AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Šodien plkst.12 Kaigu purvā, Jelgavas novadā, AS "Latvenergo" piederošajam "Laflora Energy" vēja parkam ieliks pamatakmeni, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

"Laflora Energy" ir "Latvenergo" un kūdras ieguves uzņēmuma SIA "Laflora" sinerģijas projekts, kas atradīsies "Laflora" piederošajā Kaigu purvā. Paredzēts, ka "Laflora Energy" vēja parks darbu sāks 2026.gadā.

Jau ziņots, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" 2022.gada maijā nodibināja meitassabiedrību "Laflora Energy", lai būvētu sauszemes vēja parku "Laflora" Kaigu kūdras purvā.

Savukārt 2024.gada septembrī "Laflora Energy" nopirka "Latvenergo", lai "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 megavati (MW) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gadā.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA "Laflora" apgrozījums pagājušajā gadā bija 34,7 miljoni eiro, kas ir par 21,2% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt līdz 8,814 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Laflora" veica frēzkūdras un gabalkūdras ieguvi Kaigu, Drabiņu un Nīcgales kūdras purvos. Kopējais kūdras ieguves apjoms pērn bija 958 617 kubikmetri, kas bija par 32% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kūdras ieguves apjoma palielinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar labvēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem kūdras ieguves sezonas laikā un kūdras ieguves procesa efektivitāti.

Kopējais kūdras un kūdras produktu pārdošanas apjoms 2024.gadā bija 1 246 695 kubikmetri, kas bija par 12% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Apgrozījuma pieaugumu kompānijas vadība skaidro ar kūdras apjoma pieejamību un stabilu pieprasījumu kūdras produkcijas eksporta tirgos.

Ropažu novadā, Rumbulā atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam.

Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Rūpnīca ir radījusi vismaz 100 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka drīzumā sāksies Laflora Energy vēja parka, kas pieder AS "Latvenergo", būvniecība, pirmo reizi Baltijā izmantojot videi draudzīgāku hibrīdo torņu konstrukciju no dzelzsbetona un tērauda. Unikālā pievienotā vērtībā ir tā, ka – arī pirmo reizi – šie torņi tiks ražoti uz vietas Latvijā, 7.maijā atklātajā Consolis Latvija ražotnē.

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.

Rūpnīcas modernizācija ietver jaunākās tehnoloģijas un efektivitātes risinājumus, kas ļauj ne vien samazināt emisijas, bet arī optimizēt ražošanas procesus, nodrošinot augstu kvalitāti un samazinot ietekmi uz vidi.

SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Tukuma novadā 5. novembrī likts pamaktakmens lielākajam vēja parkam Latvijā – Pienava Wind, kurā paredzēts uzstādīt 21 Nordex vēja turbīnu ar kopējo jaudu 147 megavati (MW).

Projekta attīstību uzsāka Zviedrijas kompānijas Eolus un tās pārstāvniecība Latvijā meitassabiedrība Eolus Latvija, un pēc iegādes to līdz pilnīgai būvniecības darbu pabeigšanai turpina AS “Latvenergo”.

Pienava Wind vēja parka būvniecībā plānots ieguldīt ap 215 miljoniem eiro, un elektroenerģijas ražošanu paredzēts uzsākt 2027. gadā.

Pienava Wind un Laflora Energy vēja parki veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā - līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību. Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, tostarp arī ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu ieguvumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu vairāk nekā 350 000 eiro apmērā.

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.