Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 12. aprīlī, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas domes rīcības komiteja iepazinās ar Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbiem. Tā bija pēdējā iespēja publiski apskatīt Mežaparka Lielo estrādi vēl kā būvniecības objektu, pirms pirmās būvniecības kārtas nodošanas ekspluatācijā, kas plānota 18. jūnijā.

«Šodien klātienē pārliecinājāmies, ka būvniecības pirmās kārtas darbi Mežaparka Lielajā estrādē norit pēc plānotā grafika un valsts simtgades gaidītākie svētki notiks atjaunotā vietā un tiem paredzētā laikā. Visas iesaistītās puses – Rīgas pašvaldība, svētku rīkotāji un būvnieki ar lielu atbildību ikdienu veic savu darbu, lai kopīgi izdotos lieliski svētki,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas pilsētas rīcības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs informēja: «Šobrīd ir paveikti gandrīz 88 % no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigti jaunā žoga montāžas darbi, turpinās bruģa ieklāšana un zāliena pamatnes sagatavošana skatītāju laukumā. Notiek margu uzstādīšana, norit pagaidu koristu tribīņu montāža. Joprojām turpinās inženiertīklu izbūves darbi. Ir uzstādīti abi gaismas torņi un pabeigta gaismas stabu montāža visā estrādes teritorijā. Norit labierīcību un pergolas koka elementu uzstādīšana un drīz atsāksies ceļa seguma klāšana uz jaunizbūvētā ceļa no Viestura prospekta puses. Savu kārtu gaida arī estrādes soli, kuri jau ir piegādāti Rīgā.»

Pilnsabiedrības «LNK, RERE» projektu direktors Valdis Koks saka: «Ir palikuši nedaudz vairāk kā divi mēneši līdz mēs, būvnieki, būsim pabeiguši savu darbu šajā nozīmīgajā objektā. Ziemas periodā ir paveikts apjomīgs darbs, pateicoties inženieru komandai un vairāk nekā 100 strādniekiem ik dienu, lai jau pavisam drīz estrādē pulcētos tūkstošiem dziedātāju un vēl vairāk klausītāju no Latvijas un citām pasaules valstīm.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dziesmu svētku virsdiriģents: Mēs paši esam palikuši bez biļetēm

Laura Mazbērziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Remigrācijas projektā atbraucējiem saimnieciskās darbības īstenošanai sadalīs 180 000 eiro

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotā remigrācijas pilotprojekta laikā tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, saimnieciskās darbības īstenošanai vai sākšanai kopumā tiks piešķirti 180 000 eiro, informē VARAM pārstāvis Kaspars Rūklis.

Tas nozīmē, ka katram plānošanas reģionam atvēlēs 36 000 eiro un maksimālais atbalsta apmērs vienam projektam būs 9000 eiro.

Kā atgādina VARAM pārstāvis, līdzīgi kā atsevišķos Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, arī šajā aktivitātē liela nozīme būs remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai sākšanā. Proti, būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas un trīs gadu periodā pēc projekta būs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi saņemtā granta apmērā. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi par granta piešķiršanu vēl ir saskaņošanas procesā.

Kā stāsta Rūklis, četru mēnešu laikā kopš ministrijas reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 587 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Kopējais cilvēku skaits šajā ģimenēs ir 1436 cilvēki un 601 personai ir sagatavots personalizēts informācijas piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Būvniecības gada balvas 2017 laureāti un labākie būvniecības speciālisti

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Grand Prix. VEF Kultūras pils rekonstrukcija, Ropažu iela 2, Rīga. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Arhitekti “GRAF X”, Rūta Krūskopa, Ludmila Potapova, Laima Baltiņa, Juris Gusevs, Aigars Tereško. Būvnieks “Velve”, projekta vadītāji Ainārs Leitēns, Deniss Kamuškovs. Būvuzraudzība “Rīgas serviss”, Oļģerts Jurgensons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju

Žanete Hāka, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr.3.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai apturētu krāsns darbību un sāktu plānoto rekonstrukciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju plānots veikt periodā no 2019.gada 1. līdz 29.novembrim. No 30.novembra tiks pakāpeniski atsākta stikla šķiedras ražošana. Krāsns rekonstrukcija nodrošinās šīs krāsns ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu, kam paredzama pozitīva ietekme uz augsta silīcija oksīda satura stikla un tā produktu pieejamību. Paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta 2020.gada pirmajā ceturksnī.

Krāsns rekonstrukcija ir ilgākā laika posmā rūpīgi plānots un sagatavots projekts. Sabiedrība jau laikus ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās priekšdarbus, lai rekonstrukcija noritētu iespējami ātri un atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Sabiedrības darbību projekta īstenošanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Monta Glumane, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Laimas pulksteņa rekonstrukcija izmaksās 106 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta «Laimas» pulksteņa rekonstrukcija, kas tiks pabeigta līdz decembra beigām. Kopumā pulksteņa rekonstrukcijā tiks investēti vairāk nekā 106 tūkstoši eiro.

««Laimas» pulkstenis ne tikai turpinās precīzi rādīt laiku, bet arī katru stundu priecēs ar labi zināmām Raimonda Paula melodijām un veiks laika atskaiti līdz 2018. gada 18. novembrim,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

«Laimas» pulksteņa pirmsākumi meklējami 1924. gadā, kad Rīgas centrā tika novietots centrālais pulkstenis, kas sākotnēji sabiedrībā bija zināms kā «Lielais pulkstenis».1936. gadā pulkstenim tika piešķirts «Laimas» vārds, bet pēdējo reizi tas tika rekonstruēts 1999. gadā.

Jauno veidolu «Laimas» pulkstenim radījis dizainers Arvis Sproģis.

«Laimas» pulksteņa rekonstrukcija notiks no 2017. gada 27. novembra līdz 29. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās piebūves pamatos, trešdien, 28.martā uzsākta Zemgales rajona tiesas nama Tukumā rekonstrukcija un piebūves celtniecība.

Projekta ietvaros plānots atjaunot esošās ēkas fasādi, uzlabot tās funkcionalitāti, kā arī paplašināt tiesas telpu kopējo platību līdz 1500 m2.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, un to uzticēts veikt PS «Velve un Campaign». Saskaņā ar būvprojektu esošajai tiesas ēkai tiks veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Lai Zemgales rajona tiesa Tukumā turpmāk varētu nodrošināt pilnu funkciju izpildi, projekts paredz arī piebūves celtniecību 556 m2 platībā. Jaunajā ēkā atradīsies tiesu nama kanceleja, lasītava un apspriežu telpa aizstāvībai, izbūvētas jaunas kameras nodrošinot apsūdzēto īslaicīgās uzturēšanās ērtības tiesas ēkā, sadzīves telpa konvoja vajadzībām un uzlabota tiesu nama vides pieejamība, izbūvējot liftu piekļuvei otrā stāva paredzētajām tiesas zālēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pēc pārbūves Rīgas TV tornī varēs pastaigāties arī ārpus torņa 220m augstumā

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ saskaņošanai VARAM iesniedzis Okupācijas muzeja pārbūves projekta Nākotnes nams būvprojektu

Žanete Hāka, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīmes saņemšanai būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi iesniegusi «Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā» būvprojektu.

Vienlaikus ar būvprojekta iesniegšanu VARAM gala saskaņošanai, VNĪ izsludinās būvdarbu iepirkuma 2. kārtu.

Kā tika ziņots iepriekš, būvdarbu iepirkuma 1. kārtā kvalificējās 14 pretendenti, kuri 2. kārtā tiks uzaicināti iesniegt finanšu piedāvājumus būvdarbu veikšanai. Ja projekta tālākajos posmos neradīsies papildus šķēršļi un būvdarbu iepirkuma 2. kārta noritēs raiti, tad 2018. gada 2. ceturksnī plānota līguma par būvdarbu veikšanu slēgšana. «Nākotnes nama pamatakmens 2018.gadā ir jāieliek!»jau iepriekš informēja VNĪ valde.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsver: «Projekta pozitīvu virzību ir sekmējusi VNĪ vadības komandas un visu projektā iesaistīto pušu konstruktīva sadarbība. Vēlos uzsvērt Uzraudzības padomes lomu, kas viennozīmīgi veicinājusi sapratni par projekta turpmākajiem soļiem un to, ka strādājam kopējam mērķim. Iesniegtais būvprojekts ir vēl viens stūrakmens tālākajā projekta gaitā, un būvniecības uzsākšana tuvākajā nākotnē ir reāla».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere, 20.03.2019

Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas)

Daugavas stadiona tribīņu pārbūve. Būvprojekta izstrādātājs: PS LNK Industries partnership, TS, AR daļas SIA JR elements arhitektūras risinājumi, SIA MALUS architects, SIA DR arhitekti ( Dāvids Rubins, Renārs Putniņš, Juris Rotčenkovs, Marta Tabaka, Anda Ābele, Jānis Rudzītis, Eva Rotčenkova, Zanda Priedeslaipa, Ance Ruķe) . Būvnieks: PS LNK Industries partnership

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksme» (RS) izsludinājusi iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi, kas ir viens no Skanstes tramvaja projekta īstenošanas posmiem, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka 2017.gada 3.oktobrī RS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par projekta «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» īstenošanu.

Kopš līguma noslēgšanas RS turpina iesākto darbu pie iepirkuma «Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei», kura rezultātā tiks izvēlēts jaunbūvējamās un pārbūvējamās tramvaja līnijas projektētājs.

Projekta laikā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, vēl apmēram trīs kilometrus esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija, kā arī jauna kabeļu tīkla un kontakttīkla izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA Re&Re pērn strādāja ar 9,81 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% mazāks nekā 2016.gadā un cieta 468 976 eiro zaudējumus pretstatā 2016.gadā gūtajai peļņai, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma samazinājums saistīts ar jaunu būvniecības līgumu nepietiekamību. Lielākie Re&Re pagājušā gada objekti bija Siguldas pils kompleksa ēku pārbūve, Nacionālo bruņoto spēku ēku, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija, renovācija un palīgēku jaunbūve, ēkas atjaunošana Rīgas Franču liceja izvietošanai un būvdarbi Liepājas universitātē.

Tāpat pērn ir pabeigti tādi objekti kā Stradiņa universitātes slimnīcas jaunā korpusa izbūve un Rīgas Doma vitrāžas rekonstrukcija Ar domu par barikādēm.

Šogad īstenojamo projektu portfelī ir tādi celtniecības un rekonstrukcijas projekti kā Rīgas Franču liceja atjaunošana, Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve, Siguldas Jaunās pils pārbūve un restaurācija, Lietuvas Universitātes fakultātes jaunbūve Kauņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ekspluatācijā nodots jaunais Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas nams, kas atrodas Mazajā nometņu ielā 39.

Atklāšanas ceremonijā uzrunu sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka nama rekonstrukcijas laikā Tieslietu ministrijai nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, taču, sadarbojoties ar Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu, tos veiksmīgi izdevās pārvarēt.

Paredzēts, ka jaunajā tiesu namā aktīva darbība sāksies nākamā gada sākumā, kad uz to tiks pārceltas lietas, kas šobrīd atrodas vecajā tiesas ēkā Baložu ielā 14. Taču uz jauno tiesas ēku, visticamākais, netiks pārcelta Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, jo tās izskatīšanā tiek izmantots liels apjoms ar tehniskajiem līdzekļiem, kuru pārvietošana nebūtu ekonomiska, aģentūrai LETA norādīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru