FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam 

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Monta Glumane, 2019. gada 19. februāris plkst. 8:33

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Mājos skola

Aptuveni 2/3 ēkas paredzētas skolas vajadzībām un 1/3 – komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. «Ja salīdzinām ar koncertzāli Lielais dzintars vai Vidzemes koncertzāli Cēsis, tad te atradīsies visa skola. Citviet pārcēlās tikai daļa skolas, bet daļa palika arī iepriekšējās telpās. Par to es arī visvairāk cīnījos,» stāsta Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis. Iepriekšējās skolas telpas ir Valsts nekustamo īpašumu pārziņā, turklāt tas ir arhitektūras piemineklis, un šobrīd nav zināms, kas notiks ar šo ēku. Topošā ēka ir lielākā Kultūras ministrijas pārziņā esošā kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas, uz kuru pārcelsies teju 500 audzēkņi, tostarp 100 izglītojamie profesionālās izglītības programmās, 400 audzēkņi – profesionālās ievirzes izglītības programmās un 100 darbinieki, tostarp aptuveni 90 pedagogi. «Mūzikas skola pastāv jau 90 gadus, bet mums visus šos gadus nav bijis savas zāles. Mums bija neliels trīs telpu apvienojums, ko saucām par zāli. Aptuveni 40% laika koncertzāles lielo zāli izmantosim mēs. Tikai pēdējos gados ir uzceltas ēkas, kas īpaši paredzētas mūzikas skolām, pirms tam tās bija pielāgotas. Manuprāt, pats galvenais ir caurskanība, un tas mani uztrauca arī šeit,» komentē A. Grigalis. Koncertzāles lielā zāle ir paredzēta 600 klausītājiem, skatuves grīda ir transformējama un regulējama dažādos augstumos. Lielās zāles iekšdarbiem pārsvarā izmantoti Latvijā ražotie materiāli, bet, piemēram, skatītāju krēsli ir ražoti Spānijā. Tāpat lielajā zālē izbūvēts virsgaismas logs, kas būs nosedzams, ja zālē būs nepieciešama tumsa.

Unikāli instrumenti

Lielajā zālē atradīsies arī Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmuma Johannes Klais Orgelbau stabuļu ērģeles un latviešu izcelsmes klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa klavieres. No zāles daļas skatītāji varēs redzēt dekoratīvās un stilizētās ērģeļu stabules, bet aiz tām atradīsies galvenās. Tāpat ērģelēm būs divas konsoles – viena stacionāra un otra pārvietojama, piemēram, būs iespēja ērģeles spēlēt, arī visiem redzot. Skatītājiem būs iespēja redzēt, kā kustas ērģelnieka kājas, ko parasti nav iespējams redzēt. Kopumā vācu meistaru darinātās ērģeles izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro, un tās tapa divu gadu laikā. Savukārt lielās zāles kora balkonu nepieciešamības gadījumā varēs izmantot arī skatītāji. Tāpat lielajā zālē tiks novietotas klavieres, kuru kopējais augstums ir 4,70 metri, un, lai sasniegtu klaviatūru, pianistam būs jādodas pa speciāli izbūvētām kāpnēm. Klavieru ekskluzivitāti rada rezonators un stīgu garums, kas ietverts metāla rāmī, klavierēm ir pilna 88 taustiņu klaviatūra. Vertikālais stīgu izvietojums klavieru skanējumam dod ļoti tembrālu, dziļu un sulīgu skanējumu. Koncertprogrammu jaunajai koncertzālei veidos Kurzemes filharmonija.

Zaļi risinājumi

Ēkas kopējās izmaksas ir ap 25 miljoniem eiro, kas ir pielīdzināmas koncertzālei Lielais dzintars, tomēr, kā norāda Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks, būtiskākā atšķirība – Ventspils koncertzāles ēkai ir krietni augstākas energoefektivitātes prasības. Kopumā ēkā ir paredzētas 13 dažādas energoefektivitātes paaugstinošas tehnoloģijas.

Mazu siltuma zudumu nodrošināšanai plānots izmantot īpašu ēkas apkures veidu, pāļos iebūvējot siltumsūkņa sistēmu. SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš sarunā ar DB, sākot būvdarbus, norādījis, ka ēka ar paredzētajiem energoefektivitātes risinājumiem būs Latvijas mērogam unikāls objekts un tā realizācija būvniekiem ir liels izaicinājums.

Ēkas energoefektivitātes rādītājs ir 35 kW uz vienu kvadrātmetru gadā. Salīdzinājumam – nosiltinātās daudzdzīvokļu mājās šis rādītājs ir virs 100 kW uz kvadrātmetru gadā.

Kā norāda objekta būvuzraugs Gints Ernstsons (SIA Firma L4), liela uzmanība pievērsta ēkas loģistikai, lai apmeklētājiem, ienākot telpā, būtu viegli atrast nepieciešamo. Centrālā ieeja aprīkota ar virpuļdurvīm, kurām pretī atrodas garderobe un ieeja koncertzāles lielajā zālē, savukārt zāli no visām pusēm ieskauj Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas mācību telpas. Kā norāda G. Ernstsons, virpuļdurvis ir efektīvākas par veramām durvīm, jo tās nepieļauj siltuma izkļūšanu no telpas.

Savukārt Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors norāda, ka, izstrādājot projektu, ņemta vērā citu Latvijas koncertzāļu pieredze, tostarp, piemēram, telpu izvietojums, ekonomiskums, lai klasēm nebūtu lielas kvadratūras, nelietderīgas platības. «Pētījām ne tikai Latviju, bet arī ārzemes. Visvairāk mani satrauc sadzīvošana – publiskai koncertzālei ar mūzikas skolu, kurām būtībā jādarbojas vienlaicīgi. Svarīgākais mācību klasēm ir skaņas izolācija. Nemeklējām citu koncertzāļu mīnusus, bet noskaidrojām citu praksi, ņēmām to vērā,» stāsta A. Grigalis.

Transformējama fasāde

Ēkas pirmajā stāvā atradīsies telpas gan koncertzāles, gan mūzikas skolas vajadzībām. Otrajā stāvā pamatā atradīsies telpas mūzikas skolai, kā arī mūzikas bibliotēka, kurā būs gan klausītavas, gan plaukti ar CD, notīm un visu pārējo, kas saistīts ar mūziku. Tāpat jaunajiem mūziķiem būs iespēja pievērsties dīdžeja profesijai. Visbeidzot ēkas trešajā stāvā paredzētas tikai mūzikas skolas klases un skaņu ierakstu studija.

«Mums nav tā, ka te kaut kas būtu lieks, viss ir saplānots līdz milimetriem, arī klašu lielumi ir nedaudz virs minimālā, ko pieļauj būvnormatīvi. Mums nebūs plašas klases, bet tas arī nav nepieciešams. Mums ir vienlaicīgi nepieciešamas daudz, bet mazas telpas,» komentē A. Grigalis. Mācību klasēs nebūs skapīšu un citu mēbeļu, kas varētu traucēt akustikai. Vairāk nekā 300 ugunsdroši skapīši izvietoti gaiteņos. Akustika telpās tiks mainīta ar īpašu aizkaru sistēmu, ņemot vērā katra mūzikas instrumenta specifiku.

Tāpat ēkā atradīsies arī profesionāla mūzikas ierakstu studija, kurā būs iespējams ierakstīt koncertus, kas notiek gan lielajā, gan mazajā zālē. Atsevišķas telpas būs iespējams pielāgot dažādām vajadzībām, piemēram, dienas laikā tajās notiks mēģinājumi, bet vakarā tās būs iespējams izmantot kā ģērbtuves koncertzāles māksliniekiem. Ir izveidota telpa viesmāksliniekiem, viesdiriģentiem vai solistiem ar iespēju to izmanto kā viesnīcu, tajās ir iespējams novietot pat flīģeli. Vasaras sezonā koncertzāles ēku būs iespējams transformēt, un viena no fasādes daļām atvērsies kā vārti. «Ilgi spriedām, vai tas būtu nepieciešams vai ne. Nolēmām – lai nebūtu jāceļ brīvdabas skatuve, koncertzāles mazā zāle būs transformējama – atvērsim to vaļā, skaļruņi tiek apgriezti uz otru pusi, mākslīgi tiks izveidots skatītāju kalniņš, kā arī salikti krēsli, izveidota estrāde, un notiks brīvdabas koncerti,» stāsta A. Grigalis.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 04. oktobris plkst. 18:00

Ceturtdien Ventspils uzņēmums AS «Diāna» atvēra renovēto veikalu «top!» Andreja ielā 5,...

2018. gada 09. oktobris plkst. 10:55

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

2018. gada 23. jūlijs plkst. 16:19

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests...

2018. gada 30. maijs plkst. 8:56

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu...

2018. gada 22. maijs plkst. 8:18

Šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery Ventspils ražotnē ieguldavairāk nekā divus miljonus...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2019. gada 26. februāris plkst. 11:34

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas...

2019. gada 07. februāris plkst. 15:28

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700...

2019. gada 01. februāris plkst. 15:26

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium...

2019. gada 01. februāris plkst. 11:13

VAS Valsts nekustamie īpašumi noslēgusi izlīgumu ar pilnsabiedrību PMK un BBA vairākus...

2019. gada 01. februāris plkst. 8:26

Olimpiskais ciemats Siguldā, Linu centrs Preiļos, Līgatnes papīrfabrikas atdzimšana un vēl 36...

2019. gada 31. janvāris plkst. 16:43

Publicēts 15.ikgadējais starptautiskais mājokļu pieejamības pētījums, atklājot, kurās pilsētās...

2019. gada 31. janvāris plkst. 15:13

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par...

2019. gada 31. janvāris plkst. 12:37

ASV par 42,5 miljoniem dolāru pārdots īpašums, sasniedzot rekordaugstu cenu šajā valstī, par kādu...

2019. gada 31. janvāris plkst. 0:09

Jau esam rakstījuši par Uretek tehnoloģijām, kas dod iespēju stabilizēt gan privātmājas,...

2019. gada 30. janvāris plkst. 17:21

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par...