atradies ugunsdzēsēju depo.

Šonedēļ valdība varētu lemt par ekonomikas stimulēšanai paredzēto 200 miljonu eiro sadali infrastruktūras projektiem, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš teica, ka šodien koalīcijas pārstāvji apsprieda divus būtiskākos jautājumus - 200 miljonu eiro sadali infrastruktūras objektiem un Saeimā skatītos grozījumus Augstskolu likumā.

Kariņš ziņoja, ka infrastruktūras projekti nepieciešami ekonomikas stimulēšanai un nodarbinātības veicināšanai, un darbs pie tiem turpinās starp ministrijām.

Premjers izteica cerību, ka šo lēmumu izskatīšana un pieņemšana varētu notikt ceturtdien, 11.martā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) minēja, ka viņa pārstāvētās partijas ministrijām paredzētas investīcijas 55 miljonu eiro apmērā ceļiem reģionos, saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, kā arī līdzekļi reformas īstenošanai tiesu ekspertīzes jomā, un projektiem, kas paredzēti profesionālajām skolām un inovācijas centriem. Tāpat ar šo līdzekļu palīdzību esot ieplānotas divu sporta haļļu izbūve Alūksnē un Rīgā.

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.