Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Jaunatklātajā Zinātņu mājā izbūvētas modernas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kurās tiks izvietotas gan esošās, gan iegādātas jaunas augsta līmeņa iekārtas. Modernie darba apstākļi veicinās jaunu un spējīgu zinātnieku piesaisti darbam vietējās zinātniskajās institūcijās, kā arī palīdzēs pētniecības darbam piesaistīt ārvalstu pētniekus un ekspertus. Paredzams, ka ārvalstu zinātniskajām institūcijām pieaugs interese sadarboties un veidot kopējus starptautiskos pētniecības projektus, tai skaitā finansējuma piesaistei no ES pētniecības un inovācijas programmām.

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie LU struktūrvienību pārcelšanās uz jaunajām telpām, lai jau 4. februārī varētu uzsākt mācību procesu. Darbs pie Zinātņu mājas izveides un aprīkošanas vēl nav noslēdzies. Tostarp 2019. gada vasarā iecerēts izbūvēt LU pirmo tā saukto «tīro telpu» jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli, kas paredzēta bioloģisko eksperimentu veikšanai. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai sterilā apģērbā, bet pētāmie objekti tiks ienesti caur īpašām slūžām.

Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādejādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Tāpat Zinātņu mājā tiek izmantota «auksto griestu» tehnoloģija – betona pārsegumos ir iebūvēta dzesēšanas un apkures sistēma, pa kuru plūdīs sildīšanai vai dzesēšanai nepieciešamais ūdens. Piemēram, vasarā aukstais ūdens atvēsinās pie griestiem sakrājušos karsto gaisu, radot telpā patīkami vēsu sajūtu.

Zinātņu mājas telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Tajā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Ēkas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām būvniecības izmaksas veido 27,3 miljonus eiro un zinātnes, un studiju vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde – ap 9 miljoniem eiro.

Šobrīd LU strādā arī pie tālākas LU Akadēmiskā centra attīstības. Līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiskā centra ēku – Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virzienu pārstāvji. Kopumā LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas – Dabas māja (dzīvības un dabaszinātnes), Zinātņu māja (eksaktās un medicīnas zinātnes), Rakstu māja (sociālās un humanitārās zinātnes), Tehnoloģiju centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas.

Pirmā LU Akadēmiskā centra studiju un pētniecības ēka – Dabas māja tika pabeigta 2015. gadā.

Zinātņu mājas projekta autors ir arhitektu birojs SIA «Sestais stils». Galvenais ēkas būvuzņēmējs ir PS «LNK Industries Group».

Fakti

Būvniecība sākta 2017. g. augustā, pabeigta 2018. g. decembrī.

Ēkas kopējā telpu platība – 20 018 m2. Astoņi virszemes stāvi un viens pazemes stāvs.

Zinātņu mājā atrodas 78 zinātniskās un mācību laboratorijas. LU Lāzeru centra vajadzībām pagrabstāvā izbūvētas speciālas telpas ar antivibrāciju grīdu precīzu optisko mērījumu iegūšanai.

Ēkas kopējās izbūves un aprīkošanas izmaksas, t.sk. iekārtu un aprīkojuma iegādei zinātnes un studiju vajadzībām, – 36 milj. EUR, tostarp pašas ēkas būvniecības izmaksas – 27,3 milj. EUR (82% finansē ES struktūrfondi, 14% valsts budžets, 4% – LU līdzfinansējums). Inženiertīklu izbūve (ventilācija, apkure, ūdens, kanalizācija, dzesēšana, elektroapgāde, vājstrāvas u.c.) veidoja lielāko daļu jeb 33% no būvniecības kopējām izmaksām.

Zinātņu mājā izvietotas astoņas LU struktūrvienības. Divas fakultātes: Medicīnas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte. Seši institūti: Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Astronomijas institūts.

Ēka var uzņemt līdz 2000 studentu (ikdienā plānots ap 1400 studentu).

Paredzētas 450 darba vietas zinātniskajam un akadēmiskajam personālam.

15 auditorijas (lielā auditorija ar 386 vietām, sešas vidējas auditorijas ar 60 -70 vietām, astoņas mazās auditorijas ar vietu skaitu zem 50). Astoņas semināru telpas (katrā 10 –20 vietas). 2 datorklases ar 48 darba vietām. Plaša bibliotēka un lasītava 2. stāvā. Telpas studentu pašpārvaldēm, telpa Inovāciju bāram jeb tehnoloģiju pārneses grupai, Medicīnas muzejs.

Ēkas centrā plašs, gaišs iekštelpu ātrijs, tajā izbūvētas multifunkcionālas platas kāpnes no 2. uz 3. stāvu, kuras varēs izmantot gan dažādiem pasākumiem, gan kā atvērto auditoriju, jo iepretim tām ir nolaižams ekrāns. Apkārt ātrija zonai liekta dizaina kāpnes, kas ved no 1. līdz 7. stāvam.

Ēkas 7. stāvā izbūvēta labiekārtota publiskā terase, ko siltā laikā varēs izmantot gan atpūtai, gan sarunām, gan mācībām.

Pie ēkas autonovietnes 120 automašīnām un velonovietne 160 velosipēdiem.

Laboratorijām speciāli pielāgota ventilācijas sistēma un klimata kontrole, izbūvēta centralizēta tehnoloģisko gāzu demineralizētā ūdens sistēma.

Bioloģisko eksperimentu veikšanai 2019. gadā paredzēts izbūvēt tā saukto «tīro telpu» jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli – telpā būs ļoti zems putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko daļiņu līmenis.

Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi (līdz 26 m dziļumam), kas dod iespēju tiem pievienot apsildes vai dzesēšanas sistēmu iekārtas zemes siltuma izmantošanai.

Gudrās mājas apkalpojoša vadības un automatizācijas sistēma ļauj centralizēti vadīt ēkas klimata (apkures, ventilācijas, dzesēšanas) un apgaismojuma sistēmas. Ir iespējams ieprogrammēt sistēmu darbību atsevišķi dienas un nakts laikos, tādējādi taupot resursus. Automatizēta ventilācijas sistēma ļauj darbības intensitāti noteikt, vadoties pēc CO2 koncentrācijas telpā (telpās uzstādīti CO2 sensori).

Aukstie pārsegumi — betona pārsegumos iebūvētā dzesēšanas/apkures sistēma ļauj efektīvi dzesēt telpas vasaras mēnešos un tās apkurināt ziemā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai.

Būvdarbus LU Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Jelgavas ielā ir plānots uzsākt rudenī, savukārt jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā.

Rakstu māja atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei, un tās nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gadā.

Pēc Rakstu mājas atklāšanas uz šo jauno LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.

Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU bibliotēka, Studentu pašpārvalde un Radio Naba studija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nav saprotama LU Zinātņu mājas projekta pieminēšana būvnieku karteļa kontekstā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 24.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.

Jau vēstīts - laikā, kad Administratīvajā tiesā turpinās tiesvedība, kurā tiek apstrīdēts KP pieņemtais lēmums tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, atklātībā parādās jauni fakti, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu KP lēmumu, tostarp par iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām lietas būtībai.

Taču šajā kontekstā paralēli būvnieku un KP juridiskajam strīdam sava veida būtisks finansiāls apdraudējums radies LU, kas arī pieminēta KP lēmumā (gan īsti nav skaidrs reālais iemesls), un patlaban jau kļūst skaidrs, ka “būvnieku karteļa” lietas dēļ LU potenciāli jārēķinās ar aptuveni 1,7 miljonu zaudējumiem. Vismaz tā liecina tiesas materiāli. Proti, no atklātās tiesas sēdēs izskatāmās lietas ir zināms sekojošais - LU šā gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem

Kristīne Stepiņa, Didzis Meļķis, 09.10.2018

LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Vizualizācija: arhitektu birojs Sestais stils

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Universitātes reitings un attīstības modelis dod pieeju efektīvākam darbības finansējumam.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentu palīdzību Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem, ar ko Rīga bija slavena 20. gadsimta sākumā. Tā par laikmetu griežu nesto iespēju un savām ambīcijām sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks LU Dabas mājā notikušajā seminārā Inovācija - 21. gadsimta izaugsmes avots. Tā norises vieta ir zīmīga, jo LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Šāda finansējuma un tam līdzi nākošās starptautiskās ekspertīzes pieejamību I. Muižnieks uzskata par spēka plecu LU un Latvijas zinātnes inovativitātei un pētniecības rezultātu komercializācijai. Vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem Times Higher Education LU ieņem 801. līdz 1000. vietu, kas to ierindo starp 5% pasaules labāko augstskolu un ir augstākais novērtējums starp Latvijas augstskolām. Viens no pieciem kritērijiem, pēc kuriem vērtētas pasaules augstskolas, ir sasniegumi zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte rektora I. Muižnieka vadībā ir īstenojusi Zinātņu mājas izbūvi Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Zinātņu māja tika atklāta 28. janvārī. Tās telpu kopējā platība sasniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Zinātņu mājā ir iespēja uzņemt līdz 2000 studentu, tajā ir izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Mikrotīkls» ir ziedojis 250 000 eiro Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu atbalstīt dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu jomas attīstību vēl plašākā mērogā. Līdzekļi tiks izmantoti esošo augstskolas projektu turpināšanai un pilnveidošanai.

SIA «Mikrotīkls» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo datortīklu aprīkojumu. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Kopš 2015. gada LU no mecenāta SIA «Mikrotīkls» ir saņēmusi četrus ziedojumus 2 miljonu eiro apmērā (2015., 2016., 2017. un 2018. gadā), kas arī ir novirzīti dabaszinātņu, medicīnas un veselības zinātņu attīstīšanai. LU fonds šos ziedojumus administrē, kā arī seko līdzi projektu attīstībai.

Pateicoties iepriekšējiem SIA «Mikrotīkls» ziedojumiem, LU pētnieki un mācībspēki ir īstenojuši 16 projektus, tai skaitā, īstenota pirmā LU zinātnieku ekspedīcija uz Antarktiku, izveidota eksperimentāla laboratorijas kristālu audzēšanas iekārta, starpdisciplināra pētījuma ietvaros izdota grāmata «Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši?», izstrādāta nieru audzēja agrīnās diagnostikas metode, tāpat realizēti vairāki projekti studiju un pētniecības vides uzlabošanai – IT radošās darbnīcas, pilnveidota pieejamā infrastruktūra Fizikas nodaļā, izveidots mūsdienīgs Eiropas līmeņa datorzinātnes studiju programmu piedāvājums u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) izsludina metu konkursu ar mērķi iegūt LU Akadēmiskā centra teritorijas Torņakalnā telpiskās vīzijas metu, kā arī priekšlikumus teritorijas funkcionālajam zonējumam un Sporta mājas jaunbūvei.

Konkurss norisinās līdz šā gada 11. oktobrim, godalgu fonds – 40 000 eiro.

LU teritorija Torņakalnā strauji attīstās – 2015. gadā durvis vēra Dabas māja, 2019. gadā tika atklāta Zinātņu māja, bet 2023. gadā tiks pabeigta Rakstu māja. Turpmākajos gados LU Akadēmiskā centra teritorijā plānots izbūvēt Tehnoloģiju un Veselības māju, Studentu un Viesu māju, Sporta māju, Akadēmisko laukumu.

Konkursa objekts un izpētes teritorija atrodas Rīgā – Pārdaugavā, starp Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu, teritorijas kopējā platība ir 96 960,43 m². LU Akadēmiskā centra teritorija atrodas tuvu Rīgas vēsturiskajam centram un robežojas ar tā aizsardzības zonu un plānoto Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras koridoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pirmajā 3D betona drukas konkursā triumfē ideja par multifunkcionālu soliņu

Db.lv, 08.04.2022

«4 AM» vides dizaina objekta ideja – ar koka dēlīšiem segtu multifunkcionālu 3D betona soliņš atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifunkcionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.

Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā.

LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā. Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

LU Akadēmiskā centra metu konkursā uzvar poļu vīzija

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra metu konkursā uzvarējis poļu arhitektu birojs SBS "Engineering Group SP. ZOO", informē LU Akadēmiskā centra attīstības programmas direktora vietnieks Roberts Rostoks.

SBS "Engineering Group SP. ZOO" piedāvāto redzējumu žūrija atzina par atbilstošāko pasūtītāja, arhitektu un pilsētplānotāju vīzijai par Akadēmiskā centra Torņkalnā turpmāku attīstību, kā arī mets saņēma LU saimes - studentu, darbinieku un absolventu - simpātijas balvu.

Akadēmiskā centra metu konkursa pirmajā kārtā tika iesniegti seši darbi, no kuriem žūrija konkursa otrajai kārtai virzīja četrus. Izvērtējot pieteikumus, vērā tika ņemti vairāki būtiski kritēriji, tostarp arhitektoniskās idejas novatorisms un oriģinalitāte, objekta atbilstība publiskās ārtelpas kvalitātei, publiskajai pieejamībai, projektēšanas programmai un iekļaušanās pilsētbūvnieciskajā ainavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Velobraucēju skaita pieaugumu uz Deglava tilta var saukt par revolūciju

Anita Kantāne, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Deglava tilta slēgšanas, to izmanto daudz vairāk velosipēdistu un no pilsētvides plānošanas pieredzes tā ir pilsētvides revolūcija, jo iedzīvotāji parāda savas iespējas un vajadzības. Šāds viedoklis izskanēja seminārā RIGA AGENDA 2030, kas piektdien notika Rīgā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

«Tā ir pilsētvides revolūcija,» situāciju komentēja urbānās mobilitātes un pilsētvides eksperts Mikaels Kolville Andersens (Mikael Colville-Andersen). Kopumā viņš braukšanu pa Rīgu salīdzināja ar datorspēli, «kur nekad nevar zināt, kas gaida aiz nākamā stūra.»

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks norādīja, ka pēc tilta slēgšanas dzīve pilsētā nav apstājusies, proti, cilvēki nonāk savās darba vietās. V. Silenieks atzina, ka Rīga šobrīd ir lieliskā situācijā, jo nav īsti, kas vada procesus Rīgā un tā ir iespēja iesniegt priekšlikumus, jo nav, kas tos aizliedz.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs semināra dalībniekiem atgādināja uz likuma normu maiņu, kas velo celiņus pārdēvēja par velo ceļiem, šādi parādot nopietnu attieksmi pret velobraucējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru