Nekustamais īpašums

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Projekts iecerēts kā jauns un būtisks Rīgas kodols, te plānots uzbūvēt 8000 mājokļus, viesnīcas, slidotavu, modernu kruīzu termināli, iepirkšanās centru un atpūtas laukumus.

Kā solis kultūras mantojuma atdzīvināšanā ir vecās elektrostacijas teritorijas pārveide par dinamisku tirdzniecības vietu. M.Alabbars Dienas Biznesam pastāstīja, ka šī ēka un tās pārveides vīzija visā projektā viņu fascinē visvairāk.

Viņš pieļauj, ka projekta pirmās reālās aprises būs saskatāmas tuvāko divu trīs gadu laikā.

66 gadus vecais uzņēmējs ar nekustamo īpašumu attīstību nodarbojas vairāk nekā 30 gadus un dažāda mēroga projektus viņš ir īstenojis 16 valstīs. Pasaules augstākā ēka Burdžhalīfa (Burj Khalifa), platības ziņā pasaulē lielākais iepirkšanās centrs Dubai Mall, dažādi viesnīcu un kūrortu tīkli ir tikai daži no īstenotajiem attīstības objektiem. Eagle Hills ir Abu Dabī bāzēta privāta nekustamo īpašumu investīciju un attīstības kompānija, kas koncentrējas uz jaunu pilsētas centru attīstību strauji augošajos starptautiskajos tirgos. Šobrīd uzņēmums izstrādā projektus AAE, Omānā, Bahreinā, Ēģiptē, Jordānijā, Marokā, Etiopijā, Serbijā, Albānijā un Horvātijā.

Dienas Biznesam pirms M.Alabbara vizītes Rīgā bija iespēja neformālā gaisotnē aprunāties ar uzņēmēju, kurš pastāstīja ka Rīga viņa redzeslokā pirmoreiz nejauši nonākusi pirms gadiem desmit, kad to nejauši pamanījis kādā ceļojumu brošūrā un nolēmis apmeklēt. Attīstības perspektīvu meklēšanā trenētā acs pamanījusi ūdens un vecpilsētas tuvuma priekšrocības teritorijā, kurai, viņaprāt, ir potenciāls kļūt par jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties. Kā līdzīgu Waterfront projektu viņš min novārtā atstāta zemes gabala attīstīšanu Belgradā – šis projekts upes krastā tika uzsākts 2014. gadā sadarbībā ar Serbijas valdību un Eagle Hills.

Tiesa, lūgts konkrētāk pamatot Rīgas izvēli un tās perspektīvu vērienīgās ieceres īstenošanai un investīciju atpelnīšanai, M.Alabbars izvairīgi vispārināja, ka viņa vecums un pieredze ļauj būt veiksmīgam gandrīz jebkurā pasaules vietā, pirms tam pragmatiski izvērtējot dažādus riskus – ģeopolitiskos, politiskos, ekonomiskos u.c. Uzņēmējs nenoliedza, ka mēdz arī kļūdīties, kā piemēru minot kādu neveiksmīgu projektu ASV, tomēr, neko nedarot, nevar zināt, izdosies vai nē. Tāpēc vienīgais veids, kā apliecināt savus plānus un darbus, esot saņemt iespēju darboties: “Ļaujiet man strādāt, dodiet man divus, trīs gadus un tad vērtējiet”.

M.Alabbara uzņēmumam "Eagle Hills Waterfront Holdings" pieder 65% Andrejsalas projekta īstenotājas SIA "Riga Waterfront" daļu, bet 35% daļu īpašniece ir SIA "NĪ Holdings". Puse šī uzņēmuma pastarpināti pieder "Rietumu bankas" līdzīpašniekam Leonīdam Esterkinam, bet otra puse līdzīgās daļās - Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu uzņēmumiem, liecina informācija Lursoft.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas pašvaldība neizslēdz vienpusēju atkāpšanos no sadarbības memoranda.

Pašlaik publiskajā telpā investora prezentētā Andrejsalas attīstības vīzija neatbilst sākotnējai koncepcijai, ar ko tika iepazīstināta pašvaldība pirms memoranda parakstīšanas, kā arī tā pirmšķietami neatbilst spēkā esošajam pilsētas teritorijas plānojumam.

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront 

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis...

Pēc Pilsētas attīstības departamenta (PAD) ekspertu vērtējuma tik blīva apbūve Daugavas krastā Rīgā nav pieļaujama, tāpat iecerēto būvju augstums, visticamāk, nav atbilstošs teritorijas plānošanas dokumentiem.

Turklāt pretēji sadarbības memorandā minētajam, ka pusēm ir savstarpēja izpratne par sadarbību komunikācijā par projekta iecerēm un virzību, attīstītājs sācis vienpusēju un intensīvu projekta publisko kampaņu.

Paraksta memorandu par 3 miljardu eiro piesaisti Andrejsalas attīstībai 

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs...

Departaments arī konstatējis patvaļīgu būvniecību, izvietojot pilsētvidē apjomīgu projekta reklāmas zīmi - Eksporta ielā 3A izvietots reklāmas objekts ar uzrakstu "RW Riga Waterfront", kuram nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja.

Tas ir nosacījumu pārkāpums, par ko noformēts attiecīgs pārkāpuma protokols un tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta.

Papildus konstatēts, ka Eksporta ielā pie apgaismes stabiem izvietoti vairāk nekā desmit karogi ar tādiem pašiem uzrakstiem, kuriem arī nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja, par ko noformēs apskates aktu un sāks administratīvā pārkāpuma lietu.

Rīgas pašvaldība uzsver, ka sadarbības memorandam ar attīstītāju "Eagle Hills" piekrita, labticīgi pieņemot, ka attīstītājs pildīs memoranda nosacījumus kā pēc burta, tā pēc gara, kā arī novērtējot investora nodomus attīstīt degradētu teritoriju.

Vienlaikus pašlaik attīstītāja aktivitātītes demonstrē patvaļīgu rīcību, kas pilsētai nav pieņemama. Pašvaldība neakceptē šādas investora darbības, tāpēc tiek gatavota vēstule attīstītājam, prasot paskaidrojumus. Kad tie tiks saņemti, pašvaldība lems par nākamajiem soļiem, paturot tiesības vienpusēji atkāpties no sadarbības memoranda.

Pašvaldībā norāda, ka šī gada sākumā parakstītais sadarbības memorands ar "Eagle Hills" ir turpinājums 2023.gada pavasarī Rīgas bijušā mēra Mārtiņa Staķa (P) parakstītajam memorandam par Rīgas ūdensmalas attīstības projekta nozīmi un sadarbības principiem, kas slēgts ar politiķa Aināra Šlesera (LPP) ģimenei piederošo uzņēmumu "Riga Port City".

Jau ziņots, ka Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars plāno Rīgas krastmalas attīstības projektā "Riga Waterfront" izveidot mājvietu 30 000 iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja projekta attīstītāja pārstāvji.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Alabbars norāda, ka "Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru".

Ar kopējo plānoto ieguldījumu trīs miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala, kas stiepsies piecus kilometrus gar Daugavas krastu, tiks veidota tā, lai pārvērstu Andrejsalas teritoriju par jaunu centru. Projekts iecerēts kā jauns un būtisks Rīgas kodols, kas apvieno dzīvojamās mājas, zaļās zonas un tiešu piekļuvi ūdenim.

Projektā plānots, ka vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju dzīvos aptuveni 8000 mājokļos. Plānotas arī viesnīcas ar vairāk nekā 1000 viesmīlības piedāvājumiem - slidotavām, modernu kruīzu termināli, plašu iepirkšanās centru un publiskajiem laukumiem. Projektā paredzēts, ka vecās elektrostacijas teritorija pārtaps par tirdzniecības vietu un gastronomijas centru.

"Eagle Hills Properties" pārstāvji norāda, ka ieguldījumi projekta attīstībā paver iespējas iegūt dzīvesvietu Rīgā, un, sākot ar investīcijām no 250 000 eiro, piedāvā iespēju iegūt priekšrocības Eiropas Savienības rezidences programmu ietvaros.

2022.gada septembrī starptautiska arhitektu komanda Šveices arhitektu projektēšanas kompānijas "Hosoya Schaefer Architects" speciālistu vadībā izstrādāja teritorijas attīstības projekta vienoto koncepciju jeb masterplānu. Šī teritorija 55 hektāru platībā sākas Daugavas krastā pie Vanšu tilta, tālāk ietver pašreizējo Rīgas pasažieru ostas teritoriju, Jahtu centru "Andrejosta", Andrejsalu, un beidzas Eksporta ostas dienvidu daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Andrejsalas attīstītājiem sarkanā lampiņa nebija iedegusies nevienai iestādei

LETA, 05.06.2024

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (no labās) un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Andrejsalas attīstītājiem sarkanā lampiņa nebija iedegusies nevienai iestādei, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Paša projekta kontekstā "lampiņa iedegusies", ieraugot ieceres vizuālās realizācijas, kur apbūves intensitāte un augstumi neatbilst pašvaldības plāniem. Tas esot parādījis investoru "pārākuma apziņu", piebilda Ķirsis.

Politiķis skaidroja, ka pirms memoranda noslēgšanas pašvaldība par investoru konsultējās ar vairākām iestādēm. "Sarkanā lampiņa atzinumos neiededzās nevienam," pauda domes vadītājs.

Viņš gan atzina, ka, privātais zemes īpašnieks var savu zemi attīstīt, kā vēlas, un vietvara nevarot neko apturēt, tomēr apbūvē būs jāņem pašvaldības noteiktie apbūves nosacījumi.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūkusalas ielas promenādes pārbūve Rīgā virzās "ar nelieliem sarežģījumiem", šodien tika informēta Rīgas domes vadība, kas iepazinās ar pārbūves gaitu.

Būvnieki informēja, ka darbu gaitā divus metrus zem Daugavas gultnes tika atrasti vecie krasta stiprinājuma ozolkoka baļķi, kas atrodas tieši tajā vietā, kur darbi jāveic pašreizējā projektā. Vēsturiskos stiprinājumus iepriekš neesot bijis iespējams konstatēt, jo tie atrodas zem gultnes. Tāpat zem ūdens atrasti arī dažādi betona, dzelzs un citu materiālu objekti un priekšmeti, taču ar to uzņēmums jau iepriekš rēķinājies.

Esot paveicies, ka neesot atrasts neviens nesprādzis kara laika lādiņš, kas šādos darbos ir diezgan ierasta parādība un varot kavēt darbu gaitu.

Pašlaik krasta promenādē veikta esošo grants plākšņu un margu demontāža no Akmens tilta līdz Kīleveina grāvim. Lai novērstu krasta skalošanos, ir nostiprināta rievsiena un pašlaik notiek tās enkurošana un atsaišu spriegošana. Darbiem ritot pēc plāna, ap Jāņiem vajadzētu būt redzamām jaunās krastmalas promenādes aprisēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" iegādājusies 100% "Utilitas Wind" projektu "Telšiai", un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Līdz projekta pabeigšanai būvniecības darbus vadīs Utilitas Wind. Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6.2MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu. Projekta īstenošana ir nozīmīga konkurences pozīcijas stiprināšanai Lietuvas tirgū, kā arī elektroenerģijas cenu pazeminošs faktors klientiem Baltijā. Latvenergo šis darījums ir būtisks izrāviens koncerna stratēģijas izpildē.

Dinamiskai un straujai virzībai uz Latvenergo koncerna stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvenergo jāveido diversificēts atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas jaudu portfelis visā mājas tirgū - gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, gan īstenojot ģeogrāfisku izvēršanos arī ārpus tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ieguldot vairāk nekā 4 miljonus eiro, Rīgā atjaunots “diplomātu nams”

Db.lv, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Līdz pat 2008. gadam namu apsaimniekoja Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Riga Ropax Terminal arhitektoniskajā konkursā uzvar Zaha Hadid Architects

Db.lv, 07.05.2024

Pirmo vietu ieguva pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?

Rauls Eametss, Bigbank galvenais ekonomists, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir jāturpina radīt priekšnoteikumi zinātņietilpīgo uzņēmumu atbalstīšanai

Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās klases nekustamo īpašumu attīstībai Rīgā ir uzsākts jauns A klases projekts “Skanstes rezidences”, kurā būs 67 ekskluzīvi dzīvokļi, un tie atradīsies Grostonas ielā, netālu no “Arēnas Rīga”.

Šo projektu īstenos divi Igaunijas vadošie nekustamo īpašumu attīstītāji “Invego” un “Reterra" un investīcijas tiek lēstas 14 miljonu eiro apmērā.

“Skanstes rajons strauji attīstās, kļūstot arvien mūsdienīgāks un dinamiskāks, un šis jaunais dzīvojamo ēku projekts īpaši izcelsies kā mākslas arhitektūras virsotne ar ilgtspējīgiem risinājumiem,” stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Jaunais projekts sastāvēs no divām astoņstāvu ēkām, kuras savienos kopīgs vestibils un liela pazemes autostāvvieta. "Projekta sadalīšana divās ēkās ir viena no galvenajām arhitektu vīzijas stiprajām pusēm, jo tā sniedz visiem dzīvokļiem daudz plašāku skatu un nodrošina daudz vairāk dabiskās gaismas," uzsver Kristjans-Tūrs Vahi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latvijas uzņēmums EMPYRIO veiksmīgi pabeidz inovatīvu projektu saistībā ar notekūdeņu lieko dūņu pārstrādi

Sadarbības materiāls, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Empyrio SIA, Latvijas tehnoloģiju uzņēmums, izmantojot saņemto Norvēģijas finansējumu, ir noslēdzis iespaidīgu projektu notekūdeņu lieko dūņu pārstrādes jomā. Projekts noslēdzās ar veiksmīgiem Jūrmalas notekūdeņu attīrīšanas stacijā uzstādītās pilotiekārtas testiem. Projekts nodemonstrēja revolucionārās tehnoloģijas efektivitāti notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusprodukta – lieko dūņu - pārstrādē uz vietas. ŠĪ tehnoloģija ir īpaši piemērota maziem un vidējiem objektiem.

No globālas problēmas līdz risinājumam

Empyrio izstrādātā tehnoloģija ir potenciāli spējīga revolucionizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu visā pasaulē. Pašlaik mazām un vidējām attīrīšanas stacijām, kuras apkalpo apdzīvotas teritorijas ar no 20 000 līdz 200 000 cilvēkiem, notekūdeņu lieko, mehāniski atūdeņoto dūņu izvešana rada būtisku izaicinājumu. Tehnoloģijas, kuras parasti var atļauties šāda lieluma pašvaldības, ir videi kaitīgas, bet pilnvērtīgākas tehnoloģijas ir pārāk dārgas. Šī segmenta attīrīšanas stacijas kopumā attīra būtisku daļu no visiem pasaules notekūdeņiem, un tām nākas risināt nopietnu jautājumu, ar kuru saskaras daudzas kopienas visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas centra atdzīvināšana misija – jābūt politiski izlēmīgākiem, jāsadarbojas, jātiek vaļā no mašīnām

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, “Ellex Kļaviņš” partnere, Ēriks Bergmans, “Colliers Baltic” partneris, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"PPP modelis nesamazinās projekta izmaksas, taču tas ļautu maksājumus "izstiept" uz ilgāku laika periodu," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs sacīja, ka finansējumam varētu apsvērt Eiropas Savienības (ES) fondu pārdali, valsts obligāciju izlaišanu.

Igaunijā rosina Rail Baltica finansējuma deficīta segšanai piesaistīt privātu uzņēmumu līdzekļus 

Daļu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai nepieciešamā...

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka patlaban valdība par finansējumu vēl nedomā, jo sākotnēji nepieciešams izveidot projekta vadības komandu, tad saprast, cik lielā mērā projekts tiek realizēts, un pēc tam sāksies darbs pie finansējuma piesaistes.

Finanšu ministrs sacīja, ka līdz šim valdība visu laiku "Rail Baltica" projektu uztvērusi kā ES finansētu projektu ar valsts budžeta līdzdalību 15% apmērā, taču patlaban izrādījies, ka tas ir nacionālā finansējuma projekts ar milzīgu mērogu.

Patlaban projekts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) saņēmis 900 miljonus eiro, ir cerības saņemt vēl 900 miljonus eiro no CEF, informēja Ašeradens. Savukārt pārējais finansējums varētu būt jāmeklē valstij.

Ašeradens uzsvēra, ka līdz šim "Rail Baltica" bija "Satiksmes ministrijas rūpīgi glabāts noslēpums", un tikai tagad valdība sākusi saprast, kas ar to notiek.

"Kaut kādi cilvēki, kaut kur ir ļoti nopietni sadārdzinājuši šo projektu," teica Ašeradens.

Patlaban ir nepieciešams pārvērtēt projektu, saprast, kāpēc abu Rīgas staciju kopējās izmaksas sasniegušas 1,5 miljardus eiro, teica Ašeradens un norādīja, ka valdība šādu projektu nav apstiprinājusi. Tāpēc esot nepieciešams izanalizēt, ko un kā darīt.

"Projekta komandai būs jāstrādā pie izmaksu samazināšanas," teica Ašeradens.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

Ministrs pauda, ka primāri ir jākoncentrējas uz pamattrasi, jānodrošina savienojums starp Baltijas valstīm, bet pēc tam jāskatās, kā risināt Rīgas situāciju. Šobrīd Satiksmes ministrijai ir jāsagatavo budžeta pieteikums, pēc tam valdība vērtēs, ko var atļauties.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru