"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Maskavā no 1.jūnija tiks atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, trešdien paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

Televīzijā pārraidītā videokonferencē Sobjaņins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka jau iespējams runāt par nākamajiem soļiem ceļā, kas ved laukā no šī krīzes.

"Es ierosinu no 1.jūnija atvērt ne tikai pārtikas mazumtirdzniecību, bet arī nepārtikas," sacīja mērs.

Sobjaņins arī aicināja atvērt uzņēmumus, kuros ir minimāls kontakts ar klientiem, kā piemērus minot ķīmiskās tīrītavas un remontdarbnīcas.

Viņš sacīja, ka dažu ierobežojumu atcelšana ir attaisnojama, jo situācija ar jauno koronavīrusu ir uzlabojusies kopš 12.maija, kad tika atļauts atsākt darbus būvlaukumos.

Kopš 12.maija hospitalizēšanas gadījumu skaits Maskavā ir samazinājies par 40%, sacīja Sobjaņins.

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā jāveic obligāta pakalpojumu sfērā strādājošo pilsētas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19, trešdien paziņojis pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins, brīdinot, ka inficēšanās gadījumu skaita pieaugums ir dramatisks.

Prasība attieksies uz daudzām tautsaimniecības nozarēm. Kā skaidro varasiestādes, runa ir gan par tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanās uzņēmumu darbiniekiem, gan arī finanšu institūciju un pasta klientu nodaļu darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, kas strādā skaistumkopšanas salonos, sporta centros, baseinos.

Prasība skars arī transporta, izglītības, veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu, kultūras, atpūtas un citas jomas.

"Mums vienkārši ir jādara viss, lai visīsākajā laikā veiktu masveida vakcināciju un apturētu šo šausmīgo slimību, apturētu tūkstošu cilvēku nāvi," ierakstā blogā skaidroja mērs.

Pēdējo nedēļu laikā saslimstība ar Covid-19 Maskavā turpinājusi augt, un līdzīga tendence ir daudzviet visā Krievijā.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Lietuvā plāno ienākt Krievijas zemo cenu veikalu tīkls «Svetofor», kas apvieno 885 noliktavas tipa veikalus pašā Krievijā, kā arī Baltkrievijā, Vācijā un Rumānijā, vēsta laikraksts «Kommersant».

Krasnojarskā dibinātais veikalu tīkls, kas piedāvā preces par 20-30% lētāk nekā konkurenti, Eiropā darbojas ar zīmolu «Mere» un domājams, tā varētu saukties arī šā tīkla veikali Lietuvā, bet avīzes uzrunātie eksperti «Svetofor» izredzes Baltijā vērtē diezgan skeptiski.

Baltkrievijā bāzētā personāla atlases kompānija «HR Business Alliance» publicējusi sludinājumu, ka aicina darbā speciālistus, kam jāatrod veikaliem piemērotas telpas dažādās Lietuvas pilsētās, bet šobrīd nav konkrēti zināms, par kurām pilsētām ir runa.

Kā norāda kompānijas «Jos De Vries The Retail Company» konsultante Irina Bolotova, šā tīkla veikali atgādina «parastas noliktavu telpas ar minimālu remontu un ne īpaši labu aprīkojumu» un tajos tiek tirgota lēta mazpazīstamu zīmolu produkcija.

Liela daļa no jauniešiem Krievijā nav diez ko entuziastiski par palikšanu dzīvot šajā valstī, liecina Maskavā bāzētā Levada Center aptaujas rezultāti, ziņo Bloomberg. Proti, pat 53% no jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pauduši vēlmi pamest šo valsti, kas ir visvairāk 10 gadu laikā.

Tas ir arī par 16 procentpunktiem vairāk nekā līdzīgā aptaujā tika secināts vēl šā gada maijā.

Par kādu īpašu optimismu attiecībā uz Krievijas perspektīvām neliecina arī citu vecuma grupu noskaņojums. Emigrēt no šīs valsts vēlas 30% iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem un 19% vecumā grupā no 40 līdz 54 gadiem. Maijā šis īpatsvars bija attiecīgi 23% un 14% apmērā. Pieejamā informācija liecina, ka aptaujā savu viedokli izteica 1600 cilvēki no 26. septembra līdz 2. oktobrim.

Aptaujas veicēji lēš, ka tiks straujš emigrācijas vēlmes pieaugums daļēji varētu būt emocionāla atbilde šīs vasaras politiskajiem protestiem Krievijā, kas tika visai asi apspiesti (aktīvisti Maskavā pulcējās, lai protestētu pret aizliegumu opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanās). Tomēr šajā pašā laikā – augoša vēlme emigrēt no Krievijas ir ilgtermiņa parādība, ko nosakot tās ekonomikas izaicinājumi un daudziem nevēlama politiska situācija. «Arī jauniešus Krievijā ietekmē globālās tendences. Viņi labāk zina citu valstu valodas, ir mobili un mazāk baidās no savas dzīves mainīšanas,» teic Levada pārstāvji.

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien, 17.oktobrī, ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes pārstāvjiem apspriedīs ES sankciju pret Krieviju efektivitāti un kā novērst to, ka Maskava tās apiet, informē EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Pēc Krievijas nelikumīgās un neizprovocētās pilna mēroga invāzijas Ukrainā 2022.gada februārī Eiropas Savienība pieņēma sankcijas pret Maskavu.

Kopš tā laika kopumā spēkā stājušās 11 sankciju paketes, kas vērstas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm un politisko eliti, tomēr Maskava ir atradusi veidus, kā apiet šos pasākumus, tostarp izmantojot nepilnības tirdzniecības ierobežojumos un trešo valstu starpniekus, pauda EP pārstāvis.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Eiropas Savienības (ES) sūtņi trešdien vienojušies pagarināt ekonomiskās sankcijas, kas Krievijai tika piemērotas 2014.gadā pēc Krimas okupācijas.

Lēmumu par sankcijas pagarināšanu par sešiem mēnešiem līdz janvāra beigām plānots oficiāli parakstīt ES dalībvalstu ārlietu ministru sēdē 12.jūlijā.

Sankcijas vērstas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari. To mīkstināšana vai atcelšana ir piesaistīta tā dēvētās Minskas miera vienošanās izpildei.

Tikmēr Austrumukrainā turpinās karadarbība starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām. Aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 karavīru. Maskava apgalvoja, ka karavīri piedalās militārajās mācībās, kas esot reakcija uz NATO manevriem.

Lai gan Krievija vēlāk paziņoja par šo karavīru atvilkšanu, ASV un Ukraina apgalvo, ka Maskava nav atvilkusi pilnīgi visus spēkus.

Maskava sāks tiesvedību, ja Rietumvalstis Krieviju atzīs par maksātnespējīgu, pirmdien paziņoja valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Krievija pagājušajā nedēļā ārvalstu dolāru parādsaistības atmaksāja rubļos, jo Maskava Rietumvalstu noteikto sankciju nespēja apstrādāt maksājumu ārvalstu valūtā.

"Mēs vērsīsimies tiesā, jo esam īstenojuši visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka investori saņem savus maksājumus," norāda Siluanovs. "Mēs tiesai uzrādīsim rēķinus, kas apstiprinās mūsu pūliņus veikt maksājumus gan ārvalstu valūtā, gan rubļos."

Kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" sestdien paziņoja, ka Krieviju ir atzinusi par selektīvā defolta valsti, jo valsts 4.aprīlī izmantoja rubļus, lai samaksātu dolāru nominālvērtības obligācijas.

Pagājušajā nedēļā ASV Finanšu ministrija pastiprināja Krievijai noteiktos ierobežojumus un apturēja parāda maksājumu ASV dolāros pieņemšanu no Krievijas kontiem ASV bankās.

Kanādā izremontētā turbīna, kas, pēc Krievijas apgalvotā, ir nepieciešama, lai atjaunotu dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream" iepriekšējo jaudu, ir iestrēgusi Vācijā, jo Maskava neizsniedz dokumentus, kas vajadzīgi tās transportēšanai uz Krieviju, pastāstīja divi informēti avoti.

Pēc avotu teiktā, turbīnu, kas jānogādā atpakaļ kompresoru stacijā "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, loģistikas uzņēmums "Challenge Group" ar lidmašīnu atvedis no Kanādas uz Vāciju 17.jūlijā tūlīt pēc tam, kad Kanādas valdība atļāva izdarīt izņēmumu sankciju režīmā.

Tomēr Maskava līdz šim nav izsniegusi dokumentus, kas vajadzīgi, lai turbīnu nogādātu Krievijā. Šajos dokumentos jānorāda piegādes vieta, kā arī muitas punkts, caur kuru turbīna jāieved Krievijā, sacīja avoti.

Pašlaik nav skaidrs, vai turbīnu varēs aizvest uz Krieviju, atzina avots, piebilstot, ka, iespējams, to varēs izdarīt tikai pēc vairākām dienām vai pat nedēļām.

Vācijas kompānija "Siemens Energy", kuras meitasuzņēmums Kanādā veica turbīnas remontu, norādīja, ka tā nevar ietekmēt notikumu gaitu.

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord Stream 2» varētu apiet Dānijas ekonomisko zonu, ja Kopenhāgena turpinās atteikties sniegt apstiprinājumu šim projektam.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis ir piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu, kas ir ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem.

«Ja viņi to neapstiprinās, tad mēs apiesim Dānijas ekonomisko zonu,» Maskavā notiekošā enerģētikas forumā norādīja «Gazprom» direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs.

Ja Dānija nesniegs piekrišanu, tad projekts «būs krietni dārgāks un tas prasīs ilgāku laiku,» sacīja Zubkovs, Viņš kritizēja Kopenhāgenas nostāju, norādot, ka «Nord Stream 2» nodrošinās «gāzi Eiropai».

Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Ja pirms 30 gadiem Latvijā sākās jauna ēra, kurā notika pāreja no sociālistiskās uz kapitālistisko saimniekošanu, tad pašlaik Covid-19 pandēmija piespiedīs mainīties visu pasauli, tostarp arī šeit dzīvojošos un strādājošos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Ministru prezidents (1993–1994), valsts reformu ministrs (1992–1993) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1995–1996), pašlaik uzņēmējs nekustamo īpašumu, būvniecības un IT sektorā Māris Gailis.

Viņaprāt, vislielākā nozīme gan pēdējos 30 gados pārdzīvotajam, gan arī nākotnē būs pareizai situācijas izpratnei, zināšanām un adekvātiem politiskajiem lēmumiem.

Fragments no intervijas

Vai pašreizējo situāciju var salīdzināt ar 1991. gadu, kad Latvijā un visā Austrumeiropā sākās jauna ēra?

Savā ziņā 1991. gads, 2020. un jo īpaši 2021. gads ir līdzīgi ar jaunām vēsmām un cilvēku, sabiedrības, valstu pielāgošanos jaunajai dzīves realitātei. Proti, 1991. gadā tā, kā dzīvojām līdz 1989. gadam, vairs nevarējām, un arī pašlaik, 2021. gadā, vairs nevaram dzīvot tā, kā dzīvojām 2019. gadā. Jā, 1991. gads Latvijā bija trauksmains ar barikādēm janvārī, puču Maskavā augustā un arī neatkarīgās Latvijas atzīšanu de iure, vienlaikus bija ļoti svarīgi jautājumi par to, kā tālāk dzīvosim, jo īpaši, ja visa saimnieciskā dzīve Latvijā tobrīd bija cieši sasieta ar pārējām PSRS republikām. Vairums Latvijā tobrīd izvietotās rūpniecības ar saviem izstrādājumiem apgādāja citas padomju republikas un no tām arī saņēma ražošanai nepieciešamās izejvielas. Tikai retajam tā laika ražošanas uzņēmumam bija tieša izeja uz ārvalstīm, jo ar eksporta jautājumiem PSRS nodarbojās tikai Maskavā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Pastāvot iespējai, ka Maskava drīzumā varētu nobloķēt videopakalpojumu sniedzēju "YouTube", ASV kompānija "Google" sākusi paklusām izvest savus darbiniekus no Krievijas, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

"Lai gan "Google" nav slēdzis savu biroju Krievijā, pēdējo nedēļu laikā uzņēmums ir sācis paklusām izvest savus darbiniekus no valsts," vēsta "Bloomberg".

Mediji ziņo, ka "YouTube" Krievijā var tikt nobloķēts jau līdz nākamās nedēļas beigām vai pat agrāk.

"Google" birojā Maskavā strādāja 244 cilvēki, liecina uzņēmuma iekšējā informācija. Pēc cita avota ziņām, "Google" izvedis darbiniekus arī no Ukrainas, kur Kijivā strādāja aptuveni 50 cilvēku.

Saskaņā ar iekšējo "Google" dokumentu, kas nonācis "Bloomberg News" rīcībā, uzņēmums informējis darbiniekus, ka tiek strādāts visu diennakti, lai garantētu drošību, kā arī citu atbalstu darbiniekiem Ukrainā.

Bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs ir miris, otrdienas vakarā vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.

"Šovakar pēc smagas un ilgstošas slimības miris Mihails Sergejevičs Gorbačovs," paziņoja Centrālā klīniskā slimnīca Maskavā.

Gorbačovs bija pēdējais Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Centrākomitejas ģenerālsekretārs. Viņš stājās šajā amatā 1985.gadā un uzsāka tā saukto pārbūvi - politiskas un ekonomiskas reformas padomju sabiedrības demokratizēšanai. No 1990. līdz 1991.gadam viņš bija arī Padomju Savienības prezidents.

Gorbačovs, kurš bija Nobela Miera prēmijas laureāts un Gorbaōova fonda dibinātājs, mūža nogalē pētīja Krievijas un pasaules vēstures problēmas.

Gorbačovs tiks apbedīts Novodevičjes kapsētā Maskavā blakus viņa dzīvesbiedrei Raisai, paziņoja Gorbačova fonda pārstāvis. Bēru datums vēl nav noteikts.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmais reaktors otrdienas vakarā sācis darboties ar pilnu jaudu, trešdien paziņojusi Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.

"12.javārī plkst.19.57 [18.57 pēc Latvijas laika] Baltkrievijas AES pirmais energobloks sasniedza nominālo jaudas līmeni. Bloka siltuma jauda ir 3200 megavati un elektriskā jauda - 1170 megavati," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pēc nominālās jaudas sasniegšanas tiek turpināti statiskie un dinamiskie izmēģinājumi un pēc to sekmīgas pabeigšanas 15 dienu laikā tiks veikta kompleksa iekārtu un sistēmas testēšana nominālās jaudas apstākļos.

"Sekmīgi pabeidzot iekārtu kompleksos izmēģinājumus, pieņemšanas komisija noteiktajā kārtībā pieņems energobloku rūpnieciskajā ekspluatācijā," paziņojusi ministrija.

Enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks brīdinājis, ka izmēģinājumu laikā plānots reaktoru apturēt.

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Krievijas un Ķīnas līderi pirmdien paziņojuši par pirms 20 gadiem noslēgtā draudzības līguma pagarināšanu, cildinot tuvās attiecības abu valstu starpā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sazinājās ar video zvana starpniecību un viņu saruna tika pārraidīta televīzijā.

Pēdējos pāris gados Krievija un Ķīna, kurām abām ir saspringtas attiecības ar ASV, ir intensīvi sadarbojušās un attīstījušas ekonomiskās un militārās saites un sadarbību enerģētikas sektorā. Maskava un Pekina atbalstījušas viena otru daudzos jautājumos, sevišķi, saskaroties ar kritiku no Rietumiem.

Putins sacīja, ka draudzības līgums ir pacēlis abu valstu attiecības nepieredzētos augstumos, un paziņoja, ka 2022.gada februārī šis līgums tiks pagarināts vēl par pieciem gadiem.

Putins līgumu parakstīja 2001.gadā ar toreizējo Ķīnas prezidentu Dzjanu Dzemiņu. Kremļa saimnieks šodien sacīja, ka šis līgums ir būtisks starptautisks juridisks dokuments un Krievijas un Ķīnas sadarbībai ir stabilizējoša loma globālajā politikā.