Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) slēgt līgumu konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.

IUB lēmums pieņemts, izskatot SIA "Aimasa" iesniegto sūdzību par VNĪ rīkotā konkursa rezultātiem.

VNĪ iepirkumā par A2 korpusa pabeigšanas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību uzvarēja piegādātāju apvienību "NSHC Group", kuras sastāvā ir SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company".

"Aimasa" sūdzībā apstrīdēja konkursa rezultātus, uzskatot, ka uzvarētājs nepamatoti atzīts par atbilstošu vairākām kvalifikācijas prasībām, ka pasūtītājs nav pienācīgi pārbaudījis uzvarētāja līgumcenu, kā arī ka gan uzvarētājam, gan pašai "Aimasai" atsevišķos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos piešķirts nepamatots vērtējums.

2024.gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.

Kapitālsabiedrība ir veikusi ieguldījumus arī kompetenču paaugstināšanas aktivitātēs. Aizvadītajā gadā VNĪ ieguva divus nozīmīgus starptautiskā ISO standarta apliecinājumus - atbilstību ISO[1] 41001 standarta “Facility management" (NĪ apsaimniekošana) prasībām un ieguva jaunu ISO 14001 sertifikātu, kas apliecina VNĪ ieviestās vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ikdienā VNĪ īsteno nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldību kopumā 233 īpašumos no aktīvu un pamata portfeļa. Tā ietver dažādu uzturēšanas, atjaunošanas un restaurācijas darbu īstenošanu. Aizvadītā gada ietvaros VNĪ īstenojis līdz šim lielāko šāda veida darbu skaitu – 415. Virkne darbu saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, vides labiekārtošanas darbiem, ugunsdzēsības sistēmu remontdarbiem, kosmētiskajiem un citiem darbiem. Nozīmīgāko darbu vidū ietilpst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas darbības atjaunošana Brīvības ielā 61, elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija Valsts asinsdonoru centram, Sēlpils ielā 9, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balkonu atjaunošana​. Lielākā daļa no īstenotajiem darbiem ir veikti no ēku uzkrājumiem, tādējādi uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un samazinot nākotnē nepieciešamo ieguldījumu apjomu.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka valstij pieder daudz tukšu ēku un neizmantotu telpu. Šis priekšstats rada maldīgu iespaidu par neefektīvu valsts īpašumu pārvaldību, tomēr dati rāda pretējo — stāsts par “daudzajām tukšajām telpām” ir mīts. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvalda profesionālu nekustamo īpašumu portfeli, kurā no pamata portfelī esošajiem 694,5 tūkstošiem kvadrātmetru vakance ir tikai 9,9 tūkstoši kvadrātmetru, jeb 1,6 %.

Runājot par valsts nekustamajiem īpašumiem būtiski saprast, ka šobrīd visas ministrijas aktīvi strādā, lai sakārtotu tos VNĪ izveidotā Valsts nekustamo īpašumu informācijas sistēmā (VNĪIS). Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni par valsts nekustamo īpašumu sadalījumu atbilstoši to izmantošanas iespējām un sekmētu efektīvu valsts nekustamo īpašumu uzskaiti un pārvaldību.

Kopumā VNĪ pārvaldībā ir dažādi nekustamie īpašumi, tai skaitā publiskā sektora iestāžu lietotās ēkas, kultūras un izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešamie īpašumi, valstiski nozīmīga drošības infrastruktūra, piemēram, robežkontroles punkti, kā arī bezmantinieka manta. Pamata portfelī atrodas valsts pārvaldes iestāžu izmantotie objekti un ēkas, kuras iespējams efektīvi iznomāt, attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Šis portfelis VNĪ šobrīd veido 11 %, jeb 45 ēku un būvju īpašumi, kuru ēku kopējā platība sastāda 111,4 tūkstošus m2, no kuriem vakance ir 6,5 %. Savukārt atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šajā portfelī nonāk arī valstij piekritīgā bezmantinieku manta, kas vairumā gadījumu tiek virzīta atsavināšanai. Šobrīd atsavināmajā portfelī atrodas 20 % no kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo ēku kopējās platības, jeb 205,2 tūkstoši m2.

Valdība ir nodevusi rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu un bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārziņā.

Izmaiņas ir stājušās spēkā šī gada 1. janvārī, samazinot birokrātiju, paātrinot īpašumu pārņemšanas procesu un ļaujot ietaupīt valsts budžetā teju 300 tūkstošus eiro. Plānots, ka funkcijas pārņemšana pilnībā noslēgsies līdz februāra beigām.

Līdz šim VID īstenoja valstij piekritīgās mantas administrēšanas procesu, kas ietvēra rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, un tā sadali atbilstoši iestāžu kompetencei, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Saskaņā ar izmaiņām VID pārziņā vēl uz gadu paliek darbības ar finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī rīcība ar obligāti iznīcināmo kustamo mantu. VNĪ pārņem rīcību ar nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermenisko lietu, tajā skaitā, likvidēto uzņēmumu un bezmantinieku kapitāldaļu/akciju atsavināšanu. Saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, 65% gadījumu, pēc nekustamo īpašumu sadales atbilstoši iestāžu kompetencei, tie nonāk VNĪ pārvaldībā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Piektdien, 29. augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) akcionāru sapulce izskatīja un apstiprināja Ievas Braunfeldes iesniegumu par padomes priekšsēdētāja vietnieces amata atstāšanu.

“Ievas Braunfeldes darbības laikā kā VNĪ padomes loceklei tika īstenota mērķtiecīga valsts īpašumu portfeļa modernizācija, pabeidzot vairākus kultūras nozarē nozīmīgus, sabiedrībai svarīgus projektus. Paralēli tika stiprināta valsts drošības infrastruktūra, izbūvējot robežsardzes objektus un žogu gar Latvijas ārējo robežu, kā arī sakārtotas degradētās ēkas un ieviesti ilgtspējīgi risinājumi īpašumu pārvaldībā,” uzsver VNĪ kapitāla daļu turētāja pārstāve, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Šobrīd VNĪ padomē strādā trīs padomes locekļi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons par pagaidu padomes locekli tika iecelts 2019. gada 30. decembrī un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī. Padomē darbojas arī Raitis Nešpors, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada 31. decembrim, un Linda Laukmane, kura padomes locekļa amatā ir no 2025. gada 30. augusta ar pilnvaru termiņu līdz 2030. gada 29. augustam. Līdz ar to ir nodrošināta VNĪ padomes rīcībspēja.

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2024.gadā atsavinājusi 117 valsts nekustamos īpašumus par kopējo summu 14,48 miljoni eiro. No īpašumu atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem citu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai novirzīti 4,12 milj. eiro, informē VNĪ.

Apjomīgākie ieguldījumi veikti Riga Makerspace pārbūvē (1,4 miljoni eiro) un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) piebūves būvkonstrukciju un inženiertīklu projektēšanas un būvdarbu izmaksu segšanā (385 tūkstoši eiro). Savukārt 2025.gadā no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem plānots valsts nekustamajos īpašumos ieguldīt aptuveni 1,5 miljonus eiro.

"Šobrīd būtiski samazinās valsts iespējas finansēt dažādas nekustamo īpašumu attīstības ieceres, tādēļ pieaug alternatīvu finansējuma avotu piesaistes nozīme. Viens no rīkiem kā VNĪ var rast nepieciešamo finansējumu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai ir īpašumu, kam nav nākotnes pielietojuma un attīstības ieceres publiskā sektora izmantošanai, atsavināšana un iegūto līdzekļu novirzīšana pamata portfelī esošo īpašumu pielāgošanai un attīstībai. Atsavinātie īpašumi iegūst jaunus saimniekus, kas sniedz tiem attīstības iespējas, sakārto pilsētas vidi un padara tos atkal pieejamus uzņēmējdarbībai un sabiedrībai," norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pagājušajā gadā izsolēs atsavinājusi 130 nekustamos īpašumus, kuru izsoļu kopējā summa sasniegusi 9,5 miljonus eiro, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš skaidro, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 2025. gads bija dinamisku pārmaiņu periods, bet 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos. Nekustamo īpašumu tirgu 2025. gadā ietekmēja kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026. gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023. - 2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.

Tirgus aktivitāti ietekmēja arī 2025. gada 3. jūlijā veiktie būtiskie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, nozīmīgi atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un sešas pašvaldības parakstījušas vienošanās par kopīgu dalību pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas 1. lotē 1290 īres mājokļu izveidei.

Saskaņā ar vienošanos Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Cēsu, Gulbenes un Daugavpils pašvaldības pilnvaro VNĪ uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

Līdz ar šo soli VNĪ kā programmas īstenotājs uzsāk sagatavošanās darbus iepirkuma procedūras veikšanai. Vienošanās ar pašvaldībām parakstīšana seko operatīvi pēc Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra lēmuma, ar kuru tika apstiprināta programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" 1. lotes virzība.

“Vienošanos parakstīšana ar sešām Latvijas pašvaldībām iezīmē skaidru pāreju no plānošanas un aprēķiniem uz praktisku īstenošanu. Pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis bieži ir izšķirošais faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, un ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un ikdienā jūtamu problēmu. Līdz 2030. gadam 1290 Latvijas speciālistu ģimenes saņems savu jauno īres mājokļu atslēgas – tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2025. gadā pabeiguši 6 nozīmīgus attīstības projektus, kas vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un publiskās pārvaldes iestāžu darba vides uzlabošanu, projektu kopējām investīcijām sasniedzot 157,5 miljonus eiro.

Īstenotie projekti aptver gan robežas infrastruktūras attīstību, gan valsts iestāžu telpu modernizāciju, nodrošinot ilgtspējīgus un funkcionālus risinājumus valsts vajadzībām.

Gada nogalē noslēdzās vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms – tika pabeigta robežas žoga izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu, kā arī tika nodota ekspluatācijā iepriekš izbūvēto robežapsardzības infrastruktūra, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību jebkuros apstākļos. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paplašina valsts sektora ēku pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Iepriekš plānoto sešu valsts sektora ēku aprīkošanu ar saules paneļiem, tos uzstādīs arī uz topošās robežķšērsošanas vietas Kundziņsalā administratīvās ēkas jumta.

Projekta ietvaros saules paneļi tiks uzstādīti Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) dekorāciju darbnīcu kompleksā, Valmieras teātrim, Lāčplēša ielā 4, Valmierā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Skandu ielā 14, Rīgā, Muzeju krātuvei Pulka ielā 8, Rīgā, Valsts biroju ēkai Talejas ielā 1, Rīgā un Čiekurkalna 1.līnijas 1. Savukārt topošajā robežšķērsošanas vietā, Kundziņsalā, palielinās sākotnēji plānoto elektrostacijas jaudu, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 196 MWh gadā, vienlaikus samazinot uz vidi radītās ietekmes apjomu, paplašinot ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu valsts sektora ēkās un samazinot ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmo reizi ieviesīs centralizētu biroja mēbeļu iegādi valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm.

Šāds risinājums paredz vienotu pieeju mēbeļu izvēlei un iegādei, tādejādi mazinot administratīvo slogu iestādēm un birokrātiju. Tas veicinās efektīvāku valsts resursu izmantošanu, vienlaikus samazinot mēbeļu iegādei nepieciešamo līdzekļu apjomu.

“Centralizēta pieeja ir īpaši būtiska laikā, kad arvien vairāk iestāžu maina vai samazina izmantotās telpas. Līdz šim atšķirīgi mēbeļu izvēles kritēriji bieži ierobežoja iespēju jau iegādātās mēbeles nodot citām iestādēm. Vienots iepirkums ļaus veidot saskaņotu biroju iekārtojuma pieeju visā valsts pārvaldē un nodrošinās iespēju mēbeles efektīvāk atkārtoti izmantot, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu saimniekošanu,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.