Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka datu patēriņš 5G tīklā no šī gada sākuma ir palielinājies par 500%. Savukārt klientu skaits, kas ikdienā izmanto viedierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju, sasniedz jau vairāk nekā 32 000.

Kā atzīmē “Tele2”, tad aktīvākie 5G tīkla lietotāji ir klienti Daugavpilī, Olainē, Rīgā un Mārupē.

“Kopš pavasara mēs esam ļoti aktīvi sākuši izvērst 5G tīklu visā Latvijā. Šobrīd tas ir pieejams jau 39 apdzīvotās vietās un bāzes staciju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Kā redzam pēc statistikas datiem, klienti labprāt izmanto iespēju pieslēgties 5G tīklam. Par to liecina arī 5G ierīču pārdošanas apjoma pieaugums – pieaug gan pārdoto 5G viedtelefonu, gan rūteru skaits. Piemēram, pārdoto 5G rūteru skaits no šī gada sākuma palielinājies par 475%.”

“Tele2” jau iepriekš ziņoja, ka ieguvēji no 5G tīkla izvēršanas ir ne tikai tie klienti, kuri izmanto 5G tehnoloģiju, bet arī 4G tīkla lietotāji, jo “Tele2” 5G tīklu primāri izvērš vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā.

Ministru kabinets š.g. 15. novembra sēdē apstiprināja jaunu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai, kuras ietvaros būs pieejami 80 milj. eiro ne tikai elektrotīklu modernizācijai, bet arī ieguldījumiem tīklu infrastruktūrā, izveidojot jaunus pieslēgumus apdzīvotām vietām, kā arī pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes un mikroģenerācijas iekārtām.

Programmas mērķis ir sekmēt atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu un izmantošanu kopējos elektrotīklos, elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Sadales tīkls plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75% 

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas...

Atbalsta saņēmēji programmas ietvaros būs AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls”.

Plānots, ka ar sniegto atbalstu AS “Augstsprieguma tīkls” izbūvēs un labiekārtos dispečeru un drošu datu centru, ieviesīs nepieciešamo informācijas tehnoloģijas infrastruktūru informācijas sistēmas kiberdrošības uzlabošanai, kā arī attīstīs tīklu vadības digitalizāciju, nodrošinot atjaunojamo energoresursu ražotāju darba režīmu plānošanu un vadību.

Savukārt AS “Sadales tīkls” programmas ietvaros plāno izstrādāt un ieviest nacionālo elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformu un automatizēto viedās uzskaites sistēmu, kā arī īstenot elektrotīkla modernizāciju.

Tāpat plānots palielināt elektrības jaudas apdzīvotām vietām, kurām šobrīd ir novērojama brīvās jaudas nepietiekamība jauniem pieslēgumiem – piemēram, Rojā, Valdemārpilī, Ādažos, Mālpilī, Baldonē, Ropažos, Lapmežciemā, Jaunmārupē, Kalnciemā un Apē, kā arī izveidot vairāk kā 2000 sadales sistēmas pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtām un mikroģenerācijas iekārtām ar saules paneļiem.

Pēc Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.5.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” īstenošanas noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, projektus plānots īstenot līdz 2026. gadam.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Atveseļošanas fonda līdzekļi Latvijā jāinvestē līdz 2026. gada vidum.

Šā gada pirmajā pusgadā Autotransporta direkcija veica 1156 pārbaudes autobusos un vilcienos, kas ir par 90% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, informē direkcijas pārstāvji.

Pārkāpumi konstatēti 5,5% gadījumu. Izplatītākie ir biļešu tirdzniecības pārkāpumi, un visbiežāk tie konstatēti Pierīgas maršrutos. Papildus reģionālajiem pārvadātājiem šogad tika veiktas novērošanas kontroles arī Rīgas mikroautobusos.

Šā gada pirmajā pusgadā pārkāpumi konstatēti 5,5% no visām veiktajām pārbaudēm, savukārt līgumsods pārvadātājiem tika piemērots par 41 pārkāpumu. Izplatītākie pārkāpumi joprojām ir saistīti ar biļešu tirdzniecību – pasažierim netiek izsniegta biļete; pasažierim, kurš samaksājis par braucienu, tiek izsniegta nulles vērtības biļete; pasažierim tiek izsniegta tāda biļete, kurā norādītā informācija nav korekta, piemēram, ir samaksāts par braucienu līdz vienai pieturai, bet biļetē parādās cita pieturvieta; biļete tiek izsniegta tikai īsu brīdi pirms kontroles iekāpšanas. Reģionālie maršruti, kuros šā gada pirmajā pusgadā konstatēti visbiežākie biļešu tirdzniecības pārkāpumi, atrodas Pierīgā, piemēram, maršruts Rīga–Jūrmala, Rīga–Baldone, Rīga–Upeslejas un Rīga–Olaine.

Investējot aptuveni 200 000 eiro, līdz 2021.gada beigām Latvijas Pasts plāno atjaunināt 43 pasta nodaļu vizuālo tēlu un funkcionālo nodrošinājumu, veicot kosmētisko remontu atbilstoši vienotām stila vadlīnijām, uzlabojot apkalpošanas letes, pārskatot preču sortimentu un izvietojot preces mūsdienīgos tirdzniecības stendos.

Atbilstoši pārmaiņu plānam tiks pārveidotas 26 pasta nodaļas Rīgā un tās reģionā – Ādažos, Baldonē, Kauguros, Ķekavā, Piņķos, Ropažos un Salaspilī, piecas nodaļas – Kurzemē – Liepājas 3. un 12., Pāvilostas, Saldus un Tukuma pasta nodaļa – un pa četrām nodaļām pārējos reģionos. Latgalē tās būs Balvu 1., Līvānu, Krāslavas un Rēzeknes 4.pasta nodaļa, Vidzemē – Alūksnes 1., Limbažu 1., Salacgrīvas un Smiltenes pasta nodaļa, Zemgalē – Iecavas, Ikšķiles, Jelgavas 7. un Ogres 3.pasta nodaļa.

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Turpinot attīstīt savu nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” jau šobrīd ieslēdzis 172 5G bāzes stacijas visā Latvijā, aprīlī to kopējam skaitam sasniedzot jau 200. Tāpat līdz ar 5G tīkla aktivizēšanu uzņēmums sāk piedāvāt 5G pakalpojumus gan privātpersonām, gan biznesa klientiem.

Plānots, ka līdz gada beigām “Bite” tīklā darbosies vairāk nekā 350 5G bāzes stacijas, operatora 5G tīklam aptverot teju 30% Latvijas teritorijas un nodrošinot 5G pieejamību līdz pat 50% Latvijas iedzīvotāju.

Šobrīd “Bite” 5G tīkls darbojas vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā un tās apkārtnē, Carnikavā, Ādažos, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Valmierā, Gulbenē, Koknesē, Ikšķilē, Salaspilī, Rēzeknē, Iecavā, Jēkabpilī, Baldonē, Kuldīgā, Siguldā, Cēsīs, Saulkrastos, Aizputē un Bauskā. Savukārt līdz gada beigām tas būs pieejams arī Talsos, Tukumā, Saldū, Balvos, Kandavā, Alūksnē, Limbažos un citviet.

“Tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte, un nākamos 10 gadus mūsu fokuss tiks veltīts 5G. Jau līdz šim esam mērķtiecīgi strādājuši pie 5G ieviešanas “Bite” tīklā kopā ar mūsu partneri “Ericsson”, sagatavojot tīklu 5G apraidei, aprīkojot bāzes stacijas ar modernām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Šobrīd mūsu mērķis ir izbūvēt 5G tīklu priekšpilsētās, mazākās pilsētās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās, kur ir ne vien augsts mobilā interneta patēriņš, bet arī liels skaits “Bite” tīklā pieslēgto ierīču. Kopumā līdz 2023. gada beigām tīkla attīstībā investēsim 17 miljonus eiro, no kuriem puse tiks novirzīti tieši 5G attīstīšanai,” informē "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

«Latvijas Pasts» 2018.gadā plāno uzlabojumus vairākos desmitos pasta nodaļu visā valstī, izveidojot bērnu stūrīšus no Latvijā ražotiem kokmateriāliem un izvietojot velonovietnes. Savukārt vēl 19 pasta nodaļās plānota attālinātas pieteikšanās iespēja pasta pakalpojumiem ar «Latvijas Pasta» mobilās lietotnes starpniecību, tādējādi kopējam šādi aprīkotu nodaļu skaitam sasniedzot 86 pasta nodaļas. Investīciju apjoms minēto projektu īstenošanā veido 85 000 eiro, ņemot vērā ieguldījumus sistēmu uzturēšanai vairāku gadu griezumā, informē VAS «Latvijas Pasts».

Velonovietnes šogad plānots izvietot pie vairāk nekā desmit pasta nodaļām. Sākoties pavasarim, tās jau izvietotas pie Rīgas 4.pasta nodaļas Satiksmes ielā 2, pie pasta centra Jelgava Katoļu ielā 2b, pie Ogres 1.pasta nodaļas Brīvības ielā 38, un pie Valmieras 1.pasta nodaļas, Rīgas ielā 34. Velonovietnes tiks izvietotas vēl pie vairākām nodaļām Rīgā, kā arī Balvos, Bauskā, Cēsīs un Daugavpilī.

2018.gadā turpinās arī nodaļu aprīkošana ar bērnu stūrīšiem. Stūrīši veidoti no Latvijā ražotiem kokmateriāliem, apdarē izmantojot ekoloģiskas krāsas. Paredzams, ka bērnu stūrīši šogad tiks izveidoti vairākās pasta nodaļās Rīgā un Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jēkabpilī, Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Tukumā.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 17.decembrī izsludinājis starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.

Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022. gada 28. februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada nogalē. Līgums tiks noslēgts atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem.

Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Uzlabojot klientu servisu, Latvijas Pasts jau 84 pasta nodaļās visā Latvijā ieviesis klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out, kas regulē apmeklētāju kustību uz vietas nodaļā un nodrošina iespēju pakalpojumiem pieteikties attālināti ar mobilās lietotnes starpniecību, informē Latvijas Pasts.

Turpinot lietotnes pilnveidošanu, Latvijas Pasts paplašinājis tās funkcijas, ļaujot ne tikai attālināti saņemt numuriņu interesējošā pakalpojuma saņemšanai, bet arī tiešsaistē sekot līdzi rindas virzībai. Līdz 2018.gada beigām ar klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out plānots aprīkot vēl divas pasta nodaļas: Līvānu pasta nodaļu un Liepājas 12.pasta nodaļu.

Klientu ērtību uzlabošanai Latvijas Pasts savā mobilajā lietotnē veicis būtiskus papildinājumus – kad klients attālināti pieteicies pasta pakalpojumam un izņēmis savu kārtas numuru, iespējams redzēt ne tikai konkrēto numuru, bet arī pirms klienta šo pakalpojumu gaidošo numuru skaitu, rindas virzību un prognozi par aptuveno gaidīšanas laiku. Ja nepieciešams, kārtas numuru iespējams atlikt uz piecām minūtēm vai atcelt. Mobilā lietotne klientu informē brīdī, kad rindā pirms viņa atlikuši tikai trīs numuri un kad pienācis klienta kārtas numurs, attiecīgi norādot arī kasi, kurā tiks sniegts pakalpojums.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas plānots sadalīt četros dažādos tipos - starptautiskās stacijas, lielās jeb "Landmark" reģionālās stacijas, pamata reģionālās stacijas un platformu reģionālās stacijas, kurām nebūs stacijas ēku.

Tā konferencē "Rail Baltica - jaunas iespējas reģionālajai satiksmei" stāstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" Telpiskās plānošanas un vides nodaļas vadītājs Mārtiņš Ulāns.

Pagaidām gan vēl neesot skaidrs, cik konkrētā tipa staciju Latvijā būs, jo par ieplānotajām 16 reģionālajām pieturām sagatavotais piedāvājums vēl tikai sāks nākamo apspriedes ciklu - sadarbību ar pašvaldībām.

Ulāns pauda, ka visām stacijām tiks piešķirta vizuālā identitāte trīs dažādos līmeņos - tīkla jeb visām stacijām vienojošā, nacionālā jeb katrai valstij atbilstošā un reģionālā, kas katrai stacijai varēs būt atšķirīga.

"RB Rail" pārstāvis atzīmēja, ka, piemēram, nacionālās identitātes sakarā Latvijā stacijām paredzēti sarkani jumti un citi dizaina elementi, bet Lietuvā šie paši elementi plānoti zaļā krāsā, Igaunijā - zilā.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" konkursā par Latvijas reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu un autoruzraudzību pieteikušies trīs pretendenti, informē projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Dana Šauberga.

Atklātā konkursā ""Rail Baltica" 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība" par iespēju slēgt līgumu konkurēs trīs apvienības - Spānijas uzņēmumu "Ardanuy Ingenieria S.A." un "TPF Getinsa Eurostudios" apvienība, Latvijas un Spānijas personu apvienība "ReRe Ineco", kā arī Latvijas SIA "BRD projekts" un Itālijas "Sintagma S.R.L." apvienība.

Līgumu ar uzvarētāju plānots noslēgt 2022.gada maijā.

Līgumā izpildes laiks būvprojektēšanas pakalpojumiem paredzēts 19 mēneši līdz 2023.gada beigām, bet autoruzraudzības pakalpojumiem - līdz attiecīgo būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Uz "Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēdē apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Tokija 2020 sastāvs startam XXXII vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas no šī gada 23.jūlija līdz 8.augustam norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā, informē LOK.

Pašlaik Latvijas komandā Tokijā apstiprināti 30 sportisti 14 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, džudo, jātnieku sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.

1.jūlijā pēc Pasaules Vieglatlētikas asociācijas oficiāla lēmuma, Latvijas komandu varētu papildināt vēl pieci atlēti. Pēc neoficiālās informācijas tie varētu būt - škēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa un Rolands Štrobinders, vidējo distanču skrējēja Līga Velvere un sprintere Gunta Vaičule. Atbilstoši šim komandai pievienotos vēl 5 treneri.

Līdz ar 30 sportistiem apstiprinātajā delegācijas sarakstā ir iekļauti arī 33 treneri, 3 sporta ārsti un 4 fizioterapeiti, savukārt komandas vadība un atbalsta personāls dodas uz Tokiju 7 cilvēku sastāvā.

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Sporta tehnoloģiju uzņēmums "xTimer" izstrādā laika mērīšanas sistēmu sportistiem, lai palīdzētu uzlabot sniegumu.

""xTimer" ir vienkārša un precīza laika mērīšanas sistēma sportistiem," saka Kristaps Skrastiņš, "xTimer" līdzdibinātājs. Risinājumam komplektā ir starta poga, uztvērējs un raidītāji. Uztvērēju sportists apliek ap vidukli, bet raidītājus izvieto skriešanas distancē. Kad sportists šķērso raidītāja zonu, tiek piefiksēts rezultāts. Visi rezultāti tiek apkopoti, atspoguļoti un glabāti mobilajā aplikācijā. "Mūsu misija ir palīdzēt sportistiem un viņu treneriem analizēt sniegumu treniņos, lai uzlabotu rezultātu," viņš teic.

Ideja par šādu risinājumu radās, kad K. Skrastiņš vidusskolā trenējās vieglatlētikā un novēroja, ka treniņos rezultātu fiksēšanai joprojām tiek izmantoti hronometri. Labi sprinteri trenējas gadiem, lai uzlabotu savu rezultātu vien par pāris milisekundēm, bet šādas nianses ar parastu hronometru izmērīt nav iespējams - tam ir nepieciešamas precīzākas ierīces. "Tagad, kad man ir elektronikas inženiera grāds un pieredze, spēju radīt labāku alternatīvu hronometram," viņš teic.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 7.jūlijā īpašā godināšanas pasākumā sveica Eiropas III spēļu dalībniekus – sportistus, trenerus un atbalsta personālu.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pasniedza 17 pateicības rakstus par izcilajiem sasniegumiem. Tika pasniegtas arī uz Latviju atceļojušās divas zelta medaļas Agatei Caunei un Līnai Mūzei.

“Eiropas trešajās sporta spēlēs Latvijas sportistu sniegums ir izcils: septiņas medaļas, no kurām trīs - zelta. Šādas uzvaras ceļ mūsu nacionālo un valstisko pašapziņu, un es varu tikai novēlēt arī turpmāk iepriecināt mūs ar uzvarām tik atšķirīgos sporta veidos,” pauž A.Čakša.

Pateicības rakstus saņēma: par izcīnīto trešo vietu Eiropas spēlēs smaiļošanā 200 m distancē Roberts Akmens un viņa treneris Aleksandrs Timoškevičs; par izcīnīto trešo vietu taekvondo Jolanta Tarvida un viņas treneris Markus Kofloffel; par izcīnīto otro vietu kāpšanas sportā Edvards Gruzītis un viņa trenere Linda Gruzīte; par izcīnīto otro vietu Eiropas spēlēs stenda šaušanā Dainis Upelnieks un viņa treneris Uģis Dronka; par izcīnīto pirmo vietu Eiropas spēlēs 3x3 basketbolā Kārlis Apsītis, Francis Gustavs Lācis, Kristaps Gludītis un Zigmārs Raimo un viņu treneris Raimonds Feldmanis.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.