FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā 

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Ilze Žaime, 2019. gada 10. oktobris plkst. 11:47

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Vienlaikus arī Latvijas aldaru veikumu Alo Vali novērtē atzinīgi. Domājot par Latvijas alus darītavām, pirmais, kas viņam ienāk prātā, ir «Labietis» un «Nurme».

Igaunijas senākās mazās alus brūvētavas stāsts iesākās, kad Arvets Vali padomju laikos strādāja Sāremā centra Kuresāres alus darītavā un pēc darītavas slēgšanas uzsāka savu biznesu. Iegādājies ēku no sena muižas kompleksa un savām rokām izveidojis nepieciešamo aparatūru no visa, ko vien spējis iegūt īpašumā, viņš pievērsās tikai viena veida alus brūvēšanai - tradicionālajam Sāremā «Lauku sētas» jeb «Farm house» alum, kura izgatavošanas māksla balstījās uz sen mantotām Sāremā ļaužu receptēm.

Arī Alo Vali uzauga Sāremā, pēc skolas beigšanas devās uz Tallinu, kur ieguvis jūras inženiera specialitāti un trīs gadus strādājis apgūtajā profesijā. Taču ģimenei augot, viņš pieņēma lēmumu atgriezties uz dzīvi Sāremā.

Atgriezies Sāremā, Alo Vali bieži viesojās sava onkuļa alus darītavā, kur nodevās garšu eksperimentiem, un blakus lielajām alus tvertnēm mazos apjomos izmēģināja dažādas jaunas alus receptes. Gadu pavadījis vērojot un mācoties, Alo Vali saprata, ka ir gatavs šim biznesam pievērsties nopietnāk.

Lai varētu attīstīties, kopīgi abi radinieki iegādājās blakus esošo ēku, kurā šodien var gan uzņemt ekskursantus, gan kā mājas kafejnīca piedāvāt arī maltītes un, protams, alus degustācijas.

Šā gada sākumā pilnīgas pārmaiņas piedzīvoja arī alus darītava. Piesaistot Eiropas Savienības atbalsta fondus uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionos, «Pihtla õleköök» ieguva jaunu un modernu aparatūru, piecas alus fermentācijas cisternas, kuras katras tilpums ir 1300 l. Līdz tam darītava gadā spēja saražot vien 20-25 tūkst. litrus alus, tagad krietni palielinājušies gan ražošanas apmēri, gan iespējams labāk kontrolēt kvalitāti.

Alo Vali «atvilktnēs» glabājoties daudz receptūru, un pēdējo sešu gadu laikā, kopš «Pihtla õleköök» darītavā apvienojās abu alus darītāju spēki, plašāka publika jau ir iepazīstināta ar 12 dažādiem jauniem alus veidiem. Pēdējais radītais alus, kas sanācis ļoti labs, iedvesmojis turpināt uzsākto attīstības ceļu, stāsta aldaris. Savās receptēs Alo Vali izmanto gan svaigu ingveru, gan citrona miziņas un sulu, medu, skujas. «Pihtla õleköök» piedāvājumā ir arī divu veidu apiņotie IPA alus veidi un viens porteris, kā arī saison tipa alus, kura garša bagātināta ar melnajiem pipariem, kardamonu un koriandra sēklām.

Vispieprasītākais vēl aizvien ir tieši tradicionālais Sāremā «Lauku sētas» alus, ko raksturo dažas būtiskas atšķirības. Šis arī bija vienīgais alus, ko divdesmit piecu gadu garumā brūvēja Arvets Vali. «Veids, kā to brūvējam, ir unikāls un tradicionāls,» stāsta Alo Vali. Tas no cita alus atšķiras ar to, ka tā pagatavošanā tiek izmantots parastais maizes raugs, ko var iegādāties pārtikas veikalos, kā arī kadiķa zari.

Tradicionālā Sāremā alus gatavošana notiek visai bieži, vasaras vidū pat divas reizes nedēļā, un gada klusākajā sezonā - apmēram divreiz mēnesī. Viena no piecām alus fermentēšanas cisternām ir paredzēta tikai tradicionālajam alum. Paši brūvētavas saimnieki maļ miežus, ko arī izmanto lielākajā daļā alus, ko ražo. Mieži tiek importēti no Vācijas un Lielbritānijas, jo izmēģinātā Igaunijas labība nesniedz līdzvērtīgu kvalitāti un iegūtā alus apmēru salīdzinājumā ar alus ražošanai speciāli paredzētajiem graudaugiem. Vasarās alus darītavā strādā pieci darbinieki, taču ziemā lielāko daļu darbu ikdienā veic saimnieki, palīgus aicinot tikai uz pudeļu pildīšanas laiku.

Runājot par jaunākajiem produktiem, Alo Vali atklāj, ka tie tiek vārīti 5-6 stundas, kam seko divu nedēļu ilgs fermentācijas process. Pēc tam alus tiek atdzesēts līdz 0 grādiem, atbrīvots no nogulsnēm un pildīts pudelēs. Alus izgatavošana no graudu malšanas līdz tas nokļūst kausā ilgst divarpus nedēļas. Savukārt tradicionālais Sāremā alus ir gatavs jau pēc 5-6 dienām. Tas tiek fermentēts tikai divas dienas. Noslēpums tik ātrai pagatavošanai ir maizes raugs, kas karstumā ātri nogatavinās. Un neatņemama Sāremā tradicionālā alus sastāvdaļa ir kadiķu ekstrakts, kas alū nokļūst pēc tam, kad caur novārītiem kadiķu zariem tiek izfiltrēts alus.

Alo Vali atzīst, ka lielākā daļa cilvēku vēl aizvien nezina, kas ir amatalus, un ikdiena paiet stāstot un izglītojot alus darītavas viesus.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 18. septembris plkst. 11:49

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks...

2019. gada 17. septembris plkst. 10:16

Pat 200 km liels attālums neattur Igaunijas iedzīvotājus turpināt alkoholu iegādāties Latvijā,...

2019. gada 17. septembris plkst. 8:39

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem...

2019. gada 16. septembris plkst. 15:59

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju,...

2019. gada 04. septembris plkst. 11:17

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi....

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2019. gada 30. septembris plkst. 10:08

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā...

2019. gada 27. septembris plkst. 8:23

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā...

2019. gada 26. septembris plkst. 10:58

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu...

2019. gada 26. septembris plkst. 9:27

SIA Bee Bite paplašina sadarbības partneru tīklu...

2019. gada 24. septembris plkst. 12:57

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no...

2019. gada 24. septembris plkst. 6:38

14 gadu laikā 4paws (IK Dod man ķepu!) īpašniece Kristīne Leja ir...

2019. gada 20. septembris plkst. 8:29

Pirms sešiem gadiem, kad pasaulē nāca interjera dizaineres Ingas Skrastiņas otrais bērns,...

2019. gada 19. septembris plkst. 12:17

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk...

2019. gada 19. septembris plkst. 8:11

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo...

2019. gada 18. septembris plkst. 10:14

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000...