Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo desmit mēnešu laikā, kas bija investoru atbildes reakcija uz ASV Federālo Rezervju paziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu un sliktajiem Ķīnas ražošanas datiem.

Tā, Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2,2% līdz 303,7 punktiem, pretstatā iepriekšējās dienas pieaugumam līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada jūnija.

Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 samazinājās par 2,5%, kas ir lielākais kritums kopē pērnā gada jūlija, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX saruka par 2,7% katrs.

Sākoties tirdzniecības sesijai ASV akciju tirgos, kritumu piedzīvoja arī S&P 500 indekss – par 0,77% līdz 1642,53 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,4% līdz 15245,55 punktu atzīmei.

«Pamatfaktori tirgū pēdējās diennakts laikā nav mainījušies, tomēr noskaņojums un emocijas tirgū ir kļuvuši nedaudz negatīvi,» aģentūrai Bloomberg saka Wilmington Trust Investment Advisors eksperti, piebilstot, ka tirgum triecienu devusi vairāku faktoru kombinācija. «Komentāri no B. Bernankes veicināja neizpratni tirgū par tālāko, savukārt rezultāti no Āzijas bija neglīti,» uzsver eksperti.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

Ceturtdien akciju tirgi pasaulē piedzīvo kāpumu, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes teiktais trešdien uzlabojis tirgus dalībnieku noskaņojumu.

Rezultātā tirdzniecības sesijas sākumā EuroStoxx 600 pieuaga par 0,86%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 1,08%, Francijas CAC 40 – par 1,15%, bet Vācijas DAX 30 – par 1,3%.

Trešdien B. Bernanke komentēja nākotnes plānus pēc tam, kad centrālā banka publiskoja jūnija tikšanās sīkāku izklāstu, skaidrojot, ka aptuveni puse no 19 ASV Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) dalībniekiem vēlējās apturēt ikmēneša 85 miljardu dolāru parāda vērtspapīru iepirkumus. Tajā pašā laikā sanāksmes izklāsts liecina, ka daudzi no FRS pārstāvjiem vēlējās redzēt vairāk pazīmes, ka nodarbinātība uzlabojas, pirms bremzēt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pretēji prognozēm, ASV Federālo Rezervju sistēma savā divu dienu sanāksmē, kas noslēdzas trešdien, nolēma nemainīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tādējādi ikmēneša parādzīmju iepirkumi tiek saglabāti 85 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa tirgus eksperti prognozēja programmas samazināšanu 5-15 miljardu dolāru apjomā.

Federālā Atvērtā tirgus komiteja nolēmusi pagaidīt, kamēr vairāk faktoru liecinās, ka ekonomikas izaugsmes progress ir ilgtspējīgs, uzsvērts komitejas paziņojumā. Kaut arī ir samazinājušies lejupslīdes riski, pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pasliktinājušies finansiālie nosacījumi, kas var palēnināt izaugsmes tempu.

Centrālā banka arī atstāja nemainītas bāzes procentu likmes, un norādīja, ka visdrīzāk tās turēs esošajā līmenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 6,5%. Lielākā daļa FRS pārstāvju paredz, ka pirmā procentu likmes paaugstināšana notiks 2015. gadā.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien nāks klajā ar paziņojumu, ka par Federālo rezervju nākamo vadītāju tiks virzīta Dženeta Jelena (Janet Yellen), citējot Baltā nama pārstāvja, kura vārds netiek nosaukts, pausto, raksta pasaules mediji.

Tiek pieņemts, ka Dž. Jelena amatā tiks apstiprināta un tādējādi viņa kļūst par visu laiku ietekmīgāko sievieti ASV.

Patlaban Dž. Jelena ieņem Federālo rezervju sistēmas vadītāja vietnieces amatu. Viņa «mantos» Bena Bernankes (Ben Bernanke) krēslu. B. Bernanke vadīja Federālās rezerves astoņus gadus.

Ziņas par Federālo rezervju jauno vadītāju izskan laikā, kad ASV valdības aģentūras daļēji nedarbojas jau otro nedēļu, kā arī strauji tuvojas 17. oktobris, kad ASV Kongresam jāpaaugstina parāda griesti vai tās riskē bankrotēt. Iepriekšējās lielākās diskusijas par parāda griestiem 2011. gada augustā noslēdzās ar pēc 11 stundām panāktu vienošanos, ko veicināja spiediens no svārstīgajiem finanšu tirgiem un brīdinājumiem par katastrofu ekonomikā, ja valstij atļaus bankrotēt. Šoreiz arī pastāv iespēja, ka vienošanās tiks panākta pēdējā minūtē.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Eiropas akciju tirgi dienu sāka ar pieaugumu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes ziņojumu, kas varētu ļaut spriest par centrālās bankas monetārās stimulēšanas plāniem.

Jāpiebilst, ka otrdienu tirgi noslēdza ar lielāko kritumu pēdējās nedēļas laikā.

Trešdien B. Bernanke uzsāks savu divu dienu pusgada monetārās politikas pārskata ziņojumu Kongresam, kur viņam likumdevēji varētu uzdot jautājumu, cik ātri centrālā banka varētu samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu, raksta Bloomberg.

Tā Stoxx Europe 600 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,21%, Vācijas DAX 30 – par 0,13%, bet Francijas CAC – par 0,31%.

Jāatgādina, ka iepriekš B. Bernanke izteicies, ka FRS apsver iespēju bremzēt kvantitatīvās stimulēšanas programmu, tomēr tirgus dalībnieki uzskata, ka pašreizējie ekonomikas dati liecina, ka tas nenotiks uzreiz.

ASV centrālā banka ievada lētās naudas ēras beigas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ finanšu un ekonomikas pasaulē beigas pienākušas veselai grāmatas nodaļai – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) noslēgusi savu pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas jeb, kā saka tautā, dolāru drukāšanas kārtu. Par šo brīdi finanšu tirgos dažādas runas ir jau mēnešiem. Lai gan FRS solījusi vēl ilgstoši uzturēt zemas dolāru procentlikmes, iestāde par jaunradītu likviditāti vairs milzu apjomos neuzpirks ASV valdības obligācijas un hipotekārās parādzīmes, kas bija ierasta situācija pēdējo vairāk nekā piecu gadu laikā. Viens no dolāru drukāšanas programmas mērķiem bija arī riska aktīvu cenu kāpuma stimulēšana, un, kā rāda pēdējo gadu pieredze, cenu pieaugums ASV akciju tirgū ir bijis fenomenāls. Pašlaik skaidrs ir arī tas, ka šāda aktīvu uzpirkšanas programma nav izraisījusi milzīgu inflāciju vai pat hiperinflāciju, ar ko sākotnēji biedēja vairāki ekonomisti (tika piesaukta arī strauja ASV dolāra devalvācija). Pašlaik tiek lēsts, ka ASV FRS par dolāra likmju palielināšanu varētu lemt nākamā gada vidū, kas nozīmē, ka superlētās naudas laikmetam ir iezīmējušās beigas.

Pirmais pusgads pasaules akciju tirgos ir noslēdzies pozitīvi, piemēram MSCI World indeksam pieaugot par 7% šajā laika periodā, saka Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Tomēr viņš atzīmē, ka pusgada otrā puse nebija tik sekmīga kā gada sākums. «Akciju tirgi praktiski bez atelpas turpināja kāpumu līdz maija otrajai pusei, kad arī lielākā daļa akciju indeksu sasniedza pusgada vai pat savas visu laiku augstākās vērtības, » saka J. Jankovskis. Tomēr pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju Sistēmas vadītājs Bens Bernanke deva signālus par iespējamo monetāro stimulēšanas pasākumu ierobežošanu, riska apetīte akciju tirgos ievērojami saruka un bija vērojams akciju cenu kritums.

Eksperts bilst, ka arī otrais pusgads ir iesācies visai nepārliecinoši. Ja skatās atsevišķus reģionus vai valstis, tad pozitīvā nozīmē noteikti var izcelt Japānas akciju tirgu, kur to raksturojošais indekss Nikkei 225 pusgada laikā pieauga par 31%. Japānas akciju tirgus veiksmīgais sniegums ir saistāms ne tikai ar Japānas jaunā premjerministra un centrālās bankas centieniem apturēt divas desmitgades ilgušo deflāciju un stagnāciju, bet arī Japānas uzņēmumu veiksmīgajiem darbības rezultātiem un peļņas kāpumu, uzsver J. Jankovskis.

BRICS valstu grupas - Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas - līderi paziņojuši, ka tiks veidots 100 miljardus ASV dolāru vērts fonds, lai nodrošinātos pret finanšu satricinājumiem, ziņo BBC.

Šāds solis saistīts ar to, ka jaunās ekonomikas visā pasaulē skārušas spekulācijas par ASV ekonomikas stimulēšanas programmu. Tā rezultātā investori «rauj ārā» naudu, nodarot kaitējumu attīstības valstu valūtām.

BRICS līderi norādījuši, ka fonda aprises vēl tiek izstrādātas. Iniciatīva patlaban esot galējā stadijā, G20 samitā atklājis

Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

«Tā kapitāla apjoms ir saskaņots - 100 miljardi ASV dolāru,» apliecinājis Putins.

ASV Federālo Rezervju sistēmai (FRS) jādomā, kā sākt bremzēt aktīvu iepirkumu programmu, neveicinot ilgtermiņa likmju paaugstināšanu, uzskata eksperti.

«FRS vēlas graciozi noslēgt programmu, taču tajā pašā laikā turēt zemu obligāciju ienesīgumu vēl kādu gadu,» MarketWatch sacījis CIBC World Markets galvenais ekonomists Averijs Šenfelds.

Tomēr eksperti pieļauj, ka FRS vēl nav skaidrs, kā to izdarīt – patlaban tiek apsvērtas vairākas idejas, kas var atlikt lēmumu par ikmēneša 85 miljardu dolāru aktīvu iepirkumu samazināšanu līdz nākamajam gadam.

Arī Ņujorkas Universitātes ekonomists Marks Gertlers, kurš strādājis kopā ar FRS vadītāju Benu Bernanki, piekrīt A. Šenfeldam. Viņš uzsver, ka ASV centrālās bankas pārstāvji uzskata, ka ilgtermiņa likmes jau tagad ir augstākas nekā tām vajadzētu būt šajā ekonomikas atveseļošanās posmā.

ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) pārstāvji nolēmuši samazināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu par 10 miljardiem ASV dolāru – līdz 75 miljardiem dolāru.

Šādi nolemts, ņemot vērā, ka ASV ekonomika piedzīvo izaugsmi, un jaunākās prognozes liecina, ka tā augs vēl straujāk. Tāpat tiek gaidīts, ka augs darbā pieņemto darbinieku skaits.

Tādējādi, sākot no janvāra, aktīvu iepirkumu ikmēneša programma būs 75 miljardi dolāru līdzšinējo 85 miljardu dolāru vietā. Ja ekonomika augs tādā tempā, kā prognozē FRS, aktīvu iepirkumu programmu varētu noslēgt nākamajā gadā, uzsvēris FRS vadītājs Bens Bernanke.

Ja ekonomika turpinās uzlaboties, centrālā banka varētu samazināt aktīvu iepirkumu programmu katrā sanāksmē. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka varētu tikt ieturēta pauze, ja ekonomikas izaugsme sāk bremzēt, vai arī samazināt programmu ātrāk, ja ekonomika augs straujāk.

Bijušais Federālās Rezervju Sistēmas prezidents Bens Bernanke atzina, ka burbuļa pamanīšana, kamēr tas ir procesā, ir ļoti sarežģīta. Tas gan nav liedzis citiem mēģināt to atrast, norāda LHV bankas jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

UBS stratēģi nesen veica detalizētāku trīs populāru darījumu analīzi un izdarījuši secinājumus, ka tie ir potenciāli burbuļu, vismaz tādā ziņā, ka ap tiem notiek ļoti liela investori drūzmēšanās. Šie populārie darījumi ir saistīti ar garās pozīcijas izvēlēšanos ASV veselības aprūpes sektorā, īsās pozīcijas izvēlēšanos enerģijas sektorā un attīstības valstu tirgos. Stratēģi argumentē, ka šie trīs darījumi pēdējā laikā sāk izrādīt zīmes par tendences apstāšanos, kas līdz ar to liek domāt, ka šie darījumi varētu savu ceļu jau būt nogājuši.

UBS stratēģi norādīja, ka ņemot vērā cik liels īpatsvars šajos darījumos ir institūcijām, cik liela ir akciju korelācija ar līdzīga tipa kompānijām un kāds ir pārdošanas puses sentiments, tad skatoties no kvantitatīvās puses, šā brīža situācija atgādina burbuli. Un ja šie trīs darījumi tik tiešām ir burbuļi, tad pēdējie mēneši liek domāt ka šie burbuļi ir bīstamā zonā, lai gan uzreiz arī jānorāda, ka ASV tirgus pēdējo 4 gadu laikā ir aizvadījis spēcīgu ralliju (pēdējā salīdzināmā situācija mūsdienām tika novērota 2011. gada oktobrī) un šī varētu vienkārši būt izteiktāka korekcija.

Piektdienas rītā Eiropas akciju tirgos vērojams neliels pieaugums, savukārt Japānas akciju tirgos tirdzniecības sesija noslēdzās pozitīvā teritorijā.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 Index no rīta pieauga par 0,4%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,2%, savukārt Vācijas DAX – par 0,32%.

Eiropas akciju tirgi pieaug, gaidot Vācijas biznesa noskaņojuma rādītājus un ASV datus par ilglietošanas precēm.

Japānas Topix Index pieauga par 0,5% līdz 1194,08 punktiem. Tiesa gan, pirms tam indekss piedzīvoja vērā ņemamas svārstības – pieauga par 3,3% un pēc tam atkal par tikpat samazinājās. Jāpiebilst, ka ceturtdien indekss saruka par 6,9%. Savukārt Nikkei 225 jauno tirdzniecības sesiju noslēdza par 0,9% augstāk nekā iepriekš – sasniedzot 14612,45 punktus.

ASV ekonomika pagājušajā mēnesī sektoros, izņemot lauksaimniecības, radījusi 195 tūkst. darba vietu, liecina valsts šodien publicētie ekonomikas dati. Pirms tam ekonomisti gaidīja, ka jūnijā ASV tiks radītas mazāk - 165 tūkst. darba vietu.

Savukārt bezdarba līmenis otro mēnesi pēc kārtas palicis pie 7,6% atzīmes, kas ir zemākais līmenis četru gadu laikā.

ASV darba tirgus atveseļošanās tempi, lai gan nav optimāli, tomēr liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos šajā valstī. Iespējams, svarīgākais finanšu tirgiem šā visa sakarā ir ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) nākotnes politika. ASV centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke jau devis mājienus, ka, ekonomikai atveseļojoties, tuvāko mēnešu laikā var tikt ierobežoti FRS īstenotās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas (dolāru drukāšanas programmas) apjomi. Kopš maija beigās FRS vadība nāca klajā ar šādiem mājieniem, attīstīto valstu akciju tirgus indeksi ir pārstājuši pieaugt, bet straujš cenu kritums ir bijis vērojams attīstības valstu akciju tirgos.

Investoriem, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) monetārās stimulēšanas programmas beigas, no lielākā ieguldījumu fonda pasaulē Pimco Total Return Fund pēdējo mēnešu laikā aizplūdis 41 miljards ASV dolāru, liecina Morningstar dati.

Kopējie fonda aktīvi patlaban ir 251 miljards dolāru, kas ir par 14% mazāk nekā maijā, kad aktīvu apjoms bija 292 miljardu dolāru apmērā.

Jāatgādina, ka maijā FRS vadītājs Bens Bernanke informēja Kongresu, ka centrālā banka gada beigās varētu bremzēt savus ikmēneša 85 miljardu dolāru lielos aktīvu iepirkumus.

Fonds dibināts 1987. gadā, un katru gadu pēdējo desmit gadu laikā tā ienesīgums ir pārspējis aptuveni 75% līdzīgus ieguldījumu fondus. Taču šajā gadā 87% līdzīgu fondu ir bijis labāks ienesīgums.

Pasaules parāda vērtspapīru indeksi šajā gadā ir sarukuši, valdot runām par FRS programmas bremzēšanu. Parādzīmju cenas krīt tad, kad ienesīgums aug, un šajā gadā ASV desmitgadu parādzīmju ienesīgums ir audzis līdz 2,97%, salīdzinot ar 1,76% gada sākumā.

Lielākā daļa pasaules akciju tirgus indeksi piedzīvo strauju kāpumu, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) lēmumu samazināt aktīvu iepirkumu programmu par 10 miljardiem dolāru.

ASV akciju tirgus indeksi trešdien pēc lēmuma noslēdza tirdzniecības sesiju, sasniedzot nebijušus augstumus. Tā, Dow Jones Industrial Average pieauga par 1,84% līdz 16167,97 punktiem, savukārt Standard&Poor’s 500 pakāpās par 1,67% līdz 1810,65 punktiem.

Arī Eiropas akciju tirgus indeksi strauji kāpa – atveroties biržām, tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 1,53%, Lielbritānijas FTSE 100 pakāpās par 1,05%, Francijas CAC 40 – par 1,66%, bet Vācijas DAX 30 indekss – par 1,47%.

Arī liela daļa Āzijas reģiona biržu indeksu pieauga, taču Ķīnas un Hongkongas akciju tirgos varēja vērot kritumu, valdot bažām, ka augstākas finansējuma izmaksas varētu bremzēt izaugsmi. Reģionu raksturojošais MSCI Asia Pacific Index pieauga par 0,3%, Japānas Topix palielinājās par 1%, Nikkei 225 – par 1,7%, bet Austrālijas biržas indekss palieinājās par 2,1%.

Nav izslēgts, ka centrālās bankas sāks valdībām un patērētājiem dāvināt naudu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā sevišķi populāri apskatīt ideju par tā saucamo «helikopteru naudu», ko varētu uzskatīt par superagresīvu naudas drukāšanas variantu. Tas, piemēram, varētu nozīmēt, ka centrālā banka nepastarpināti uzpērk valdības (varbūt pat kompāniju) parādzīmes (un sola tās mūžīgi turēt), bet valdība savukārt iegūto naudu pēc kādiem saviem ieskatiem dāvina iedzīvotājiem, lai tie to iztērētu un tādā veidā stimulētu patēriņu, audzētu IKP un cenas. Izklausās visai neticami un sākotnēji zināmā mērā pat pārāk labi, lai būtu patiesība, bet šāds virziens ir aplūkots pašā augstākajā līmenī.

Pašu ideju par tā saucamo helikopteru naudu popularizēja slavenais ekonomists Miltons Frīdmans, kas centrālajai bankai pastāvīgi zemas inflācijas laikmetā, lai celtu cenas, ieteica no helikoptera kaisīt 1000 dolāru banknotes (veikt tiešus pārskaitījumus patērētājiem). Arī iepriekšējais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke bija izpelnījies tirgus iesauku «Helikopteru Bens» pēc tam, kad 2002. gadā (tad viņš vēl nebija FRS vadītājs) kādā konferencē sprieda, ka deflācijas problēmas var risināt, virs Volstrītas kaisot naudu no helikopteriem.

Jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi otrdien saruka līdz deviņu mēnešu zemākajai atzīmei, lielāko kritumu piedzīvojot Filipīnas un Taizemes akciju tirgiem, liecina dati.

Tāpat saruka valūtu vērtības, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Tā, piemēram, Philippine Long Distance Telephone Co akcijas cena nokrita par 4,6%, pavelkot līdzi Filipīnas akciju tirgus indeksu līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada septembra. Savukārt Taizemes un Indonēzijas akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 2,6%.

Jaunattīstības valstu tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz 962,53 punktiem, kas ir zemākā atzīme kopš pērnā gada septembra sākuma.

Jāpiebilst, ka kopš maija otrās puses, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka centrālā banka varētu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu, ārzemju investori ir atbrīvojušies no Taizemes akcijām 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, no Indonēzijas – 1,2 miljardu dolāru apmērā un 70 miljonu ASV dolāru vērtām Filipīnas kompāniju akcijām.

Pirmdien dolāra indekss, kas mēra valūtas vērtību pret citām lielākajām valūtām, pieauga līdz 84,588 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2010. gada jūlija, raksta Reuters.

Pēc tam valūtas vērtība gan nedaudz saruka līdz 84,450 punktiem.

Dolāru pēdējā laikā stiprina daudzi faktori. Pagājušajā piektdienā publicētie ASV darba tirgus dati pastiprināja viedokli, ka Federālo Rezervju sistēma (FRS) drīz sāks bremzēt savu monetārās stimulēšanas programmu, tomēr analītiķi šaubās, vai dolāra nesenais kāpums spēs turpināt iesākto gaitu.

«Dolārs pilnīgi noteikti ir vadībā, taču pastāv jautājums, vai tas spēs šo inerci turpināt,» norāda Rabobank eksperti.

Dolāra vērtība pret Japānas jēnu šonedēļ pieaugusi līdz augstākajam līmenim piecu nedēļu laikā, sasniedzot 101,53 jēnas. Eiro gan pirmdien spēja pakāpties par 0,2% līdz 1,2848 dolāriem, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka Grieķija tomēr saņems nākamo starptautisko aizdevēju finansējuma daļu.

Eiropas akciju tirgos ceturtdienas rītā vērojami dažādi kustības virzieni, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes otrās dienas ziņojumu Kongresam.

Stoxx Europe 600 Index pakāpās par 0,02%, Lielbritānijas FTSE 100 pieauga par 0,17%, Francijas CAC 40 - par 0,11%, bet Vācijas DAX 30 saruka par 0,22%.

Paredzēts, ka B. Bernanke ceturtdien turpinās informēt Kongresu par monetārās politikas kursu un atbildēs uz Senāta Banku komitejas jautājumiem.

Tāpat šodien gaidāmi ASV bezdarbnieku pieteikumu pagājušās nedēļas dati, kas varētu uzrādīt kritumu pabalsta prasītāju skaitā, paredz eksperti.

Jāpiebilst, ka ASV akciju tirgi pēc FRS vadītāja ziņojuma dienu noslēdza ar nelielu pieaugumu.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Ceturtdien zelta cena samazinājās zem 1200 dolāru atzīmes pirmo reizi kopš jūnija, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) lēmumu bremzēt aktīvu iepirkumus.

Zelta stieņa cena Londonas biržā samazinājās par 1,5% līdz 1199,63 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš jūnija beigām. Savukārt zelta stieņa cena februāra piegādēm Ņujorkas biržā saruka par 3% līdz 1198 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi par 28%, kas ir pirmais gada kritums 13 gadu laikā.

Kopš rekordaugstas atzīmes sasniegšanas 2011. gada septembrī Londonas biržā, zelta cena ir samazinājusies par 38%, jo investori pievēršas akciju tirgiem. Laika posmā no 2008.gada decembra līdz 2011.gada jūnijam cena ir pieaugusi par 70%, jo ASV FRS sāka aktīvu iepirkšanas programmu, veicinot bažas par augošu inflāciju un vājāku dolāru.