Aviācijas un finanšu nozarēm vairāk jāsarunājas

2018. gada 01. novembris plkst. 13:20
Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.

Lidsabiedrību aktīvu lielāko daļu veido gaisa kuģi, kuru vērtība airBaltic gadījumā pārsniedz miljardu eiro. Konsultējoties ar nozares ekspertiem, LAD secinājusi, ka Latvijas kredītiestādēm nav nepieciešamās kompetences un kredītresursu, lai finansētu šādus darījumus. Tādēļ, lidsabiedrībām savas pamatdarbības finansēšanai jāaizņemas starptautiskajos tirgos, tostarp jāpērk arī aktīvu apdrošināšanas pakalpojumi. Domnīca atzīmē, ka, radot aviācijas uzņēmumiem labvēlīgāku tiesisko vidi, būtu iespējams panākt starptautisko aviācijas pakalpojumu uzņēmumu (līzinga uzņēmumu u. c.) struktūrvienību pārcelšanu uz Latviju, kas paplašinātu mūsu valsts finanšu sektora ilgtspējīgu attīstību.

Dronu aviācija ir visstraujāk augošā aviācijas apakšnozare. Lielas perspektīvas ir arī aviācijas kravu pārvadājumu segmenta attīstībai Latvijā, nodrošinot kravu konsolidēšanu Rīgas lidostā un kravu transporta pārvadājumus Austrumu‒Rietumu transporta koridorā. Jaunu biznesa projektu attīstība prasa kapitālieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus, taču lielākajai daļai no Latvijas esošajiem un jaunuzņēmumiem šādu resursu nav. Tikmēr kredītiestādes atbilstoši savai darbības specifikai nevar uzņemties kredītriskus un kreditēt šādus uzņēmumus bez atbilstoša nodrošinājuma. Līdz ar to liela nozīme aviācijas biznesa attīstībā ir riska kapitāla fondiem un finanšu instrumentiem, ko Latvijā administrē AS Attīstības finanšu institūcija «Altum». Tomēr ir jārada papildu iespējas lielu aviācijas nozares projektu kreditēšanai, uzsver LAD.

Jau vēstīts, 2018. gada 10.maijā Starptautiskā Rīgas Aviācijas Foruma laikā LAA un Satiksmes ministrija parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai, tostarp Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi. Stratēģijas pamātā būs secinājumi, kas izkristalizēsies LAD dalībnieku diskusijās par dažādām aviācijas apakšnozarēm.

Dalies ar šo rakstu