Jaunākais izdevums

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Viens no pērnā gada lielākajiem valstij piederošo īpašumu darījumiem Jūrmalā noticis ar zemi Vikingu ielā, kas darījumu ķēdē arī nonākusi Krievijas pilsoņa rokās.

Zemes gabalu Lielupes krastā 1997.gadā no Finanšu ministrijas iznomāja tā laika Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, kurš tur uzcēla māju. Teritorijā bez saskaņošanas ierīkoja baseinu un tenisa laukumu un īpašumu iznomāja atpūtniekiem. Pirms pieciem gadiem VNĪ Ģenerālprokuratūrai prasīja izvērtēt, vai līgums un apbūve ir likumīga, un saņemta atbilde, ka iestājies noilgums.

VNĪ secināja, ka nojaukt patvaļīgi sabūvēto būtu pārāk dārgi, tiesāties par nomnieka izlikšanu - pārāk ilgi, tādēļ pirms gada zeme tika izlikta izsolē. Īpašumam līdzi nāca nomas līgums ar Nagli par māju, kas samazināja zemes vērtību. Otrajā izolē zemi par 219 000 eiro nopirka Jānis Naglis jaunākais. Pēc dažiem mēnešiem viņš visu pārdeva Krievijas un Ungārijas pilsonim Aleksandram Romanovam.

Raidījums atzīmē, ka VNĪ neatklāj objektu pircēju pilsonības, aizbildinoties, ka tie ir personas dati. Lielākajā daļā gadījumu par to nav ziņu arī Zemesgrāmatas ierakstos. Nule arī Uzņēmumu reģistrs vairs datu bāzē neuzrāda uzņēmumu amatpersonu valstisko piederību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Nekustamais īpašums

VNĪ nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos ieguldījusi 6,4 miljonus eiro

Db.lv,17.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.

Kapitālsabiedrība ir veikusi ieguldījumus arī kompetenču paaugstināšanas aktivitātēs. Aizvadītajā gadā VNĪ ieguva divus nozīmīgus starptautiskā ISO standarta apliecinājumus - atbilstību ISO[1] 41001 standarta “Facility management" (NĪ apsaimniekošana) prasībām un ieguva jaunu ISO 14001 sertifikātu, kas apliecina VNĪ ieviestās vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ikdienā VNĪ īsteno nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldību kopumā 233 īpašumos no aktīvu un pamata portfeļa. Tā ietver dažādu uzturēšanas, atjaunošanas un restaurācijas darbu īstenošanu. Aizvadītā gada ietvaros VNĪ īstenojis līdz šim lielāko šāda veida darbu skaitu – 415. Virkne darbu saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, vides labiekārtošanas darbiem, ugunsdzēsības sistēmu remontdarbiem, kosmētiskajiem un citiem darbiem. Nozīmīgāko darbu vidū ietilpst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas darbības atjaunošana Brīvības ielā 61, elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija Valsts asinsdonoru centram, Sēlpils ielā 9, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balkonu atjaunošana​. Lielākā daļa no īstenotajiem darbiem ir veikti no ēku uzkrājumiem, tādējādi uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un samazinot nākotnē nepieciešamo ieguldījumu apjomu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas - Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā.

Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem - "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction", SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.

Nekustamais īpašums

Investējot 100 miljonus eiro, plāno uzbūvēt vismaz 1000 dzīvokļus Latvijas pašvaldībās

Db.lv,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā valsts pārstāvis noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu Finanšu ministrijas virzītās pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmas īstenošanai Latvijā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030.gadam, kopējām investīcijām veidojot apmēram 100 miljonus eiro.

VNĪ norāda, ka programma ļaus nodrošināt modernus un energoefektīvus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs. Dzīvokļi būs pieejami skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.

Būvniecība un īpašums

Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pārvaldības nodošanu VNĪ

Db.lv,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Rīgā, Brīvības ielā 68. Nekustamā īpašuma sākuma cena noteikta 2,7 miljoni eiro apmērā. Izsole norisināsies no 20. augusta līdz 19. septembrim, un pieteikšanās termiņš ir noteikts līdz 9. septembrim, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Ēka, Brīvības ielā 68 ir pilsētvidē atpazīstams īpašums, kas atrodas vienā no aktīvākajiem Rīgas ielu krustojumiem. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošana prasīs būtiskus ieguldījumus, tā atrašanās vieta un nākotnes potenciāls noteikti palīdzēs atrast tam jaunu saimnieku. Iegūtie ieņēmumi no objekta atsavināšanas tiks novirzīti Rīgas Valsts tehnikuma studentu atbalstam un mācību līdzekļu papildināšanai, tādējādi turpinot īstenot Jāņa un Līzes Vīrs gribu un sniedzot ieguldījumu izglītības jomā,” skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Īpašums atrodas Rīgas centrā, pie Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojuma. Tas nodrošina ērtu piekļuvi sabiedriskajam transportam, kā arī blakus esošajām izglītības, medicīnas, kultūras un komerciālajām iestādēm. Apkārtne ir labi attīstīta, ar augstu transporta un gājēju plūsmu, kas potenciālajiem investoriem piedāvā plašas attīstības un izmantošanas iespējas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2024.gadā atsavinājusi 117 valsts nekustamos īpašumus par kopējo summu 14,48 miljoni eiro. No īpašumu atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem citu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai novirzīti 4,12 milj. eiro, informē VNĪ.

Apjomīgākie ieguldījumi veikti Riga Makerspace pārbūvē (1,4 miljoni eiro) un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) piebūves būvkonstrukciju un inženiertīklu projektēšanas un būvdarbu izmaksu segšanā (385 tūkstoši eiro). Savukārt 2025.gadā no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem plānots valsts nekustamajos īpašumos ieguldīt aptuveni 1,5 miljonus eiro.

"Šobrīd būtiski samazinās valsts iespējas finansēt dažādas nekustamo īpašumu attīstības ieceres, tādēļ pieaug alternatīvu finansējuma avotu piesaistes nozīme. Viens no rīkiem kā VNĪ var rast nepieciešamo finansējumu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai ir īpašumu, kam nav nākotnes pielietojuma un attīstības ieceres publiskā sektora izmantošanai, atsavināšana un iegūto līdzekļu novirzīšana pamata portfelī esošo īpašumu pielāgošanai un attīstībai. Atsavinātie īpašumi iegūst jaunus saimniekus, kas sniedz tiem attīstības iespējas, sakārto pilsētas vidi un padara tos atkal pieejamus uzņēmējdarbībai un sabiedrībai," norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības Gada balvas 2024 uzvarētāji

Db.lv,10.03.2025

Otru Grand Prix balvu saņēma Latvijas Valsts mežu Rietumvidzemes reģiona klientu centrs Valmiermuižā. Pasūtītājs AS LVM, projektētājs 5.iela, būvnieks Selva Būve, būvuzraugs Marčuks.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) piebūves rekonstrukciju bērnu un skolu jaunatnes izglītības centra vajadzībām, informē VNĪ.

PSMVM ir piesaistījis Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai jaunajās telpās izveidotu Bērnu muzeju ar veselības jautājumiem veltītu ekspozīciju, kas būs aplūkojama jau 2027.gadā, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Muzeja piebūves rekonstrukcijas ietvaros tiks izveidota izstāžu zāle un mācību klase-laboratorija, kā arī servisa infrastruktūra - ģērbtuves zona un labierīcību bloks. Bērnu muzeja mērķauditorija būs bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem. Pārbūve paredz lifta izbūvi, kas nodrošinās vides pieejamību ēkas abiem stāviem. Projekta ietvaros atjaunos inženiertīklus, kā arī izbūvēs ventilācijas un dzesēšanas sistēmas, kas nodrošinās piemērotas telpas krājuma priekšmetu eksponēšanai un laikmetīgu vidi mācībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pie Rīgas Biržas nama uzstādījusi sešas čuguna laternas. Projekts ir nozīmīgs solis Rīgas pilsētas vēsturiskā un arhitektoniskā mantojuma saglabāšanā, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Senatnīgo laternu atjaunošana ir būtisks ieguldījums Rīgas arhitektūrā un kultūrvēsturē. Esam gandarīti, ka projektu izdevies realizēt un laternas pie Biržas nama priecēs iedzīvotājus un pilsētas viesus, nodrošinot, ka Rīgas mantojums tiek saglabāts nākamajām paaudzēm. Liels paldies visiem iesaistītajiem, kas palīdzēja šo desmitgades projektu novadīt līdz galam. Lai gan mazs projekts, tas bija gana sarežģīts,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Laternas uzstādīja SIA “Marivent”. Līguma kopējās izmaksas ir 28 420,98 eiro bez PVN, un tās tika segtas no VNĪ budžeta līdzekļiem.

Vēstures liecības norāda uz to, ka pie Biržas nama atradušās Biržas arhitekta Haralda Jūliusa fon Boses zīmētās laternas, kas diemžēl laika gaitā ir zudušas. Pēdējās trīs bagātīgi rotātās laternas tika demontētas 1989. gadā, un to turpmākais liktenis nav zināms. Nav saglabājušies arī vēsturiskie laternu zīmējumi, tādēļ vienīgā informācija par to izskatu nāk no dažiem veciem fotoattēliem un līdzīgām laternām, kuras Bose zīmējis Sanktpēterburgai.

Nekustamais īpašums

Arsenāla iekštelpu demontāžas gaitā atrastas vēsturiskas kaļķakmens grīdas plāksnes

Db.lv,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī ceturtajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

VNĪ nekustamo īpašumu Marijas ielā atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu.

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve.

Jau vēstīts, ka pirmajā izsolē septembrī Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu. Pēc tam cena tika samazināta par 20% un īpašumu atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,856 miljoniem eiro, taču arī tad neviens interesents nepieteicās. Trešajā izsolē pērn decembrī izsoles sākumcena bija 2,499 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notieca tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Nekustamais īpašums

Maskavas namu atkārtoti izsolē piedāvās iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu

LETA,14.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtoti izsolē piedāvās iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu Marijas ielā 7 veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,142 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien 18.martā, bet noslēgsies 2025.gada 17.aprīlī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025.gada 7.aprīlim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas VNĪ norēķinu kontā un, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums par autorizāciju izsolei. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Nekustamo īpašumu var iegādāties, izmantojot bankas aizdevumu slēdzot darījuma konta līgumu, teikts paziņojumā.

Būvniecība un īpašums

Jauns konkurss būvniecības digitalizācijā – VNĪ, RTU un LVS paraksta sadarbības memorandu

Db.lv,14.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu efektīvu labās prakses apmaiņu, digitālo rīku izmantošanu un inovāciju ieviešanu būvniecības nozarē, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un SIA “Latvijas standarts” (LVS) paraksta sadarbības memorandu par jauna būvniecības konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” izveidi.

Konkursa mērķis būs izcelt Latvijā pielietotos inovatīvos risinājumus, iedvesmot nozares dalībniekus izmantot modernas tehnoloģijas, informēt publiskos pasūtītājus par konkrētiem ieguvumiem BIM projektos, veicināt pieredzes apmaiņu starp būvniecības nozares dalībniekiem, kā arī sekmēt jaunu BIM projektu īstenošanu publiskajā sektorā.

“Memorandu paraksta trīs nozīmīgi publiskā sektora pārstāvji – katrs ar savu kompetenci, bet vienotu mērķi par nepieciešamību veidot ilgtspējīgāku nākotni caur inovācijām un digitalizāciju. Digitālā brieduma līmenim nozarē strauji augot, arī projektus jāvērtē detalizētāk un pilnīgāk, turklāt konkurss iecerēts ne tikai kā rīks, lai sveiktu veiksmīgākos projektus, bet arī kā platforma informācijas un ideju apmaiņai nozares dalībnieku vidū,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi izsoli namam Miesnieku ielā, Vecrīgas sirdī. Šajā izsolē piedalījās divi pretendenti, un īpašums nosolīts par 1,11 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Kvalitatīvi saglabāti vēsturiski objekti ir būtiska Rīgas vērtība un veido īpašu pievilcību gan investoriem, gan kultūras mantojuma cienītājiem. Īpašums Miesnieku ielā izceļas ne tikai ar vēsturisko auru, bet arī sniedz plašas iespējas to izmantot mūsdienīgiem mērķiem,” komentē Andris Vārna.

Ēka Miesnieku ielā tika celta 1830. gadā un pirmajā rekonstrukcijā, kas norisinājās 1968. gadā, to pilnveidoja arhitekti Edgars Slavietis un Pēteris Eglājs. Piecstāvu ēka, kuras kopējā platība ir 1439,6 m², lepojas ar autentisku vēsturisko šarmu – atsegtās ķieģeļu sienas, oriģinālās koka sijas, kā arī augstie griesti un elegantie vītņveida kāpņu posmi piešķir šim īpašumam īpaši vēsturisku auru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā īstenotajā robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projektā Kundziņsalā, Rīgā, pabeigti visu 809 pamata pāļu dzīšanas darbi un ģeotermālo urbumu ierīkošana. Atsevišķās zonās turpinās grunts konsolidācijas darbi.

Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

Ekonomika

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņem VNĪ un CleanR grupa

Db.lv,11.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņēma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un vides apsaimniekošanas uzņēmums AS "CleanR grupa", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Īpašā balva par izaugsmi ilgtspējīgas pārvaldības jomā tika pasniegta apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Valsts zemes dienestam.

VNĪ balvu saņēma nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas", savukārt "CleanR grupa" - nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis".

Atzinību nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas" saņēma VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", savukārt atzinību nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis" - SIA "Rīgas dzemdību nams".

Nominācijā "Atbildīga sadarbība ar partneriem" atzinību saņēma trīs uzņēmumi - kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris", energokompānija AS "Latvenergo" un pārtikas ražotājs SIA "Orkla Latvija".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, ievērojami palielinājies atsavināto būvju skaits, savukārt būtiski samazinājies šogad pārņemto vidi degradējošo ēku un īpašumu skaits.

Šobrīd kapitālsabiedrības pārraudzībā ir 138 vidi degradējošas būves 84 adresēs. 115 ēkas, kas izvietotas kopumā 65 īpašumos atrodas atsavināmajā portfelī, 15 ēkas, kas izvietotas 12 īpašumos – pamata un astoņas ēkas, kas izvietotas septiņos īpašumos – aktīvu portfelī. Lai gan iepriekšējos gados ievērojami audzis pārņemto vidi degradēto īpašumu skaits, šogad novērojams šāda veida pārņemto īpašumu skaita kritums un atsavināto īpašumu pieaugums. Tādējādi kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu portfelī vidi degradējošu būvju platība sastāda vien 1,8 % no kopējās būvju platības. Atsavināmajā portfelī šādu būvju platības īpatsvars ir vislielākais – 27,8%, savukārt aktīvu portfelī – 5,6%, taču pamata portfelī vien 3%.

Nekustamais īpašums

Par 3,38 miljoniem eiro izsolīti divi nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti Rīgā

Db.lv,15.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 15.augustā noslēgusi izsoles diviem nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Rīgā – bijušajam Operetes teātrim Brīvības ielā 96 un 96A, kā arī namam Vecrīgā, Kaļķu ielā 24.

Kopējie ieņēmumi no izsolēm sasniedz 3 380 336.09 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

"Šodienas izsole ir noslēgusies ar labiem rezultātiem. Mums ir prieks, ka ēkas atradušas jaunus īpašniekus, īpaši ņemot vērā, ka ēkai Kaļķu ielā 24, šī bija jau septītā izsole. Abi objekti atrodas stratēģiski izdevīgās vietās un piedāvā lielisku potenciālu gan komercdarbības, gan dzīvojamo platību, gan kultūras un izklaides vietu attīstībai,” komentē A.Vārna.

Nekustamais īpašums Brīvības ielā 96 un 96A ietver 3371 kvadrātmetru lielu zemes gabalu un divas ievērojamas ēkas. Viena no tām ir administratīvā ēka ar platību 792 kvadrātmetri, kas celta 1904. gadā. Tā izceļas ar divstāvu ķieģeļu mūra konstrukciju un koka pārsegumiem, padarot to piemērotu komerciālām vajadzībām. Ēka, kas tika uzcelta 1952. gadā un pēc tam rekonstruēta 2008. gadā, ir piecu stāvu celtne ar plašām zālēm, kuras agrāk kalpojušas teātra un izklaides vajadzībām. Šī ēka ne tikai demonstrē vēsturisko daudzveidību, bet arī sniedz iespējas pielāgot telpas dažādām komerciālām un kultūras aktivitātēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”

Būvniecība un īpašums

Pieņemti ekspluatācijā seši pērn izbūvētie torņi uz Latvijas – Baltkrievijas robežas

Db.lv,13.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemti ekspluatācijā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā 2024. gadā izbūvētie torņi un pievedceļi Latvijas – Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Novērošanas torņu izbūve veicinās valsts robežsardzes efektīvāku un iedarbīgāku valsts robežas kontroli, savlaicīgi identificējot valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus valsts robežas joslā.

Seši novērošanas torņi un pievedceļi ir izbūvēti Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projekta Nr.NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)” ietvaros, ko īsteno VNĪ sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Kopējais projekta finansējums: 3 633 924 EUR, tostarp Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai fonda finansējums 75% un valsts budžeta finansējums 25%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina izsoli diviem nekustamajiem īpašumiem Rīgā – Krišjāņa Barona ielā un Miesnieku ielā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Esam izsludinājuši izsoli diviem nekustamajiem īpašumiem Rīgas vēsturiskajā centrā, Kr. Barona ielā un Miesnieku ielā, kas atbilst nekustamā īpašuma tirgus pieprasījuma šī brīža tendencēm. Kopumā redzam pieaugošu interesi attiecībā uz ēkām, kas var tikt pielāgotas viesmīlības uzņēmējdarbības veikšanai vai dzīvojamām platībām, kā arī plātības ziņā mazākiem objektiem.” norāda A. Vārna.

Nekustamais īpašums Krišjāņa Barona ielā, ietver četrstāvu administratīvo ēku ar pagrabstāvu, kuras kopējā platība ir 708,2 m², betona bruģakmens laukumu 48 m² platībā un zemes vienību 326 m² apmērā. Īpašums atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā – apbūvētā kvartālā, kuru ieskauj Krišjāņa Barona, Blaumaņa, Tērbatas un Dzirnavu ielas.

Nekustamais īpašums

Maskavas namu atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,856 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien, 1.oktobrī, bet noslēgsies 2024.gada 31.oktobrī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2024.gada 21.oktobrim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā izsolē, kas sākās 2024.gada 20.augustā un noslēdzās 19.septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.