Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Rīgas aktīvais centrs ir droša un nemainīga vērtība gan raugoties no investīciju viedokļa, gan izvēloties šo teritoriju kā dzīves un darba telpu, prognozē nozares eksperti.

Par pilsētnieku pakāpenisku atteikšanos no automašīnām liecina gan lēto taksometru kompāniju popularitātes pieaugums, gan velo popularitāte. Tāpat arī augšupeju piedzīvo tādi salīdzinoši jaunāki mobilitātes risinājumi kā auto un velo koplietošana, kas ļauj nomāt transporta līdzekli pat ļoti īslaicīgi – tikai, lai pārvietotos no punkta A un B un nedomāt par liekām formalitātēm vai uzturēšanu. «Turēt mašīnu, lai varbūt vienreiz mēnesī aizbrauktu uz laukiem, dzīvojot Rīgas centrā, kļūst pārāk neizdevīgi,» novērojusi Līga Platais, arhitekte un Depo projekts partnere.

Viņa pieļauj, ka, tāpat kā daudzās citās pasaules pilsētās, ar laiku Rīgā attīstīsies maksas velostāvvietas, kas varētu būt plats solis velosipēdu popularitātes virzienā un veicinās auto stāvvietu trūkuma Rīgas centrā mazināšanos dabiskā ceļā. «Dažs labs velosipēds jau šobrīd maksā dārgāk par automašīnu un kļūst par tādu kā statusu apliecinošu zīmi modernam rīdziniekam,» pārliecināta L. Platais.

Ādažu novadā tapusi viena no modernākajām skolām Baltijā - energoefektīva, ar inovatīvu ventilācijas sistēmu, no Skandināvijas aizgūtu ēdināšanas kārtību, mīkstā seguma iekšpagalmiem, ar krāsu navigācijas sistēmu, āra basketbola laukumu un sporta zāli.

Skolā izbūvēti 2 iekšpagalmi ar mīksto segumu, kas no ārpuses nav redzami. Vienā iekšpagalmā ierīkota aktīvā zona - ar 2 izmēru pumpām, pa kurām var skriet un lēkāt, bet otrā - līdzena virsma ar dažādām spēlēm (šahs, Riču-Raču u.c.).

Visi gaiteņi mācību korpusā izkārtoti ap stikloto iekšpagalmu, lai tajos nodrošinātu dabisko gaismu. Lai bērniem skolā būtu vieglāk orientēties, visas 32 mācību klases katrā stāvā sadalītas 4 blokos, kur katram piešķirta sava krāsa. Katrā stāvā ir 4 oranžas, 4 zaļas, 4 sarkanas un 4 zilas klases. Atbilstošā krāsā ir linoleja fragmenti, ko var redzēt no gaiteņa tālākā gala, pie klases ieejas durvīm un pašā klasē.

Jaunajā sākumskolā izstrādāta ēdināšanas sistēma, kas plaši izplatīta Skandināvijā un pat Igaunijā, bet Latvijā vēl tikai sāk veidoties. Tā ir skolēnu pašapkalpošanās, kad bērni, sākot no 1. klases, paši izvēlas ēdienu, kas, pirmkārt, nodrošina to, ka bērns tiešām ir paēdis, otrkārt, tā ir pedagoģijas sastāvdaļa, treškārt, šāda ēdināšanas sistēma mazina atkritumu daudzumu un, ceturtkārt, tā ļauj dubultā samazināt ēdamzāles platību, izveidojot tikai 100 sēdvietu. Lai nodrošinātu bērnu ēdināšanu 2 lielajos starpbrīžos un izvairītos no bērnu drūzmēšanās, izveidotas 2 atsevišķas ēdamzālēs - pirmajā un otrajā stāvā. Liels ieguvums Ādažu novada iedzīvotājiem ir arī sporta zāles izbūve, jo ārpus mācību procesa laika sporta zāle tiks izīrēta dažādu sporta veidu treniņiem un sacensību norisēm.

Lindenholmas dzīvojamo ēku kompleksā Mārupē oktobrī nosvinēti projekta pirmās kārtas spāru svētki, informē projekta attīstītājs Vastint Latvia.

Lindenholmas komplekss tiek būvēts kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pateicoties izdevīgajai atrašanās vietai, Lindenholmā apvienotas gan pilsētas daudzdzīvokļu ēku, gan privātmāju priekšrocības, ļaujot topošajiem iemītniekiem baudīt Mārupes zaļo apkārtni un lielisko infrastruktūru tiešā pilsētas tuvumā.

Pirmajā kārtā Lindenholmā tiks uzceltas sešas ēkas ar 209 dzīvokļiem, kas tiks piedāvāti ar augstas kvalitātes iekšējo apdari trīs dažādos dizaina stilos. Dzīvokļiem būs plašas privātās ārtelpas — balkons vai terase. Starp ēkām tiks ierīkotas zaļās zonas un labiekārtoti, no mašīnām brīvi iekšpagalmi. Pirmās kārtas būvniecības darbus plānots pabeigt 2020.gada otrajā pusē.

Jūrmalā ielikts pamatakmens jaunai sporta zālei, kas būs daļa no jaunās Aspazijas pamatskolas kompleksa un nodrošinās mūsdienīgas un daudzveidīgas sportošanas iespējas Jūrmalas bērniem un jauniešiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Skola atrodas Lielupē, Aizputes ielā 1a, un ēku kompleksu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.

Sporta zāles ēka būs 2180 kvadrātmetru plaša, iekļaujot pašu sporta zāli, ģērbtuvju, tualešu, gaiteņu un rekreācijas telpas. Multifunkcionālā sporta zāle būs izmantojama rokas bumbas, florbola, volejbola un basketbola spēlēm. Tajā izvietos teleskopiskās tribīnes ar 250 skatītāju sēdvietām.

Līdzās sporta zālei tiks veidota plaša āra sportošanas zona: tiks ierīkots sintētiskā seguma mini futbola laukums 40x20 metru platībā, divi pludmales volejbola laukumi, daudzfuncionāls sporta laukums ar gumijas segumu, uz kura varēs spēlēt basketbolu, volejbolu un citas sporta spēles. Tāpat paredzēti seši 60 metrus gari skriešanas celiņi, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas laukums.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.