Transports un loģistika

FOTO: Latvijas Aviācijas domnīca pulcē nozares gudros prātus

Egons Mudulis, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

LGS šā gada 10 mēnešos vadījusi par 8,8% vairāk lidojumu nekā pērn šajā laika posmā, norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Pacelšanās un nolaišanās vadīšana pērn no kopumā teju 269 tūkst. lidojumu veidoja 28% no sniegto pakalpojumu apjoma, bet pārlidojumi ‒ 72%. Vidēji dienā LGS apkalpo 811 lidojumus (pērn - 743). Visaktīvāk lidojumi tiek veikti maršrutā Centrālā/Rietumeiropa ‒ Austrumu/Dienvidaustrumāzija (36%), tad Centrālā/Dienvideiropa ‒ Ziemeļeiropa/Āzija (19%) un Rietumeiropa ‒ Austrumeiropa/Āzija (13%). Lielākie LGS klienti lidojumu skaita ziņā ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic (18%), Finnair (12%), Aeroflot (6%) un Lufthansa (5%), taču 42% LGS ienākumu nodrošina apmēram 450 citas aviolīnijas, kas ir pamats finansiālai stabilitātei. D. Tauriņa ieskatā, par uzņēmuma efektivitāti liecina darbinieku un lidojumu skaita dinamika kopš 1991. g. Šajā laikā LGS strādājošo skaits ir gan rucis, gan audzis, bet pērn bija tāds pats kā 1991. g., proti, 351 darbinieks. Savukārt lidojumu skaits palielinājies par 540% līdz 269 tūkst. Viņš arī atzīmēja, ka kompānijas galvenais ienākumu avots ir gaisa satiksmes pakalpojumu maksa un LGS valsts finansējumu nesaņem. Pērn 92,6% ieņēmumu palika uzņēmuma rīcībā, bet pārējais tika piešķirts citām iestādēm: Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai Eurocontrol - 3,4%, Latvijas Civilās aviācijas aģentūrai - 3,2% un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam - 0,8%.

LGS lidojumu maršrutu vienības maksa (27,6 eiro), apsteidzot Igauniju (28,8 eiro), ir zemākā reģionā, bet lidlauka vienības maksa (103,5 eiro) - otra zemākā aiz Igaunijas (95,8 eiro). Pērn LGS neto apgrozījums bija 27,74 milj. eiro un peļņa 3,03 milj. eiro, šogad plāns ir attiecīgi 26,66 milj. eiro un 2,45 milj. eiro. Galvenais LGS infrastruktūras projekts ir jauna gaisa satiksmes vadības torņa celtniecība līdz 2023. g. Lielākais izaicinājums uzņēmumā ir sabalansēt divas lietas ‒ tarifus un nepieciešamos ieguldījumus, atzina D. Tauriņš. Proti, no vienas puses, LGS jāsaglabā konkurētspēja, lai nodrošinātu lielāko partneru izaugsmi. No otras puses, jāgādā par pasažieru un kompāniju drošību un drošumu. Pēc viņa teiktā, LGS ir gatava tirgus liberalizācijai, taču to neatbalsta, jo valsts ir ieguvēja no uzņēmuma, kas labi un efektīvi darbojas.

Lietuvas gaisa telpas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā Latvijā, Igaunijā ir nedaudz augstākas, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ airBaltic paplašina lidojumus vairāk ziemeļu virzienā, norādīja aviokompānijas lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis.

Jāiegulda tehnoloģijās

Svarīgs priekšnoteikums Latvijas aviācijas konkurētspējas nodrošināšanai ir efektīvi aeronavigācijas pakalpojumi un konkurētspējīgi izcenojumi, uzsver LAD. Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvas mērķis ir būtiski palielināt gaisa telpas kapacitāti, vismaz uz pusi samazināt gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) izmaksas, kā arī desmitkārt paaugstināt drošību un samazināt ietekmi uz vidi. Tā kā gaisa telpas lietotāju prasības apmierināt pastāvīgi pieaugošo satiksmes intensitāti un nepieļaut gaisa telpas kapacitātes trūkumu aizvien pieaug, risinājums rodams jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādē un ieviešanā. Tas savukārt nozīmē būtiskas investīcijas tehnoloģiju modernizācijā, kā arī personāla skaita un kvalifikācijas palielināšanu.

Lai samazinātu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju, sagaidāms, ka tā tiks pārstrukturēta nevis atbilstoši teritoriālajai piederībai, bet gan satiksmes plūsmām, attīstot funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) koncepciju. Līdz ar to LGS, turpinot investīcijas attīstībā un jaunu tehnoloģiju attīstībā, varēs saglabāt savu darbību esošajā gaisa telpā un, iespējams, paplašināt darbību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī sniegt aeronavigācijas pakalpojumus pat citos pasaules reģionos.

Visu rakstu Jauni segmenti un pakalpojumi aviācijā lasiet 21. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LASI ARĪ:

Latvija aviācijas jomā var izcelties

Aviācijas un finanšu nozarēm vairāk jāsarunājas

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei

Egons Mudulis, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Domnīca šajās sanākšanās apskata aviācijas apakšnozarēm būtiskus jautājumus, lai gala rezultātā izstrādātu Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šodien nozares spēlētāji diskutē par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievietoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, kā arī tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts domnīcas viedokļa darba variantā. Tiek sagaidīts, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Latvijā ir efektīva gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma, tā var ieņemt vadošo lomu kompetenču un tehnoloģiju pārneses projektu veicināšanā Eiropas Savienībā, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Ieintersētās puses diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi. Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus Latvijā nodrošina VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). Tā kā pasažieru skaita straujais pieaugums Rīgas lidostā nav bijis iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem, LAD uzskata, ka LGS ir moderns, attīstīts un ekonomiski efektīvs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. Kvalitatīvu, drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstībai, un patlaban LGS sniedz atšķirīgus pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām gaisa satiksmes vadības pakalpojumu lietotāju grupām. Runa ir par tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostas aeronavigācijas nodrošinājumu, aeronavigācijas nodrošinājumu reģionālajos lidlaukos, vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanu un militāro aviāciju. Tāpat strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, un tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie, kā arī tiesiskie risinājumi, lai droni vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju kopīgi varētu izmantot vienoto gaisa telpu. Tā kā dronu izmantošana paredzēta plašam lietotāju lokam, būs nepieciešama lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra, un ar to saistītajām procedūrām ir jābūt iespējami vienkāršām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka vienmēr kārtīgi jāpaēd brokastis, ikviens būs dzirdējis ne tikai no uzstājīgajiem vecākiem bērnībā, bet arī dažādiem izteicieniem. Mūsdienās, lai padarītu pasākumus žurnālistiem pievilcīgākus, apvienojot lietderīgo ar patīkamo, uzņēmumi un institūcijas mēdz rīkot mediju brokastis.

To pašu dara arī organizācijas, lai neformālā gaisotnē to biedri vairāk atraisītos un viņiem būtu brīvāks domas lidojums vienota mērķa sasniegšanai. Jau piecas šādas kopā sanākšanas ir bijušas Latvijas Aviācijas domnīcai, ieinteresētajām pusēm – dažādu jomu komersantiem un dažādām valsts institūcijām ‒ spriežot par nozares izglītības, kravu un to infrastruktūras, dronu, finansējuma un aeronavigācijas jautājumiem. Šo un turpmāko brokastu rezultāts būs redzams nākamgad otrajā Rīgas Aviācijas forumā Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izskatā.

Kad pirms nepilniem trim gadiem tika dibināta Latvijas Aviācijas asociācija, transporta jomas apskatniekiem īsti nebija nekāda pamata optimismam par to, ka šajā sfērā viss būs savādāk nekā citās. Te taču jau ir asociācija asociācijas galā, tostarp sava tranzītniekiem, sava loģistiķiem, sava ekspeditoriem, sava stividoriem un sava autopārvadātājiem. Vai ir kas dzirdēts par viņu lielajiem panākumiem savu mērķu sasniegšanā? Vai reizēm nav pamata bažām, ka kāda no tām kalpo ļoti šauram spēlētāju lokam vai tās vadībai? Un cik ir tādu piemēru, kur tās veiksmīgi apvienojušas spēkus kopēja mērķa – Latvijas kā konkurētspējīga loģistikas koridora – veidošanai? Vai visi robežšķērsošanas, muitošanas jautājumi jau atrisināti? Tas, ka dažnedažādi šķēršļi biznesam, kuri citās valstīs novērsti, aizvien pastāv, tikai liecina, ka nozares asociāciju kopējais svars nebūt nav pietiekami liels, lai valsts institūcijas tajās ne tikai ieklausītos, bet arī kopīgi meklētu racionālus risinājumus. Iespējams, ka iestāžu un komersantu tikšanās – ja vēl tas tā netiek darīts ‒ jārīko pie bagāti klātiem brokastu galdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru