Atpūta

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Monta Glumane, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Ja ir kāds, kas vēlas pievienoties mūsu misijā, tad viņa vārdā varam kaut zāli nosaukt.

KKC ēka nav vēsturisks piemineklis, taču nams atrodas vēsturiskajā centrā un ir normatīvi, kas nosaka, kā jāizskatās fasādei. «Saskaņojot krāsa tika pamainīta, ne tāda kā vēsturiskā. Nams būs zaļā krāsā un nedaudz atšķiries no apkārtējām ēkām. Laikā, kad kokiem nav lapu, vismaz kāds zaļums būs šajā ielas krustojumā,» stāsta K.Kondratjuks.

Kā norāda KKC valdes loceklis, ēkā tiks saglabātas koka detaļas, daļēji atjaunoti logi un daļēji ielikti jauni. Kultūras centrs joprojām meklē finansējumu, vēlas piesaistīt partnerus, kas ieguldītu līdzekļus un atbalstītu ideju.

Kopumā nama rekonstrukcija finansiālu apstākļu dēļ noritēs vairākos etapos un turpināsies arī nākamos divus gados. «Mēs nevēlamies uz remontdarbu laiku slēgt durvis, tāpēc projektēšanas process ir sarežģītāks. Pirmajā vietā ir drošība, tāpēc visu darbu organizēšana ir jāveic tā, lai visi, kas atrodas ēkā, būtu drošībā. Pēdējo divu gadu laikā nevienu dienu neesam bijuši slēgti un tāds ir mūsu mērķis arī šobrīd. Risinājumi ir dažādi. Būsim vaļā, ja vien neradīsies kādi neparedzēti apstākļi,» skaidro K.Kondratjuks.

Nākamajā gadā tiks mainīts arī viss jumta segums, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, un remontētas ēkas konstrukcijas. Nama īrnieki vēlas nosiltināt arī bēniņu stāvu, kurā paredzēts izveidot jaunu platformu - aktīvistu skolu, kurā dažāda vecuma cilvēki varēs apgūt pieredzi kultūras un sociālā jomā, kā arī iesaistīties procesos, lai varētu veikt izmaiņas sabiedrībā, pilsētā, pašvaldībā.

KKC īpašnieki ir gatavi iesaistīties dažādos projektos, kā arī piesaistīt uzņēmumus, kas varētu piešķirt materiālus vai finanšu līdzekļus. «Pagaidām atsaucība ir, bet ir jāstrādā. Mēs esam gatavi visādos veidos sadarboties. Ja ir kāds, kas vēlas pievienoties mūsu misijā, tad viņa vārdā varam kaut zāli nosaukt. Mēs esam atvērti dažādām idejām,» akcentē K.Kondratjuks. Šobrīd ieguldītie līdzekļi ēkas fasādes atjaunošanai ņemti no kultūras centra un sadarbības partneru kabatām. Kā paskaidro KKC valdes loceklis, labprāt tiek izmantoti arī vairākkārt lietojami materiāli.

Viņš norāda, ka būtiski ir saglabāt ēkas auru. «KKC šajā namā atrodas jau sešus gadus. Māja ir noplukusi, aprakstīta, bet tas piešķir šai vietai savu krāšņumu. Arī tagad apmeklētāji ieraugot, ka notiek darbi, uztraucas, ka māja mainīsies, jo viņiem patīk, ka šeit viss ir vienkāršāk, te ir pamestās mājas sajūta. Ja māja izskatās kā grausts, kaut vai labā tehniskā stāvoklī, tad ir tiesības uzlikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli. Tas šogad tika izdarīts un mums vairs nav citu iespēju kā šo ēku atjaunot. Taču mēs zinām, kāds ir mūsu paraksts, un pie tā arī turēsimies,» teic K.Kondratjuks.

Kultūras centra dārzs tika labiekārtots jau pērn, kad kāds labdaris noziedoja bruģakmeņus. KKC valdes loceklis stāsta, ka ir ideja izveidot ieejas arku, kas varētu pievērst apkārtējo uzmanību. Galvenais mērķis ir izveidot zaļu vidi, lai būtu sajūta ne gluži kā džungļos, bet kā mežā pilsētas centrā.

K.Kondratjuks stāsta, ka šobrīd kultūras centra auditorija ir ļoti dažāda un plaša. Gadu gaitā rīkotas teātra izrādes bērniem, pasākumi vecākiem cilvēkiem, tikšanās ar bēgļiem, diskotēkas, koncerti, sieviešu stand up, džeza vakari, tāpēc noraksturot vienu konkrētu mērķauditoriju nav iespējams.

«Vēlamies būt atvērti ļoti dažādām sabiedrības daļām un noteikti turpināsim rīkot pasākumus, kas uzrunātu dažādus cilvēkus. Es nedomāju, ka ir konkrēta mērķauditorija, kuru mēs vēlamies piesaistīt. Mēs joprojām ieturam pieejamas un demokrātiskas cenas gan bārā, gan tiem, kas vēlas šeit īrēt telpas, kā arī piešķirot atlaides sabiedriskā labuma organizācijām. Mēs vēlamies būt atvērti un būt vieta, kas ir pieejama dažādiem sabiedrības slāņiem,» stāsta K.Kondratjuks.

KKC pasākumus ik gadu apmeklē aptuveni 80 000 apmeklētāju. KKC valdes loceklis novērojis, ka cilvēku plūsmu ietekmē arī fakts, ka par dažiem pasākumiem tiek pieprasīta simboliska ieejas maksa. Tāpat arī vairumā tiek patērēti dzērieni, kas ir izmaksu ziņā lētāki. «Protams, katram iemesli ir dažādi – vienam lētākais alus ir arī garšīgākais. Citam budžets neatļauj,» stāsta K.Kondratjuks.

Uzņēmuma valdes loceklis norāda, ka KKC noteikti ir bizness. «Tas ir tas, ko mēs paši esam sapratuši un iemācījušies. Ja agrāk taisījām pasākumus un tikai pēc tam skatījāmies, kā rēķinus samaksāt, tad tagad saprotam, ka nepieciešams nopelnīt kaut kādu naudu, lai rīkotu šos pasākumus. Citādāk nesanāk rēķinus samaksāt. Esam pelnoša iestāde, tāpēc vēlamies pārtapt par sociālo uzņēmumu, jo tādā veidā mēs vēl vairāk varam iegūt dažādus atvieglojumus un naudu ieguldīt atpakaļ uzņēmumā un attīstīt dažādus virzienus.»

Domājot par nākotnes plāniem, K.Kondratjuks piebilst, ka ir dažādas idejas, piemēram, par kultūras centra atvēršanu kādā citā Latvijas pilsētā vai varbūt pat citā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mudinātu iedzīvotājus būt politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās, daži uzņēmēji Rīgā vēlēšanu dienā rīko īpašas akcijas.

Piemēram, galerija Istaba savā Facebook profilā vēsta, ka visus, kas uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu tajā, cienās ar kafiju.

Būt atbildīgiem, politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās nepaliekot vienaldzīgiem par savas valsts nākotni aicina arī viesnīcas Roma bāra Mazais Otto komanda - vēlēšanu dienā klientiem, kas viesmīlim vai bārmenim uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu vai bildi ar sevi pie vēlēšanu urnas, visiem ēdieniem un dzērieniem tiks piemērota 25% atlaide.

Esam aktīvi, neesam vienaldzīgi, dzeram tējas, savā Facebook profilā aicina Kaņepes Kultūras centrs. Visi, kas pie bāra uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu, saņems tējai 100% atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru