Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Piemēram, LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu, bet 90. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. Aviatest bizness ir saistīts ar gaisa kuģu un to komponentu izmēģinājumu veikšanu, izmēģinājumu sistēmu izstrā- di, ražošanu un piegādi, uzņēmuma darbību raksturoja LNK Aerospace izpētes un attīstības direktors Andrejs Baranovskis. Komentējot Aviatest darbību, viņš atzīmēja, ka uzņēmums specializējas aviācijas tehnikas (lidmašīnu planieru, helikopteru korpusu un to agregātu) pilna mēroga stenda izmēģinājumos. Uzņēmuma sniegtos tehniskos datus, kā arī lidaparātu un to daļu fizisko pārbaužu atskaites klienti – gaisa kuģu izstrādātāji – izmanto, lai apliecinātu to lidotspēju un dažādus tehniskos parametrus. Vēsturiski kompānijas klienti pārsvarā bija no Krievijas tirgus, kur patlaban kopējais darba apjoms ir samazinājies, galvenokārt ieviesto ekonomisko sankciju dēļ. Līdz ar to uzņēmums paplašina klientu loku, piesaistot tos citos tirgos. Uzņēmumam jau izveidojušies labi kontakti Ķīnā, kas novērtē Aviatest pieredzi lidaparātu testēšanā, kā arī testēšanas aparatūras izstrādē, un tas būtu ieinteresēts sadarboties ar citām Latvijas kompānijām šī tirgus apgūšanā. Tagad uzņēmums turpina paplašināt savu līdzdalību Eiropas tirgū, iepriekš kā pētnieciskais centrs tas ir iesaistījies ES programmā Clean Sky (Eiropas Komisijas un vadošo Eiropas aviācijas būves uzņēmumu kopprojekts), veicot Eurocopter (Airbus Helicopters) un AgustaWestland (Leonardo Helicopters) izstrādātās konvertoplāna nesošās sistēmas izmēģinājumus. Komentējot to, kā redz uzņēmumu pēc 10 gadiem, viņš norādīja, ka tik liela un plaša izmēģinājumu centra ne Latvijā, ne citviet Baltijas valstīs nav, un tas pēc būtības ir tikai viens no dažiem līdzīgiem Eiropas mērogā, līdz ar ko viņš cer, ka LNK Aerospace spēs palielināt kapacitāti, paplašināt savu līdzdalību Eiropas un Āzijas aviācijas tirgū, saglabājot līdz šim salīdzinoši labi apgūto Krievijas tirgus daļu. Uzņēmums aktīvi sadarbojas ar Latvijas un Eiropas universitātēm un pētniecības centriem, kā arī ir iecere sadarbībā ar kādu Eiropas uzņēmumu paplašināt darbības sfēru aviācijas konstrukciju no inovatīviem kompozītmateriāliem izstrādē un ražošanā.

Airline Suport Baltics (ASB) savu darbību no Zviedrijas uz Latviju pārcēla pirms četriem gadiem, norādīja uzņēmuma atbildīgais pārvaldnieks Iļja Podkolzins. ASB sniedz apkopes, remonta un kapitālremonta (MRO) pakalpojumus vispārējās un biznesa aviācijas gaisa kuģiem. Sākumā veikts tikai viena veida lidmašīnu remonts, bet tagad tiek apkalpotas jau deviņu tipu lidmašīnas ‒ galvenokārt CRJ, Embraer un Fokker, taču arī Boeing un Airbus. Ir uzsākts arī gaisa kuģu dzinēju kapitālais remonts, kas ļaus būtiski paplašināt klientu loku no visas pasaules. Patlaban uzņēmuma angāros ir sešas lidmašīnas – trim tiek veikts kapitālais remonts, pārējām – kārtējā tehniskā apkope vai atkārtots remonts. Uzņēmums strādā ar Eiropas valstu, Krievijas gaisa kuģiem un drīzumā plāno apkalpot arī Kazahstānas lidmašīnas.

Visu rakstu Kā pārdot lidmašīnu lasiet piektdienas, 7.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozarei Latvijā ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. To apliecina līdz šim paveiktais lidostas «Rīga» infrastruktūras modernizācijas jomā, kā arī iezīmētie plāni turpmākai attīstībai.

Tomēr, nav šaubu, ka nozare Latvijā un visā Eiropā katru gadu saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas, no vienas puses, rada šķēršļus vienmērīgai attīstībai, no otras puses, pieprasa straujāku un efektīvāku rīcības plānu drošai gaisa transporta sistēmas nodrošināšanai.

2018. gadā rīkotais starptautiskais Rīgas Aviācijas forums sekmīgi iezīmēja esošo situāciju aviācijas nozarē Latvijā, ļaujot pieņemt turpmākos soļus par attīstību tālāk. Tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands.

Ir svarīgi turpināt uzsāktās sadarbības sarunas, veicināt Latvijas aviācijas nozares starptautisko atpazīstamību, veidot stabilu augošu un drošu vidi starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem. Jau otro reizi «Dienas Bizness», Latvijas Aviācijas Asociācija un Civilās Aviācijas Aģentūra aicināja kā Latvijas, tā Eiropas līmeņa nozares pārstāvjus sniegt savu redzējumu par iespējām nozares attīstīšanai un aktualitātēm, kā jaunākās nozares tendences turpmākos gadus ietekmēs gaisa kuģu ražotāju, aviosabiedrību, bezpilota gaisa kuģu un aviācijas infrastruktūras attīstības iespējas Latvijā un Eiropas Savienībā, organizējot konferenci « Rīgas aviācijas forums 2019».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei

Egons Mudulis, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Domnīca šajās sanākšanās apskata aviācijas apakšnozarēm būtiskus jautājumus, lai gala rezultātā izstrādātu Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šodien nozares spēlētāji diskutē par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievietoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, kā arī tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts domnīcas viedokļa darba variantā. Tiek sagaidīts, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumi un to ražošana ir viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm), Latvijas Aviācijas domnīcas brokastīs Db.lv norādīja Latvijas Aviācijas Asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šai aviācijas apakšnozares tālākai attīstībai ir svarīga gan TGK pakalpojumu un to ražošanas institucionālā sistēma, gan TGK pakalpojumu pieejamība un to ražošana. Tā kā Latvijā ir liels TGK attīstības potenciāls, tostarp intelektuālie resursi TGK pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, ir jārada sistēma, kas veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un mazina birokrātiskos šķēršļus. Tāpat jāizveido nepieciešamā tiesiskā un institucionālā sistēma, kā arī valsts atbalsts nozares attīstībai un vietējā tirgus vajadzību nodrošināšanai.

Pēc viņa teiktā, attīstoties tehnoloģijām un palielinoties bezpilota gaisa kuģu pieejamībai, to pielietojums civilajā sektorā ar katru gadu ievērojami pieaug. Patlaban ikviens var iegādāties dronu ar vienkāršu vadības sistēmu un augstas kvalitātes sensoriem, lai to izmantotu darba un personiskajām vajadzībām. Tai pašā laikā pilnībā legālu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai šobrīd nepieciešami vairāki saskaņojumi un procedūras, kas realitātē nav atbilstošas komercdarbības videi. «Pārāk laikietilpīgie procesi un neskaidri noteiktās procedūras rada situāciju, ka uzņēmumi, kas piedāvā bezpilota gaisa kuģu pakalpojumus, lielākajā daļā gadījumu nav spējīgi tos nodrošināt nepieciešamajā laikā, vai dara to, pārkāpjot normatīvajā regulējumā noteiktās prasības,» atzīmēja A. Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijas nozare var būt lepna par to, ka ienes 3,5% IKP, bet mēs varam vairāk, jo vidēji šis rādītājs ES ir 4,4%.

To Rīgas Aviācijas foruma 2019 atklāšanā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmēja, ka aviācijas forums ir laba tradīcija, lai izvērtētu, cik tālu esam tikuši, ko dara konkurenti un sabiedrotie. «Aicinu būt ambiciozākiem, ar skatu nākotnē,» lai nozare būtu spēcīga ne tikai reģiona, bet visas Eiropas kontekstā. Viņaprāt nebūtu nekas neiespējams, 2030. gadā sasniegt, piemēram, Zviedrijas līmeni lidojumu, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomā uz vienu iedzīvotāju.

Tikpat loģiski būtu domāt, ka Rīgas lidosta, kas jau šobrīd ir spēcīgākā Baltijā, turpinās augt. Līdz ar Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projekta Rail Baltic īstenošanu un dzelzceļa stacijas izveidi lidostā, paplašināsies lidostas potenciālo klientu reģions, ietverot arī Lietuvu, Igauniju un tālākus kaimiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviācijas potenciāls nav izsmelts

Egons Mudulis, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauvas tiesas pienesumu aviācijas nozarē dod daži lielākie spēlētāji, bet dažādu jomu mazākiem komersantiem aizvien plašas iespējas attīstīties.

«Esam apkopojuši nozares viedokli par aktuālajām prioritātēm, ko sadarbībā ar valsts pārvaldi, tostarp Satiksmes ministriju (SM), nozare grib likt galdā un rast tām pozitīvu risinājumu,» pirms šodien paredzētā Rīgas Aviācijas foruma 2019 Dienas Biznesam norāda Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Patlaban gan par prioritātēm vēl jāvienojas ar SM un jāturpina izstrādāt rīcības plānu katrā no prioritātēm. Proti, dokuments Latvijas aviācijas nozares stratēģija 2021‒2027 vēl nav tādā attīstības stadijā, lai to uzreiz varētu virzīt apstiprināšanai valdībā.

Neaizmirst vēsturi

Vaicāts, vai šai stratēģijā ir sadaļas, kas iepriekš nav bijušas SM redzeslokā, viņš atzīmē, ka satiksmes ministra Tāļa Linkaita izpratne un atbalsts ir gūts jautājumā par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu: «Es gribētu pieturēties pie tēzes, ka nācijai, kurai nav savas vēstures, nav arī nākotnes.» Latvijai ir plašs kultūrvēsturiskais mantojums aviācijas jomā, par ko vajadzētu rūpēties: «Aviācijas muzeja koncepcijas izstrādei ir jābūt vienai no prioritātēm, kurai nepieciešams valsts politikas veidotāju atbalsts.» Tai pašā laikā A. Kokars uzsver, ka visas dokumentā ietvertās pozīcijas ir ļoti aktuālas. Ja runa ir par pasažieru pārvadājumiem, tad «prioritāte, protams, ir infrastruktūras un airBaltic attīstība», jo nacionālā lidsabiedrība, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Gaisa satiksme, RAF-Avia un Smartlynx veido 76% no visas aviācijas nozares Latvijā. Pēc viņa teiktā, tas ir ļoti liels īpatsvars tik mazam skaitam uzņēmumu. Atlikušajiem 24%, kas ietver izglītību, dronus, kravu segmentu, vēl ir neizmantots potenciāls, kur pastāv iespēja stiprināt visu nozares vērtību ķēdi. Tās centrā LAA redz cilvēku (pasažieri, uzņēmēju, darbinieku), kas ir saistīts ar savstarpēji saistītām jomām – pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, profesionālām un akadēmiskām apmācībām, apgādi, remontu un būvniecību, kravu pārvadājumiem, dronu izstrādi un ražošanu, biznesa aviāciju, aeronavigāciju, reģionālo aviāciju, finanšu un apdrošināšanas instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neadekvāts pasažieris ālējas lidmašīnā no Rīgas uz Itāliju

Zane Atlāce - Bistere, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par Spilves lidlaukā esošu skrejceļu atpirkšanu no SIA «Spilve International Business Park» par 180 085 eiro un vienlaikus pieņēma lēmumu par pašvaldības nodibinājuma «Lidlauks Spilve» likvidēšanu.

Kā skaidroja nodibinājuma valdes loceklis Jānis Maslovskis, nodibinājums tika radīts ar mērķi izveidot lidlauku un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma organizācijas statusam. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, lidlauku primāri bija paredzēts izmantot vispārējās nozīmes aviācijas un tehnisko sporta veidu darbības attīstībai un nodrošināšanai, tehnisko sporta veidu popularizēšanai, informējošu un izglītojošu pasākumu organizēšanai, mācību grupu veidošanai amatieru un aviācijas personāla sagatavošanai, kā arī citiem uzdevumiem. Nodibinājums darbojās gan uz Rīgas Brīvostai, gan uz «Rīgas namiem» uzticētās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Dīkstāves regulējumā jāiekļauj arī atbalsts airBaltic grupas uzņēmumiem

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" ir iepazinusies ar medijos pieejamo informāciju par valdības gatavoto, tā saukto, dīkstāves regulējumu, lai mazinātu koronavīrusa Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekas un masveida darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.

"airBaltic" ieskatā valdības piedāvātais regulējums – apmaksāt 75% no dīkstāves darba samaksas līdz EUR 700 maksimālai robežai – ir labs sākums, lai darba devēji varētu noturēt darbā maksimāli daudz darbinieku krīzes laikā.

LASI: Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

Tomēr vakar, 18. marta pēcpusdienā, medijos izskan ziņas, ka minētais regulējums neattieksies uz valsts kapitālsabiedrībām, kas finanšu līdzekļus varēs saņemt no Eiropas fondiem. Vēršam uzmanību uz faktu, ka "airBaltic" grupas uzņēmumiem ir nepieciešams risinājums nekavējoties un valsts sociālais atbalsts krīzes situācijā, savukārt, Eiropas risinājumi vēl tikai top un nav zināms, cik ilgu laiku aizņems to apgūšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Dronu joma var ienest valstij miljardu

Egons Mudulis, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādu ražojumu un sniegto pakalpojumu apjomu nozare varētu sasniegt līdz 2027. gadam.

Tādas prognozes par jomas attīstību nākotnē izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas aviācijas domnīcas otrajās brokastīs, kur iesaistītās puses – dronu ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, klienti un valsts atbildīgās institūcijas ‒ diskutēja par tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumiem un to ražošanu. DB jau rakstījis, ka šī gada maijā Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma 2018 ietvaros LAA un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai, tostarp izstrādājot Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2019.‒2025. g. To paredzēts prezentēt aviācijas forumā nākamgad jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Latvijā ir efektīva gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma, tā var ieņemt vadošo lomu kompetenču un tehnoloģiju pārneses projektu veicināšanā Eiropas Savienībā, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Ieintersētās puses diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi. Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus Latvijā nodrošina VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). Tā kā pasažieru skaita straujais pieaugums Rīgas lidostā nav bijis iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem, LAD uzskata, ka LGS ir moderns, attīstīts un ekonomiski efektīvs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. Kvalitatīvu, drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstībai, un patlaban LGS sniedz atšķirīgus pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām gaisa satiksmes vadības pakalpojumu lietotāju grupām. Runa ir par tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostas aeronavigācijas nodrošinājumu, aeronavigācijas nodrošinājumu reģionālajos lidlaukos, vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanu un militāro aviāciju. Tāpat strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, un tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie, kā arī tiesiskie risinājumi, lai droni vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju kopīgi varētu izmantot vienoto gaisa telpu. Tā kā dronu izmantošana paredzēta plašam lietotāju lokam, būs nepieciešama lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra, un ar to saistītajām procedūrām ir jābūt iespējami vienkāršām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt šo situāciju, ir sagatavots piecu punktu pasākumu plāns, kas pēc diskusijas nozares iekšienē tiks iesniegts valdībai.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Viņaprāt, ja ārkārtas situācija beidzas

tuvāko 4-6 nedēļu laikā, tad nozares attīstība būs ietekmēta, bet gada laikā tā izlīdzināsies, taču, ja krīze ieilgs uz 3-6 mēnešiem, tad sekas var būt ļoti dramatiskas, jo daudzi nozares spēlētāji to nepārdzīvos.

Kāda ir situācija aviopārvadājumu jomā?

Pašreizējā situācija aviācijā ir krīze šī vārda pilnā nozīmē. Proti, 12. marta dati rāda, ka Rīgas lidostā ir atcelti 726 lidojumi un biļešu rezervāciju vidējais kritums ir 30%. Savukārt, situācijai attīstoties, 13. martā airBaltic paziņoja jau vairāk par 2000 lidojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais aviācijas nozares ikmēneša žurnāls Air Transport World (ATW) paziņojis, ka Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gada 26. martā Ņujorkā notiekošā ikgadējā 45. Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā saņems ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis.

airBaltic šo balvu saņēmusi divus gadus pēc kārtas. ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko aviokompānija vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Tas ir nozīmīgs sasniegums – kļūt par pirmo lidsabiedrību, kas divus gadus pēc kārtas saņēmusi ATW Tirgus līdera balvu. Mēs turpinām pilnveidoties, un, palielinot lidojumu skaitu un uzlabojot efektivitāti, esam atkārtoti audzējuši mūsu tirgus daļu Baltijā. Es lepojos ar motivēto airBaltic komandu, kas šo teicamo darbu dara ikdienā, palīdzot sniegt izcilus un punktuālus pakalpojumus mūsu klientiem,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka vienmēr kārtīgi jāpaēd brokastis, ikviens būs dzirdējis ne tikai no uzstājīgajiem vecākiem bērnībā, bet arī dažādiem izteicieniem. Mūsdienās, lai padarītu pasākumus žurnālistiem pievilcīgākus, apvienojot lietderīgo ar patīkamo, uzņēmumi un institūcijas mēdz rīkot mediju brokastis.

To pašu dara arī organizācijas, lai neformālā gaisotnē to biedri vairāk atraisītos un viņiem būtu brīvāks domas lidojums vienota mērķa sasniegšanai. Jau piecas šādas kopā sanākšanas ir bijušas Latvijas Aviācijas domnīcai, ieinteresētajām pusēm – dažādu jomu komersantiem un dažādām valsts institūcijām ‒ spriežot par nozares izglītības, kravu un to infrastruktūras, dronu, finansējuma un aeronavigācijas jautājumiem. Šo un turpmāko brokastu rezultāts būs redzams nākamgad otrajā Rīgas Aviācijas forumā Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izskatā.

Kad pirms nepilniem trim gadiem tika dibināta Latvijas Aviācijas asociācija, transporta jomas apskatniekiem īsti nebija nekāda pamata optimismam par to, ka šajā sfērā viss būs savādāk nekā citās. Te taču jau ir asociācija asociācijas galā, tostarp sava tranzītniekiem, sava loģistiķiem, sava ekspeditoriem, sava stividoriem un sava autopārvadātājiem. Vai ir kas dzirdēts par viņu lielajiem panākumiem savu mērķu sasniegšanā? Vai reizēm nav pamata bažām, ka kāda no tām kalpo ļoti šauram spēlētāju lokam vai tās vadībai? Un cik ir tādu piemēru, kur tās veiksmīgi apvienojušas spēkus kopēja mērķa – Latvijas kā konkurētspējīga loģistikas koridora – veidošanai? Vai visi robežšķērsošanas, muitošanas jautājumi jau atrisināti? Tas, ka dažnedažādi šķēršļi biznesam, kuri citās valstīs novērsti, aizvien pastāv, tikai liecina, ka nozares asociāciju kopējais svars nebūt nav pietiekami liels, lai valsts institūcijas tajās ne tikai ieklausītos, bet arī kopīgi meklētu racionālus risinājumus. Iespējams, ka iestāžu un komersantu tikšanās – ja vēl tas tā netiek darīts ‒ jārīko pie bagāti klātiem brokastu galdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru