Rīgas aktīvais centrs transformējas 

Rīgas aktīvais centrs ir droša un nemainīga vērtība gan raugoties no investīciju viedokļa, gan izvēloties šo teritoriju kā dzīves un darba telpu, prognozē nozares eksperti.

Laura Mazbērziņa, 27.2.2019
1/3

Foto: publicitātes

Par pilsētnieku pakāpenisku atteikšanos no automašīnām liecina gan lēto taksometru kompāniju popularitātes pieaugums, gan velo popularitāte. Tāpat arī augšupeju piedzīvo tādi salīdzinoši jaunāki mobilitātes risinājumi kā auto un velo koplietošana, kas ļauj nomāt transporta līdzekli pat ļoti īslaicīgi – tikai, lai pārvietotos no punkta A un B un nedomāt par liekām formalitātēm vai uzturēšanu. «Turēt mašīnu, lai varbūt vienreiz mēnesī aizbrauktu uz laukiem, dzīvojot Rīgas centrā, kļūst pārāk neizdevīgi,» novērojusi Līga Platais, arhitekte un Depo projekts partnere.

Viņa pieļauj, ka, tāpat kā daudzās citās pasaules pilsētās, ar laiku Rīgā attīstīsies maksas velostāvvietas, kas varētu būt plats solis velosipēdu popularitātes virzienā un veicinās auto stāvvietu trūkuma Rīgas centrā mazināšanos dabiskā ceļā. «Dažs labs velosipēds jau šobrīd maksā dārgāk par automašīnu un kļūst par tādu kā statusu apliecinošu zīmi modernam rīdziniekam,» pārliecināta L. Platais.

Ieskicējot pilsētas plānus attiecībā uz Rīgas aktīvo centru, kas patlaban vēl tiek iedalīts robežās starp Bruņinieku, Čaka, Valdemāra ielu un Vecrīgu, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda, ka, līdzīgi kā Barona, Stabu un Elizabetes ielu atjaunošana, jau tuvākajā nākotnē tiks pakāpeniski uzsākta arī citu centra galveno ielu atjaunošana, padarot tās draudzīgākas gājējiem un velo braucējiem. Tas aktivizē pilsētvidi, veicinot nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un uzņēmējdarbību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Lai arī pagaidām nav zināmi precīzi transporta infrastruktūras pilnveides projekti, skaidrs ir viens – privātā transporta pieejamība šajā pilsētas daļā kļūs arvien ekskluzīvāka, kas nozīmē, ka vides kvalitāte Rīgas centrā kļūs arvien labāka – tīrāks gaiss un mazāk trokšņa, kas ir ikvienas lielas pilsētas iedzīvotāja sapnis,» spriež G. Princis. Tāpat turpināsies parku un ielu apstādījumu atjaunošana. Paralēli vēsturisko namu renovētajām fasādēm tiek sakārtoti arī iekšpagalmi ar zaļajām zonām, soliņiem un velosipēdu novietnēm, padarot centru arvien pievilcīgāku. Savukārt, attiecībā uz graustiem arhitekts norāda, ka jāturpina meklēt pilsētas un šo ēku īpašnieku sadarbības formas, jo katra nama stāsts, izmantošanas iespējas un arī potenciālās investīcijas ir atšķirīgas – vēsturiska nama gadījumā, kāds, piemēram, ir Brīvības un Matīsa ielas stūrī, nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi nekā namam ar mazāku kultūrvēsturisko un arhitektonisko nozīmi.

«Lai arī dzīvokļu un biroju cenas aktīvajā centrā ir augstākas nekā attālākos Rīgas rajonos, jāskatās uz kopējiem ieguvumiem – patīkamu apkārtējo dzīves telpu, kā arī uz pārvietošanos ietaupītu laiku un izmaksām. Turklāt aktīvajā centrā iegādātam īpašumam vienmēr piemitīs mazāks risks vajadzības gadījumā to nepārdot, kā arī lielām cenu svārstībām, salīdzinot, piemēram, ar mikrorajoniem,» saka Aigars Strods, Immostate nekustamā īpašuma eksperts.

Viņš piemin to, ka centrā šobrīd ļoti aktivizējies īres namu tirgus, kas bija populārs pirmās brīvvalsts laikā. Šo procesu veicinājusi arī tā sauktā millenium paaudze, kas grib lielāku brīvību no piesaistes un atbildības par konkrētu nekustamo īpašumu, tādēļ vairāk izvēlas dzīvot izīrētos mājokļos. Tādēļ viņš iesaka – tiem namīpašniekiem, kuri vēl nav izlēmuši, kā tālāk attīstīt un rīkoties ar sev piederošajām ēkām, viens no risinājumiem ir skatīties īres namu virzienā. Īres tirgu sekmē arī tūrisma attīstība, kur īpaši iecienīti ir kompakti, nelielie apartamenti.

Tevi varētu interesēt

Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada...

Iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir...

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus,...

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde....

Tenisiste Aļona Ostapenko daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

«Esam starpstadijā – ir parādījušies ārējie klienti, strādājam ar citiem pasūtītājiem,...

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem....

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas...

Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada...

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozaru studentu izstrādāto...

Reģistrētas nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia īpašumtiesības 19 hektāru plašai...

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR...

SIA «Baltijas Industriālais Parks» pārjaunojis komercķīlu, palielinot tās nodrošinātā prasījuma...

Kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā,...

Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas...