Būvniecība un īpašums

Būvniecībā "atomsprādziena radiāciju" jutīs vēl daudzus gadus

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju ar tā dēvēto būvnieku karteli?

Situācija sarežģīta. Kopējo situāciju vislabāk raksturo teiciens - paši pūšam, paši degam. Latvijas Būvniecības partnerība iestājas pret konkurences regulējuma pārkāpumiem, bet ir novērojams, ka gan Konkurences padome, gan būvuzņēmēji dažādi interpretē konkurences regulējumu. Un tad vēl, protams, ir daži politiķi, juristi un mediji, kuri, nezinot lietu patiesos apstākļus, pārspīlē situāciju tā, lai visā pasaulē sadzird par Latvijas jauno nacionālo sporta veidu – “strīdēšanās, un viss slikti”. Pagaidām neviens nav pētījis un iedziļinājies patiesajos apstākļos, jo īpaši cēloņos, kāpēc šādas būvnieku sarunas vairāku gadu garumā notikušas, kāpēc uzņēmēji nepārtraukti streso par to, lai uzņēmumus varētu uzturēt un attīstīt. Būtu vērts Centrālajai statistikas pārvaldei sekot līdzi ne tikai apjomiem un cenām, bet arī būvnozares uzņēmumu vidējai peļņai, tad varēs saprast, kurā virzienā attīstās nozare.

Varbūt karteļa skandāls atbrīvos vietu ārvalstu būvnieku ienākšanai Latvijā?

Varbūt arī ir kādi spēki, kas tieši uz to cer, bet tā ir utopija. Piemēram, viens politiskais spēks no tribīnes runā par to, ka šādos apstākļos Latvijā ir jāsāk strādāt būvkompānijām no ārzemēm, kā rezultātā tikšot iegūtas labas cenas un tīra vide. Bet realitātē šī paša spēka pārstāvji no pretendentu konkursa svītro ārvalstu būvkompāniju, jo tā neesot pareizi noformējusi un iesniegusi nepieciešamos dokumentus.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas...

Un vēl - pagaidām neredzu, ka vidējos un lielos publisko iepirkumu konkursos piedalītos vairāki ģenerālbūvnieki no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas. Vienīgās, kas nāk Latvijas tirgū, ir Lietuvas būvniecības kompānijas, bet arī tām interesē tikai lielie projekti. Latvijas tirgus ir par mazu. Būtībā, ja ārvalstu ģenerālbūvniekiem interesētu Latvijas tirgus, tad viņi jau noteikti būtu šeit un strādātu ar iepriekšējiem un esošajiem ES fondu investīciju projektiem. Un vēl - ja kāds būvuzņēmējs atver savu biroju Rīgā un iedomājas strādāt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, tad ātri vien pārliecinās, ka tas nav iespējams tieši specifisko Baltijas valstu tirgu atšķirību dēļ.

Kādas varētu būt īstermiņa un ilgtermiņa sekas nozarē kopumā? Vai pašlaik notiekošais nerada jaunus riskus būvniecībai? Vai šī situācija neradīs tirgus pārdali būvniecības sektorā?

Kopumā sekas ilgtermiņā būs duālas. No vienas puses, labi, ka uzraudzības iestādes atklāj rupjas nelikumības un izskauž 90. gadu uzņēmējdarbības formātus Latvijā. Bet slikti, ka izmeklēšana un gala lēmumi velkas gadiem ilgi. Skaidrs, ka lielajiem būvuzņēmumiem ir jāmainās, jāvirzās starptautiskās korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā, biznesam jākļūst daudz caurspīdīgākam, ko sagaida arī sabiedrība.

No otras puses, šis ir dārgākais no scenārijiem, jo ar populismu un varas paņēmieniem panākt pozitīvas pārmaiņas kādā no nozarēm būs grūti – tas nestrādās, būs liela pretreakcija. Būvniecības nozares reputācija tagad ir zemākajā punktā, daudzi lielie būvnieki ir iedzīti stūrī, publiski jau sen kā sodīti, bet ko tālāk? Patiesu dialogu pagaidām tā pa īstam neviens no valsts pārvaldes nevēlas. Tiek uzturēts mīts, ka visi Konkurences padomes lietā realizētie būvprojekti ir automātiski radījuši desmitiem miljonu eiro (jeb 10%) zaudējumus, tie ir nekavējoties jāpiedzen no vainīgajiem. Bet kāda būs rīcība, kad izrādīsies, ka kādi no šiem objektiem ir uzbūvēti būvniekiem ar zaudējumiem, - vai tad pasūtītājs to kompensēs? Konkurences padomes lietas ietvaros sodiem bija jābūt tādiem, lai tos būtu motivācija samaksāt! Tagad vairākus gadus sekos publiskie pārmetumi, strīdi, dārgas tiesvedības, savstarpējā neuzticēšanās saglabāsies, ja vien nesekos tāds kā mierizlīgums un mērķtiecīga nozares pārmaiņu vadība. Tagad uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Žurnālu pērciet lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā vai lasiet elektroniski.

Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ jāatrod risinājums būvniecības līgumu cenu pārskatīšanai

LETA, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl nezinot precīzus sankciju apmērus pret Krieviju un Baltkrieviju, Miķelsons apgalvoja, ka ietekme būs arī būvniecības nozarē, jo tas skars, pirmkārt, būvmateriālu importu.

Miķelsons uzsvēra, ka galvenokārt tas ietekmēs metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat tiks ietekmēts arī tādu būvmateriālus kā koks, ķīmija, minerāli imports.

Otrkārt, skaidroja Miķelsons, sankcijas ietekmēs energoresursu - gāzes, degvielas, enerģijas - pieejamību, kas paaugstinās būvmateriālu ražošanas cenas Latvijā.

Treškārt, norādīja Miķelsons, veidojas jauna iespēja situācijā ar importēto darbaspēku. Latvijā būvniecības nozarē šobrīd ir aptuveni 5000 brīvu vakanču, un Būvuzņēmēju partnerība saredz, ka būtu iespējams piedāvāt darba vietas bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas pilsētā sakaru gaisvadu līnijas vidējā termiņā ir jāpārvieto pazemē

Db.lv, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pievienojas Rīgas domes uzsāktajai iniciatīvai likvidēt nelikumīgi ierīkotās elektronisko sakaru gaisvadu līnijas Rīgas vēsturiskajā centrā un nākotnē arī plašākā pilsētvidē tās pārvietot pazemē.

Gaisvadu kabeļi Rīgas pilsētā vēsturiski tika izvietoti, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem interneta un televīzijas pakalpojumus. Pāris desmitu gadu iepriekš tā bija vienīgā un ātrākā iespēja, bet šodien krustu šķērsu novilktie kabeļi ne vien vizuāli bojā Rīgas ainavu, bet arī nav droši. Daļā gadījumu gaisvadu ierīkošana veikta tiesiski, taču pēc Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā ir milzīgs skaits gaisvadu, kuriem nav pierādāma dokumentācija – tie ierīkoti nelegāli. Turklāt, ilgstoši netiek risināti šo kabeļu apsaimniekošanas jautājumi, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Tā kā nelegāli ievilktie gaisvadi netiek apsaimniekoti un ilgtermiņā to stāvokli un ietekmi uz apkārtējo vidi, namīpašumiem un iedzīvotājiem ir grūti prognozēt, pilsētas būvvalde sazinās ar komersantiem, lai būtu iespējams gaisvadu infrastruktūru pilsētas centrā sakārtot atbilstoši likumdošanas normām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) 8.decembra padomes sēdē nolēma ievēlēt Gintu Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Gints Miķelsons šobrīd ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā. Iepriekš Gints Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA Lattelecom, A/S Latvijas Neatkarīgā Televīzija. 2013.gadā Gints Miķelsons bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Amata pienākumus Gints Miķelsons sāks pildīt 2024.gada 2.janvārī, un saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta devītās daļas noteikumiem ievēlēts amatā uz vienu gadu līdz 2025.gada 1.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons ievēlēts par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Būvniecības padomi vadīs G. Miķelsons, bet par vietnieku ievēlēts Artis Dzirkalis, kurš pārstāv Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padomi.

G.Miķelsons padomes darbu vadīja arī iepriekš – kopš 2020. gada 26. marta. "Darbs pie būvniecības nozarei aktuāliem attīstības jautājumiem turpinās un izaicinājumu netrūkst. Jaunie sociāli ekonomiskie apstākļi un straujā pārmaiņu dinamika rāda, cik liela nozīme ir vidējā termiņā plānotiem un sakārtotiem nozares jautājumiem, kas Padomes un nozares ministrijas veicamo darbu sarakstā ir noteikti kā prioritārie. Jāraugās, kā abpusējā dialogā starp būvniecības nozares organizācijām un ministrijām, turpmāk būs iespējams panākt arī labākus, efektīvākus, ātrākus un jēgpilnākus īstermiņa risinājumus," norāda G.Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas ir ietekmējušas aptuveni 80% no metāla piegādēm, pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norāda, ka īslaicīgi tirgus var dzīvot, izmantojot rezerves, bet jāņem vērā otrā viļņa risks, kas vairāk saistīts ar energoresursu krīzi, kad apstāties var arī piegādes no rietumvalstu tirgiem.

Miķelsons uzsver, ka pirmais uzdevums būtu apzināt reālo metāla pieprasījuma apjomu, jo pašreizējie importa un eksporta apjomi nav precīzi. Tas ļautu veidot prognozi 12 mēnešiem, kā arī paredzēt rezerves Latvijā.

Tāpat Būvuzņēmēju partnerības vadītāja ieskatā būtu nepieciešams piemērot cenu indeksāciju esošajiem un jauniem būvniecības līgumiem. Ekonomikas ministrijai un valsts pārvaldei kopumā nekavējoties jāievieš cenu indeksācija esošajiem un jauniem līgumiem, kur ir būtiska metāla komponente, uzvēra Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē par valdes priekšsēdētāju uz nākamo trīs gadu termiņu atkārtoti ievēlēts Gints Miķelsons, informē apvienībā.

Arī Latvijas Būvuzņēmēju apvienības Uzraudzības padome strādās jaunā sastāvā - tajā ievēlēti Guntis Āboltiņš-Āboliņš, pārstāvot pilnsabiedrību "BeReRix", Jūlija Zandersone no "Citrus Solutions", Maija Dzirkale no inženieru biroja "CMB", Edgars Kronbergs no uzņēmuma "Bukoteks", kā arī Valdis Birkavs.

Kā prioritātes būvniecības nozares attīstībai 2023.gadā padome ir noteikusi jautājumus, kas saistās ar būvniecības procesu un regulējuma vienkāršošanu, publiskā iepirkuma efektivitāti, zaļās būvniecības standartu un digitalizācijas risinājumu attīstību un efektīviem ēnu ekonomikas mazināšanas risinājumiem. Vienlīdz svarīga ir arī nozares pārstāvniecības stiprināšana un jaunu uzņēmēju iesaistīšanās apvienības darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības biedru kopsapulcē tika ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs, aģentūru LETA informēja apvienībā.

Kupčam ir teju 20 gadu darba pieredze komercbanku sektorā, kur viņš kā vadītājs ir veidojis un attīstījis dažādas komandas, veicinot sadarbību ar ražojošiem uzņēmumiem.

Pirms ievēlēšanas Kupčs biedriem sniedza savu redzējumu par būvniecības nozares attīstību un savu profesionālo ieguldījumu organizācijas stiprināšanā. Apvienības biedri saredz potenciālu Kupča spējās veidot dialogu ar valsts institūcijām, nevalstiskām organizācijām, pašvaldībām un citiem partneriem, lai pārstāvētu būvniecības nozari un virzītu visai tās attīstībai svarīgas iniciatīvas.

Kupčs, uzsākot savu darbu, norāda, ka būvuzņēmēju prioritātes paliek nemainīgas. "Strādāsim, lai padarītu daudz efektīvāku pašu būvniecības procesu, it īpaši pievēršoties publiskā iepirkuma procesam un birokrātijas mazināšanai tajā, turpināsim "zaļās" būvniecības straujāku virzīšanu, kā arī kopā ar uzņēmumiem raudzīsimies, kā panākt plašāku digitalizāciju būvniecības procesos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo cenu kāpumu būvniecības materiāliem, ko izraisījusi globālā pandēmija, būvniecības projektu īstenošana pakļauta iepriekš neparedzamiem riskiem, kur zaudētājs var izrādīties gan pasūtītājs, gan izpildītājs. Situācijas risinājumam ir nepieciešams izstrādāt un ieviest būvniecības cenu indeksācijas mehānismu.

To secināja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības rīkotās diskusijas dalībnieki, kurā piedalījās par nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas un valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvji kā publiskie pasūtītāji, kā arī lielāko nevalstisko organizāciju un būvniecības uzņēmumu vadītāji.

"Risku izvērtēšana ir daļa no uzņēmējdarbības plānošanas, tomēr force majeure apstākļos cenu indeksāciju var paredzēt arī publiskos līgumos, vadoties no starptautiski pieņemtās prakses. Tas ir visu būvniecībā iesaistīto pušu interesēs, lai lielu būvniecības projektu īstenošana neaprautos un investīcijas notiktu kā plānots," uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvuzņēmēji neplānotās brīvdienas radītās papildu izmaksas prasīs segt pasūtītājiem

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmēji neplānotās brīvdienas radītās papildu izmaksas prasīs segt pasūtītājiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norādīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju apvienība pievienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājumam lēmumu par brīvdienas piešķiršanu atstāt uzņēmēju kompetencē. Pirmdien, 29.maijā, lielākā daļa būvuzņēmēju turpina strādāt, jo ir aktīvā būvdarbu sezona un ir jāpilda noslēgtie līgumi.

Miķelsons atzīmēja, ka atbilstoši likumam šim darbam būs jāpiemēro svētku dienas darba samaksas tarifs, kas uzņēmējam nozīmēs papildu izmaksas.

Viņš minēja, ka būvkomersanti apkopos visas radītās papildu izmaksas un iesniegs tās gan publiskajiem (valsts, pašvaldību) pasūtītājiem, gan arī komercpasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Risinājumu vietā laika novilcināšana, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus

Db.lv, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ir konstatēts fakts, ka vidējais cenu pieaugums ir vismaz 20% robežās, atsevišķos būvniecības segmentos pat divtik lielāks. Ekonomiski saimnieciska rīcība no abām iesaistītajām pusēm, t.i., gan no pasūtītāja, gan būvnieka, būtu meklēt reālus risinājumus. Tā vietā mēs saskaramies ar laika novilcināšanu, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus un to cēloņsakarību pierādījumus, ka tie radušies kara Ukrainā rezultātā."

Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības diskusijā par krīzes situāciju būvniecībā norādīja būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens. Viņaprāt, tas nav risinājums krīzes situācijā, kad būvnieks objektīvi nevar turpināt uzsāktos darbus, jo ir pārrauta finansējuma plūsma, bet no otras puses, pret būvnieku var vērst izpildes garantijas pieprasījumu, faktiski, laužot līgumu.

Diskusijas mērķis bija pārrunāt partnerības izstrādātās vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kā arī izvērtēt kritisko situāciju saistībā ar esošo būvdarbu līgumu izpildi un izmaksu sadārdzinājumiem. Diskusijā piedalījās dažu publisko pasūtītāju pārstāvji, dalībnieki no valsts pārvaldes institūcijām – CFLA, IUB, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, un būvuzņēmēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses.

Kā 2022. gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

"Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022. gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā," uzsver Partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022. gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas sekas, kas izraisīja globālo inflāciju, ir uzskrūvējušas daudzu celtniecībā nepieciešamo materiālu cenas, kuru ilgstošāka noturēšanās šādā līmenī nozīmēs lielākas izmaksas būvniecībā, un ar šo faktu nāksies rēķināties arī pasūtītājiem.

Par to, vai šāda situācija saglabāsies vai tā mainīsies un uz kuru pusi – turpināsies cenu pieaugums vai notiks stabilizācija šajos paaugstinātajos līmeņos, vai, tieši pretēji, sāksies to kritums, – prognožu nav. Tas nozīmē, ka šajā sektorā gaidāmi interesanti laiki, kas ietekmēs ne tikai būvniecības nozari, tai nepieciešamo materiālu ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, bet arī jau esošos un jo īpaši potenciālos pasūtījumus un to izmaksu apmērus.

Cenām pat līdz +50%

“Uz cenu pieaugumu, kas dažādiem materiāliem ir atšķirīgi augstā līmenī, norāda arī Partnerības biedri – metāla izstrādājumiem tās ir pieaugušas pat līdz 50%, koka būvmateriāliem – līdz 20%. Arī citās valstīs vērojams cenu pieaugums – polietilēna izstrādājumiem par 40%, bitumenam par 15%, cementam par 10%,” situāciju vērtē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) šonedēļ sagatavos vadlīnijas būvniecības sadārdzinājuma novērtēšanai, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa skaidroja, ka publiskie pasūtītāji ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, jo viņiem nav skaidrības, kā reaģēt uz būvnieku nosauktajiem izmaksu sadārdzinājumiem.

Feldmane informēja deputātus, ka EM nepārtraukti seko līdzi situācijai un tiekas ar iesaistītajām pusēm. Patlaban situācija ar būvmateriālu piegādēm esot stabilizējusies, taču to cena joprojām ir nestabila un neprognozējama.

Lielākās problēmas, pēc EM rīcībā esošās informācijas, ir ar tērauda izstrādājumiem un bitumenu. Tērauda stiegru cena pēc kara sākuma Ukrainā pieaugusi no 800 eiro par tonnu līdz 2000 eiro par tonnu, savukārt augstākas pievienotās vērtības tērauda izstrādājumiem cena augusi no 1000 eiro par tonnu līdz 3000 eiro par tonnu. Bitumena cena šajā laikā augusi par 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu , būvniecības nozares uzņēmēji ir definējuši trīs prioritātes: uzlabot nekustamo īpašumu investīciju programmas, risināt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības jautājumu, uzlabot energoefektivitātes projektu ātrumu.

Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 31.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki. Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.oktobra numurā lasi:

Statistika

Ražotāju cenas nepriecē

Nekustamais īpašums

Izaicinājumi nekustamo īpašumu tirgū turpināsies. Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis

Tēma

Pašvaldību izdevumi vairāk atbilst valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem

Aktuāli

Ārstu, policistu un skolotāju dzīves līmenis rūk

Finansējums

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Nekustamais īpašums

Vasarnīcu ciemats mūsdienīgās vēsmās

Pasaules ekonomika

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.

Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis

Jānis Goldbergs, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debates par to, kas vajadzīgs vispirms – ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Turcijas investora Aslanli Metalurji meitas uzņēmumu SIA Liepāja Steel vai dokumentācija par vides drošību –, noslēdzās, Liepājas SEZ un investoriem paliekot savās pozīcijās.

Proti, Liepājai vajag garantijas un dokumentus, ka būs videi draudzīga ražošana, bet investoram vajag ilgtermiņa līgumu, lai vispār redzētu darījumu jēgu.

Metalurga krāsns pirkumam gads

2021. gada 30. aprīlī SIA FeLM, kas procesā pārstāvēja Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas turpat izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā. Sākotnēji tika izteikta gatavība investēt 200 miljonus eiro, un jāteic – gada laikā kopš šī līguma noslēgšanas turki ir iegādājušies arī skābekļa ražotni, kuras izbūve savulaik izmaksāja 15 miljonus eiro. Pēc tam Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja zemes pirmpirkuma tiesības zem Liepājas metalurga kausētavas, vēlāk laipni piedāvājot zemi nomāt, kā arī prasot nokārtot būvniecības un vides prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru