Gatavi nākamajam burbulim 

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Egons Mudulis, 2018. gada 13. aprīlis plkst. 7:19

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

Kur konkurence, valstīs kurās darbojaties, ir visspēcīgākā?

Var teikt, ka tā ir spēcīga vienmēr visās valstīs. Vienā valstī esam konkurētspējīgāki nekā citā. Dažās valstīs konkurences cīņas modeļi ir piemērotāki tādiem spēlētājiem kā YIT. Piemēram, Somijā ir daudzi t. s. projektēšanas un būvniecības projekti. Kad apvienojam projektēšanas, izmaksu aprēķina un projektu vadības prasmes, varam uzlabot projekta efektivitāti, būtiski samazināt kopējas izmaksas. Dažās valstīs iepirkumi tiek veikti pa daļām. Varbūt viņi dabū lētāko vienā sadaļā, bet kopējās izmaksas ir augstākas.

Ņemot vērā politisko situāciju pasaulē, vai nav aukstas kājas, strādājot Krievijā?

Krievijā biznesā situācija nav stabila. Tagad gan Krievijas biznesa īpatsvars grupā ir daudz mazāks nekā iepriekš. Esmu mācījies, ka Krievija ir liels tirgus, tur ir lielas iespējas, tai pašā laikā tirgus nestabilitāte ir milzīga. Tādēļ nevajadzētu būt pārāk atkarīgam no šī tirgus, lai tad, kad kaut kas notiek, varētu to atstāt.

Politisku iemeslu dēļ šobrīd no Krievijas lielā mērā atkarīgajam Latvijas tranzītbiznesam neklājas viegli. Kāda šādā aspektā ir situācija būvniecības jomā?

Sankcijas nav neko daudz ietekmējušas mūsu darbību Krievijā. Teju visus materiālus pērkam tur, praktiski neko neimportējot. Faktiski visiem lielajiem Eiropas būvmateriālu ražotājiem ir rūpnīcas Krievijā, kas ļauj iegādāties augstas kvalitātes materiālus. Protams, jābūt ļoti piesardzīgiem saistībā ar sankcijām. Katru reizi, kad slēdzam līgumus kā darbu izpildītāji vai ar saviem apakšuzņēmējiem, mums jāpārbauda, vai neveicam darījumus ar sankciju sarakstā iekļautajām kompānijām vai cilvēkiem. Salīdzinot savu darbību šobrīd un pirms dažiem gadiem, ‒ 2013. g. mums būvniecības stadijā bija 12,5 tūkst., bet šobrīd 5,5 tūkst. dzīvokļu vienlaicīgi.

Vai esat kādā valstī sastapušies ar korupcijas problēmām?

Es, protams, visu nezinu, bet mums ir absolūtas neiecietības politika šajā ziņā. Pat ja kāds nāk un kaut ko prasa, mēs nekādus kukuļus nedodam. Savukārt, ja kāds darbinieks ir to darījis, tas ir pamats atlaišanai. Mēs šādu rīcību neakceptējam. Mēs, protams, saprotam, ka varbūt kādā valstī līdz ar to nevaram tik labi konkurēt ar citiem spēlētājiem un neesam spējīgi dabūt visus potenciālos projektus, vai arī kādi procesi ievelkas, taču mēs nemēģinām tos paātrināt.

Kā jūsu biznesa jomas ietekmē dalīšanās ekonomika un jaunu cilvēku ienākšana tirgū? Tas kaut ko mainīs?

Protams. Dzīvesveids mainās. Tas, kas Uber ir taksometru biznesam, Airbnb ir viesnīcu biznesam. Runājot par dažādām tendencēm, vai cilvēki šodien ir gatavi iegādāties mašīnu? Somijā tikai 25% asoņpadsmitgadnieku ir autovadītāja tiesības. Pirms 20 gadiem tās bija ikvienam, kurš sasniedza šādu vecumu. Cilvēki tagad vēlas pirkt mobilitāti kā pakalpojumu. Dažkārt viņi nomā mašīnu, dažkārt sabiedrisko transportu, dažkārt taksometru, izmatojot dažāda veida transporta līdzekļus inovatīvā veidā. Šobrīd jau ir vairāki spēlētāji, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Mēs sagaidām, ka kādu dienu arī dzīvesvieta būs kā biznesa pakalpojums. Jau šobrīd ir īres dzīvokļi, taču iespējams iet vēl tālāk un sniegt papildu pakalpojumus. Piemēram, mēs katrā ēkā tagad ievietojam paku saņemšanas automātu, kur piegādātāji var tās ievietot, kamēr cilvēki nav mājās. Līdz ar to viņiem nav jāiet uz pastu, lai paku saņemtu. Jūs pat varat ievietot pārtiku šajos automātos.

Visu rakstu Gatavi nākamajam burbulim lasiet piektdienas, 13.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 06. jūlijs plkst. 12:14

YIT grupas uzņēmums Somijā parakstījis projekta vadības līgumu, kas paredz Helsinku Centrālās...

2016. gada 02. jūnijs plkst. 12:17

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība ir uzsācis dzīvojamo māju kompleksa...

2016. gada 25. maijs plkst. 14:02

Uzņēmums YIT uzsāk daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Rīgā, liecina tā paziņojums. Tas būs...

2015. gada 10. jūnijs plkst. 12:38

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība, ieguldot...

2015. gada 20. aprīlis plkst. 9:55

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība, ieguldot...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2018. gada 12. aprīlis plkst. 20:23

«Melnsila kvartāls» atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus Alīses ielas...

2018. gada 12. aprīlis plkst. 14:38

Viesnīcu Park Hotel Ķemeri tika plānots atklāt jau šā gada pavasarī, taču balstoties uz...

2018. gada 12. aprīlis plkst. 11:28

Rīgas Franču licejs jaunajā mācību gadā atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra...

2018. gada 12. aprīlis plkst. 11:09

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju»...

2018. gada 12. aprīlis plkst. 10:38

Ceturtdien, 12. aprīlī, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVI Deju svētku...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 17:14

ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros Jelgavas pilsētas pašvaldība noslēgusi būvdarbu līgumu...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 16:40

Paziņoti atlases žūrijas izraudzītie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti. Šogad par...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 14:48

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 13:02

Jau nākamgad tiks pielikts punkts vērienīgajam teritorijas attīstības projektam Jaunā Teika; lietuviešu...

2018. gada 11. aprīlis plkst. 12:33

Vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija,...