Gatavi nākamajam burbulim

2018. gada 13. aprīlis plkst. 7:19
Dalies ar šo rakstu

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

Kur konkurence, valstīs kurās darbojaties, ir visspēcīgākā?

Var teikt, ka tā ir spēcīga vienmēr visās valstīs. Vienā valstī esam konkurētspējīgāki nekā citā. Dažās valstīs konkurences cīņas modeļi ir piemērotāki tādiem spēlētājiem kā YIT. Piemēram, Somijā ir daudzi t. s. projektēšanas un būvniecības projekti. Kad apvienojam projektēšanas, izmaksu aprēķina un projektu vadības prasmes, varam uzlabot projekta efektivitāti, būtiski samazināt kopējas izmaksas. Dažās valstīs iepirkumi tiek veikti pa daļām. Varbūt viņi dabū lētāko vienā sadaļā, bet kopējās izmaksas ir augstākas.

Ņemot vērā politisko situāciju pasaulē, vai nav aukstas kājas, strādājot Krievijā?

Krievijā biznesā situācija nav stabila. Tagad gan Krievijas biznesa īpatsvars grupā ir daudz mazāks nekā iepriekš. Esmu mācījies, ka Krievija ir liels tirgus, tur ir lielas iespējas, tai pašā laikā tirgus nestabilitāte ir milzīga. Tādēļ nevajadzētu būt pārāk atkarīgam no šī tirgus, lai tad, kad kaut kas notiek, varētu to atstāt.

Politisku iemeslu dēļ šobrīd no Krievijas lielā mērā atkarīgajam Latvijas tranzītbiznesam neklājas viegli. Kāda šādā aspektā ir situācija būvniecības jomā?

Sankcijas nav neko daudz ietekmējušas mūsu darbību Krievijā. Teju visus materiālus pērkam tur, praktiski neko neimportējot. Faktiski visiem lielajiem Eiropas būvmateriālu ražotājiem ir rūpnīcas Krievijā, kas ļauj iegādāties augstas kvalitātes materiālus. Protams, jābūt ļoti piesardzīgiem saistībā ar sankcijām. Katru reizi, kad slēdzam līgumus kā darbu izpildītāji vai ar saviem apakšuzņēmējiem, mums jāpārbauda, vai neveicam darījumus ar sankciju sarakstā iekļautajām kompānijām vai cilvēkiem. Salīdzinot savu darbību šobrīd un pirms dažiem gadiem, ‒ 2013. g. mums būvniecības stadijā bija 12,5 tūkst., bet šobrīd 5,5 tūkst. dzīvokļu vienlaicīgi.

Vai esat kādā valstī sastapušies ar korupcijas problēmām?

Es, protams, visu nezinu, bet mums ir absolūtas neiecietības politika šajā ziņā. Pat ja kāds nāk un kaut ko prasa, mēs nekādus kukuļus nedodam. Savukārt, ja kāds darbinieks ir to darījis, tas ir pamats atlaišanai. Mēs šādu rīcību neakceptējam. Mēs, protams, saprotam, ka varbūt kādā valstī līdz ar to nevaram tik labi konkurēt ar citiem spēlētājiem un neesam spējīgi dabūt visus potenciālos projektus, vai arī kādi procesi ievelkas, taču mēs nemēģinām tos paātrināt.

Kā jūsu biznesa jomas ietekmē dalīšanās ekonomika un jaunu cilvēku ienākšana tirgū? Tas kaut ko mainīs?

Protams. Dzīvesveids mainās. Tas, kas Uber ir taksometru biznesam, Airbnb ir viesnīcu biznesam. Runājot par dažādām tendencēm, vai cilvēki šodien ir gatavi iegādāties mašīnu? Somijā tikai 25% asoņpadsmitgadnieku ir autovadītāja tiesības. Pirms 20 gadiem tās bija ikvienam, kurš sasniedza šādu vecumu. Cilvēki tagad vēlas pirkt mobilitāti kā pakalpojumu. Dažkārt viņi nomā mašīnu, dažkārt sabiedrisko transportu, dažkārt taksometru, izmatojot dažāda veida transporta līdzekļus inovatīvā veidā. Šobrīd jau ir vairāki spēlētāji, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Mēs sagaidām, ka kādu dienu arī dzīvesvieta būs kā biznesa pakalpojums. Jau šobrīd ir īres dzīvokļi, taču iespējams iet vēl tālāk un sniegt papildu pakalpojumus. Piemēram, mēs katrā ēkā tagad ievietojam paku saņemšanas automātu, kur piegādātāji var tās ievietot, kamēr cilvēki nav mājās. Līdz ar to viņiem nav jāiet uz pastu, lai paku saņemtu. Jūs pat varat ievietot pārtiku šajos automātos.

Visu rakstu Gatavi nākamajam burbulim lasiet piektdienas, 13.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu