Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk 5 miljonus eiro vērtos Rakstniecības un mūzikas muzeja atjaunošanas darbus

Zane Atlāce - Bistere, 08.06.2016

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodevusi Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ēku Pils laukumā 2, Rīgā, būvniekam pilnsabiedrībai PMK un BBA, lai objektā veiktu pārbūves un restaurācijas darbu.

Būvdarbi tiek īstenoti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projekta Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija ietvaros.

Projekta ietvaros tiks atjaunota 18. gadsimtā celtne, kas sākotnēji būvēta kā Rīgas Ķeizariskā liceja divstāvu ēka. Būvdarbu laikā tiks veikts:pagrabstāva paplašināšana visā platībā zem ēkas, tā padziļināšana un hidroizolācijas darbu veikšana; ēkas nesošo konstrukciju pastiprināšana, tajā skaitā pamatu pastiprināšana ar urbtajiem pāļiem; stāvu plānojumu pārbūve atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un RMM prasībām, maksimāli saglabājot vēsturisko Liceja ēkas mantojumu un vienlaicīgi pielāgojot telpas RMM vajadzībām; restaurācijas darbi ēkas fasādēm, logiem un citiem ēkas būvelementiem, piemēram, kāpnēm, atsevišķiem grīdas segumiem; RMM vajadzībām atbilstošu inženiertīklu izbūve (ventilācija, kondicionēšana, apgaismojums u.c.); vides pieejamības risinājumu nodrošināšana ēka publiskajai daļai (atbilstoši lifti, durvju ailes, informācijas zīmes u.c.).

Lai izceltu ēkas vēsturisko fasādi, ir paredzēts tās dekoratīvs izgaismojums.

Atjaunotajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā pēc pārbūves apmeklētājus sagaidīs jaunā ekspozīcija Dziesma. Pēc atjaunošanas, palielinot publiski izmantojamo telpu platību, apmeklētājiem pieejams būs arī ēkas pagrabstāvs.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 Kultūras mantojuma un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana iepriekš noteiktais projekta Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija kopējās izmaksas ir EUR 4 947 685.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiesa atceļ aizliegumu VNĪ slēgt jaunus līgumus par RMM rekonstrukciju

Zane Atlāce-Bistere, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 6.jūnijā apmierināja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu, kas tika piemērots pamatojoties uz pilnsabiedrības PMK un BBA (būvuzņēmēja) pieteikumu un kavēja turpmāko projekta Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) rekonstrukcija realizāciju, informē VNĪ.

Advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte Viktorija Jarkina norāda, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu piemērotie nodrošinājuma līdzekļi bija nesamērīgi ar VNĪ un Latvijas sabiedrības interesēm kopumā. Tiesai, vērtējot prasības pirmšķietamo pamatotību, bija jāņem vērā objekta specifisko un nozīmīgo funkciju, proti, ka objekts ir Rakstniecības un mūzikas muzejs, šī ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ,Licejs, UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta ,Rīgas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa ,Vecrīgas arheoloģiskais komplekss teritorijā.

Bez tiesas ievērības nedrīkstēja palikt tas, ka galvenais cietušais no būvuzņēmēja rīcības ir Latvijas valsts un sabiedrība, kurai bija tiesības paļauties uz to, ka Latvijā 2017. gada februārī savas durvis vērs vaļā Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atjaunots vairāk nekā 320 gadus senā Mencendorfa nama dakstiņu jumts

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2017

Avots; VNĪ

Jaunākais izdevums

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Neskaidrības mākoņi ap muzeju savelkas

Elīna Pankovska, 06.03.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Nav skaidrības, kur varētu tikt ņemti līdzekļi, lai pabeigtu Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas darbus

Rakstniecības un mūzikas muzeja, kas atrodas Pils laukumā iepretim Prezidenta pilij un Latvijas Bankas ēkai, durvīm jau būtu jābūt atvērtām apmeklētājiem. Šobrīd joprojām mājas logi ir ciet, un arī būvnieki šajā objektā nerosās jau gandrīz gadu. Strīds starp VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrību PMK un BBA ir ieildzis, tomēr šobrīd būvnieks piedāvā mierizlīgumu. Attiecībā uz finansējumu gan tas situāciju vairs neglābs, jo Eiropas nauda projekta realizācijai jau ir zaudēta. DB rakstīja, ka muzeja rekonstrukciju tika plānots īstenot ar Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta palīdzību. Tas segtu 85% projekta izmaksu jeb 4,2 milj. eiro. Savukārt valsts budžeta līdzfinansējums bija – 742,15 tūkst. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Fiļs, Bernis un Teterevi tomēr turpinās Laikmetīgās mākslas muzeja projektu

Zane Atlāce - Bistere, 01.06.2018

Kultūras ministre Dace Melbārde, AS "ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, mecenāts Boriss Teterevs un AS "ABLV Bank" izpilddirektors Ernests Bernis pasākumā 2014.gadā, kad tika parakstīts nodomu protokols par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nolēmuši turpināt ieceri par muzeja veidošanu, informē LLMMF valdes locekle Elīna Vikmane.

Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atvieglo mūzikas apgūšanu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2018

Kristīne Ozola

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rada mājvietu mākslai un vēstures liecībām

Laura Mazbērziņa, 17.09.2018

Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Foto: Aivars Siliņš/ arhitekts.riga.lv

Jaunākais izdevums

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Laura Lūse

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Topošā Muzeju krātuvju kompleksa izmaksas pieaugušas par trīs miljoniem eiro

LETA, 23.11.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) īstenotā Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8 izmaksas pieaugušas par trīs miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Kopumā projektā tiks investēti 28,7 miljoni eiro iepriekš plānoto 25,7 miljonu eiro vietā. «Lai būtu droši par kvalitatīvu mūsu nacionālo vērtību glabāšanu, papildus iepriekš plānotajam budžetam valdībā apstiprināti trīs miljoni eiro ēkas nākamo lietotāju - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Kino muzeja - izvirzīto papildus prasību nodrošināšanai,» informēja VNĪ.

Papildus izmaksas iekļauj, piemēram, inženiertīklu risinājumu izmaiņas, vadības automatizācijas sistēmas ierīkošanu ēkas tehniskajam monitoringam un vadībai, krātuvju mikroklimata uzlabojumus un paaugstinātas ugunsdrošības risinājumus restaurācijas telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru