Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Medmāsas, fiziskā darba strādnieki, lauksaimniecībā nodarbinātie, skolotāji, ārsti un policisti par savu darbu būtu pelnījuši saņemt lielāku atalgojumu nekā tas ir patlaban, savukārt Saeimas deputāti, ministri, Valsts un Ministru prezidents patlaban saņem pārāk lielu algu, liecina tirgus un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Aptaujas dati uzrāda nepārprotamu sabiedrības empātiju pret medmāsām, fiziskā darba strādniekiem, lauksaimniecībā nodarbinātajiem, skolotājiem, ārstiem un policistiem - to, ka medmāsas būtu pelnījušas lielāku atalgojumu, norādīja 85% aptaujas dalībnieku, fiziskā darba strādnieki privātuzņēmumos – 81% respondentu, lauksaimniecībā nodarbinātie – 79%, skolotāji – 78%, ārsti - 66% un policisti – 68% iedzīvotāju. Dati liecina, ka Latvijā ir ļoti maz tādu, kas uzskata, ka šo grupu pārstāvju atalgojumu varētu arī samazināt (1% līdz 4% iedzīvotāju).

Tajā pašā laikā vietokli, ka mazāks atalgojums būtu jāmaksā Saeimas deputātiem, pauda 75% iedzīvotāju, bet par algu samazinājumu ministriem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam balso attiecīgi 66%, 63% un 56% iedzīvotāju. To, ka šo grupu pārstāvji būtu pelnījuši atalgojuma pieaugumu, domā attiecīgi tikai 1%, 2%, 4% un 2% iedzīvotāju.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai gan likums paredz, ka darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar maksātnespēju, uzņēmumi mēdz taupīt uz darbinieku rēķina un algas neizmaksā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

«Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

Sākot ar nākamo gadu, augsta līmeņa banku vadītājus sagaidīs mazākas prēmijas, paredz jaunākā Eiropas Savienības (ES) valstu vienošanās.

Saskaņā ar jaunākajiem noteikumiem, baņķieriem izmaksātas prēmijas apjoms nedrīkstēs pārsniegt gada algas apmēru. Speciālos gadījumos prēmija varēs sasniegt divu gadu algas apjomu, taču šādā situācijā būs nepieciešams akcionāru vairākuma atbalsts.

«Pirmo reizi ES finanšu tirgu regulēšanas vēsturē, mēs samazināsim baņķieru prēmijas,» aģentūrai Reuters norādīja Austrijas pārstāvis. Prēmiju samazināšanas attieksies arī uz finansistiem, kurus nodarbina ES institūcijas, bet tie strādā ārpus bloka teritorijas, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta aģentūra.

Ieceri gan vēl jāatbalsta vairumam ES valstu. Baņķieru prēmiju apmēra samazināšana ir daļa no plašākām izmaiņām ES banku regulēšanā, lai tās padarītu noturīgākas pret ekonomiskajām nedienām. Pret ES plāniem samazināt baņķieru prēmiju apjomus iebilda Lielbritānija, kura norādīja, ka šāda kārtība no finanšu sektora atgrūdīs speciālistus, bet bankas to varēs apiet palielinot algas. Lielbritānijai izdevies izcīnīt arī atvieglotākus noteikumus saistībā ar prēmijām Londonas Sitijā.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Arī Latvijā izstrādāti noteikumi, ar kuru palīdzību turpmāk plānots ierobežot baņķieru atalgojumu. 2009. gada nogalē noteikumus pieņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījumu De facto.

Izstrādātie noteikumi paredz, ka turpmāk baņķieri nevarēs saņemt prēmijas par pārlieku liela riska darījumiem. Komisija skaidro, ka plānots stingrāk uzraudzīt banku prezidentu, viceprezidentu un vadošo speciālistu atalgojumu, lielāko uzmanību pievēršot tieši algu mainīgajai daļai.

FKTK apgalvo, ka atalgojuma sistēma būs jāsakārto visām bankām, atlaides netikšot dotas nevienai bankai.

Par noteikumu neievērošanu bankām draudēs sava veida soda sankcijas. «Ja bankas šos te noteikumus, kas attiecas uz baņķieru ierobežošanu neievēros, tad uzraugiem ir tiesības prasīt kapitāla palielināšanu,» skaidro FKTK vadītāja Anna Dravniece.

Atklātība par algu var gan paātrināt atlases procesu, gan samazināt tās elastību.

Atalgojums vienmēr ir bijis starp jutīgākajiem jautājumiem darba tirgū. «Treknajos» gados darba devēji bija spiesti iesaistīties algu «vairāksolīšanā», jo kvalificēti speciālisti varēja diktēt savus noteikumus. Savukārt tagad uzņēmumi meklē jauno «līdzsvara punktu», lai ar piedāvāto algu nepārmaksātu, bet arī neatbaidītu vērtīgus potenciālos darba kandidātus. Neziņa par to, kā mainījies atalgojuma līmenis, valda arī starp darba meklētājiem.

Vai šādā situācijā abām pusēm dzīvi neatvieglotu atklātība par atalgojuma apmēru jau personālatlases sākumposmā? Speciālistu domas par to dalās.

Darījums ir darījums

Latvijā ir salīdzinoši visaugstākais darbinieku skaits, kas uzskata, ka saņem adekvātu atalgojumu pret ieguldīto darbu – 39% Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikta aptauja.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms 3 gadiem, 2013. gada rudenī, Latvijā par 13% , bet Igaunijā par 14% pieaudzis ar atalgojumu apmierināto skaits, taču Lietuvā tas samazinājies par 2 %.

Lai arī trīs gadu laikā novērojama pozitīva tendence darbinieku apmierinātībā ar atalgojumu, joprojām ir ļoti liels skaits strādājošo, kas uzskata, ka saņemtais atalgojums pret ieguldīto darbu ir neadekvāti zems. Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, Igaunijā vairāk nekā 65%, bet Lietuvā to atzinuši vairāk nekā 80% darba ņēmēju. Katrā Baltijas valstī mazāk par 1% ir tādu strādājošo, kas atzina, ka viņu darbs tiek pārvērtēts un saņemtais atalgojums tomēr ir pārāk augsts pret viņu ieguldīto darbu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) koalīcijas partneriem piedāvājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora mēneša bruto atalgojumu noteikt 8100 eiro apmērā.

Reizniece-Ozola aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka VID vadītāja atalgojumam ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. «Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,» skaidroja ministre.

Šajā jautājumā koalīcija lēmumu neesot pieņēmusi, tomēr, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, tika saklausīts koalīcijas partneru atbalsts.

«Koalīcijā bija saklausāms konceptuāls atbalsts, jo, ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta tieši ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem stipri lielāku atalgojumu,» atzina Reizniece-Ozola.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Šodien Stokholmā sākas ikgadējā konference, ko rīko Zviedrijas bankas Handelsbanken, SEB un Nordea, pulcinot Eiropas baņķieru noslēpumainās organizācijas Institut International d'Etudes Bancaires (IIEB) locekļus, ziņo Dagens Industri.

Sanāksmes dienas kārtība netiek publiskota, taču esot paredzēti gan semināri un diskusijas, gan pusdienas un iepirkšanās. Par vienu no galvenajām pasākuma rīkotājām tiek uzskatīt SEB vadītāja Annika Falkengrēna, un SEB galvenie akcionāri — Valenbergu ģimene — rīkos baņķieriem pusdienas kādā no ģimenes savrupmājām. Kā pasākumu dalībnieki tiek minēti Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans, Commerzbank priekšsēdētājs Klauss-Pēters Millers, Société Générale vadītājs Frederiks Odo, Rothschild & Cie Banque vecākais partneris barons Deivids de Rotšilds, Danske Bank vadītājs Pēters Strārups, Banco Popolare vadītājs Pjērs Frančesko Savioti un Barclays Bank priekšsēdētājs Markuss Eidžijs. Taču Handelsbanken vadītājs Pēr Bomans nolēmis nepiedalīties, jo bankai radušies iebildumi gan pret pasākuma slepenību, īpaši krīzes laikā, gan kopējo izmaksu apjomu. Kā vēsta mediji, Handelsbanken, SEB un Nordea nespējot vienoties par to, kurš vai cik lielā mērā apmaksās vērienīgos pasākumus.

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi par šādu kārtību dalās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba piekrīt, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums vai vismaz tā robežas, kas atkarīgas no kandidāta iepriekšējās pieredzes, prasmēm, kompetencēm. «Sludinājums pēc būtības jāuztver kā reklāma, kur kandidāts ir pircēja lomā, bet darba devējs ir pārdevējs, kura uzdevums ir pietiekami korekti, aizraujoši, uzmanību piesaistoši izstāstīt stāstu – ko šobrīd meklē un kāpēc vajadzētu nākt šajā uzņēmumā strādāt. Skatoties uz nākotnes prognozēm par darbaspēka pieejamību Latvijā un Eiropā, cīņa par labiem kandidātiem kļūs arvien saspringtāka. Darba devēja gatavība atklātai un caurspīdīgai sarunai būs kritiski svarīga. Nozīmīgs aspekts darbinieku piesaistē būs ne tikai uzņēmuma zīmolam, bet arī tā vadītāja un personāla speciālista personīgajam zīmolam,» viņa spriež. Algas norādīšana sludinājumos ir atklātas un uzticamības pilnas komunikācijas sastāvdaļa, pauž I. Daliba. Tāpat tiks ietaupīti resursi – netiks tērēts nedz darba devēja, nedz kandidāta laiks un nauda neproduktīvām tikšanās reizēm, kurās finālā tiek noskaidrots, ka kandidāts nav gatavs strādāt par tādu atalgojumu, kādu uzņēmums nosauc.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) vēstulē vēršas pie Latvijas amatpersonām, kurā pauž neizpratni par valdības vēlmi noteikt, kādu konkrētu ražotāju programmas valsts pārvaldē drīkst lietot un kādu ne.

Tas neatbilst ES definētajiem brīvā tirgus principiem, uzsver LIKTA, tāpēc 21.oktobrī asociācija savu viedokli nosūtījusi vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam. Vēstuli parakstījusi LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

LIKTA paskaidro, ka asociācija ir iepazinusies ar 12.oktobra premjera rezolūciju, saskaņā ar kuru E.Zalānam tiek lūgts izvērtēt «nepieciešamību, kā arī iespēju valsts pārvaldē pilnībā vai daļēji pāriet uz tādu operētājsistēmu vai datorprogrammu lietošanu, kas nav ASV korporācijas Microsoft Corporation ražojumi, tai skaitā, izvērtēt pāreju uz atklātā pirmkoda operētājsistēmām vai datorprogrammām.»

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Man ir bieži nācies saskarties ar darbinieku viedokli, ka viņiem pienākas alga, bieži vien lielāka alga, jo viņi godprātīgi pilda visus savus amata pienākumus. Lielākajā daļā gadījumu šiem cilvēkiem ir taisnība, jo cilvēku nolīgst pildīt amata pienākumus, un viņš tos arī pilda pēc savas labākās izpratnes.

Kamēr ekonomika attīstījās, viss bija labi - mērķi pārpildījās paši, trūka darbinieku, algas pieauga. Neviens šajā laikā nedomāja par to, cik atbilstošs ir darbinieks konkrētajam amatam, kā viņš ietekmē uzņēmuma rezultātus. Vadītāji veiksmīgi tika galā izmantojot īstermiņa motivātorus, lai uzlabotu darba rezultātus.

Šobrīd situācija ir mainījusies - ienākumi gandrīz visiem uzņēmumiem ir samazinājušies, jāsamazina arī izmaksas. Tagad uzņēmumu vadītāji skatās, kur var ieekonomēt, lai uzņēmums izdzīvotu. Lielai daļai uzņēmumu personāla izmaksas ir būtiska izdevumu pozīcija. Tās var samazināt - samazinot darbinieku skaitu vai samazinot darbinieku atalgojumu. Darbinieku skaitu diemžēl bezgalīgi samazināt nav iespējams, tāpēc agrāk vai vēlāk katrs uzņēmums nonāk arī pie atalgojuma samazinājumiem. No sākuma tiek samazināta atalgojuma mainīgā daļa, tad labumi, līdz beidzot varbūt pienāk kārta arī fiksētajai atalgojuma daļai. Ar prātu katrs darbinieks saprot, ka izmaksas jāsamazina, bet parasti tas ir līdz brīdim, kamēr tas skar katra personīgos ienākumus. Jo ir grūti pieņemt, ka pēkšņi par to pašu darbu vai pat lielāku darba apjomu maksā mazāk.

Saeimas izdevumi atalgojumam 14 mēnešu laikā - no 2008.gada septembra līdz 2009.gada novembrim - samazinājušies par 29%, savukārt Valsts prezidenta kancelejā atalgojums 2009.gada nogalē bija 2007.gada vasaras līmenī. Tā liecina aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), ceturtdien publiskotā informācija.

Vislielākās algas Valsts prezidenta kancelejā maksātas 2007.gada oktobrī un 2008.gada oktobrī. Piemēram, 2007.gada oktobrī Valsts prezidenta kancelejā strādāja 90 cilvēki, kuru vidējais bruto atalgojums bija 1835,40 lati.

2009.gada decembrī trīs darbinieki ir bijuši labāk atalgoti par Valsts prezidentu Valdi Zatleru: viņš saņēma 2228,28 latus, bet Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs - 2810,76 latus, kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols - 2630 latus un prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa - 2237,44 latus. Savukārt Saeimā 2008.gada septembrī atalgojumu saņēma 648 cilvēki, tai skaitā deputāti, vidējais bruto atalgojums bija 996,19 lati, bet kopējie izdevumi atalgojumam - 645 534 lati. 2008.gada novembrī Saeimā atalgojumu saņēma 660 cilvēki, vidējais atalgojums bija 919,34 lati, kopējie izdevumi atalgojumam - 606 767 lati. 2009.gada novembrī parlamentā atalgojumu saņēma 596 cilvēki, vidējais atalgojums bija 766,31 lats, kopējie izdevumi atalgojumam - 456 720 lati.

Puse jauniešu piekristu strādāt par atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu - liecina portālā cvmarket.lv apkopotie darba meklētāju dati. Vairāk nekā 50% darba meklētāju vecumā no 18 līdz 25 gadiem norādījuši vēlamo atalgojumu no 100 līdz 360 eiro, kas ir mazāk par valstī noteikto minimālo algu, kas kopš 2015.gada 1.janvāra ir 360 eiro.

Salīdzinājumā ar Igaunijas jauniešiem, kur tikai 14% būtu gatavi strādāt par šādu atalgojumu, Latvijā jauno darba meklētāju centieni darba tirgū konkurēt ar zemu atalgojumu skaidri norādot uz lielāku jauniešu pesimismu darba tirgū.

Tomēr, kā liecina cvmarket novērojums, mērķtiecīgam un pozitīvam jaunietim, vēl studējošam vai ar nelielu darba pieredzi, uzņēmumi ir gatavi maksāt arī 700 eiro atalgojumu pēc nodokļiem.

Informācija iegūta Latvijas un Igaunijas portālos cvmarket.lv un cvkeskus.ee, apkopojot vairāk nekā 9500 darba meklētāju vecumā no 18 - 25 gadu norādīto vēlamo atalgojumu.

Salīdzinot atalgojumu, ko, reģistrējoties speciālistu darba portālā cvmarket, kā vēlamu norādījuši dažādu izglītības iestāžu beidzēji, prasīgākie biznesa studiju virzienā ir Rīgas Biznesa skolas maģistri, savukārt prasīgākie aroda meistari ir no Liepājas Jūrniecības koledžas.

Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa skolas maģistri kā sev vēlamo atalgojumu norāda vidēji 5250 eiro mēnesī, bet Liepājas jūrniecības koledžas absolventi, kas ieguvušu pirmā līmeņa augstāko izglītību, prasa vidēji - 2640 eiro mēnesī.

No CV datu analīzes secināms, ka vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas izglītību ieguvušie kā vēlamo norādījuši vidēji 4500 eiro atalgojumu, bet ar Banku augstskolas izglītību - 1440 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes absolventi kā vēlamo atalgojumu norāda vidēji 1314 eiro.

Vēlamā atalgojuma nosacītā reitingā stabilu vietu ieņem arī reģionālās augstskolas - Vidzemes augstskola un Ventspils augstskola, kuru absolventi jūtas pietiekami pašpārliecināti par savu iegūto izglītību un prasa attiecīgi 1304 un 1250 eiro lielu mēneša atalgojumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ( SPRK) atalgojumu virs viena tūkstoša latu janvārī saņēma seši darbinieki, liecina SPRK interneta mājaslapā publicētā informācija.

Lielāko atalgojumu regulatorā saņēma padomes loceklis Gints Zeltiņš, kas atalgojumā saņēma 1349 latus, seko SPRK izpilddirektors Jānis Bunkšs ar 1236 latu atalgojumu un padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, kurš janvārī atalgojumā saņēma 1192 latus.

Atalgojumu virs tūkstoša latu janvārī SPRK saņēma arī padomes loceklis Edvīns Karnītis - 1090 latu, Iepirkumu komisijas loceklis Jānis Stepiņš, kurš saņēma 1067 latus, un Iepirkumu komisijas locekle Dita Jansone, kura saņēma 1020 latu.

SPRK publiskojusi datus par deviņu amatpersonu atalgojumu.

Jau vēstīts, ka spēkā stājušies grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, nosakot, ka iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.

Dažas apdrošinātāju valdes pērn dāsni atalgotas, pārspējot pat savus uzraugus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

No pieejamiem nedzīvības apdrošinātāju 2010. gada auditētajiem pārskatiem izriet, ka apdrošinātāju valdes vairumā gadījumu ir labi atalgotas, padomes atalgojumu nesaņem, bet vidējais darbinieku atalgojums pārsniedz vidējo atalgojumu valstī.

Vislielāko atalgojumu no četriem lielākajiem nedzīvības apdrošinātājiem 2010. gadā saņēma Gjensidige Baltic valdes trīs locekļi - vidēji 13,3 tūkst. Ls mēnesī jeb 159,3 tūkst. Ls gadā katrs. Šāds atalgojuma līmenis pārspēj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes un Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča atalgojumu mēnesī, 2010. gadā kopā ņemot.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Premjera Māra Kučinska valdībai nule apritējuši divi gadi. Par šo valdību, kas uzsākusi vairākas reformas vienlaicīgi, dzirdēti gan atzinīgi vārdi, gan kritika, tomēr vēl vairāk ir tādu, kas vēlas uzzināt pārliecinošu vēstījumu, kāds tad ir tālākais Latvijas vektors šā brīža valdības vadītāja skatījumā.

Ņemot vērā arī skaļo starptautisko rezonansi izraisījušo baņķieru drāmu, ko šobrīd piedzīvojam, interese par Latvijas tālāko virzību ir īpaši izteikta. To apliecināja arī lielais cilvēku skaits, kas apmeklēja pirms pāris dienām notikušās ārvalstu tirdzniecību kameru kopīgās vakariņas ar premjerministru Māri Kučinski.

Pozitīvi, ka premjers savu uzrunu pats sāka ar tekstu, ka darīs visu, lai naudas atmazgāšanas iespējas Latvijā paliktu pagātnē, un pauda gatavību vismaz tuvāko pāris gadu laikā ar darbiem labot esošās baņķieru krīzes sekas, pārliecinoši dodoties tālāk. Diemžēl tālākais premjera vēstījums uz investoriem atstāja ne tik pārliecinošu iespaidu, kā bija dzirdams no šo vakariņu atsauksmēm. Problēma pat nebija premjera vaļsirdīgā atzīšanās, ka savā angļu valodā sagatavotajā, visnotaļ detalizētajā prezentācijā viņš nav iedziļinājies - daudzi zālē sēdošie augsta līmeņa vadītāji pie sevis atzina, ka arī viņu prezentācijas gatavo padotie, tomēr ar šādu publisku atzīšanos viņi nav uzdrošinājušies nākt. Tas, kas mulsināja vairākus uz tikšanos atnākušos investorus, - skaidras un lietas būtībā ieinteresētas atbildes tā arī nav saņemtas.