Jaunākais izdevums

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Savukārt akciju ietekmē lētāki bija konditorejas izstrādājumi (-1,6%), maize (-0,9%), galvenokārt baltmaize, svaigi augļi (-1,5%), cūkgaļa (-1,5%), šokolāde (-2,7%), mājputnu gaļa (-1,2%), kā arī olas (-2,3%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4,5%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums no 1.marta. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 2,7%, ko lielākoties ietekmēja cenu kāpums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum.

Apģērbu un apavu grupā cenas mēneša laikā pieauga par 6,9%, ko galvenokārt ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās vidēji par 6,1%, bet apaviem - par 9,2%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4%. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-2%). Lētāka bija arī siltumenerģija (-0,5%), cietais kurināmais (-1,4%). Savukārt cenas pieauga mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem (+0,8%).

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 1,5%, ko galvenokārt noteica cenu pieaugums pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai cenas kāpa par 1,1%, tostarp benzīnam - par 2%, dīzeļdegvielai - par 0,6% un auto gāzei - par 0,6%. Dārgāka bija arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,8%. Mēneša laikā sadārdzinājās kompleksie atpūtas pakalpojumi, ziedi, kā arī žurnāli.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā palielinājās par 2,6%. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi. Cenas pieauga juridiskajiem un grāmatvedības pakalpojumiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, farmaceitiskajiem produktiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada martā, salīdzinot ar 2023.gada martu, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu šajā grupā gada laikā bija kafijai (+5%), olīveļļai (+31,6%) un cūkgaļai (+5,8%). Cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+14,1%), pienam (+2,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+10,1%), sālim un garšvielām (+9,3%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,9%), saldumi (+19%), kā arī ievārījums un medus (+5,4%). Cenas kāpa arī kartupeļiem (+12,3%), svaigiem augļiem (+1,6%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+7,6%).

Savukārt cenu kritums gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), olām (-9,7%), miltiem un citiem graudaugiem (-10,2%), piena produktiem (-5%), augu eļļai (-11,1%), mājputnu gaļai (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,3%), cukuram (-6,6%), kā arī sviestam (-5%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,7%. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā kāpa par 6%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 2,3%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 6,9%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (-18,5%). Cenas samazinājās elektroenerģijai (-5,9%), dabasgāzei (-19,2%), cietajam kurināmajam (-15,7%), kā arī kanalizācijas pakalpojumiem (-5%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+8,3%), atkritumu savākšana (+16,2%), mājokļa īres maksa (+8,5%). Dārgāki bija arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, ūdensapgāde.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 6,5%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 2,1%, ko noteica degvielas cenu kāpums par 2,7%. Dīzeļdegviela palika dārgāka par 3,6%, benzīns - par 3,4%, savukārt auto gāze palika lētāka par 8,7%. Gada laikā cenu kāpums bija arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, citiem pakalpojumiem personiskajiem transportlīdzekļiem. Savukārt cenas krita lietotām automašīnām un pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā kāpa par 3,7%, sadārdzinoties televīzijas abonēšanas maksai, barībai lolojumdzīvniekiem, ziediem, laikrakstiem un žurnāliem, atpūtas un sporta pakalpojumiem. Savukārt censas saruka personālajiem datoriem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, apģērbiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Streiku vilnis Eiropā – kāpēc mums, baltiešiem, tas varētu rūpēt?

Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgus sasniedz arvien jaunus rekordus

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 08.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt ECB padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā.

"Es arī teiktu, ka tas ir ļoti ticams," sacīja Lagarda. "Taču man arī jāsaglabā atturība, jo viss atkarīgs no datiem un joprojām pastāv neskaidrība, kā arī daļa rādītāju vēl nav nostabilizējušies līmenī, kādā mēs to vēlētos."

Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs ECB noteiktā 2% mērķa.

Lagarda norādīja, ka inflācija "atrodas uz pareizā ceļa", taču ir pāragri svinēt uzvaru. Viņa uzsver, ka enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija oktobrī: zelta rudens, zelta cenas? Ne gluži

Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste, 08.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinoties energocenu kāpuma ietekmei, oktobrī inflācija Latvijā bija 2.1 %, norādot uz mērenu cenu pieaugumu viena gada laikā, savukārt salīdzinājumā ar situāciju pirms mēneša vidējais cenu līmenis pat ir nedaudz samazinājies.

Pērno rudeni iedzīvotāji Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, gaidīja ar bažām par to, kādu cenu pieaugumu nāksies piedzīvot tuvākajos mēnešos. Šogad, lai gan cenu līmenis lielai daļai produktu ir augstāks nekā pirms gada, ir atsevišķas preces un pakalpojumi, kam cenas tomēr ir kritušās. Piemēram, centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā pirms gada.

Gada inflācija oktobrī Latvijā samazinājusies līdz 2,1% 

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet...

Jāatzīmē gan, ka daļa iedzīvotāju ilgstoši augstās inflācijas dēļ ir izjutusi pirktspējas kritumu un “nogurdinātajai pirktspējai” arī šie zemākie tarifi var likties gana sāpīgi, ņemot vērā, ka arī vairāki citi ikmēneša rēķini tomēr ir pieauguši. Pašlaik gan Latvijā atgriežamies pie tendences, ka vidējās algas kāpums ir straujāks par inflāciju, kas ļaus iedzīvotāju pirktspējai pamazām atgūties.

Ekonomikā bažas par nākotni ir diezgan ierasta situācija. Pat samērā mierīgos laikos pastāv riski, ka situācija var diezgan strauji mainīties. Pašlaik inflācijas līmenis Latvijā ir samērā zems, un sagaidām, ka tas saglabāsies zems arī gan tuvākajos mēnešos, gan nākamgad. Jāņem vērā, ka situācijas attīstība gan “tepat” Ukrainā, gan tāltālajos Tuvajos Austrumos var strauji sašūpot resursu cenas globālajos tirgos, kas nozīmētu straujāku inflāciju arī Latvijā.

Tomēr nesenās cenu pieauguma krīzes devušas gana daudz mācību un palīdzējušas attīstīt instrumentus iedzīvotāju atbalstam, un, lai gan šādu strauju cenu pieaugumu negaidām un nevēlamies piedzīvot, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, esam daudz gatavāki stāties pretī šādai situācijai.

Lai arī aiz valsts robežām vietām savilkušies gana tumši mākoņi, iespējams, tuvāko gadu laikā saistībā ar cenu pieaugumu būs vairāk jālūkojas iekšzemes virzienā. Viens bieži pieminēts faktors ir algu pieaugums, kas izpaužas gan kā ražošanas izmaksu sadārdzinošs, gan pieprasījumu veicinošs faktors. Jau pašlaik Latvijā samērā strauji turpina augt pakalpojumu cenas, kur šī algu izmaiņu ietekme izpaužas visspēcīgāk. Daļu no pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar palielinātu pieprasījumu, atsevišķās nozarēs arī sarucis piedāvājums, jo kādi uzņēmumi neiztur pandēmijas laika pārbaudījumus. Visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, savukārt lēnākais cenu pieaugums bijis ar komunikāciju saistītiem pakalpojumiem, kam pieprasījums pandēmijas laikā nebija tik svārstīgs.

Līdzīgas tendences ar straujāku pakalpojumu cenu kāpumu ir vērojamas arī citviet, arī mūsu kaimiņvalstīs. Tomēr kopumā Latvijas inflācija ir zem eirozonas vidējā līmeņa, tā ir zemāka arī nekā kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien saruka pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma, ka inflācija vēl arvien ir "pārāk augsta" un vajadzības gadījumā var tikt veikta jauna procentlikmju paaugstināšana. Naftas cenas turpināja kāpt.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta, un daži mēneši ar labiem datiem [par inflācijas palēnināšanos] ir tikai sākums tam, lai vairotu pārliecību, ka inflācija ilgtspējīgi samazinās mūsu mērķa virzienā," Pauels sacīja konferencē Ņujorkā.

Investori visā pasaulē arī bažījas par ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos un iespējamību, ka karš starp Izraēlu un grupējumu "Hamās" var izvērsties par plašāku bruņotu konfliktu ar naftu bagātajos Tuvajos Austrumos.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligācijas ienesīgums pirmoreiz kopš 2007.gada pārsniedza 5%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,8% līdz 33 414,17 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,9% līdz 4278,00 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,0% līdz 13 186,18 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc datu publiskošanas, ka gada inflācijai ASV janvārī reģistrēts mazāks kritums par prognozēto.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem patēriņa cenu indekss (CPI) janvārī pieaudzis par 3,1% gada griezumā salīdzinājumā ar 3,4% decembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija janvārī saruks līdz 2,9%.

Neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV janvārī veidoja 3,9%, bet mēneša inflācija bija 0,4%.

Otrdien publiskotajiem ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datiem pievērsa uzmanību ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), kas ir norādījusi uz iespējamu procentlikmju pazemināšanas uzsākšanu šogad, bet turpina fokusēties uz mērķi samazināt inflāciju līdz 2%.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām pieauga pēc šo datu publiskošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt publiskoti ASV novembra inflācijas dati veicināja naftas cenu samazināšanos.

Galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju augstākajos līmeņos kopš 2022.gada sākumā, lai gan sākotnēji svārstījās pēc ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) publiskošanas par novembri.

Saskaņā ar šiem datiem gada inflācija ASV novembrī samazinājusies līdz 3,1% salīdzinājumā ar 3,2% oktobrī, un šis kritums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Toties, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV novembrī veidojusi 4%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3% līmenī.

Šiem datiem "vajadzētu likt ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) iepauzēt ar procentlikmju pazemināšanu tuvākajā laikā," atzina "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs īsi pēc šo datu publiskošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai ECB samazinātu procentu likmes, ekonomikā jānotiek būtiskām izmaiņām

LETA--BLOOMBERG, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai "Bloomberg" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.

Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), bet arī eirozonas valstu valdībām ir jāturpina strādāt, lai samazinātu inflāciju, intervijā sacīja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka lēmumi par procentu likmēm ir ECB kompetencē.

"Taču tas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu samazināt inflāciju, ir izvairīties no pieprasījuma palielināšanas mūsu ekonomikās ar mūsu pieņemtajiem budžeta lēmumiem. Inflācijas mazināšana nav tikai ECB atbildība. Tā ir arī finanšu ministru atbildība. Ja mēs varam samazināt aizņemšanos un tādējādi palīdzēt samazināt inflāciju, tas savukārt varētu ļaut ECB nākotnē pieņemt citādākus lēmumus par procentu likmēm. Taču galvenais - vispirms ir jāsamazina inflācija," uzsvēra Donohou.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četrreiz mērīja, vēl negriež

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus.

Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz svaigu datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 6. jūnija sapulcē. Tas, ka ECB turpina procentu likmes noturēt pagājušā gadā paceltajos līmeņos, pēdējās nedēļās licis nedaudz pakāpties eiro ilgtermiņa procentu likmēm.

Eiro ilgtermiņa procentu likmes, cerot uz ECB likmju pazemināšanu šī gada sākumā, jau pagājušā gada nogalē bija diezgan strauji devušās zemākos līmeņos. Piemēram, 1 gada Euribor likme no 4.2% atzīmes pagājušā gada septembrī nokrita līdz 3.51% līmenim jau decembrī. Tagad, redzot, ka ECB turpina un, šķiet, vēl kādu laiku turpinās, eiro procentu likmes nemainīt, 1 gada Euribor likme kopš februāra sākuma no 3.505% ir pakāpusies uz 3.74%. Tātad, ECB neko nemainot, tirgus dalībnieki 1 gada Euribor 3 mēnešu laikā pazemināja par 70 bāzes punktiem un tagad atkal paaugstināja par 20 bāzes punktiem – tirgus viedoklim ir liels spēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV īres tirgus sašūpo inflācijas rādītājus

Simona Striževska, CBL Asset Management ekonomiste, 17.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada ievads ASV ekonomikā sācies ar inflācijas rādītāju kāpumu 0,3 % apmērā, ko lielā mērā ietekmējušas cenu svārstības ASV mājokļu īres tirgū. Tikmēr Eiropā vērā ņemamu kritumu piedzīvojis gan Vācijas mazumtirdzniecības, gan ražošanas sektors.

Decembrī ASV gada inflācija ir paātrinājusies līdz 3,4 % no 3,1 % pirms mēneša. To lielākoties ietekmēja mazāka energoresursu deflācija gada griezumā. Tikmēr pamatinflācija pēdējo trīs mēnešu laikā palikusi gandrīz nemainīga – 3,9 % apgabalā decembrī salīdzinājumā ar 4,0 % oktobrī un novembrī.

Lielāko daļu no pamatinflācijas ASV joprojām veidoja īres maksu cenu kāpums. Atskaitot šo patēriņa groza sadaļu, gada pamatinflācija ASV decembrī būtu pie 2,2 %, nedaudz paātrinoties no 2 % rudenī. Arī mēneša griezumā īres maksas ASV decembrī nodrošināja gandrīz pusi no 0,3 % patēriņa cenu pieauguma. Spriežot pēc tendencēm ASV mājokļu tirgū, ir pamats sagaidīt tālāko īres inflācijas bremzēšanos. Saskaņā ar “Bloomberg Consensus” prognozēm inflācija ASV šā gada laikā turpinās lēni palēnināties un gada nogalē varētu nostabilizēties pie 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu

LETA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jārēķinās, ka uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu, jo, lai gan inflācija vairs būtiski neaug, izmaksu līmenis nav krities un konkurēt kļūst arvien grūtāk, intervijā atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš norādīja, lai gan inflācija ir stabilizējusies un neviens vairs nesagaida vairākkārtēju energocenu pieaugumu, daudzās komponentēs nav redzams cenu un izmaksu kritums.

"Tas arī ir lielākais izaicinājums uzņēmējiem, jo uzņēmumi ir palikuši augstā izmaksu līmenī un ir daudz grūtāk konkurēt ar citiem Eiropas un pasaules uzņēmumiem, kuriem izmaksu līmenis arī bija palēcies, bet varbūt tagad tas nav saglabājies tik ļoti augsts. Arī pieminot produktivitātes faktoru, kas Latvijai nav bijis izcils jau iepriekš, rodas risks, ka mēs būsim mazāk konkurētspējīgi ar konkrētajiem produktiem vai pakalpojumiem, ja mēs paliksim šajā augstajā izmaksu līmenī," sacīja Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācijas dati neļauj ECB zaudēt modrību

Simona Striževska, CBL Asset Management ekonomiste, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā padome konstatē, ka "iInflācija turpinājusi kristies – to noteikusi zemāka pārtikas cenu un preču cenu inflācija".

"Vairākums pamatinflācijas rādītāju pazeminās, darba samaksas kāpuma temps pakāpeniski samazinās un uzņēmumu peļņa absorbē daļu no darbaspēka izmaksu pieauguma," norāda padome.

"Finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši, un iepriekš veiktā procentlikmju paaugstināšana turpina bremzēt pieprasījumu, kas palīdz samazināt inflāciju. Bet iekšzemes cenu spiediens ir spēcīgs, noturot augstu pakalpojumu cenu inflācijas līmeni," sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varenākās centrālās bankas likmju kāpināšanu uzliek uz pauzes. Tas liek domāt par augstāko šādu likmju punktu.

Rudens pēdējo mēnešu mija pagāja pasaulē varenāko centrālo banku sapulču zīmē. Pašā novembra sākumā tikās globālā mērogā paši ietekmīgāki centrālie baņķieri - ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēji. Tāpat tirgus dalībnieki joprojām mēģināja sagremot oktobra beigu Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes toni. Par svaigākajiem monetārās politikas lēmumiem informēja arī britu baņķieri.

Visi finanšu pasaulē grib zināt, kas notiks ar naudas cenu, un FRS ir atbildīga par karaļa - ASV dolāra - šādu cenu. Šajā ziņā gan patiešām izskatās, ka dolāru uguņošana varētu būt beigusies vai pasaule tam ir ļoti tuvu. ASV FRS savu galveno refinansēšanas likmi minētajā sanāksmē atstāja nemainīgu 5,25-5,5% koridorā. Tas ir augstākais šo likmju līmenis 22 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Eiropas biržās krītas pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Komentāri

Pievienot komentāru