Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Tāpat Eiropā ir sistēmiskas problēmas lidostu attīstības jomā. Proti, jau tagad pārsātinātas lidostas turpina augt, bet tur, kur nav pieprasījuma vai valsts atbalsta, tās attīstās ne pārāk sekmīgi. Turpinot mērīt visas lidostas ar vienu mēru, «nonāksim dziļā kapacitātes krīzes situācijā», kas parādās ne tikai lidlaukos, bet arī aeronavigācijas pakalpojumu jomā: «Tas ir brīdinājums, ka kaut kas ir jāmaina Eiropas pieejā.» Diemžēl Eiropas ierēdniecības izteikumi, ka vajadzētu palielināt aviācijas nodevas, neatrisinās valsts atbalsta, lidlauka kapacitātes vai emisiju jautājumus, bet «mēs tikai ieliksim sev vēl vienu sprunguli riteņos». Tā rezultātā samazināsies ekonomiskā izaugsme kopumā, tiks pazaudētas darba vietas un biznesi, brīdina LAA vadītājs.

Saskaņā ar Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem, 3759 lidostas, 170 aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, 1303 aviokompāniju 31 717 lidmašīnas 45 091 maršrutā gadā apkalpo 4,4 miljardus pasažieru, norādīja IATA reģionālo attiecību direktors Eiropā Raimonds Gruntiņš. Pēc viņa teiktā, ja aviācijas nozari uzlūkotu kā valsti, tā būtu Šveices vai Polijas izmērā. Tiešā aviācijas ietekme uz ekonomiku ir 704,4 miljardi USD, bet nozares kopējais pienesums sasniedz 2,7 triljonus USD jeb 3,6% no pasaules IKP. Tā kā 65,5 milj. darbinieku saņem samērā augstu atalgojumu, tad «jomas sociālā ietekme ir diezgan būtiska». Ar šādu vēstījumu IATA arī parasti vēršas pie valdībām, proti, aviācija rada ienākumu plūsmu, neiznīciniet to, bet ļaujiet tai attīstīties. Pēc viņa teiktā, ir novērojama tieša saistība starp valsts savienojamību un tiešajām ārvalstu investīcijām. Eiropā nozares kopējais pienesums ir 823 miljardi USD, 12,2 milj. darbavietu, 671 komerclidostai, 44 aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, 363 aviokompānijām apkalpojot vienu miljardu pasažieru gadā. Ja pirms 15‒20 gadiem Ziemeļamerika un Eiropa bija aviācijas epicentrā, viskonkurētspējīgākie tirgi nozarē, tad tagad, iespējams, tas tā vairs nav. Šobrīd Eiropa veido 26% no globālās pasažieru plūsmas, un tiek sagaidīta 3,4% izaugsme gadā. Tam pamatā gan nav t.s. vecās valstis, bet, piemēram, Austrumeiropas, tostarp Latvijas tirgus. Patlaban aviācijas aktivitāšu smaguma centrs pārvietojas uz austrumiem, kur ir liels skaits cilvēku, kuri nekad nav ceļojuši, bet kuriem ir pietiekami lieli ienākumi. Līdz ar to ir atklāts jautājums, vai Eiropa ir gatava uzņemt šos ceļotgribētājus.

Liberalizācijas un konkurences rezultātā lidošana ir kļuvusi pieejamāka, kopš 1970. gada biļešu cenām sarūkot par 70%, atzīmēja IATA pārstāvis. Jebkura scenārija gadījumā pasažieru skaits pasaulē līdz 2037. gadam ievērojami augs. Protekcionisma gadījumā kāpums varētu būt teju uz pusi līdz 5,6 miljardiem pasažieru, konservatīva liberalizācijas scenārija gadījumā līdz septiņiem miljardiem pasažieru, bet aviācijas tirgus liberalizācijas scenārija gadījumā līdz 10,2 miljardiem pasažieru. «Par Eiropu neesmu tik drošs,» norāda R. Gruntiņš, kā iemeslus minot regulējuma un fiziskos ierobežojumus, kā arī pieejas maiņu. Piemēram, Ziemeļeiropā esot populāra aviācijas kaunināšana. Tās rezultātā ceļošanu, izmantojot gaisa transportu, sabiedrība vairs neuztver kā superīgu lietu, jo lidmašīnas piesārņo gaisu. Pēc viņa teiktā, aviācija gan rada tikai 2% no globālā piesārņojuma.

Aviācijas galvenie izaicinājumi Eiropā nākotnē ir gaisa telpas un lidostu kapacitāte, konkurētspējas nodrošināšana un vides aizsardzība, norādīja IATA pārstāvis. Kapacitātes problēmu raksturo, piemēram, ļoti sadrumstalotā gaisa telpa, aizkavēto lidojumu skaita ievērojams pieaugums. Pēc viņa teiktā, gaisa satiksmes vadības īstenošana Eiropā pēc ASV parauga, kur ir viena atbildīgā institūcija, proti, Federālā aviācijas administrācija (FAA), ļautu samazināt izmaksas par 30%. Ja nav iespējams lidot pa taisnāko ceļu un nosēsties uzreiz, bet jāriņķo, kamēr atbrīvojas skrejceļš, ir daudz CO2 emisiju, no kā varētu izvairīties. Līdz vienotas gaisa telpas izveidei Eiropā gan vēl ir tālu.

Runājot par lidostu kapacitātes trūkumu, R. Gruntiņš norādīja, ka vietas jauniem termināļiem īsti vairs nav, bet skrejceļi ir pārslogoti: «Ja tas netiks atrisināts Eiropas līmenī, tas būs viens no (attīstību) traucējošiem faktoriem arī Latvijā.» Attiecībā uz vides aizsardzību viņš uzsvēra, ka aviācija ir vienīgā nozare pasaulē, kas ir vienojusies par konkrētiem mērķiem – panākt CO2 neitrālu izaugsmi līdz 2020. gadam, bet līdz 2050. gadam samazināt emisijas uz pusi salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (ACI Europe), kas pārstāv 500 lidostas 45 valstīs, Ekonomikas un konkurences daļas vadītājs Maikls Stentons-Gediss (Michael Stanton-Geddes) norādīja, ka, no vienas puses, lidostu starpā valda milzīga konkurene. No otras puses, ir liela daļa lidostu, kam finansiāls valsts/pašvaldību atbalsts nepieciešams, un tas nekaitē konkurencei. Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijām, vispirms jātiek skaidrībā, vai konkrētajā gadījumā atbalsts ir atļauts, proti, ir jāparāda, ka tas patiešām ir nepieciešams, līdzekļus nevar piesaistīt no privātā sektora un tas netraucē valstu savstarpējai tirdzniecībai. Pamatdarbības atbalsts var būt līdz 80% apmērā no nepietiekamā finansējuma lidostām ar mazāk nekā 700 tūkst. pasažieru un 50% apmērā lidostām ar mazāk nekā trīs milj. pasažieru. Investīciju jomā atbalsta intensitāte drīkst sasniegt 75% lidostām līdz vienam milj. pasažieru, 50% – līdz trim milj. pasažieru un 25% – līdz pieciem milj. pasažieru. Tā kā šādas investīcijas nes lielu atdevi ekonomikai kopumā, arī turpmāk ir pamats tās veikt, uzskata ACI Europe. Savukārt aviokompānijām iespējams atbalsts līdz 50% no lidostu nodevas trīs gadu garumā, lai tās sniegtu reģionam nepieciešamos pakalpojumus. Pēc eksperta teiktā, ir paredzēts, ka pēc 2024. gada atbalstu pamatdarbībai nesniegs. Tas liek lidostām bažīties, ka būs jāpalielina nodevas, kas savukārt izslēgs lidostas no spēles, jo aviokompānijas zaudēs pasažierus cenu palielināšanas dēļ un slēgs maršrutus, kas var novest pie lidostu slēgšanas un darbavietu zaudēšanas.

Patlaban EK pārskata valsts atbalsta vadlīnijas, un, ACI Europe ieskatā, lielākais izaicinājums ir atbalsts pamatdarbībai un investīcijām. Pēc viņa teiktā, ir trausls līdzsvars starp valsts atbalsta noteikumiem, ļaujot darboties tirgus principiem, un elastīgumu ES Nodevu direktīvā. Proti, ja lidostu darbība tiek regulēta tā, ka tās nespēj atgūt sniegto pakalpojumu izmaksas, tad ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts. Ja valsts atbalsta noteikumi kļūst striktāki, lidostām nepieciešams lielāks elastīgums nodevu noteikšanā.

Pēc M. Stentona-Gedisa teiktā, EK pieņēmums, ka pasažieru skaita pastāvīgais kāpums ļaus lidostām sasniegt tādus apjomus, ka valsts atbalsts vairs nebūs nepieciešams, nav piepildījies. Izvērtējot, kā augušas lidostas ar 0,2‒1 milj. pasažieru laika periodā starp 2008. un 2017. gadu, izrādījies, ka 68% lidostu ir palikušas šajās robežās, 15% pasažieru skaits samazinājies zem 0,2 milj. un tikai 17% lidostu pasažieru skaits pārsniedzis vienu milj. Eksperts arī uzsvēra, ka lidostām ir visai maz iespēju palielināt nodevas lielās konkurences dēļ, par ko liecina maršrutu mainība, proti, aviokompānijas Eiropā gadā atver 20% jaunu maršrutu, bet slēdz 15% maršrutu: «Tas nozīmē, ka lidsabiedrības var un arī maina savus maršrutus.» Paaugstinot nodevas, lidostas riskē zaudēt maršrutus, kuri nepieciešami to rentabilitātei.

Runājot par to, vai aviokompānijas varētu finansiāli «pacelt» lielākas nodevas, ACI Europe pārstāvis atzīmēja, ka lielākoties nē. Lidsabiedrību konsolidācijas rezultātā no 40% līdz 45% kāpis to lidostu skaits, kur vairāk nekā divas trešdaļas pasažieru apkalpo lielākā kompānija. Rezultātā lidosta nevar palielināt nodevas, ja tai ir viens tik būtisks klients. Pēc viņa teiktā, 2017. gadā kopējais valsts atbalsts gaisa transportam Eiropā bija 140 milj. USD, kas ir mazāk nekā puse, kas tika autopārvadājumu sektoram, desmitā daļa no tā, kas tika jūras pārvadājumiem un 311 reižu mazāk nekā dzelzceļam. To visu apkopojot, valsts atbalsts nav liels apgrūtinājums valdībām, savienojamības ekonomiskā ietekme ir milzīga, un valsts atbalsta atdeve aviācijā ir augstāka nekā no publisko līdzekļu ieguldījuma citos transporta veidos. Tas savukārt ļauj secināt, ka ir pamats arī turpmākam valsts atbalstam nozarei.

Visu rakstu lasiet 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apstiprināti noteikumi par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pieļauj iespēju šogad Latvijas gaisa telpā pirmo reizi vadīt vairāk nekā 300 000 lidojumu

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgās AS «Latvijas gaisa satiksme» vadīto lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad pirmo reizi varētu sasniegt 300 000, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Mūsu pēdējo gadu rezultāti ir ļoti labi. Taču es uzreiz uzsvēršu, ka mūsu ekonomiskie rādītāji nav svarīgākie - galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmi. Tādēļ svarīgi ir tas, ka mēs izpildām visus drošības rādītājus. Tikai tad seko ekonomiskie rādītāji,» teica Tauriņš.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā «Latvijas gaisa satiksme» vadīja 292 475 lidojumus, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt arī 2019.gada pirmā pusgada rezultāti ir labi - «Latvijas gaisa satiksmes» vadīto lidojumu skaits gada pirmajā pusē pieaudzis par 5,8%, sasniedzot 145 167.

«Mēs domājam, ka līdz gada beigām pārsniegsim 300 000 lidojumu slieksni, kas būs rekords. No vienas puses, tas ir saistīts ar to, ka palielinās lidojumu skaits kā tāds. Taču, no otras puses, es gribu uzsvērt, ka mums ir sīva konkurence ar mūsu kaimiņiem, un lidsabiedrības efektīvāko ceļu izvēlas, izvērtējot virkni faktoru. Tiek ņemts vērā ne tikai taisnākais ceļš un laika apstākļi, bet arī lidojumu drošība un ekonomiskie apsvērumi. Uz to norāda kaut vai tas, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir palielinājies straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc starptautisko lidojumu atsākšanas uz katriem 8 tūkstošiem pasažieru vēlāk vienam tiek konstatēta Covid-19 saslimšana, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) dati. Tas apliecina, ka gaisa satiksme ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem arī Covid-19 pandēmijas laikā, informē CAA.

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pētījumos konstatēti vien atsevišķi gadījumi, kad slimības pārnese notikusi lidostā vai gaisa kuģī. Zemie saslimšanas riski skaidrojami ar gaisa plūsmu lidmašīnās, augstas kvalitātes gaisa filtriem un drošības pasākumiem, kas ieviesti aviācijas jomā. Piemēram, lidostās un gaisa kuģī pastāvīgi jāizmanto sejas maska, pasažieri tiek izsēdināti atstatus viens no otra. Bez tam aviācijas personāls ir īpaši apmācīts rīcībai situācijā, ja gaisa kuģī iespējams atrodas ar Covid-19 saslimusi persona. Aviācija ir arī viena no stingrāk kontrolētajām un uzraudzītajām nozarēm, tādēļ ievestos gadījumus var izsekot, operatīvi konstatējot visas kontaktpersonas, norāda CAA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaisa telpas slēgšana ar Krieviju saistītiem gaisa kuģiem aizvadītajās dienās par 25% samazinājusi kopējo lidojumu skaitu pāri Latvijai, liecina Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) apkopotā informācija.

Lielāka ietekme gaisa telpas slēgšanai ir bijusi uz LGS vadīto tranzītlidojumu skaitu.

No Krievijas puses ienākošo lidojumu skaits samazinājies par 73%, vienlaikus turpinās tranzīta lidojumi, kas šķērso Krieviju, ko veic citu valstu, tostarp Ķīnas un Dienvidāzijas, pasažieru un kravu pārvadātāji.

Vienoti ar citām Eiropas valstīm Latvijas gaisa telpa ir slēgta komerclidojumiem Krievijā reģistrētu pārvadātāju gaisa kuģiem no 27. februāra pusnakts. Savukārt atbilstoši Eiropas Padomes lēmumam, no 28. februāra Latvijas gaisa telpu aizliegts izmantot visiem Krievijas pilsoņiem, kuri tieši vai netieši kontrolē gaisa kuģi, neatkarīgi no valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā, neraugoties uz apkalpoto lidojumu un pasažieru skaita pieaugumu, visās lidostas «Rīga» trokšņa monitoringa stacijās fiksēts gaisa kuģu radīto trokšņu samazinājums, liecina mērījumu dati par 2019.gada astoņiem mēnešiem.

Vislielākais samazinājums fiksēts trokšņa monitoringa stacijā, kas izvietota Jaunmārupē, kur 2019. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu diennakts trokšņa rādītājs ir samazinājies par 0,8 A izsvērto decibelu (dBA). Spilves un Skultes monitoringa stacijās trokšņu līmenis samazinājies par 0,6 dBA, bet Mežārēs par 0,3 dBA.

Trokšņa līmeņa samazinājumu Spilves monitoringa stacijā veicināja gaisa kuģu lidojumu procedūru izmaiņas, kas tika ieviestas ar 2018. gada 6. decembri, īstenojot lidostas «Rīga» Rīcības plānu trokšņa samazināšanai. Procedūru izmaiņas paredz, ka gaisa kuģi, paceļoties uz ziemeļiem no lidostas, veic pagriezienu par aptuveni 900 metriem vēlāk nekā iepriekš, tā rezultātā lielākā daļa gaisa kuģu lido tālāk no Spilves ciema un to radītais troksnis Spilvē ir mazāk dzirdams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijas nozare var būt lepna par to, ka ienes 3,5% IKP, bet mēs varam vairāk, jo vidēji šis rādītājs ES ir 4,4%.

To Rīgas Aviācijas foruma 2019 atklāšanā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmēja, ka aviācijas forums ir laba tradīcija, lai izvērtētu, cik tālu esam tikuši, ko dara konkurenti un sabiedrotie. «Aicinu būt ambiciozākiem, ar skatu nākotnē,» lai nozare būtu spēcīga ne tikai reģiona, bet visas Eiropas kontekstā. Viņaprāt nebūtu nekas neiespējams, 2030. gadā sasniegt, piemēram, Zviedrijas līmeni lidojumu, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomā uz vienu iedzīvotāju.

Tikpat loģiski būtu domāt, ka Rīgas lidosta, kas jau šobrīd ir spēcīgākā Baltijā, turpinās augt. Līdz ar Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projekta Rail Baltic īstenošanu un dzelzceļa stacijas izveidi lidostā, paplašināsies lidostas potenciālo klientu reģions, ietverot arī Lietuvu, Igauniju un tālākus kaimiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LGS uz pusi samazinās valdes locekļu darba samaksu

Zane Atlāce - Bistere, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" izplatības ierobežošanai izsludinātās ārkārtas situācijas un ieviesto ierobežojumu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi ir samazinājušies vairāk nekā par 90 procentiem, tāpēc LGS valde ir pieņēmusi lēmumu apturēt uzņēmuma investīciju plānu realizēšanu ar mērķi koncentrēt finanšu resursus savu pamatfunkciju pilnvērtīgai un drošai realizēšanai Latvijas gaisa telpā.

Vienlaikus ir pieņemts lēmums līdz brīdim, kad aviācijas nozare atjaunos pilnvērtīgu darbību, daļēji apturēt LGS darba koplīguma normu piemērošanu, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Solidarizējoties ar uzņēmuma darbiniekiem, LGS valde ir arī pieņēmusi lēmumu ierosināt uzņēmuma padomei noteikt valdes locekļiem izmaksājamo atalgojumu 50 procentu apmērā no pašreizējās darba samaksas, kā arī krīzes laikā, ievērojot sociālās atbildības principus, samazināt darba samaksu dažādās darbinieku grupās.

"Mēs esam viena komanda, vienots kolektīvs un krīzi pārvarēsim kopā, grūtības uzņemoties solidāri," lēmumu pamato LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgtā Augusta Deglava ielas pārvada apkārtnē un citviet pilsētā piektdienas rītā izveidojušies sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ar sastrēgumu jārēķinās uz Jorģa Zemitāna tilta un uz to vedošās Ieriķu ielas, virzienā uz centru. Sastrēgums izveidojies arī uz netālu esošās Vaidavas ielas.

Tāpat sastrēgums ir uz Gustava Zemgala gatves, virzienā uz Gaisa tiltu. Arī uz Brīvības gatves pirms tilta jārēķinās ar ilgāku gaidīšanu. Arī Piedrujas un Vestienas ielās netālu no Deglava pārvada ir sastrēgumi.

Sastrēgums virzienā uz centru ir uz Vanšu tilta. Arī Lielirbes un Kalnciema ielās, kas ved uz tiltu, izveidojies sastrēgums.

Pārdaugavā apgrūtināta satiksme ir arī Jūrmalas gatvē un tai tuvumā esošajās ielās, kā arī Daugavgrīvas ielā. Tāpat arī Kārļa Ulmaņa gatvē.

Ar vismaz 15 minūšu caurbraukšanas laiku jārēķinās Mūkusalas ielā, virzienā uz centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijai ar Valsts padomes lēmumu ir piespriests 10 miljonu eiro naudassods par pārāk lielu gaisa piesārņojumu pilsētās, trešdien paziņoja Valsts padome.

Valsts padome konsultē Francijas valdību, bet arī funkcionē kā augstākā administratīvā tiesa un var piespriest naudassodus.

Valdība pirms gada tika aicināta uzlabot gaisa kvalitāti piecās lielpilsētās, bet pieļaujamās piesārņojuma robežas vēl arvien tiek pārsniegtas Parīzē un Lionā.

Lai gan Covid-19 pandēmijas laikā ir samazinājusies satiksme, gaisa piesārņojums ir tikai nedaudz krities Marseļā, Tulūzā un Grenoblē.

Valsts padome attaisnoja augsto naudassodu arī ar faktu, ka augstākās daļiņu piesārņojuma robežas ir bijušas spēkā jau kopš 2005.gada, bet slāpekļa dioksīda piesārņojuma robežas - kopš 2010.gada.

Valsts padome aicināja spert tālākus soļus lielākai gaisa piesārņojuma kontrolei, kas neaprobežotos ar pāreju uz videi draudzīgākiem automobiļiem un ar pakāpenisku naftas un gāzes apkures aizliegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens bezpilota gaisa kuģu jeb dronu operators Latvijā var iepazīties ar to objektu, virs kuriem ir aizliegti dronu lidojumi, atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem, informē VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Karte ar šādu informāciju ir ievietota LGS tīmekļvietnē publicētajā Integrētajā aeronavigācijas informācijas blokā aerospace/droni.lv.

Informācija regulāri tiek aktualizēta.

"Dronus dažādu uzdevumu veikšanai izmanto aizvien biežāk, nozare strauji attīstās, un bezpilota gaisa kuģus turpmāk izmantos arvien biežāk. Taču bezpilota lidaparāti nedrīkst traucēt infrastruktūras objektu darbību, piemēram, lidojot virs lidostām, militārās infrastruktūras un ar valsts drošību saistītiem objektiem un to tuvumā. Diemžēl ir gadījumi, kad dronu operatori lielākoties savas nezināšanas dēļ izmanto zonas, kurās to darīt nedrīkst, tā apdraudot, piemēram, lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas lidostā "Rīga". Tagad ir pieejama karte ar lidojumiem aizliegtajām zonām un objektu koordinātēm, un mēs ceram, ka tas palīdzēs būtiski samazināt pārkāpumu skaitu," skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozarei Latvijā ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. To apliecina līdz šim paveiktais lidostas «Rīga» infrastruktūras modernizācijas jomā, kā arī iezīmētie plāni turpmākai attīstībai.

Tomēr, nav šaubu, ka nozare Latvijā un visā Eiropā katru gadu saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas, no vienas puses, rada šķēršļus vienmērīgai attīstībai, no otras puses, pieprasa straujāku un efektīvāku rīcības plānu drošai gaisa transporta sistēmas nodrošināšanai.

2018. gadā rīkotais starptautiskais Rīgas Aviācijas forums sekmīgi iezīmēja esošo situāciju aviācijas nozarē Latvijā, ļaujot pieņemt turpmākos soļus par attīstību tālāk. Tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands.

Ir svarīgi turpināt uzsāktās sadarbības sarunas, veicināt Latvijas aviācijas nozares starptautisko atpazīstamību, veidot stabilu augošu un drošu vidi starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem. Jau otro reizi «Dienas Bizness», Latvijas Aviācijas Asociācija un Civilās Aviācijas Aģentūra aicināja kā Latvijas, tā Eiropas līmeņa nozares pārstāvjus sniegt savu redzējumu par iespējām nozares attīstīšanai un aktualitātēm, kā jaunākās nozares tendences turpmākos gadus ietekmēs gaisa kuģu ražotāju, aviosabiedrību, bezpilota gaisa kuģu un aviācijas infrastruktūras attīstības iespējas Latvijā un Eiropas Savienībā, organizējot konferenci « Rīgas aviācijas forums 2019».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas gaisa telpas ierobežošanu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi varētu samazināties par 20-25%, intervijā stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš skaidroja, ka pārlidojumu skaits virzienā no Eiropas uz Krieviju un Āziju ir samazinājies par apmēram 75-80%. Tādējādi no visa aviācijas bloka LGS un aviodispičeri ir tie, kurus šī situācija skar visvairāk, un viņiem būs nepieciešama palīdzība.

"Tie, kuri interesējās un skatās "Flyradar", brīnās, kā var būt, ka uz Krieviju lidmašīnas tomēr lido. Taču tās ir citu valstu aviokompānijas - turki, ēģiptieši, serbi, Āzijas valstis, kas turpina šajā virzienā lidot," skaidroja Linkaits, piebilstot, ka apjoms ir samazinājies ļoti būtiski, un tas kopumā LGS ieņēmumus var samazināt par 20-25%.

Viņš arī minēja, ka kopā ar Finanšu ministriju un citām ministrijām skatīsies, kā var atbalstīt LGS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada pašvaldība 13.aprīlī organizē konferenci "Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?", lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informē Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente.

Dramatiski augošā tranzīta satiksme pilsētās jau sen kļuvusi nesamērīga mazpilsētu apmēriem. Valsts galvenā autoceļa A-7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Pašvaldībā norāda, ka satiksme grauj un degradē Bauskas novada pilsētu infrastruktūru, un pilsētu dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei. Jau 2016.gadā Bauskā konstatēta paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves, darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu. Pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.

Komentāri

Pievienot komentāru